REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
28.5.2018 - (2018/2711(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Ernest Urtasun, Bodil Valero, Igor Šoltes, Josep-Maria Terricabras, Florent Marcellesi Verts/ALE grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) ziņojumu, kas sagatavots saistībā ar tās misiju Nikaragvā no 2018. gada 17. maija līdz 21. maijam,
– ņemot vērā ES vārdā pausto priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves Federica Mogherini runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par nacionālā dialoga izveidi Nikaragvā,
– ņemot vērā Nikaragvas Cilvēktiesību centra (CENIDH) 2018. gada 4. un 17. maija ziņojumus,
– ņemot vērā Nikaragvas Bīskapu konferences (CEN) paziņojumus,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā bruņotie policijas spēki uz protestiem, kas sākās 2018. gada 18. aprīlī, reaģēja, veicot nepieredzētas represijas, tostarp pret valsts cilvēktiesību organizāciju (CENIDH) un tās dalībniekiem;
B. tā kā protestētāji sākotnēji vērsās pret plānotajām sociālā nodrošinājuma reformām, kas paredzēja ar nodokli 5 % apmērā aplikt vecuma un invaliditātes pensijas un ievērojami palielināt sociālā nodrošinājuma iemaksas; tā kā vēlāk šie protesti tika vērsti pret Nikaragvas prezidentu Daniel Ortega un viņa sievu Rosario Murillo, kuri tiek uzskatīti par autokrātiskas varas pārstāvjiem;
C. tā kā ierosinātā sociālās labklājības sistēmas reforma, kas bija galvenais protestu mērķis, tagad ir atsaukta;
D. tā kā neapmierinātības un atklāta konflikta papildu iemesli ir uz eksportu orientētu ieguves darbību straujais pieaugums izejvielu ieguves, cukurniedru un palmu eļļas nozarē, kā arī lopkopības nozare un divus okeānus savienojoša kanāla būvniecības projekts, kura dēļ notiek pārcelšanās un nodarīts neatgriezenisks kaitējums videi, un pret šīm darbībām vērsto protestu atkārtota apspiešana;
E. tā kā demonstrācijas, kas sākās aprīlī un tika vērstas pret Ortega-Murillo režīmu, joprojām turpinās; tā kā ar šāvieniem nogalināto cilvēku skaits ir jau sasniedzis vairāk nekā 70 un nogalinātie ir galvenokārt (bet ne tikai) jaunieši, turklāt ievainoto skaits sasniedz aptuveni 900 un aptuveni 60 vīriešu un sieviešu tiek uzskatīti par, iespējams, pazudušiem;
F. tā kā protestus atspoguļojošo radio un televīzijas kanālu slēgšana un interneta plašsaziņas līdzekļu bloķēšana ir pamattiesību, tostarp tiesību uz informāciju, pārkāpums un vēl vairāk palielina plaisu starp varas pārstāvjiem un Nikaragvas iedzīvotājiem; tā kā pilnībā ir jānoskaidro reportiera Angel Gahona noslepkavošana tiešās pārraides laikā un ir jāsauc pie atbildības vainīgie;
G. tā kā daļēji ir izveidota Patiesības komisija, taču tās darbība vairākkārt tikusi pārtraukta,
1. nosoda policijas un nemieru apspiešanas spēku izmantoto nesamērīgo spēku pret protestu dalībniekiem; mudina valdību nekavējoties pārtraukt represijas, nepieļaut turpmākas sadursmes un garantēt tiesības uz miermīlīgiem sabiedrības protestiem;
2. izsaka līdzjūtību cietušo radiniekiem un draugiem; nosoda visus nonāvēšanas, patvaļīgas aizturēšanas, spīdzināšanas, iebiedēšanas un pazušanas gadījumus un prasa veikt šo gadījumu pilnīgu, pārredzamu un neatkarīgu izmeklēšanu, lai sauktu pie atbildības šo noziegumu izdarītājus un plānotājus;
3. šajā sakarībā ierosina izveidot neatkarīgu patiesības komisiju, tostarp iesaistot starptautiskas organizācijas, lai nepieļautu nesodāmību nevienā no paziņotajiem gadījumiem;
4. atzinīgi vērtē to, ka Nikaragvas valdība ir pieņēmusi nesen sagatavoto IACHR ziņojumu un sagaida, ka tiks īstenoti visi tajā paustie ieteikumi, tostarp 14 personu, kuras IACHR ir īpaši pieminējusi, aizsardzības pasākumi;
5. uzstāj, ka ir jāievēro uzskatu, vārda, kā arī pulcēšanās brīvība, un solidarizējas ar to miermīlīgo protestētāju leģitīmajām prasībām, kuru dzīvība, integritāte un drošība būtu jāgarantē;
6. uzsver, ka ir jārod saskaņots risinājums krīzei, kas nesen ir pārņēmusi Nikaragvu, un tāpēc prasa sākt iekļaujošu dialogu, kurā papildus valdības pārstāvjiem būtu jāiesaista arī uzņēmēji un Katoļu baznīca, visas attiecīgās nozares, piemēram, studentu organizācijas, arodbiedrības, sieviešu organizācijas, vides organizācijas un tīkli, kā arī cilvēktiesību aizstāvji;
7. pauž nožēlu par to, ka mediācijas sarunas pašreiz ir pārtrauktas, un prasa šīs sarunas turpināt, iesaistot plašāku sabiedrību, lai varētu valstij rast ilgtspējīgu politisku risinājumu;
8. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Amerikas Cilvēktiesību komisijai, Amerikas Cilvēktiesību tiesai, Amerikas valstu organizācijai, Centrālamerikas parlamentam un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.