REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās robežām
2.7.2018 - (2018/2770(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Elena Valenciano, Francisco Assis, Ramón Jáuregui Atondo S&D grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0315/2018
B8-0316/2018
Eiropas Parlamenta rezolūcija par migrācijas krīzi un humanitāro situāciju Venecuēlā un pie tās robežām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas par Venecuēlu, jo īpaši 2014. gada 27. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[1], 2014. gada 18. decembra rezolūciju par Venecuēlas demokrātiskās opozīcijas vajāšanu[2], 2015. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[3], 2016. gada 8. jūnija rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[4], 2017. gada 27. aprīļa rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[5], 2018. gada 8. februāra rezolūciju par stāvokli Venecuēlā[6] un 2018. gada 3. maija rezolūciju par vēlēšanām Venecuēlā[7],
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2018. gada 26. janvāra, 19. aprīļa un 22. maija deklarācijas par jaunākajām norisēm Venecuēlā,
– ņemot vērā Padomes secinājumus, kas pieņemti 2017. gada 13. novembrī un 2018. gada 22. janvārī, 28. maijā un 25. jūnijā,
– ņemot vērā Eiropas humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisāra Christos Stylianides oficiālo vizīti Kolumbijā 2018. gada martā,
– ņemot vērā Parlamenta Demokrātijas atbalsta un vēlēšanu koordinācijas grupas 2018. gada 23. aprīļa paziņojumu,
– ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas Romas statūtus,
– ņemot vērā Starptautiskās krimināltiesas prokurores Fatou Bensouda 2018. gada 8. februāra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO augstā cilvēktiesību komisāra 2017. gada 31. marta paziņojumu par Venecuēlu,
– ņemot vērā ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja 2018. gada 22. jūnija ziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Venecuēlas Bolivāra Republikā,
– ņemot vērā 2017. gada 28. aprīļa kopīgo paziņojumu, ko sniedza ANO īpašais referents jautājumos par ārpustiesas, tūlītēju vai patvaļīgu nāvessodu izpildi, ANO īpašais referents miermīlīgas pulcēšanās un biedrošanās tiesību jautājumos, ANO īpašais referents cilvēktiesību aizstāvju jautājumos un ANO Darba grupa patvaļīgas aizturēšanas jautājumos,
– ņemot vērā G7 valstu vadītāju 2018. gada 23. maija paziņojumu,
– ņemot vērā Limas grupas 2018. gada 23. janvāra, 2018. gada 14. februāra, 2018. gada 21. maija un 2018. gada 2. jūnija deklarācijas,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) 2018. gada 20. aprīļa paziņojumu par cilvēktiesību stāvokļa pasliktināšanos Venecuēlā,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas (IACHR) 2018. gada 12. februāra ziņojumu par demokrātiskām iestādēm, tiesiskumu un cilvēktiesībām Venecuēlā, kā arī šīs komisijas 2018. gada 14. marta rezolūciju,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā stāvoklis cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma jomā Venecuēlā turpina pasliktināties; tā kā arvien vairāk cilvēku turpina atstāt Venecuēlu dažādu iemeslu dēļ, kuru vidū ir nedrošība, vardarbība, cilvēktiesību pārkāpumi, tiesiskuma situācijas pasliktināšanās, pārtikas, medicīniskās aprūpes vai piekļuves būtiskiem sociālajiem pakalpojumiem trūkums, ienākumu zaudējums un pieaugošs nabadzības līmenis;
B. tā kā saskaņā ar ANO Augstā cilvēktiesību komisāra biroja (OHCHR) informāciju 87 % no Venecuēlas iedzīvotājiem dzīvo nabadzībā, tostarp 61,2 % — galējā nabadzībā; tā kā māšu mirstība ir palielinājusies par 60 %, bet zīdaiņu mirstība — par 30 %, un valstī trūkst 80 % no pirmās nepieciešamības medicīnas precēm un aprīkojuma; tā kā 2017. gadā malārijas saslimšanas gadījumu skaits palielinājās par 69 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, un tas saskaņā ar PVO datiem ir bijis lielākais pieaugums pasaulē; tā kā citas slimības, piemēram, tuberkuloze un masalas, pavisam drīz sasniegs epidēmijas apmērus; tā kā, neraugoties uz šiem satraucošajiem skaitļiem, Venecuēlas valdība turpina noliegt, ka pastāv humanitāra krīze, un noraida starptautisko atbalstu;
C. tā kā ekonomiskā situācija ir ievērojami pasliktinājusies; tā kā Starptautiskais Valūtas fonds prognozē, ka hiperinflācija Venecuēlā turpinās pieaugt, 2018. gadā sasniedzot 13 000 %, salīdzinājumā ar 2400 % 2017. gadā, kā rezultātā cenas ik stundu pieaug vidēji par gandrīz 1,5 %;
D. tā kā 2018. gada 22. jūnijā publicētajā OHCHR ziņojumā uzsvērta Venecuēlas iestāžu nespēja saukt pie atbildības tos, kas vainojami smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp par slepkavībām, pārmērīgu spēka izmantošanu pret demonstrantiem, patvaļīgu aizturēšanu, nežēlīgu apiešanos un spīdzināšanu; tā kā plaši izplatīta šķiet arī to drošības dienestu darbinieku nesodāmība, kurus tur aizdomās par demonstrantu sodīšanu ar nāvi bez tiesas sprieduma; tā kā šie konstatējumi pierāda, ka jau tā saspringtā situācija valstī turpina pasliktināties;
E. tā kā pašreizējā cilvēka izraisītā krīze Venecuēlā visos tās daudzveidīgajos aspektos rada vislielāko iedzīvotāju pārvietošanos, kāda reģionā jelkad pieredzēta; tā kā saskaņā ar piesardzīgiem valdības datiem, ko publiskojusi Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM), kopš 2014. gada valsti ir atstājuši vairāk nekā divi miljoni Venecuēlas valstspiederīgo, no kuriem gandrīz viens miljons — laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam; tā kā lielākā daļa Venecuēlas valstspiederīgo, kas aizbēguši no valsts, — 84 % saskaņā ar IOM datiem — ir devušies uz citām Latīņamerikas valstīm;
F. tā kā saskaņā ar IOM datiem visvairāk Venecuēlas valstspiederīgo, t. i., vairāk nekā 820 000 cilvēku, patlaban uzturas Kolumbijas teritorijā, savukārt Peru — gandrīz 350 000, Argentīnā — 95 000 un Brazīlijā — 50 000; tā kā 520 000 Venecuēlas valstspiederīgo reģionā ir raduši alternatīvus likumīgus uzturēšanās veidus; tā kā vairāk nekā 280 000 Venecuēlas valstspiederīgo ir pieteikušies bēgļa statusam visā pasaulē; tā kā tiek lēsts, ka vairāk nekā 60 % Venecuēlas valstspiederīgo joprojām ir nelegāls statuss; tā kā jūras ceļi kļūst arvien svarīgāki, jo īpaši uz tādām Karību jūras reģiona salām kā Aruba, Bonaire, Kirasao un Trinidāda un Tobāgo; tā kā uzņēmējām valstīm ir aizvien grūtāk sniegt palīdzību un pakalpojumus cilvēkiem, kas tajās ierodas;
G. tā kā UNHCR ir uzsācis papildu kampaņu USD 46,1 miljona vākšanai, lai īstenotu pirmos reaģēšanas pasākumus saistībā ar deviņām UNHCR operācijām, kuras vērstas uz galvenajām uzņēmējām valstīm: Brazīliju, Ekvadoru, Kolumbiju, Kostariku, Meksiku, Panamu, Peru un Karību jūras reģiona dienvidu daļu; tā kā minētā kampaņa attiecas arī uz intervenci Venecuēlā; tā kā kopš 2018. gada 13. jūnija ir izmaksāti tikai 44 % no šīs summas (USD 20,5 miljoni), t. i., finansējuma deficīts pašlaik ir 56 %;
H. tā kā 2018. gada 7. jūnijā Komisija paziņoja par EUR 35,1 miljona paketi ārkārtas palīdzībai un attīstības palīdzībai, lai atbalstītu Venecuēlas iedzīvotājus un tās kaimiņvalstis, kuras skārusi šī krīze; tā kā šis finansiālais ieguldījums papildinās EUR 37 miljonus, ko ES jau ir piešķīrusi humānās palīdzības un sadarbības projektiem minētajā valstī;
I. tā kā Venecuēlā 2018. gada 20. maijā notikušās vēlēšanas nebija ne brīvas, ne godīgas, un to rezultātam trūka jebkādas ticamības, jo vēlēšanu process nenodrošināja garantijas, kas vajadzīgas, lai tās būtu iekļaujošas un demokrātiskas;
J. tā kā katru mēnesi vairāk nekā 12 000 Venecuēlas valstspiederīgo iebrauc Brazīlijas štatā Roraima un no tiem aptuveni 2700 uzturas Boavista pilsētā; tā kā venecuēlieši jau veido vairāk nekā 7 % no šīs pilsētas iedzīvotāju skaita un, ja šāda tendence turpināsies, līdz gada beigām tur dzīvos vairāk nekā 60 000 Venecuēlas valstspiederīgo; tā kā šis demogrāfiskais pieplūdums rada milzīgu spiedienu uz pilsētas sabiedriskajiem pakalpojumiem, jo īpaši sabiedrības veselības un izglītības jomā; tā kā Roraima ir viens no nabadzīgākajiem Brazīlijas štatiem ar ļoti nelielu darba tirgu un neizvērstu ekonomiku, kas ir vēl viens šķērslis migrantu un bēgļu integrācijai;
K. tā kā 2018. gada 25.–30. jūnijā Parlamenta ad hoc delegācija apmeklēja Venecuēlas robežu ar Kolumbiju un Brazīliju, lai uz vietas novērtētu krīzes ietekmi,
1. pauž solidaritāti ar visiem venecuēliešiem, kas ir spiesti bēgt no savas valsts, jo tajā trūkst dzīvei svarīga nodrošinājuma, piemēram, pārtikas, veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu; turklāt pauž lielu satraukumu par katastrofālo humanitāro situāciju Venecuēlā, kura radījusi iepriekš nepieredzētu bēgļu pieplūdumu kaimiņvalstīs un citās valstīs;
2. aicina nekavējoties panākt vienošanos par ārkārtas humānās palīdzības piekļuves plānu valstij un aicina Venecuēlas iestādes steidzamības kārtā atļaut netraucētu humānās palīdzības sniegšanu un piešķirt piekļuvi starptautiskām organizācijām, kuras vēlas palīdzēt iedzīvotājiem; aicina ātri īstenot neatliekamus pasākumus, lai novērstu pārtikas nepietiekamību visneaizsargātākajām iedzīvotāju grupām;
3. atzīst un atzinīgi vērtē to, cik svarīgi ir pasākumi, ko vairākas valstis pieņēmušas reģionā, lai risinātu šo situāciju, jo īpaši saistībā ar migrantu statusa maiņu, piešķirot vīzas un pagaidu uzturēšanās atļaujas, un saistībā ar bēgļu atzīšanu saskaņā ar 1984. gada Kartahenas deklarāciju par bēgļiem; aicina ES dalībvalstis veikt tūlītējus uz Venecuēlas migrantu vai bēgļu aizsardzību vērstus pasākumus to teritorijā, piemēram, piešķirot humanitārās vīzas, paredzot īpašus uzturēšanās nosacījumus vai citas reģionālas migrācijas sistēmas, kurās nodrošinātas attiecīgās aizsardzības garantijas;
4. aicina starptautisko sabiedrību, pildot tās saistības, veikt saskaņotus, visaptverošus un reģionālus reaģēšanas pasākumus saistībā ar krīzi un pastiprināt finansiālo un materiālo palīdzību saņēmējvalstīm; atgādina, ka UNHCR papildu kampaņas pasākumiem patlaban ir finansējuma deficīts USD 25,6 miljonu apmērā;
5. aicina ES turpināt finansiālā atbalsta sniegšanu un vajadzības gadījumā to palielināt, ņemot vērā situācijas pasliktināšanos un tās ietekmi uz bēgļu plūsmām;
6. atkārtoti norāda, ka pašreizējā humanitārā krīze izriet no politiskās krīzes; atgādina, ka vienīgais veids, kā pārvarēt krīzi, ir dialogs un sarunas; pauž atbalstu sarunās rastam politiskam risinājumam, jo tikai tas var nodrošināt ilgstošu valsts stabilitāti un ļaut tai pievērsties dziļajai krīzei un akūtajām iedzīvotāju vajadzībām;
7. aicina Eiropas Ārējās darbības dienestu darīt visu iespējamo, lai sekmētu starptautiskos starpniecības pasākumus, kas vajadzīgi, lai rastu iespējas dzīvotspējīga politiskā dialoga nodrošināšanai;
8. stingri aicina Venecuēlas iestādes nekavējoties izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp pārkāpumus pret civiliedzīvotājiem, un pilnībā ievērot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, tostarp vārda brīvību, preses brīvību un pulcēšanās brīvību; mudina Venecuēlas iestādes atjaunot demokrātisko kārtību, kas ir neatņemams nosacījums pieaugošās krīzes izbeigšanai;
9. prasa rīkot jaunas prezidenta vēlēšanas saskaņā ar starptautiski atzītiem demokrātijas standartiem un Venecuēlas konstitucionālo kārtību; atgādina par nepieciešamību respektēt visas demokrātiski ievēlētās iestādes, jo īpaši Nacionālo asambleju, atbrīvot visus politieslodzītos un ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības;
10. norāda, ka šā uzaicinājuma rīkot jaunas vēlēšanas mērķis ir no jauna ievēlēt galvenās valsts iestādes, proti, prezidentūru un Nacionālo asambleju; atgādina, ka par šo vēlēšanu nosacījumiem būtu jāvienojas valdībai un opozīcijai, ievērojot pārredzamus, vienlīdzīgus un taisnīgus nosacījumus, kas paredz starptautisku novērošanu, ierobežojumu neizvirzīšanu politiskām partijām vai kandidātiem un pilnīgu visu venecuēliešu politisko tiesību ievērošanu;
11. atbalsta ANO Augstā cilvēktiesību komisāra aicinājumu izveidot izmeklēšanas komisiju par situāciju Venecuēlā un pastiprināt Starptautiskās Krimināltiesas iesaistīšanos; aicina ES uzņemties aktīvu lomu šajā sakarībā;
12. atkārtoti prasa pēc iespējas drīzāk nosūtīt uz Venecuēlu Eiropas Parlamenta delegāciju un veidot dialogu ar visām konfliktā iesaistītajām grupām;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai un Nacionālajai asamblejai, Kolumbijas Republikas valdībai un Kongresam, Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai un Amerikas Valstu organizācijas ģenerālsekretāram.
- [1] OV C 285, 29.8.2017., 145. lpp.
- [2] OV L 294, 12.8.2016., 21. lpp.
- [3] OV L 316, 30.8.2016., 190. lpp.
- [4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0269.
- [5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0200.
- [6] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0041.
- [7] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0199.