Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par stratēģiski militāro stāvokli Melnās jūras baseinā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu(1), 2017. gada 16. marta rezolūciju par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā(2), 2017. gada 5. oktobra rezolūciju par Krimas tatāru līderu Akhtem Chiygoz, Ilmi Umerov un žurnālista Mykola Semena lietām(3) un 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši politieslodzītā Oļega Sencova lietu(4),

–  ņemot vērā 2003. gada 24. decembra nolīgumu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā,

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(5),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2017. gada 14. novembra kopīgo darba dokumentu par asociācijas īstenošanas ziņojumu par Ukrainu (SWD(2017)0376),

–  ņemot vērā EĀDD runaspersonas 2018. gada 15. maija paziņojumu par daļēju Kerčas tilta atvēršanu,

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 30. jūlija Lēmumu (KĀDP) 2018/1085(6), ar ko sešas vienības, kas iesaistītas Kerčas tilta būvniecībā, pievieno to vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Ukrainas un Krievijas 2003. gada 24. decembra divpusējā nolīgumā par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā šīs teritorijas ir definētas kā abu valstu iekšējie ūdeņi, ko nodala valsts robeža, un gan Ukrainai, gan Krievijai ir dotas tiesības pārbaudīt kuģus, kas tām rada aizdomas;

B.  tā kā 2008. gadā Ukraina un Krievija parakstīja protokolu par Azovas jūras demarkāciju, saskaņā ar kuru Ukraina ieguva 62 % Azovas jūras teritorijas; tā kā pēc Krimas okupācijas 2014. gadā Krievija sagrāba daļu no Ukrainas teritoriālajiem jūras ūdeņiem un vienpusēji nolēma uzskatīt Ukrainas eksluzīvo ekonomikas zonu un kontinentālo šelfu Melnajā jūrā un Azovas jūrā par savu jūras teritoriju;

C.  tā kā Krievijas Federācijas īstenotā Kerčas tilta būvniecība bez Ukrainas piekrišanas ir vēl viens Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, kura mērķis ir piespiedu kārtā vēl vairāk integrēt nelikumīgi anektēto Krimas pussalu Krievijas Federācijā;

D.  tā kā Krievijas robežsargi 2018. gada aprīļa otrajā pusē sāka apturēt un pārbaudīt ārvalstu kuģus, kas kuģo uz un no Azovas jūrā esošajām Ukrainas ostām (Mariupoli un Berdjansku); tā kā šīs pārbaudes sakrita ar laiku, kad noslēdzās tilta būvniecība pār Kerčas šaurumu, savienojot nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju;

E.  tā kā nedz Krievijas, nedz citiem kuģiem, kas dodas uz Krievijas ostām Azovas jūrā, līdzīgs režīms netiek piemērots;

F.  tā kā tilts, kurš uzbūvēts pār Kerčas šaurumu, kas ir vienīgais ūdensceļš starp Azovas un Melno jūru, ierobežo kuģu pārvietošanos pa šo šaurumu uz un no Azovas jūrā esošajām Ukrainas ostām un ir radījis nopietnas problēmas brīvai kravu plūsmai;

G.  tā kā jaunbūvētais tilts ierobežo tādu kuģu lielumu, kas var sasniegt ostas Azovas jūrā, jo tilts ir 35 m augsts un zem tā var droši braukt tikai kuģi, kuru virsbūves augstums nepārsniedz 33 metrus, bet garums ir mazāks par 160 metriem, un tādējādi no aprites tiek izslēgti Panamax izmēra kuģi, kuri veido vairāk nekā 20 % no visas kuģu satiksmes šajos ūdeņos;

H.  tā kā ļoti detalizētas Kerčas šaurumu šķērsojošo kuģu pārbaudes, ko veic Krievijas Federācija, var ilgt līdz 72 stundām, kas rada būtisku kavēšanos, samazina kravu plūsmas un rada reālus finansiālus zaudējumus vietējai Ukrainas ekonomikai un tirgotājiem, kuru kuģiem tiek piemērots šis režīms;

I.  tā kā saskaņā ar EĀDD sniegto informāciju aptuveni 220 kuģiem ar ES dalībvalsts karogu ir nācies iziet šo ilgstošo pārbaudi;

J.  tā kā saskaņā ar ANO Hartas 33. pantu un UNCLOS 279. pantu Ukraina ir centusies mierīgā ceļā atrisināt savu strīdu ar Krieviju; tā kā 2016. gada 16. septembrī Ukraina uzsāka šķīrējtiesas procesu pret Krievijas Federāciju un saskaņā ar UNCLOS XV daļu un VII pielikumu iesniedza paziņojumu un prasības pieteikumu;

K.  tā kā kopš Krimas pussalas nelikumīgās aneksijas ir būtiski pieaugusi Ukrainai Azovas jūrā piederošo ostu Mariupoles un Berdjanskas nozīme, jo 80 % Ukrainas eksporta tiek vesti caur šīm ostām un ūdeņiem;

L.  tā kā reaģējot uz Krievijas Federācijas nelikumīgajām darbībām Ukraina 2018. gada 17. septembrī nolēma atcelt vispārējo Sadraudzības līgumu, ko tā parakstīja ar Krieviju 1997. gadā; tā kā Krievija ir paziņojusi par papildu jūras kājnieku vienību un piekrastes artilērijas spēku pārvietošanu uz Azovas jūru, kā arī par savu nodomu līdz gada beigām šajos ūdeņos izveidot jūras spēku bāzi,

1.  pauž nožēlu par Azovas jūrā veiktajām Krievijas Federācijas darbībām, kas ir klajš kārtējais Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums, un nosoda komerckuģu nevajadzīgo apturēšanu un inspekciju — gan Ukrainas kuģu, gan kuģu ar trešo valstu karogiem, tostarp vairāk nekā 220 kuģu, kuri kuģo zem dažādu ES dalībvalstu karogiem;

2.  uzskata šādas nepamatotas Krievijas veiktas pārbaudes par darbībām, kuru mērķis ir ierobežot kuģošanas brīvību un traucēt tirdzniecību un satiksmi reģionā, radot milzīgas dīkstāves izmaksas visiem kuģiem, kas ir ceļā uz vai no Ukrainas ostām, kā arī par mēģinājumu pabeigt šo ūdeņu aneksiju, lai tie kļūtu par Krievijas “iekšējo ezeru”;

3.  uzskata, ka Krievija apzināti diskriminē Ukrainas ostas un ļaunprātīgi izmanto savas pārbaudes tiesības; uzsver, ka tas viss nozīmē Azovas jūrā esošo Ukrainas ostu de facto blokādi;

4.  norāda, ka Krievijas darbības Azovas jūrā kavē starptautisko jūras satiksmi, pārkāpj jūras un kuģošanas brīvību un vēl vairāk destabilizē stāvokli Ukrainā;

5.  pauž dziļas bažas par to, ka spriedze reģionā pieaug un ka konfliktam tagad ir arī jūras dimensija, ko apliecina Krievijas jūras spēku pastiprināta klātbūtne, palielinot Krievijas Melnās jūras floti un krasta apsardzi Azovas jūrā;

6.  mudina Ukrainu arī turpmāk pret Krievijas darbībām vērsties ar diplomātiskiem un juridiskiem līdzekļiem, tostarp izmantojot saskaņā ar UNCLOS notiekošo šķīrējtiesas procesu;

7.  pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija nopietni iedragā reģiona ekonomisko stāvokli, jo kravu plūsmas aizkavēšana un ierobežošana ietekmē Ukrainas jūras ostu noslogotību un kavē vietējās ekonomikas attīstību; norāda, ka finansiālie zaudējumi, kuri jau tagad ir mērāmi desmitos miljonu euro, skar arī ES tirgotājus, kuru kuģi kuģo šajos ūdeņos;

8.  nosoda Krievijas ilgstoši īstenoto Melnās jūras un tagad arī Azovas jūras reģiona militarizāciju, jo īpaši daudzo karakuģu un patruļkuģu pārcelšanu no Kaspijas jūras; pauž nožēlu par to, ka Azovas jūra ir kļuvusi par jaunu arēnu, kurā Krievija izvērš agresīvas darbības pret Ukrainu;

9.  nosoda tilta būvniecību pār Kerčas šaurumu ar mērķi savienot nelikumīgi anektēto Krimas pussalu ar kontinentālo Krieviju, jo tā ir notikusi bez Ukrainas piekrišanas un traucē kuģu satiksmi starp Azovas un Melno jūru pa Kerčas šaurumu; uzskata, ka šādas rīcības mērķis ir piespiedu kārtā vēl vairāk integrēt Krimas pussalu Krievijā un palielināt tās izolāciju no Ukrainas, lai gan tā joprojām ir Ukrainas sastāvdaļa;

10.  aicina PV/AP nostāties Ukrainas pusē, atbalstīt Ukrainu un palīdzēt tai visās juridiskajās procedūrās, ko šī valsts izmanto saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un attiecīgajām konvencijām, lai apturētu patlaban īstenotās ļaunprātīgās pārbaudes un atjaunotu savas likumīgās tiesības;

11.  uzskata, ka rietumu protesti, tostarp ES protesti, pret attiecīgām Krievijas darbībām līdz šim ir bijuši vāji un neefektīvi, neraugoties uz to darbību nopietnību un stratēģisko mērķi, kuras Krievija īsteno Azovas jūrā, un to, ka šīs darbības skar aizvien lielāku skaitu kuģu, kas kuģo zem rietumvalstu karogiem;

12.  aicina PV/AP ciešāk sekot mainīgajai drošības situācijai Azovas jūrā, ņemot vērā, ka tā aizvien vairāk draud izvērsties konfliktā pie pašām Eiropas robežām, kuram var būt plašāka ietekme uz drošības politiku, tieši skarot ES un tās dalībvalstis; sagaida, ka dalībvalstis saglabās saskaņotu un vienotu attieksmi pret Maskavu saistībā ar šo jauno, draudošo krīzi;

13.  mudina PV/AP diskusijās ar dalībvalstīm Padomē izskatīt iespēju ierosināt mērķtiecīgu sankciju pret Krieviju pastiprināšanu, lai nepieļautu iespējamu konflikta saasināšanos Azovas jūrā;

14.  turklāt uzskata, ka, izvietojot ANO misiju, kuras uzdevums būtu kontrolēt un pārraudzīt Kerčas šaurumu šķērsojošos kuģus, būtu iespējams mazināt spriedzi, veicināt dialogu starp pusēm un nepieļaut krīzes tālāku saasināšanos;

15.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, premjerministram un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, premjerministram un parlamentam, dalībvalstīm, ANO un NATO ģenerālsekretāriem un EDSO.

(1) OV C 407, 4.11.2016., 74. lpp. (2) OV C 263, 25.7.2018., 109. lpp. (3) OV C 346, 27.9.2018., 86. lpp. (4) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0259. (5) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp. (6) OV L 194, 31.7.2018., 147. lpp.