Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un Ukrainu, jo īpaši 2014. gada 13. marta rezolūciju par Krievijas iebrukumu Ukrainā(1), 2014. gada 17. jūlija rezolūciju par Ukrainu(2), 2015. gada 11. jūnija rezolūciju par stratēģiski militāro stāvokli Melnās jūras baseinā pēc tam, kad Krievija nelikumīgi anektēja Krimu(3), 2017. gada 16. marta rezolūciju par Krievijā ieslodzītajiem Ukrainas pilsoņiem un stāvokli Krimā(4), 2017. gada 5. oktobra rezolūciju par Krimas tatāru līderu Akhtem Chiygoz, Ilmi Umerov un žurnālista Mykola Semena lietām(5) un 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši politieslodzītā Oļega Sencova lietu(6),

–  ņemot vērā asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses(7),

–  ņemot vērā 2003. gada Nolīgumu starp Krievijas Federāciju un Ukrainu par sadarbību Azovas jūras un Kerčas šauruma izmantošanā, 1994. gada 5. decembra Budapeštas memorandu par drošības garantijām un 2015. gada 12. februāra pasākumu kopumu Minskas vienošanos īstenošanai,

–  ņemot vērā Krievijas Federācijai noteiktos ierobežojošos pasākumus, atbildot uz Krimas nelikumīgo aneksiju un Ukrainas tīšo destabilizāciju, tostarp ierobežojumus attiecībā uz ekonomiskajām attiecībām ar Krimu un Sevastopoli,

–  ņemot vērā ANO Jūras tiesību konvenciju, Kodolieroču neizplatīšanas līgumu, ANO statūtus un 2001. gada projektus pantiem par valsts atbildību par starptautisku prettiesisku rīcību,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā, pirms Krievija 2014. gadā okupēja Krimu, Azovas jūra bija lielākoties demilitarizēta zona, kas bija pieejama gan Ukrainas, gan Krievijas kuģiem saskaņā ar abu valstu nolīgumu, kurš deva gan Krievijai, gan Ukrainai tiesības pārbaudīt abu valstu kuģus, kas rada aizdomas;

B.  tā kā Krimas okupācija un Kerčas tilta būvniecība ir palielinājusi Azovas jūras stratēģisko nozīmi, izraisījusi teritorijas militarizāciju, jo Krievija tur pastiprināti izvieto jūras spēkus un būtiski kavē kuģu piekļuvi vairākām Ukrainas ostām, jo īpaši Mariupolei un Berdjanskai;

C.  tā kā Krievijas kontrole pār Kerčas šaurumu ietekmē vispārējo konfliktu Ukrainas austrumu daļā un rada vēl vienu problēmu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei;

D.  tā kā, būvējot Kerčas tiltu no Krievijas uz Krimas pussalu, Krievijas Federācija ir pārkāpusi Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti;

E.  tā kā 2018. gada jūlijā ES sankciju sarakstam pievienoja sešus Krievijas tiesību subjektus, ņemot vērā to nelikumīgo piedalīšanos Kerčas tilta būvniecībā; tā kā saskaņā ar ES ierobežojošiem pasākumiem, kas ir spēkā pret Krievijas Federāciju un nelikumīgi okupēto Krimas pussalu, Eiropas uzņēmumiem ir liegts piedalīties vai dot savu ieguldījumu infrastruktūras projektos, piemēram, Kerčas tilta būvniecībā; tā kā ir konstatēts, ka vairāki Eiropas uzņēmumi ir piegādājuši iekārtas un materiālus, ko izmanto tilta būvniecībā;

F.  tā kā Krievija bieži un ļaunprātīgi bloķē un pārbauda kuģus, kas iet cauri Kerčas šaurumam, kuģojot uz vai no Ukrainas ostām;

G.  tā kā gan ANO Jūras tiesību konvencija, gan 2003. gada Nolīgums par Azovas jūru paredz kuģošanas brīvību,

1.  nosoda Krievijas Federāciju par to, ka tā pārkāpusi Ukrainas suverenitāti, nelikumīgi būvējot Kerčas tiltu, arvien vairāk militarizējot Krimas pussalu un Azovas jūru, kā arī nelikumīgi un ļaunprātīgi bloķējot un prettiesiski pārbaudot komerckuģus, kas kuģo cauri Kerčas šaurumam vai Azovas jūrā, tostarp gan Ukrainas kuģus, gan kuģus ar trešo valstu karogiem, kā arī līdz šim vairāk nekā 120 kuģu, kuri peld zem dažādu ES dalībvalstu karogiem, un kavējot kuģošanu jūrā Azovas jūrā;

2.  atkārtoti apstiprina atbalstu Ukrainas neatkarībai un teritoriālajai integritātei, vēlreiz apstiprina Ukrainas suverenitāti attiecībā uz Krimas pussalu un Azovas jūru un uzsver, ka ir absolūti nepieciešams, lai Ukraina varētu pilnībā piekļūt Azovas jūrai, kā noteikts ANO Jūras tiesību konvencijā;

3.  uzskata, ka šādas ļaunprātīgas un ilgstošas Krievijas veiktas pārbaudes ir kuģošanas brīvības ierobežojumi un šķēršļi tirdzniecībai un satiksmei reģionā, radot ievērojamas dīkstāves izmaksas visiem kuģiem, kuri ir ceļā uz vai no Ukrainas ostām; norāda, ka šīm pārbaudēm ir ievērojama negatīva ietekme uz attiecīgo Ukrainas ostu darba slodzi un ekonomisko dzīvotspēju; norāda, ka no šīm diskriminējošajām pārbaudēm ir atbrīvoti kuģi, kuri Azovas jūrā kuģo uz Krievijas ostām;

4.  pauž dziļas bažas par to, ka saspīlējums reģionā pieaug un konfliktam tagad ir arī jūras dimensija; pauž bažas arī par pastiprinātu Krievijas militāro klātbūtni jūrā, palielinot Krievijas Melnās jūras floti un krasta apsardzi Azovas jūrā;

5.  norāda, ka 2018. gada 17. septembrī Ukraina kā pretpasākumu nolēma atcelt vispārējo Sadraudzības līgumu, ko tā parakstīja ar Krieviju 1997. gadā, un paziņoja par papildu jūras spēku un piekrastes artilērijas pārvietošanu uz Azovas jūru; atbalsta Ukrainu tās centienos turpināt izmantot diplomātiskus un tiesiskus līdzekļus, vēršoties pret Krievijas darbībām, tostarp notiekošo arbitrāžas procesu saskaņā ANO Jūras tiesību konvenciju;

6.  aicina PV/AP veikt vajadzīgos pasākumus, lai ierosinātu, ka tiek aktivizēts EDSO Īpašās novērošanas misijas Ukrainā mandāts, kas aptver visu Ukrainas teritoriju, tostarp arī jūras teritoriju, nolūkā uzraudzīt situāciju Azovas jūrā;

7.  uzsver, ka Kerčas tilts ir uzbūvēts nelikumīgi, un atzinīgi vērtē Padomes lēmumu noteikt ierobežojošus pasākumus pret sešiem uzņēmumiem, kuri ir iesaistīti Kerčas tilta būvniecībā; uzsver, ka vajadzības gadījumā var pievienot papildu juridiskas un fiziskas personas;

8.  atkārtoti pauž bažas par Eiropas uzņēmumu iesaistīšanos Kerčas tilta būvniecībā, jo tie ar šo līdzdalību apzināti vai neapzināti mazina ES sankciju režīma ietekmi; aicina Komisiju šajā sakarā sniegt skaidrojumu par spēkā esošo ES ierobežojošo pasākumu piemērošanas jomu un dalībvalstis dalīties ar informāciju par valsts muitas izmeklēšanām vai kriminālizmeklēšanām saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem; aicina arī izveidot neatkarīgu ES sankciju tiesu, lai izlemtu, vai ES uzņēmumi vai valstis ir pārkāpušas ES ierobežojošos pasākumus;

9.  aicina PV/AP ciešāk sekot mainīgajai drošības situācijai Azovas jūrā, kam varētu būt plašāka ietekme uz drošības politiku, skarot ES un tās dalībvalstis; turklāt aicina PV/AP cieši sekot notikumu attīstībai, noteikt komandķēdi un sagatavot iespējamus ES ierobežojošos pasākumus, kas būtu jānosaka eskalācijas gadījumā;

10.  aicina Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (“EĀDD”) apsvērt iespējamos veidus, kā atbalstīt negatīvi ietekmētos pārvadātājus un ostas, jo īpaši stiprinot ES iesaistīšanos ar jauniem attīstības un investīciju projektiem skartajās Mariupoles un Berdjanskas ostās;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Ukrainas prezidentam, valdībai un parlamentam un Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī dalībvalstīm.

(1) OV C 378, 9.11.2017., 213. lpp. (2) OV C 224, 21.6.2016., 14. lpp. (3) OV C 407, 4.11.2016., 74. lpp. (4) OV C 263, 25.7.2018., 109. lpp. (5) OV C 346, 27.9.2018., 86. lpp. (6) Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0259. (7) OV L 161, 29.5.2014., 3. lpp.