Procedūra : 2018/2741(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0277/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0277/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2018 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0266

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 484kWORD 48k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0275/2018
11.6.2018
PE621.675v01-00
 
B8-0277/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka / Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))


Petras Auštrevičius, Beatriz Becerra Basterrechea, Dita Charanzová, Gérard Deprez, Martina Dlabajová, Marian Harkin, Ivan Jakovčić, Petr Ježek, Louis Michel, Maite Pagazaurtundúa Ruiz, Jozo Radoš, Frédérique Ries, Robert Rochefort, Marietje Schaake, Jasenko Selimovic ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))  
B8‑0277/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju un situāciju austrumu kaimiņvalstīs,

–  ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

–  ņemot vērā ES pārraudzības misijas izveidi Gruzijā (EUMM Georgia) 2008. gada 15. septembrī,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas asociācijas nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā, un bezvīzu režīmu starp ES un Gruziju, kas stājās spēkā 2017. gada 28. martā,

–  ņemot vērā Komisijas 2017. gada 9. novembra asociācijas īstenošanas ziņojumu par Gruziju (SWD(2017)0371),

–  ņemot vērā Eiropas Ārējās darbības dienesta runaspersonas paziņojumus par notikumiem Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Dienvidosetijā;

–  ņemot vērā delegācijas ES un Azerbaidžānas parlamentārās sadarbības komitejā un ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejā priekšsēdētāja Sajjad Karim 2018. gada 28. februāra paziņojumu par Gruzijas pilsoņa nāvi Dienvidosetijā,

–  ņemot vērā ES un Gruzijas parlamentārās asociācijas komitejas sanāksmē 2018. gada 26. aprīlī Briselē pieņemto galīgo paziņojumu un ieteikumus saskaņā ar asociācijas nolīguma 411. panta 3. punktu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Gruzijas valdība turpina gūt panākumus ceļā uz demokrātiju un tiesiskumu un veido ciešākas saites ar Eiropas Savienību; tā kā ES un Gruzijas asociācijas nolīgums/padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona (AA/DCFTA) stājās spēkā 2016. gada 1. jūlijā un tās rezultātā abas puses ir guvušas labumu no ciešākas politiskās asociācijas un ekonomiskās un kultūras apmaiņas; tā kā Gruzija ievēro saskaņotos grafikus to saistību izpildei, kas izriet no asociācijas nolīguma;

B.  tā kā bezvīzu režīms starp ES un Gruziju stājās spēkā 2017. gada 28. martā un ir veicinājis mobilitāti un uzlabojis tiešos personiskos kontaktus; tā kā ES un Gruzijas vīzu režīma liberalizācijas dialogs ir izrādījies efektīvs instruments, lai veicinātu plašas reformas;

C.  tā kā Gruzijas neatkarību, suverenitāti un teritoriālo integritāti apdraud neatrisināti reģionālie konflikti okupētajos Gruzijas reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā; tā kā 10 gadus pēc Krievijas – Gruzijas militārā konflikta Krievijas Federācija turpina pārkāpt savas starptautiskās saistības, kas ir pretrunā ar 2008. gada 12. augusta vienošanos par uguns pārtraukšanu;

D.  tā kā ES stingri atbalsta Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; tā kā ES joprojām ir stingri apņēmusies aktīvi atbalstīt pūliņus konflikta atrisināšanai gan ar darbībām, ko īsteno ES īpašais pārstāvis Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā un EUMM, gan ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu;

E.  tā kā Krievijas Federācija turpina veikt pasākumus, lai panāktu Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas de facto aneksiju, tādējādi pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus; tā kā tā sauktie integrācijas un apvienības līgumi, kas parakstīti starp Krieviju un Abhāziju un Dienvidosetiju 2014. un 2015. gadā, ir skaidrs starptautisko tiesību, EDSO pamatprincipu un Krievijas starptautisko saistību pārkāpums; tā kā Eiropas Savienība neatzīst tā dēvētās vēlēšanas un referendumu, ko Krievijas atbalstītie separātisti rīkoja Gruzijas reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā 2016. un 2017. gadā;

F.  tā kā Krievijas bruņotie spēki turpina izolēt Abhāziju un Dienvidosetiju no pārējās valsts daļas, slēdzot robežšķērsošanas vietas, ierīkojot dzeloņstiepļu žogus un citus mākslīgus šķēršļus un tā vēl vairāk paplašinot administratīvo robežlīniju (ABL); tā kā EUMM piekļuve Abhāzijai un Dienvidosetijai ir bloķēta, kas ir pretrunā ar 2008. gada 12. augusta vienošanos par uguns pārtraukšanu;

G.  tā kā cilvēktiesību stāvoklis Abhāzijā un Dienvidosetijā pēdējo dažu gadu laikā ir pasliktinājusies, pret Gruzijas pilsoņiem vēršot iebiedēšanu un represijas, kas saistītas ar etnisko diskrimināciju un piespiedu demogrāfiskajām izmaiņām, pārvietošanās brīvības ierobežojumiem, īpašumtiesībām un izglītību dzimtajā valodā;

H.  tā kā Starptautiskā Krimināltiesa ir uzsākusi izmeklēšanu par kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci, ko, iespējams, veikušas visas konfliktā iesaistītās puses;

I.  tā kā noslēguma pierādījumos Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) 2018. gada 23. maijā Gruzija apsūdzēja Krievijas Federāciju kara noziegumos un cilvēktiesību pārkāpumos, kas izdarīti 2008. gada konflikta laikā, tostarp par to, ka Krievijas spēki veica neselektīvus uzbrukumus civiliedzīvotājiem un viņu īpašumam dažādās Gruzijas daļās, tostarp Abhāzijā un Dienvidosetijā; tā kā Krievijas Federācija noraida visus apgalvojumus,

1.  atzinīgi vērtē Gruzijas nopietno iesaistīšanos un centienus, lai padziļinātu attiecības ar ES, pamatojoties uz AA/DCFTA saistībām un tās centieniem panākt integrāciju Eiropā; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Gruzijas iestādes turpinātu atbalstīt demokrātiju un ievērot cilvēktiesības, minoritāšu tiesības, pamatbrīvības un tiesiskumu;

2.  atkārtoti pauž atbalstu Gruzijas suverenitātei un teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās; joprojām ir cieši apņēmies risināt konfliktu, īstenot neatzīšanas politiku un aktīvi atbalstīt Gruziju, izmantojot visus tā rīcībā esošos instrumentus visaptverošas pieejas ietvaros;

3.  prasa Krievijas Federācijai izbeigt Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas okupāciju, pilnībā ievērojot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, un ievērot saistības, ko paredz 2008. gada 12. augusta vienošanās par uguns pārtraukšanu, jo īpaši attiecībā uz apņemšanos izvest visus militāros spēkus;

4.  pauž nopietnas bažas par piekļuves liegšanu starptautiskajiem un reģionālajiem uzraugiem; uzstājīgi prasa nodrošināt, lai starptautiskie cilvēktiesību uzraudzības mehānismi, ko nodrošina starptautiskās organizācijas, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācija un EUMM Georgia, varētu netraucēti piekļūt Gruzijas reģioniem Abhāzijai un Dienvidosetijai;

5.  prasa, lai Krievijas Federācija atceļ savu lēmumu par Gruzijas reģionu Abhāzijas un Dienvidosetijas tā sauktās neatkarības atzīšanu;

6.  nosoda to, ka desmitiem gruzīnu ciematu un baznīcu ir tīši iznīcināti okupētajos Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionos un ka okupētajos reģionos tiek apzināti mēģināts dzēst Gruzijas pazīmes;

7.  pauž nožēlu par to, ka Ženēvas starptautiskās apspriedes ir lielā mērā pasliktinājušas pamiera stāvokli; prasa ES uzņemties aktīvāku lomu, Ženēvas starptautiskajās apspriedēs vadot dialogu ar visām ieinteresētajām personām, lai gaidāmajās sarunu kārtās panāktu vienošanos par kopīgu paziņojumu, kurā visas puses apņemas nepielietot spēku; šajā sakarībā aicina Krievijas Federāciju ievērot konfliktu miermīlīgas risināšanas principu, pievienojoties Gruzijai, kura vienpusēji apņēmusies nelietot spēku, kā Gruzijas prezidents to apstiprināja savā runā Eiropas Parlamentā 2010. gada 23. novembrī;

8.  atzinīgi vērtē jaunās Gruzijas valdības miera iniciatīvu „Solis ceļā uz labāku nākotni”, kura nāktu par labu iedzīvotājiem abpus ABL un ar kuru veicinātu tirdzniecību, izglītību un mobilitāti un tiešus personiskus kontaktus, kā arī uzticības veidošanu starp sašķeltajām kopienām;

9.  ir ļoti nobažījies par to, ka pasliktinās cilvēktiesību situāciju Gruzijas reģionos Abhāzijā un Dienvidosetijā, jo īpaši etniskās diskriminācijas, pārvietošanās brīvības, īpašuma tiesību un izglītības dzimtajā valodā jomā, un ka joprojām pastāv šķēršļi valsts iekšienē, kas ierobežo pārvietoto personu un bēgļu tiesības droši un cieņpilni atgriezties mājās;

10.  pauž dziļas bažas par Gruzijas pilsoņa Archil Tatunashvili nāvi ieslodzījuma vietā Chinvali 2018. gada februārī un Gruzijas pilsoņa Giga Otkhzoria nogalināšanu 2018. gada maijā pie okupācijas robežlīnijas Abhāzijas tuvumā; uzsver, ka šādi un līdzīgi gadījumi ir pienācīgi jārisina, lai nepieļauto to atkārtošanos un saspīlējumu rašanos; uzsver vajadzību novērst nesodāmību un prasa rūpīgi izmeklēt šos gadījumus, lai tos, kas atbildīgi par iepriekš minētajiem noziegumiem, sauktu pie atbildības un visas puses iesaistītu sadarbībā, tostarp incidentu novēršanas un reaģēšanas mehānismā;

11.  aicina Krievijas Federāciju pārtraukt turpmāku ABL norobežošanu ar dzeloņstiepļu nožogojumiem un citiem mākslīgiem šķēršļiem; prasa arī izbeigt ienākšanu Gruzijas valdības kontrolētajā teritorijā un ABL turpmāku paplašināšanu, tīši kavējot cilvēku tiešos personiskos kontaktus un izolējot Abhāzijas un Dienvidosetijas reģionu iedzīvotājus;

12.  atgādina, ka ES pārraudzības misija ir vienīgā pastāvīgā starptautiskā struktūra, kas ir klāt uz vietas un sniedz objektīvu informāciju par situāciju ABL, un aicina pagarināt tās pilnvaras arī pēc 2018. gada 14. decembra;

13.  atkārtoti norāda, ka tie, kas atbildīgi par starptautisko tiesību pārkāpumiem, kurus īsteno visas konfliktā iesaistītās puses, būtu jāsauc pie atbildības; šajā sakarībā atkārto savu stingro atbalstu pašreiz notiekošajai Starptautiskās krimināltiesas (SKT) izmeklēšanai un Eiropas Cilvēktiesību tiesas izskatīšanā esošajai lietai; aicina visas puses ievērot Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu, kurš sagaidāms vēl šogad;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, EĀDD, EDSO, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Austrumu partnerības valstu valdībām un parlamentiem un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

 

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika