REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
28.5.2018 - (2018/2711(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Elena Valenciano, Ramón Jáuregui Atondo, Francisco Assis S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0244/2018
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2008. gada 18. decembra[1] un 2009. gada 26. novembra[2] rezolūcijas un 2017. gada 16. februāra[3] rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību un demokrātijas jomā Nikaragvā: Francisca Ramirez lieta,
– ņemot vērā ES vārdā sniegto Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par nacionālā dialoga sākšanu Nikaragvā,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Ģenerālsekretariāta 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu presei, kurā nosodīta vardarbība Nikaragavā,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2018. gada 23. aprīļa paziņojumu par nesenajiem notikumiem Nikaragvā,
– ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības organizāciju kopīgo paziņojumu par demonstrāciju vardarbīgu apspiešanu Nikaragvā,
– ņemot vērā Nikaragvas Cilvēktiesību centra (CENIDH) 2018. gada 4. un 17. maija ziņojumus,
– ņemot vērā Nikaragvas Bīskapu konferences paziņojumus un jo īpaši pēdējo paziņojumu, kas sniegts 2018. gada 23. maijā,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 2018. gada 21. maija sākotnējo apsvērumu ziņojumu,
– ņemot vērā 2013. gada augustā spēkā stājušos Eiropas Savienības un Centrālamerikas valstu 2012. gada asociācijas nolīgumu, tostarp tajā iekļautās cilvēktiesību klauzulas,
– ņemot vērā 2004. gada jūnijā pieņemtās un 2008. gadā pārskatītās ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,
– ņemot vērā 1969. gada Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,
– ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar IACHR sniegto informāciju neseno protestu laikā, kuri Nikaragvā sākās 18. aprīlī pēc tam, kad prezidenta Daniel Ortega valdība ierosināja izmaiņas valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, paredzot palielināt darba ņēmēju un darba devēju iemaksas un samazināt pabalstus pensionāriem, tika nogalināti 76 un ievainoti 868 cilvēki, no kuriem pieci guva smagus ievainojumus, un aizturēti 438 cilvēki; tā kā 23. aprīlī reformu priekšlikums tika atsaukts;
B. tā kā 2018. gada 20. aprīlī Managvas katedrālē nemieru apspiešanas spēki uzbruka 600 studentiem; tā kā IACHR ir dokumentējusi uzbrukumus četrām universitātēm (UCA, UPOLL, UNA un UNAN);
C. tā kā būtiski ir ierobežota vārda brīvība un plašsaziņas līdzekļu brīvība, slēdzot un bloķējot četrus televīzijas kanālus, kas atspoguļoja protestus, — Canal 12, Canal de Noticias de Nicaragua (CDNN23), Telenorte un Canal 51 (šis kanāls pieder Nikaragvas Bīskapu konferencei); tā kā IACHR 24. aprīlī nosodīja šo valsts veikto cenzūru; tā kā kanāla 100% Noticias apraide tika traucēta un sešas dienas tas nevarēja pārraidīt informāciju; tā kā viens no protestu laikā nogalinātajiem ir žurnālists Ángel Eduardo Gahona; tā kā tiešās pārraides laikā notikusī slepkavība vēl vairāk saasināja protestus un nemierus;
D. tā kā IACHR ir arī ziņojusi par patvaļīgas aizturēšanas gadījumiem, spīdzināšanu, necilvēcīgu attieksmi, cenzūru, plašiem uzbrukumiem plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistu iebiedēšanu, kā arī uzbrukumiem, kuru nolūks bija neļaut demonstrāciju dalībniekiem īstenot tiesības uz miermīlīgiem protestiem; tā kā IACHR atzīst, ka valsts drošības spēki nav bijuši neitrāli un izmantojuši pārmērīgu spēku;
E. tā kā cilvēktiesību organizācijas ir saņēmušas daudzas sūdzības par to, ka valsts slimnīcas nav sniegušas palīdzību un ārstniecības pakalpojumus;
F. tā kā 6. maijā tika izveidota Patiesības Komisija un 19. maijā tika sākts nacionālais dialogs, kurā mediatoru lomu uzņēmās Nikaragvas bīskapi; tā kā vienprātības trūkuma dēļ bīskapi 23. maijā paziņoja par nacionālā dialoga apturēšanu līdz turpmākam paziņojumam; tā kā viņi ierosināja izveidot apvienotu komiteju sešu cilvēku sastāvā — trīs valdības pārstāvji un trīs platformas “Alianza Cívica por la Justicia y la Democracia” pārstāvji,
1. izsaka līdzjūtību upuru ģimenēm; stingri nosoda Nikaragvā uzliesmojušo vardarbību, kuras dēļ bojā gājuši vismaz 76 cilvēki; pauž nožēlu par to, ka iestādes ir izmantojušas pārmērīgu spēku protestu apspiešanā; aicina valdību nekavējoties pārtraukt visas represijas un patvaļīgu aizturēšanu un likvidēt visus vardarbīgos grupējumus;
2. aicina valdību aizsargāt tiesības piedalīties demonstrācijās, nodrošinot visu miermīlīgo demonstrāciju dalībnieku drošību; aicina valdību piemērot starptautiskos standartus attiecībā uz valsts drošību spēku spēka izmantošanu un pieņemt starptautisku neatkarīgas izmeklēšanas mehānismu, lai izmeklētu protestu laikā nogalināto cilvēku nāves apstākļus; aicina arī tos demonstrāciju dalībniekus un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus, kuri vada protestus, atturēties no vardarbības savu tiesību īstenošanā;
3. aicina valdību darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka noziegumu izdarītāji nepaliek nesodīti, un gādāt par to, lai tiktu uzlabota liecinieku un trauksmes cēlēju piekļuve aizsardzības mehānismiem; lūdz izveidot slimnīcu apmeklējumu valsts reģistru, kā pieprasījusi IACHR;
4. pauž nožēlu par plašsaziņas brīvības pārkāpumiem Nikaragvā gan pirms, gan pēc protestiem; uzskata, ka iestāžu rīcība, slēdzot plašsaziņas līdzekļus, ir nepieņemama; aicina valdību pilnībā valstī atjaunot plašsaziņas līdzekļu brīvību un vārda brīvību un izbeigt žurnālistu vajāšanu;
5. pauž dziļas bažas par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Nikaragvā un nepārtraukto Nikaragvas demokrātijas un Nikaragvas iedzīvotāju pilsonisko un politisko tiesību ierobežošanu; atzīst, ka demonstrācijas liecina par to, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar politisko varu Nikaragvā; atgādina, ka sākotnējos protestus pret sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu papildina jautājumi par demokrātijas funkcionēšanu un tiesiskumu; norāda, ka nacionālajā dialogā būtu jāiekļauj arī politiskās reformas valstī, konkrētāk, vēlēšanu sistēmas reforma un, iespējams, saskaņots vēlēšanu grafiks;
6. atzinīgi vērtē neseno nacionālā dialoga un Patiesības komitejas izveidi; atgādina, ka vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi, ir dialogs un sarunas; prasa steidzami izveidot apvienoto komiteju un atsākt sarunas; uzsver, ka dialogam vajadzētu notikt nevardarbīgos apstākļos un bez represijām, ievērojot likumus, konstitūciju un principu, ka jebkādas likumu izmaiņas būtu jāveic saskaņā ar tajos noteiktajām procedūrām;
7. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) turpināt sadarboties ar Nikaragvu, lai rastu miermīlīgu krīzes risinājumu, par ko ir notikusi apspriešanās, un nodrošināt mediāciju un konsultācijas, ja tās tiek lūgtas;
8. norāda, ka — ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm — ir jāatgādina Nikaragvai par nepieciešamību ievērot tiesiskuma principu, demokrātiju un cilvēktiesības, kā to atbalsta un veicina Eiropas Savienība; mudina ES uzraudzīt situāciju un vajadzības gadījumā apsvērt iespējamos veicamos pasākumus;
9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, kā arī Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 45E, 23.2.2010., 89. lpp.
- [2] OV C 285E, 21.10.2010., 74. lpp.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0043.