REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par lauku, kalnu un attālo apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā

26.9.2018 - (2018/2720(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Iskra Mihaylova Reģionālās attīstības komitejas vārdā

B8-0399/2018

Eiropas Parlamenta rezolūcija par lauku, kalnu un attālo apvidu īpašo vajadzību ņemšanu vērā

(2018/2720(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 174. pantu,

–  ņemot vērā 2016. gada 10. maija rezolūciju par kohēzijas politiku ES kalnu reģionos[1],

–  ņemot vērā 2017. gada 13. jūnija rezolūciju par ES kohēzijas politikas pamatelementiem pēc 2020. gada[2],

–  ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas stiprināšanu Eiropas Savienībā: Eiropas Komisijas septītais ziņojums[3],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā lauku, kalnu un attāli apvidi veido 80 % ES teritorijas, tajos dzīvo 57 % ES iedzīvotāju un tie rada 46 % no bruto pievienotās vērtības;

B.  tā kā IKP uz vienu iedzīvotāju neurbanizētos apvidos ir 70 % no ES vidējā rādītāja, savukārt pilsētu iedzīvotājiem IKP uz vienu iedzīvotāju sasniedz 123 % no ES vidējā rādītāja;

C.  tā kā bezdarba līmenis neurbanizētos apvidos laikā no 2008. līdz 2012. gadam palielinājās no 7 % līdz 10,4 %;

D.  tā kā ceturtajai daļai lauku, kalnu un attālo apvidu iedzīvotāju nav piekļuves internetam;

E.  tā kā ir svarīgi atbalstīt lauku, kalnu un attālos apvidus to problēmu pārvarēšanā, ar kurām tiem nākas saskarties; tā kā viena no šādām problēmām ir lauku depopulācija, jo vecāka gadagājuma cilvēki veido 20 % no šo apvidu iedzīvotāju kopējā skaita un jauni cilvēki turpina aizbraukt; tā kā daudziem iedzīvotājiem ārpus urbānām teritorijām tāpēc būtu jānodrošina pārliecība, ka viņi varētu izmantot līdzīgas iespējas kā urbāno teritoriju iedzīvotāji;

F.  tā kā pakalpojumu nozare nodrošina tikai 24 % nodarbinātības ārpus urbānām teritorijām;

G.  tā kā Eiropas ekonomika, pilsētas, industrija (tostarp tūrisma) un iedzīvotāji lielā mērā ir atkarīgi no šiem apgabaliem tādās jomās kā pārtika, zemes izmantošana, enerģija, ūdens, tīrs gaiss un izejvielas;

H.  tā kā lauku, kalnu un attāli apvidi bieži atrodas dalībvalstu pierobežas apgabalos un tuvu ES ārējām robežām un tā kā, lai apmierinātu to īpašās vajadzības, veicinātu kohēziju un sekmētu labas kaimiņattiecības, pilnībā būtu jāizmanto iespējas, ko rada pārrobežu sadarbība, makroreģionālās stratēģijas un citi instrumenti, tādi kā Eiropas teritoriālās sadarbības grupa (ETSG);

I.  tā kā 40 Eiropas valstu pārstāvji ir parakstījuši Eiropas Lauku parlamenta 2017. gadā pieņemto Venhorstas deklarāciju, kuras mērķis ir veicināt sadarbību tādās jomās kā savienojamība, infrastruktūra un pakalpojumi, stiprināt vietējo ekonomiku un cīnīties pret nabadzību un sociālo atstumtību,

1.  uzsver lauku, kalnu un attālo apvidu nozīmību līdzsvarotai teritoriālajai attīstībai Eiropā un nepieciešamību tos stiprināt, ES politikā pievēršoties to īpašajām vajadzībām;

2.  uzskata, ka vietējās attīstības sekmēšanai ir būtiska nozīme, lai panāktu stabilizāciju un pretdarbotos negatīvām tendencēm vietējos tirgos, demogrāfiskajā attīstībā un dabas bagātību jomā;

3.  turklāt prasa koordinēt ES politikas, lai nodrošinātu lauku teritoriju attīstību;

4.  uzsver, ka investīcijas, kas paredzētas lauku, kalnu un attālo apvidu integrēšanai visās politikās, ir nepieciešamas, lai izpildītu ES prioritātes, tostarp tādas kā (bet ne tikai) gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme, pārtikas nekaitīgums un nodrošinājums, sociālā iekļaušana, dzimumu līdztiesība, klimata pārmaiņas, darbvietu izveide, digitalizācija un efektīvs iekšējais tirgus;

5.  prasa Lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētajā ES programmā veicināt sociālekonomisko attīstību, ekonomikas izaugsmi un dažādošanu, sociālo labjutību, dabas aizsardzību un sadarbību un savstarpējo savienojamību ar urbānām teritorijām, lai sekmētu kohēziju un novērstu teritoriālās sadrumstalotības risku; mudina izveidot Viedo ciematu paktu, lai nodrošinātu efektīvāku, integrētāku un saskaņotāku pieeju tiem ES politikas virzieniem, kuri ietekmē lauku apvidus, iesaistot visus valdības līmeņus un saskaņā ar subsidiaritātes principu un Amsterdamas paktā izklāstīto Pilsētvides attīstības programmu;

6.  turklāt aicina šajā Lauku, kalnu un attāliem apvidiem paredzētajā ES programmā iekļaut stratēģisku satvaru lauku, kalnu un attālo apvidu attīstībai, saskaņojot to ar stratēģijām, kas paredzētas atpalikušiem un nomaļiem reģioniem, lai sasniegtu tādus mērķus kā ietekmes uz lauku apvidiem novērtēšana, viedie ciemati, piekļuve publiskajiem pakalpojumiem, digitalizācija, apmācība un inovācija; prasa arī pastiprināt viedu sadarbību un partnerības starp lauku un pilsētu apvidiem, lai izlīdzsvarotu lauku un pilsētu attiecības;

7.  mudina lauku apvidus un kopienas attīstīt projektus, tādus kā viedie ciemati, izmantojot savas stiprās puses un vērtības un attīstot jaunas iespējas, piemēram, decentralizētus pakalpojumus, risinājumus enerģētikas jomā, digitālās tehnoloģijas un inovācijas;

8.  uzsver, ka ir jāatbalsta lauku tūrisma un kalnu agrotūrisma tālāka attīstība, vienlaikus saglabājot šo apvidu īpatnības, piemēram, tradīcijas un tradicionālus vietējos produktus, jo tūrismam ir nozīmīga sociāla, ekonomiska un kultūras ietekme;

9.  aicina Komisiju nākamajos likumdošanas priekšlikumos iekļaut noteikumus, kas būtu adresēti šo apvidu īpatnībām, un nodrošināt atbilstošu finansējumu kohēzijas politikai pēc 2020. gada, īpaši no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem;

10.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Reģionu komitejai, kā arī dalībvalstīm.

 

 

 

• [1]  OV C 76, 28.2.2018., 11. lpp.
• [2]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0254.
• [3]  Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0105.