Procedūra : 2018/2741(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0285/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0285/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 14/06/2018 - 7.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0266

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 556kWORD 86k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0275/2018
11.6.2018
PE621.683v01-00
 
B8-0285/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))


Victor Boştinaru, Clare Moody S&D grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (2018/2741(RSP))  
B8-0285/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Gruziju un situāciju austrumu kaimiņreģionā,

–  ņemot vērā 2008. gada 12. augustā panākto vienošanos par pamieru, kuru parakstīja Gruzija un Krievijas Federācija, ES darbojoties kā vidutājam, kā arī 2008. gada 8. septembra īstenošanas nolīgumu,

–  ņemot vērā ES pārraudzības misijas (EUMM) izvietošanu Gruzijā 2008. gada 15. septembrī,

–  ņemot vērā 2016. gada 21. janvāra rezolūciju par asociācijas nolīgumiem / padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu(1),

–  ņemot vērā 2017. gada 13. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās ārpolitikas un drošības politikas īstenošanu(2),

–  ņemot vērā Austrumu partnerības samitos pieņemtās kopīgās deklarācijas, jo īpaši 2017. gadā Briselē pieņemto kopīgo deklarāciju,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas un Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) kopīgos paziņojumus par Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP), jo īpaši 2017. gada 18. maija ziņojumu par EKP pārskatīšanas īstenošanu (JOIN(2017)0018) un 2017. gada 9. jūnija kopīgo darba dokumentu “Austrumu partnerība — 20 mērķpasākumi 2020. gadam, koncentrējoties uz pamatprioritātēm un reāliem rezultātiem” (SWD(2017)0300), kā arī 2016. gada paziņojumu par ES globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par situāciju austrumu kaimiņreģionā un jo īpaši 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam(3),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā ES stingri atbalsta Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās;

B.  tā kā ES joprojām ir stingri apņēmusies panākt Krievijas–Gruzijas konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā, pilnībā ievērojot starptautisko tiesību pamatnormas un principus;

C.  tā kā ir pagājuši 10 gadi kopš Krievijas militārās agresijas un iebrukuma Gruzijā 2008. gada augusta kara laikā un Krievijas Federācija joprojām turpina nelikumīgo okupāciju un veic pasākumus, lai de facto anektētu Gruzijas teritorijas — Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības un uz noteikumiem balstīto starptautisko sistēmu;

D.  tā kā 10 gadus pēc Krievijas–Gruzijas kara Krievijas Federācija turpina pārkāpt savas starptautiskās saistības un atsakās īstenot ar ES starpniecību panākto 2008. gada 12. augusta vienošanos par uguns pārtraukšanu;

E.  tā kā Krievijas Federācija turpina nostiprināt bruņoto spēku nelikumīgo klātbūtni okupētajās Gruzijas teritorijās, palielinot militāro spēku klātbūtni un izvēršot mācības, tādējādi būtiski destabilizējot drošības situāciju uz vietas;

F.  tā kā Krievijas Federācija turpina izolēt Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju no pārējās valsts daļas, slēdzot tā sauktos robežšķērsošanas punktus un ierīkojot dzeloņstiepļu žogus un citus mākslīgus šķēršļus gar okupētās teritorijas robežu vai “administratīvo robežlīniju”;

G.  tā kā šī robežlīnija tiek lēnām, bet pastāvīgi pārvietota dziļāk Tbilisi kontrolētajā teritorijā, izmantojot procesu, ko dēvē par “robežu veidošanu”, dažās vietās pietuvojoties ļoti tuvu kritiskajai infrastruktūrai, piemēram, automaģistrālēm un gāzes cauruļvadiem;

H.  tā kā simtiem tūkstošu iekšzemē pārvietotu personu (IPP) un bēgļu, kuri piespiedu kārtā un atkārtotu etniskās tīrīšanas viļņu rezultātā tika izraidīti no Gruzijai piederošām Abhāzijas un Chinvali reģiona / Dienvidosetijas teritorijām, joprojām tiek liegtas to pamattiesības uz drošu un cieņpilnu atgriešanos savās mājās;

I.  tā kā okupētajos Gruzijas reģionos tiek rupji pārkāptas cilvēktiesības, piemēram, tiesības uz pārvietošanās brīvību un uzturēšanos, īpašumtiesības un piekļuve izglītībai dzimtajā valodā, kā arī joprojām notiek nelikumīga brīvības atņemšana un personu nolaupīšana;

J.  tā kā gruzīni, kas dzīvo Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Chinvali reģionā / Dienvidosetijā, joprojām ir pakļauti smagai diskriminācijai etniskās piederības dēļ;

K.  tā kā gruzīnu tautības iekšzemē pārvietotās personas Archil Tatunashvili, Giga Otkhozoria un Davit Basharuli tika nelikumīgi nogalināti Krievijas okupācijas režīma brutālās rīcības rezultātā Suhumi un Chinvali;

L.  tā kā Krievijas Federācija kā vara, kas faktiski kontrolē Gruzijas teritorijas Abhāziju un Chinvali reģionu / Dienvidosetiju, ir pilnībā atbildīga par smagajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ārkārtīgi sarežģīto humanitāro situāciju šajās teritorijās;

M.  tā kā Krievijas Federācija turpina liegt starptautiskajiem cilvēktiesību novērotājiem un ES pārraudzības misijai (EUMM) piekļuvi Gruzijas teritorijas Abhāzijai un Chinvali reģionam / Dienvidosetijai, pārkāpjot ar ES starpniecību 2008. gada 12. augustā noslēgto uguns pārtraukšanas nolīgumu un tādējādi mazinot šīs misijas spēju pilnībā īstenot savas pilnvaras;

N.  tā kā Gruzijas parlaments 2018. gada 21. martā ar divu partiju atbalstu pieņēma rezolūciju par rupju cilvēktiesību pārkāpumu, ko Krievijas Federācija veikusi okupētajā Abhāzijā un Chinvali reģionā, un Otkhozoria–Tatunashvili likumu, piešķirot pilnvaras pieņemt Otkhozoria–Tatunashvili sarakstu, kurā paredzētas sankcijas pret personām, kas apsūdzētas un notiesātas par slepkavību, nolaupīšanu, spīdzināšanu un necilvēcīgu izturēšanos pret Gruzijas pilsoņiem, kā arī par patvēruma sniegšanu šādu darbību izdarītājiem okupētajos reģionos,

1.  atkārtoti atgādina, ka suverenitāte, neatkarība un strīdu risināšana mierīgā ceļā ir Eiropas drošības kārtības pamatprincipi; uzsver, ka konfliktu atrisināšana Gruzijā ir būtiski svarīga, lai uzlabotu drošību un stabilitāti visā Eiropas kontinentā; uzskata, ka šie konflikti un Gruzijas teritoriju ilgstošā okupācija joprojām ir potenciāls drauds citu Eiropas valstu suverenitātei;

2.  joprojām stingri atbalsta Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās; atzīst, ka principi, kas nostiprināti ANO Statūtos, 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO 1990. gada Parīzes Hartā, ir stūrakmeņi miera nodrošināšanai Eiropas kontinentā;

3.  atbalsta Gruzijas valdības īstenoto politiku, cenšoties rast miermīlīgu konflikta risinājumu, tostarp ar 2008. gada 12. augusta pamiera ievērošanu, vienpusēju apņemšanos neizmantot spēku, iesaistīšanos Ženēvas starptautiskajās apspriedēs un centienos panākt izlīgumu un uzticēšanās veidošanu starp sašķeltajām kopienām;

4.  prasa pārvarēt pašreizējo strupceļu un panākt progresu virzībā uz taustāmu rezultātu sasniegšanu attiecībā uz Ženēvas starptautisko apspriežu galvenajiem jautājumiem, tostarp apliecināt un īstenot apņemšanos neizmantot spēku, izveidot starptautisku drošības mehānismu Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Chinvali reģionā / Dienvidosetijā un panākt IPP un bēgļu atgriešanos, lai nodrošinātu ilgstošu mieru un drošību uz vietas;

5.  atzinīgi vērtē Gruzijas valdības jauno miera iniciatīvu “Solis uz labāku nākotni”, kuras mērķis ir uzlabot humanitāros un sociālekonomiskos apstākļus cilvēkiem, kas dzīvo Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Chinvali reģionā / Dienvidosetijā, kā arī veicināt cilvēku savstarpējos kontaktus un uzticības veidošanos starp sašķeltajām kopienām, vienlaikus nosodot visas šķeļošās iniciatīvas, kuras ir pretrunā šiem mērķiem, piemēram, tā dēvēto 2017. gada referendumu, ar ko apstiprināja nosaukuma maiņu Chinvali reģionam / Dienvidosetijai;

6.  aicina Krievijas Federāciju ievērot Gruzijas suverenitāti un teritoriālo integritāti tās starptautiski atzītajās robežās un atcelt savu lēmumu par Gruzijas teritoriju Abhāzijas un Chinvali reģiona / Dienvidosetijas tā dēvētās neatkarības atzīšanu, kā arī šo abu reģionu de facto integrēšanu Krievijas vienotajā muitas teritorijā;

7.  stingri mudina Krievijas Federāciju ievērot savas starptautiskās saistības, pilnībā īstenot ar ES starpniecību panākto 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumu, izvest savus militāros spēkus no Gruzijas teritorijas un atļaut EUMM piekļuvi Gruzijas teritorijām Abhāzijai un Chinvali reģionam / Dienvidosetijai saskaņā ar tās mandātu;

8.  aicina Krievijas Federāciju pārtraukt gar okupācijas robežlīniju ierīkot dzeloņstiepļu žogus un citas mākslīgas barjeras, ar ko tiek tīši kavēti tieši personiskie kontakti un veikta abu okupēto reģionu iedzīvotāju izolācija;

9.  aicina Krievijas Federāciju kā varu, kas faktiski īsteno kontroli, izbeigt nesodāmību un etniski motivētus noziegumus Gruzijas teritorijās Abhāzijā un Chinvali reģionā / Dienvidosetijā un novērst visus šķēršļus, lai nodrošinātu, ka tie, kas atbildīgi par iekšzemē pārvietoto gruzīnu Archil Tatunashvili, Giga Otkhozoria un Davit Basharuli nelikumīgo nogalināšanu, tiek saukti pie atbildības;

10.  mudina Krievijas Federāciju kā varu, kas faktiski īsteno kontroli, izbeigt tās veiktos cilvēktiesību pārkāpumus, pārvietošanās un uzturēšanās brīvības ierobežošanu, diskrimināciju etniskās piederības dēļ, īpašumtiesību pārkāpumus un tiesību uz izglītību dzimtajā valodā pārkāpumus okupētajās Gruzijas teritorijās;

11.  mudina Krievijas Federāciju atļaut IPP un bēgļiem droši un cieņpilni atgriezties mājās un nodrošināt starptautiskajiem cilvēktiesību uzraudzības mehānismiem netraucētu piekļuvi uz vietas;

12.  apstiprina ES ciešo apņemšanos vēl vairāk palielināt savu lomu Krievijas un Gruzijas konflikta miermīlīgā atrisināšanā, izmantojot visus tās rīcībā esošos instrumentus kā daļu no visaptverošas pieejas, tostarp savu īpašo pārstāvi Dienvidkaukāzā un saistībā ar krīzi Gruzijā, savu līdzpriekšsēdētāja statusu Ženēvas starptautiskajās apspriedēs, EUMM Gruzijā un neatzīšanas un iesaistīšanās politiku, un prasa apsvērt iespēju turpmāk palielināt ES lomu, palīdzot Gruzijas iestādēm īstenot kriminālsodus pret cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājiem okupētajās teritorijās;

13.  uzsver, ka starptautiskajai sabiedrībai ir jāieņem konsekventa un stingra nostāja pret Krievijas īstenoto okupācijas un aneksijas politiku, jo šāda nostāja ir vienīgais veids, kā nodrošināt miermīlīgu konflikta atrisināšanu Gruzijā un nepieļaut līdzīgus konfliktus kaimiņvalstīs; uzsver nepieciešamību palielināt kolektīvo spiedienu uz Krieviju, lai tā īstenotu ar ES starpniecību noslēgto 2008. gada 12. augusta pamiera nolīgumu, jo īpaši attiecībā uz Krievijas okupācijas spēku izvešanu un IPP un bēgļu atgriešanos;

14.  aicina ES iestādes pieņemt pieeju, kas būtu saskaņota ar Eiropas Parlamenta nostāju un dalībvalstu parlamentu politiku, skaidrākā un precīzākā veidā nosaucot Krievijas agresiju Gruzijā par Krievijas Federācijas īstenotu Gruzijas teritoriju — Abhāzijas un Chinvali reģiona / Dienvidosetijas — okupāciju;

15.  stingri atbalsta ES palīdzību Gruzijai spēju veidošanā un izturētspējas veicināšanā, tostarp tādās jomās kā terorisma apkarošana, stratēģiskā komunikācija, kiberaizsardzība un drošības sektora reforma; aicina gaidāmajās sarunās par ES finanšu instrumentiem Eiropas kaimiņattiecību politikai laikposmam pēc 2020. gada pienācīgi ņemt vērā vajadzības minētajās jomās;

16.  atkārtoti nosoda musinošo propagandas, dezinformācijas un iefiltrēšanās sociālajos plašsaziņas līdzekļos politiku, kuras mērķis ir vājināt Gruzijas demokrātiju un sabiedrību, diskreditējot iestādes, manipulējot ar sabiedrisko domu, izplatot nepatiesus vēstījumus, saasinot sociālo spriedzi un veicinot vispārēju neuzticēšanos plašsaziņas līdzekļiem; šajā sakarā nosoda Krievija īstenoto informācijas karu, izmantojot savus valsts kontrolētus plašsaziņas līdzekļus, lai apzināti izplatītu nepatiesas ziņas ar mērķi ietekmēt iekšpolitiku un iedragāt Eiropas integrācijas procesus;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP), dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Gruzijas valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas valdībai un parlamentam.

 

 

(1)

OV C 11, 12.1.2018., 82. lpp.

(2)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0493.

(3)

Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0440.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 13. jūnijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika