REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
28.5.2018 - (2018/2711(RSP))
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,
Fabio Massimo Castaldo, Ignazio Corrao EFDD grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0244/2018
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā EĀDD 2018. gada 15. maija paziņojumu par valsts dialoga izveidi Nikaragvā,
– ņemot vērā ES delegācijas Nikaragvā 2018. gada 20. aprīļa deklarāciju par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2018. gada 22. aprīļa paziņojumu par stāvokli Nikaragvā,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas vizīti Nikaragvā un šīs vizītes provizoriskos novērojumus,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas sākotnējo ziņojumu par Nikaragvu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra deklarācijas par Nikaragvu,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas ģenerālsekretāra nostāju attiecībā uz Nikaragvu,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas Hartu un Amerikas Cilvēktiesību konvenciju,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja pieprasījumus Nikaragvas iestādēm,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 2016. gada novembrī prezidents Daniel Ortega uz trešo termiņu kļuva par Nikaragvas prezidentu; tā kā viņa viceprezidentes kandidāte bija viņa sieva Rosario Murillo;
B. tā kā Nikaragvā 2018. gada aprīlī sākās protesti pēc tam, kad tika paziņots par tiesību aktu, ar kuru palielina sociālā nodrošinājuma nodokļus, vienlaikus samazinot pensijas; tā kā sociālā nodrošinājuma sistēmas reformu varētu uzskatīt tikai par "aisberga redzamo daļu", kas palielina pret Daniel Ortega vērsto kritiku, kurš tiek apsūdzēts vēlēšanu krāpšanā, nevērībā pret vides katastrofām un mēģinājumā izveidot dinastiju;
C. tā kā uz miermīlīgiem studentu vadītiem protestiem valdība atbildēja ar vardarbību, kas strauji izvērtās nemieros, kuru laikā 76 cilvēki tika nogalināti un simtiem cilvēku ievainoti vai arestēti;
D. tā kā demonstrāciju laikā valdība slēdza plašsaziņas līdzekļu avotus un cenzēja tiešsaistes plašsaziņas līdzekļus, mēģinot slēpt protestus;
E. tā kā Daniel Ortega, protestu spiests, 22. aprīlī apturēja reformu un pēc tam piekrita uzsākt valsts dialogu ar vairākām nozarēm;
F. tā kā, neraugoties uz Daniel Ortega piekrišanu uzsākt dialogu, protesti turpinājās, pieprasot taisnīgu tiesu par nogalināto cilvēku bojāeju, atbalstot demokrātijas, miera un taisnīguma atjaunošanu un pieprasot Daniel Ortega atkāpšanos no amata;
G. tā kā 17. maijā Managvā tika uzsākts valsts dialogs starp valdību, privāto sektoru, opozīcijas grupām un NVO, kurās vidutāja pienākumus veica Nikaragvas Bīskapu konference;
H. tā kā no 17. līdz 21. maijam Nikaragvu apmeklēja Amerikas Cilvēktiesību komisija; tā kā šī komisija dokumentēja nelegālus un patvaļīgus arestus, spīdzināšanu, nežēlīgu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību, cenzūru un uzbrukumus presei, un citus iebiedēšanas veidus, piemēram, draudus, aizskārumu un vajāšanu nolūkā apspiest protestus un kavēt iedzīvotāju iesaisti;
I. tā kā valsts dialogs līdz šim ir atlikts, jo nav izdevies vienoties par apspriežamo darba kārtību, bet visā valstī turpinās vardarbīgas konfrontācijas;
J. tā kā Nikaragvas ģenerālprokurors paziņoja, ka ir sākta oficiāla nāves gadījumu izmeklēšana, un Nikaragvas Nacionālā asambleja izveidoja valsts komisiju patiesības noskaidrošanai, lai izmeklētu nāves gadījumus un iespējamos tiesību pārkāpumus protestu laikā; tā kā šīs komisijas locekļi ir saistīti ar valdību, un līdz šim komisija nav veikusi nekādas darbības,
1. stingri nosoda nesamērīgo un diskriminējošo spēka pielietošanu pret studentiem, demonstrantiem un žurnālistiem, kuras rezultātā tika nogalināti vismaz 76 cilvēki, kā arī notika patvaļīga protestantu aizturēšana; tikpat lielā mērā nosoda divu policijas virsnieku nāvi un agresiju pret valsts amatpersonām; izsaka līdzjūtību cietušo ģimenēm un novēl ievainotajiem drīzu atveseļošanos;
2. aicina Nikaragvas valdību nodrošināt, ka pret protestētājiem netiek izmantoti nāvējoši ieroči, un atgādina, ka spēka pielietošanai jebkādos apstākļos jāatbilst ārkārtas situācijas, likumīguma, nepieciešamības un samērīguma principiem, kā arī starptautiskajiem standartiem attiecībā uz to, kā tiesībaizsardzības aģenti pielieto spēku;
3. aicina Nikaragvas valdību nekavējoties pārtraukt protestu vardarbīgo apspiešanu un veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai garantētu tiesību protestēt, vārda brīvības tiesību, tiesību uz miermīlīgu apvienošanos un iedzīvotāju tiesību uz politisku līdzdalību brīvu un pilnīgu īstenošanu;
4. atgādina visām pusēm, ka vardarbība nav pieņemama un ka atšķirības var atrisināt, tikai īstenojot iekļaujošu dialogu; aicina visas puses rīkoties apdomīgi, pārtraukt vardarbību un darīt visu iespējamo, lai normalizētu situāciju; mudina valsts iestādes atturēties no publiskiem paziņojumiem, kas nozākā demonstrantus, cilvēktiesību aizstāvjus un žurnālistus, kā arī no valsts plašsaziņas līdzekļu izmantošanas, lai īstenotu kampaņas, kas var veicināt vardarbību;
5. nosoda cenzūras pasākumus, kas veikti pret presi un tiešsaistes plašsaziņas līdzekļiem, kā arī pret žurnālistiem vērsto iebiedēšanu un agresiju; atkārtoti norāda, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība un neatkarība ir izšķirīgi svarīgi vārda brīvības komponenti, kam ir būtiska nozīme demokrātiskā sabiedrībā, un tādējādi tās vienmēr ir jāievēro;
6. aicina izveidot starptautisku mehānismu, lai izmeklētu vardarbību un nāves gadījumus demonstrāciju laikā nolūkā noteikt atbildīgos un saukt tos pie atbildības; prasa piešķirt atlīdzību cilvēktiesību pārkāpumu upuriem;
7. aicina Nikaragvas valdību veicināt visu Amerikas sistēmas un ANO cilvēktiesību struktūru, kā arī citu starptautiskās kopienas dalībnieku vizītes;
8. atzinīgi vērtē to, ka katoļu baznīcas vadībā ir sākts valsts līmeņa dialogs, taču pauž bažas, ka tas jau šobrīd ir nonācis strupceļā, mēģinot noteikt darba kārtību, un sarunas ir atliktas; atgādina pusēm, ka valsts dialogs ir vienīgais iespējamais pašreizējās krīzes risinājums, un aicina tās iesaistīties procesā, lai panāktu apmierinošu vienošanos;
9. stingri uzskata, ka dialogs ir vienīgais iespējamais veids, kā samierināt visu gaidas, un vienīgais krīzes risinājums, taču uzskata, ka šis dialogs būs sekmīgs tikai tad, ja tas būs iekļaujošs un ja visas puses izrādīs labu ticību un vēlmi panākt vienošanos; atbalsta ideju izveidot jauktu komisiju, lai tiektos panākt vienprātību un pārvarētu strupceļu;
10. aicina Nikaragvas valdību pieņemt un īstenot IACHR ieteikumus un apņemties izveidot turpmāko pasākumu uzraudzības mehānismu, kā arī kopīgi ar IACHR pieņemt lēmumu par konkrētu jauno vizīšu plānu; aicina Nikaragvas iestādes aizsargāt personas, kuras liecinājušas IACHR, un atturēties no iesaistīšanās atriebībā šīm personām vai tās atļaušanā;
11. atkārtoti norāda, ka vardarbības akti un uzbrukumi cilvēktiesību aizstāvjiem nopietni apdraud sabiedrības un tiesiskuma būtisko nozīmi; atgādina Nikaragvas iestādēm, ka tām ir jāgarantē, ka cilvēktiesību aizstāvji var brīvi veikt savas leģitīmās darbības bez jebkādiem ierobežojumiem un nebaidoties no atriebības; šajā saistībā pauž nožēlu par goda aizskāruma kampaņām pret CENIDH (Centro Nicaragüense de los Derechos Humanos / Nikaragvas Cilvēktiesību centrs) un citām cilvēktiesību asociācijām;
12. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai, Centrālamerikas parlamentam un Nikaragvas Republikas valdībai un parlamentam.