REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Nikaragvā
28.5.2018 - (2018/2711(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Javier Couso Permuy, Sofia Sakorafa, Marie-Pierre Vieu, Merja Kyllönen, Paloma López Bermejo, Dimitrios Papadimoulis, Stelios Kouloglou, Miguel Urbán Crespo, Tania González Peñas, Xabier Benito Ziluaga, Lola Sánchez Caldentey, Estefanía Torres Martínez, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou GUE/NGL grupas vārdā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 1945. gada Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks “attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,
– ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,
– ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir teikts, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā 1961. gada Vīnes Konvenciju par diplomātiskajiem sakariem,
– ņemot vērā 2003. gada Politiskā dialoga un sadarbības nolīgumu starp Centrālameriku un ES,
– ņemot vērā Eiropas Savienības un Centrālamerikas valstu 2012. gada asociācijas nolīgumu, kurš provizoriski ir stājies spēkā kopš 2013. gada augusta, tomēr vēl līdz šim nav pilnībā ratificēts,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Nikaragvu,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,,
A. tā kā pašreizējo Nikaragvas Republikas prezidentu José Daniel Ortega Saavedra amatā ievēlēja 2016. gada novembrī demokrātiskās vēlēšanās un par viņu tika nodoti 72,4 % no nodoto balsu kopskaita;
B. tā kā politiskā partija “Frente Sandinista de Liberación Nacional” (FSLN), kas atbalsta pašreizējo Nikaragvas valdību, uzvarēja pašvaldību vēlēšanās, kas valstī notika pavisam nesen — 2017. gada novembrī, iegūstot 68,54 % balsu no nodoto balsu kopskaita;
C. tā kā valdības ierosinātās Nikaragvas Sociālās nodrošināšanas institūta (INSS) reformas mērķis bija garantēt Nikaragvas sociālā nodrošinājuma sistēmas ilgtspēju, vienlaikus nepieļaujot SVF neoliberālo ieteikumu īstenošanu;
D. tā kā 2018. gada 19. aprīlī sākās pret reformu vērstu protestu vilnis un tā kā saskaņā ar Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) sniegto informāciju kopš tā laika ir nogalināti 76 cilvēki un vairāk nekā 800 — ievainoti;
E. tā kā Nikaragvas valdība pēc protestiem atsauca ierosināto reformu un tagad kopā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un privātā sektora dalībniekiem strādā pie tādas reformas, kas garantē INSS ilgtspēju, neapdraudot Nikaragvas iedzīvotāju sociālo aizsardzību un sociālās tiesības;
F. tā kā protestus pret INSS reformām izmantoja gan iekšējie, gan ārējie spēki, lai valstī destabilizētu politisko, ekonomisko un sociālo situāciju;
G. tā kā Nikaragvas Republikā ir viens no zemākajiem vardarbības un slepkavību rādītājiem reģionā un tajā ir ievērojami labāka situācija nekā, piemēram, tās kaimiņvalstīs Hondurasā, Gvatemalā vai Salvadorā, turklāt tajā ir viens no procentuāli augstākajiem veselības aprūpes un izglītības pieejamības rādītājiem;
H. tā kā līdzšinējos piecos gados Nikaragvas vidējais IKP izaugsmes rādītājs ir bijis 5,2 %;
I. tā kā ANO ģenerālsekretārs António Guterres ir atzinīgi novērtējis nacionālā dialoga sākšanu Nikaragvā starp pilsoniskajām grupām un valdību,
1. pauž dziļu nožēlu par zaudētajām dzīvībām un pauž līdzjūtību vardarbībā bojāgājušo ģimenēm Nikaragvā;
2. prasa saukt pie atbildības visus tos, kuri ir atbildīgi par noziegumu pastrādāšanu vai kūdīšanu uz tiem; apliecina cieņu Nikaragvas Republikas tiesu sistēmai;
3. nosoda visus vardarbības aktus, kuru dēļ valstī ir radusies pašreizējā situācija, un mudina visus iesaistītos dalībniekus atturēties no vardarbības izmantošanas, īstenojot savas likumīgās tiesības uz miermīlīgu pulcēšanos un protestēšanu un/vai nodrošinot sabiedrisko kārtību;
4. aicina Nikaragvas iestādes atteikties no nesamērīga spēka izmantošanas, pildot savu apņemšanos ievērot Nikaragvas iedzīvotāju brīvības un demokrātiskās tiesības, un izmeklēt šādus nesamērīga spēka izmantošanas gadījumus;
5. atzinīgi vērtē to, ka Mediācijas un liecību vākšanas komisijas vadītā nacionālā dialoga ietvaros ir sākts nacionāls dialogs un sarunas, kurās piedalās studentu, uzņēmēju, pilsoniskās sabiedrības un valdības pārstāvji;
6. pauž nožēlu par sarunu pārtraukšanu un atzinīgi vērtē to, ka darbu ir sākusi jauktā komiteja, kuras mērķis ir atsākt nacionālo dialogu;
7. norāda, ka nacionālā dialoga ietvaros visas puses ir paudušas atbalstu Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) ieteikumiem, jo īpaši ieteikumam izveidot starptautisku izmeklēšanas mehānismu un īpašu komisiju minēto ieteikumu īstenošanas uzraudzībai, jo tie uzskatāmi par svarīgiem pasākumiem Nikaragvas pašreizējo problēmu atrisināšanā miermīlīgā ceļā;
8. nosoda jebkādu ārēju iejaukšanos Nikaragvas iekšējās lietās ar mērķi destabilizēt valsti un noraidoši izturas pret jebkādu mēģinājumu nelikumīgi gāzt demokrātiski ievēlēto valdību;
9. noraidoši izturas pret Nikaragvas situācijas izmantošanu savtīgu Eiropas Savienības politisku mērķu sasniegšanā;
10. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Nikaragvas Republikas valdībai un iestādēm, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, Mūsu Amerikas tautu Bolivāra aliansei (ALBA) un Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienai (CELAC).