REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma
11.6.2018 - (2018/2741(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Heidi Hautala, Rebecca Harms, Jordi Solé, Igor Šoltes Verts/ALE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0275/2018
B8-0279/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par uguns pārtraukšanu, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,
– ņemot vērā 2009. gada ziņojumu, ko sagatavoja neatkarīga starptautiska izmeklēšanas misija par konfliktu Gruzijā, Heidi Tagliavini vadībā;
– ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu[1],
– ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu[2],
– ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši kopīgo deklarāciju, par kuru tika panākta vienošanās 2017. gadā Briselē,
– ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) kopīgos paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2017. gada 18. maija ziņojumu par EKP pārskatīšanas īstenošanu (JOIN(2017)0018) un 2017. gada 9. jūnija kopīgos darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 mērķpasākumi 2020. gadam, koncentrējoties uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam[3],
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā ES stingri atbalsta Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās;
B. tā kā ES uzņēmās vadošo lomu attiecībā uz vienošanām par uguns pārtraukšanu 2008. gada augustā un septembrī un joprojām ir apņēmības pilna rast mierīgu risinājumu Krievijas un Gruzijas konfliktam, pilnībā ievērojot starptautisko tiesību pamatnormas un principus;
C. tā kā desmit gadus pēc 2008. gada augustā notikušā Krievijas – Gruzijas konflikta un tam sekojošā Krievijas iebrukuma Gruzijā, Krievijas federācija turpina nelikumīgo okupāciju un rīkojas, lai de facto anektētu Gruzijas teritorijas Abhāziju un Chinvali reģionu/Dienvidosetiju, pārkāpjot starptautiskās tiesības un uz noteikumiem balstīto starptautisko sistēmu;
D. tā kā 10 gadus pēc Krievijas – Gruzijas kara Krievijas Federācija turpina pārkāpt savas starptautiskās saistības, un atsakās pilnībā īstenot ar ES starpniecību panākto 2008. gada 12. augusta vienošanos par uguns pārtraukšanu;
E. tā kā Krievijas Federācija turpina nostiprināt bruņoto spēku nelikumīgo klātbūtni okupētajās Gruzijas teritorijās, palielinot militāros spēku klātbūtni un izvēršot mācības, tādējādi būtiski destabilizējot drošības situāciju uz vietas;
F. tā kā Krievijas Federācija turpina izolēt Abhāzijas un Dienvidosetijas teritorijas un to iedzīvotājus no pārējās valsts daļas, slēdzot tā sauktās robežšķērsošanas vietas, ierīkojot dzeloņstiepļu žogus un citus mākslīgus šķēršļu, un vēl vairāk paplašinot administratīvās robežlīnijas;
G. tā kā simtiem tūkstošu iekšzemē pārvietotu personu un bēgļu, kuri piespiedu kārtā un atkārtotu etniskās tīrīšanas viļņu rezultātā tika izraidīti no Gruzijai piederošām Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas teritorijām, joprojām tiek liegtas pamattiesības uz drošu un cieņpilnu atgriešanos mājās;
H. tā kā okupētajos Gruzijas reģionos tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības, tostarp tiesības uz pārvietošanās un uzturēšanos, īpašumtiesības un piekļuve izglītībai dzimtajā valodā, kā arī joprojām notiek nelikumīga brīvības atņemšana un personu nolaupīšana;
I. tā kā gruzīni, kas dzīvo Gruzijas teritorijās — Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā joprojām ir pakļauti smagai diskriminācijai etniskās piederības dēļ;
J. tā kā gruzīnu tautības iekšzemē pārvietotās personas Archil Tatunashvili, Giga Otkhozoria un Davit Basharuli tika nelikumīgi nogalēti Krievijas okupācijas režīma brutālās rīcības rezultātā Suhumi un Chinvali;
K. tā kā Krievijas Federācija, kā vara, kas faktiski kontrolē Gruzijas teritorijas — Abhāziju un Chinvali reģionu/Dienvidosetiju, ir pilnībā atbildīga par rupjiem cilvēktiesību pārkāpumiem un humanitāro situāciju uz vietas;
1. uzsver, ka suverenitāte, neatkarība un strīdu risināšana mierīgā ceļā ir Eiropas drošības kārtības pamatprincipi; uzsver, ka konfliktu atrisināšana Gruzijā ir būtiski svarīga, lai uzlabotu drošību un stabilitāti visā Eiropas kontinentā; uzskata, ka šie konflikti un Gruzijas teritoriju nebeidzamā okupācija, iespējams, apdraud visu Eiropas valstu suverenitāti;
2. atkārtoti pauž stingru atbalstu Gruzijas teritoriālajai integritātei tās starptautiski atzītajās robežās un katras valsts suverēnām tiesībām brīvi noteikt savu nākotni; atzīst, ka principi, kas nostiprināti ANO Hartā, 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO 1990. gada Parīzes Hartā ir stūrakmeņi miera nodrošināšanai Eiropas kontinentā;
3. atbalsta Gruzijas politiku, cenšoties rast miermīlīgu konflikta risinājumu, tostarp ar 2008. gada 12. augusts pamiera ievērošanu, vienpusēju apņemšanos neizmantot spēku, iesaistīšanos Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un centienos panākt izlīgumu un uzticēšanās veidošanu starp sašķeltajām kopienām;
4. pieprasa, lai Krievijas Federācija izbeigtu Gruzijas teritoriju — Abhāzijas un Chinvali reģiona/Dienvidosetijas okupāciju, pilnībā ievērotu Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī tās starptautiski atzīto robežu neaizskaramību;
5. prasa nodrošināt konkrētus rezultātus attiecībā uz Ženēvas starptautisko apspriežu galvenajiem jautājumiem, tostarp apņemšanos neizmantot spēku, un tās īstenošanu, starptautisku drošības mehānismu izveidi Gruzijas teritorijās — Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, un iekšzemē pārvietoto personu un bēgļu atgriešanu, ar mērķi panākt ilgstošu mieru un drošību uz vietas;
6. mudina Gruzijas valdību turpināt sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu (ICC), atbalstot ICC prokurora biroja veikto izmeklēšanu, kā arī nodrošinot, ka ICC reģistrācija var īstenot savas pilnvaras attiecībā uz saziņu un cietušo līdzdalību;
7. atzinīgi vērtē Gruzijas valdības jauno miera iniciatīvu „Solis ceļā uz labāku nākotni”, kā arī citas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot humanitāros un sociāli ekonomiskos apstākļus cilvēkiem, kas dzīvo Gruzijas teritorijās — Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, un veicināt tiešus personiskus kontaktus un uzticības veidošanu starp kopienām;
8. visnotaļ mudina Krievijas Federāciju pildīt savas starptautiskās saistības un pilnībā īstenot ar ES starpniecību panākto 2008. gada 12. augusta vienošanos par uguns pārtraukšanu, un izvest tās militāros spēkus no Gruzijas teritorijas;
9. aicina Krievijas Federāciju pārtraukt ierīkot dzeloņstiepļu žogus un citas mākslīgas barjeras gar okupācijas robežlīniju, ar ko tiek tīši kavēti tieši personiskie kontakti un veikta abu okupēto reģionu iedzīvotāju izolācija;
10. aicina Krievijas Federāciju, kā varu, kas faktiski īsteno kontroli, izbeigt nesodāmību un etniski motivētus noziegumus Gruzijas teritorijās — Abhāzijā un Chinvali reģionā/Dienvidosetijā, un novērst visus šķēršļus, lai nodrošinātu, ka tie, kas atbildīgi par valsts iekšienē pārvietoto gruzīnu Archil Tatunashvili, Giga Otkhozoria un Davit Basharuli nelikumīgo nogalēšanu, tiek saukti pie atbildības;
11. mudina Krievijas Federāciju, kā varu, kas faktiski īsteno kontroli, izbeigt tās veiktos cilvēktiesību pārkāpumus, pārvietošanās un uzturēšanās brīvības ierobežošanu, diskrimināciju etniskās piederības dēļ, un īpašumtiesību pārkāpumus, kā arī tiesību uz izglītību dzimtajā valodā pārkāpumus okupētajās Gruzijas teritorijās;
12. mudina Krievijas Federāciju nodrošināt drošu un cieņpilnu iekšēji pārvietoto personu un bēgļu atgriešanos mājās, un nodrošināt netraucētu piekļuvi uz vietas starptautiskajiem cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem un nevalstiskajām organizācijām;
13. aicina Krievijas Federāciju atļaut ES pārraudzības misijai piekļuvi Gruzijas teritorijām — Abhāzijai un Dienvidosetijai, kā noteikts tās pilnvarās;
14. apstiprina ES ciešo apņemšanos turpināt stiprināt tās lomu Krievijas – Gruzijas konflikta atrisināšanā miermīlīgā ceļā, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus visaptverošas pieejas ietvaros, tostarp tās īpašo pārstāvi Dienvidkaukāza un Gruzijas krīzes jautājumos, tās līdzpriekšsētājas posteni Ženēvas starptautiskajās apspriedēs, ES pārraudzības misiju Gruzijā, un neatzīšanas un iesaistīšanās politiku;
15. aicina ES iestādes, kopīgi ar Gruzijas iestādēm apsvērt iespēju vēl vairāk pastiprināt ES lomu konflikta miermīlīgā atrisināšanā un spēju veidošanā, kā arī noturības veicināšanā, tostarp tādās jomās kā terorisma apkarošana, stratēģiskā komunikācija, kiberaizsardzība un drošības sektora reforma; aicina gaidāmajās sarunās par ES finanšu instrumentiem Eiropas kaimiņattiecību politikai laikposmam pēc 2020. gada pienācīgi ņemt vērā vajadzības minētajās jomās;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, EĀDD, Komisijai, Gruzijas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] OV C 11, 12.01.2018., 82. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.
- [3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.