Procedūra : 2018/2711(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0251/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0251/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 31/05/2018 - 7.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0238

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 488kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0244/2018
28.5.2018
PE621.636v01-00
 
B8-0251/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))


Dita Charanzová, Ali Nedzhmi, Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Izaskun Bilbao Barandica, Gérard Deprez, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Ilhan Kyuchyuk, Patricia Lalonde, Louis Michel, Javier Nart, Urmas Paet, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Marietje Schaake, Pavel Telička, Ivo Vajgl, Johannes Cornelis van Baalen, Hilde Vautmans ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Nikaragvā (2018/2711(RSP))  
B8-0251/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu, jo īpaši 2017. gada 16. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību un demokrātijas jomā Nikaragvā: Francisca Ramirez lieta(1),

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2016. gada 19. novembra paziņojumu par Nikaragvā notikušo vēlēšanu galīgajiem rezultātiem,

–  ņemot vērā PV/AP runaspersonas 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu par stāvokli Nikaragvā un 2018. gada 15. maija paziņojumu par nacionālā dialoga izveidi Nikaragvā,

–  ņemot vērā 2018. gada 27. aprīlī sniegto ANO augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) paziņojumu presei, kurā citēti ekspertu viedokļi par cilvēktiesību situāciju Nikaragvā,

–  ņemot vērā ANO Cilvēktiesību biroja runaspersonas Liz Throssell 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par vardarbību saistībā ar protestiem Nikaragvā,

–  ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) vizīti Nikaragvā 2018. gada 17.–21. maijā, ar mērķi izpētīt stāvokli Nikaragvā, un tās 2018. gada 21. maija provizorisko paziņojumu,

–  ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretariāta 2017. gada 20. janvāra ziņojumu par Nikaragvu,

–  ņemot vērā 2012. gada 29. jūnija asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm, kas stājās spēkā 2013. gada augustā, tostarp tajā iekļautās cilvēktiesību klauzulas,

–  ņemot vērā 2004. gada jūnijā pieņemtās un 2008. gadā pārskatītās ES Pamatnostādnes par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā ANO 1998. gada decembrī pieņemto Deklarāciju par cilvēktiesību aizstāvjiem,

–  ņemot vērā 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuram ir pievienojusies arī Nikaragva,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā pēdējo desmit gadu laikā Nikaragva ir pieredzējusi lejupslīdi demokrātijas un tiesiskuma jomā; tā kā šajā valstī nevar tikt rasts ilgstošs konfliktu atrisinājums, jo trūkst tiesības uz vārda brīvību un miermīlīgiem protestiem, kas ir atzītas par demokrātiskas sabiedrības stūrakmeni;

B.  tā kā saskaņā ar IACHR provizorisko ziņojumu protestos pret sociālās drošības sistēmas reformu, par ko prezidents Daniels Ortega paziņoja 2018. gada 18. aprīlī, vismaz 76 civiliedzīvotāji ir gājuši bojā, 868 ievainoti un 438 patvaļīgi aizturēti, tostarp studenti, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti un žurnālisti; tā kā lielākajai daļai upuru bija šautas brūces galvā, kaklā, krūškurvja vai vēdera apvidū, tādējādi liekot domāt, ka drošības spēkiem bija pavēle nogalināt, kā rezultātā IACHR provizoriskajā ziņojumā tika pieļauta iespēja, ka ir notikusi arī ārpustiesas nāvessoda izpilde; tā kā ir liecības arī par spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu izturēšanos, kā arī kriminalizācijas kampaņām, draudiem un vajāšanu, kā arī cita veida iebiedēšanu;

C.  tā kā 2018. gada 23. aprīlī prezidents D. Ortega paziņoja par sociālā nodrošinājuma reformas atcelšanu, bet demonstrācijas pārvērtās plašākos nemieros pret viņa valdību, prasot izveidot pagaidu valdību; tā kā Nikaragvas iestādes atklāti stigmatizē protestētājus, nosaucot tos par “vandāļiem” un apsūdzot tos “politiskās manipulācijās”;

D.  tā kā lielais cietušo skaits skaidri norāda uz pārmērīga spēka izmantošanu no valsts varas iestāžu puses, pārkāpjot nepieciešamības un proporcionalitātes principus, kā noteikts saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un standartiem attiecībā uz spēka izmantošanas ierobežojumiem; tā kā civiliedzīvotāji, kas saistīti ar Juventud Sandinista, rīkojas pilnīgi nesodīti un ar policijas līdzdalību un piekrišanu; tā kā Nikaragvas Valsts policijas vadītāja Aminta Granera atkāpās no amata, ņemot vērā pārmērīgo vardarbības pielietošanu;

E.  tā kā nacionālais dialogs, kas tika sākts 2018. gada 16. maijā Katoļu baznīcas paspārnē, pamatojoties uz baznīcas amatpersonu informāciju, tika izbeigts 23. maijā, jo netika panākta vienprātība starp pusēm;

F.  tā kā 23. maijā Amerikas valstu organizācijas (OAS) vadītājs Luis Almagro ir aicinājis nodrošināt “brīvu, taisnīgu un pārredzamu vēlēšanu procesu”, jo tas ir vienīgais risinājums situācijai Nikaragvā; tā kā Nikaragvas iestādes norādīja, ka "jaunas vēlēšanas sagraus konstitucionālo kārtību un demokrātiski ievēlētu valdību"; tā kā 2016. gada 19. novembrī ES “pauda nožēlu par to, ka vēlēšanu process neparedzēja nosacījumus neierobežotas līdzdalības iespējām visiem politiskajiem spēkiem valstī, kā arī par to, ka nepastāvēja neatkarīga un akreditēta nedz starptautiskā, nedz vietējā novērošana”;

G.  tā kā plašsaziņas līdzekļus, kas ziņoja par protestiem, valdība patvaļīgi slēdza un žurnālisti, kuri pauda jebkādus iebildumus, tika vajāti, iebiedēti un aizturēti;

H.  tā kā kopš 2007. gadā Daniels Ortega ir trīsreiz pēc kārtas ievēlēts prezidenta amatā, neraugoties uz to, ka Nikaragvas konstitūcija aizliedz secīgu atkārtotu ievēlēšanu, tādējādi tas liecina par korupciju un autoritārismu, kurā valsts ir nonākusi, lai dotu iespēju prezidentam un valdošajai partijai kontrolēt valsts varas struktūras un resursus, kā arī tiesu sistēmu;

I.  tā kā Nikaragvas iestāžu vēršanās pret vārda brīvību un opozīcijas vadītāju iebiedēšana ir nosodīta kā uzbrukums pamatbrīvībām; tā kā cilvēktiesību aizstāvju grupas ir nosodījušas pakāpenisku varas koncentrāciju vienas partijas rokās un iestāžu vājināšanu;

J.  tā kā korupcija publiskajā sektorā, tostarp gadījumi, kad iesaistīti prezidenta ģimenes locekļi, joprojām ir viena no lielākajām problēmām; tā kā ļoti izplatīta ir valsts ierēdņu uzpirkšana, kā arī muitas un nodokļu iestāžu īstenota nelikumīga konfiskācija un patvaļīga aplikšana ar nodokli, tā kā ir paustas leģitīmas bažas par nepotismu Nikaragvas valdībā,

1.  asi nosoda demonstrāciju pret sociālā nodrošinājuma reformu brutālo apspiešanu Nikaragvā, un pauž dziļas bažas par ziņojumiem, kas liecina par šaujamieroču izmantošanu, cenšoties pārtraukt protestus, kā rezultātā gājuši bojā vismaz 76 cilvēki un gandrīz 900 tika ievainoti; aicina Nikaragvas varas iestādes nekavējoties pārtraukt vardarbību, ko īsteno bruņotie spēki, policija un ar Nikaragvas valdību saistītie paramilitārie grupējumi, pret cilvēkiem, kas izmanto savas tiesības uz vārda brīvību un pulcēšanās brīvību, un mudina Nikaragvas iestādes nodrošināt šo brīvību ievērošanu saskaņā ar starptautiskajiem nolīgumiem, kurus šī valsts ir parakstījusi; izsaka līdzjūtību visām to upuru ģimenēm, kuri tika nogalināti un ievainoti demonstrāciju laikā;

2.  aicina Nikaragvas varas iestādes atbrīvot visus patvaļīgi apcietinātos un sniegt garantijas, ka pret viņiem netiks veikti nekādi krimināltiesību pasākumi;

3.  aicina Nikaragvas iestādes nopietni un konstruktīvi atjaunot iekļaujošu nacionālo dialogu, un uzsver, ka ir svarīgi nepieļaut nekādu turpmāku eskalāciju, kā arī aicina izbeigt pastāvīgo autoritārismu, represijas un vardarbību Nikaragvā, un lai šādi pasākumi ietvertu brīvu, godīgu un pārredzamu vēlēšanu organizēšanu, neatkarīgu starptautisku vēlēšanu novērošanu, nodrošinot, ka nenotiek krāpšana, jo tas būtu risinājums krīzei;

4.  norāda, ka ir grūti atrisināt šo krīzi ilgtermiņā, jo valstī trūkst varas dalīšanas un neatkarīgas iestādes; šajā sakarībā uzskata, ka Patiesības komisijas izveide, kā arī neatkarīgu valsts un starptautisko dalībnieku iesaiste varētu palīdzēt panākt izlīgumu valsts līmenī; aicina Eiropas Savienību aktīvi iesaistīties, lai palīdzētu panākt demokrātisku risinājumu šai krīzei;

5.  atzinīgi vērtē IACHR vizīti Nikaragvā, un pauž bažas par sākotnējā ziņojuma secinājumiem; aicina Nikaragvas varas iestādes atļaut neatkarīgu un pārredzamu izmeklēšanu, kas jāveic nekavējoties, lai noteiktu represiju un nāves gadījumu apstākļus protestu laikā un vainīgos sauktu pie atbildības, kā arī sauktu pie atbildības tos, kas vainojami spīdzināšanā un pārkāpumos pret ieslodzītajiem apcietinājuma laikā;

6.  nosoda nomelnošanas kampaņas, ko veic valsts, kā arī draudus, uzbrukumus un iebaidīšanu, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem par to, ka viņi iestājās par cilvēktiesībām protestu laikā, un uzraudzīja tos; ir ļoti nobažījies par to žurnālistu drošību, kas ziņoja par protestiem, jo ir ziņojumi par nepārtrauktiem uzbrukumiem žurnālistiem un apraides aģentūrām, un tas ir nekavējoties jāizbeidz;

7.  atkārtoti apliecina, ka preses un plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtiski demokrātijas un atvērtas sabiedrības elementi, un aicina Nikaragvas varas iestādes atjaunot plašsaziņas līdzekļu plurālismu; aicina iestādes ņemt vērā darbu, ko veic cilvēktiesību aizstāvji, žurnālisti un plašsaziņas līdzekļi un nodrošināt, ka tie ir pienācīgi aizsargāti; atgādina visiem Nikaragvas drošības spēkiem par to galveno pienākumu —aizsargāt iedzīvotājus no kaitējuma;

8.  aicina Nikaragvas varas iestādes nodrošināt visiem sabiedrības dalībniekiem, tostarp opozīcijas spēkiem un pilsoniskajai sabiedrībai, pietiekamu rīcības telpu, lai tie varētu brīvi darboties saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, lai tādējādi visām iesaistītajām pretējām pusēm būtu iespēja apspriest stāvokli Nikaragvā un nodrošināt cilvēktiesību ievērošanu valstī; atgādina, ka tiesu iestāžu neatkarība un nesodāmības izbeigšana ir būtiski faktori jebkuras demokrātijas veiksmīgai īstenošanai;

9.  nosoda nelikumīgo rīcību, pārkāpjot tiesību normas, kuras rezultātā tika pieņemtas izmaiņas konstitūcijā, lai atceltu prezidenta pilnvaru termiņa ierobežojumus, dodot iespēju prezidentam Danielam Ortega pastāvīgi būt amatā, tādējādi pārkāpjot tiesības uz brīvām un godīgām vēlēšanām; uzsver, ka nepieciešamas spēcīgas demokrātiskās iestādes, pulcēšanās brīvība un politiskais plurālisms;

10.  pauž bažas par pretrunām un interešu konfliktiem starp Privāto uzņēmumu augstās padomes locekļiem (COSEP) un valdību; aicina minētos locekļus atkāpties no amata un vairāk nepiedalīties valsts struktūru valdēs, jo īpaši attiecībā uz COSEP locekļu dalību Nikaragvas Sociālā nodrošinājuma institūtā (INSS);

11.  norāda, ka – ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Centrālamerikas valstīm — ir jāatgādina Nikaragvai par nepieciešamību ievērot tiesiskuma principu, demokrātiju un cilvēktiesības, kā to atbalsta un veicina Eiropas Savienība;

12.  pauž bažas par prezidenta D. Ortegas saikni ar citiem konfliktiem reģionā, piemēram, viņa sadarbību ar Venecuēlas režīmu, Kolumbijas Revolucionāro bruņoto spēku (FARC) narkotiku tirdzniecībā iegūto līdzekļu aizsargāšanu, un par valsts politisko atkarību no Kubas;

13.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam, kā arī Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.

 

 

(1)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0043.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 31. maijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika