Procedūra : 2018/2903(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0557/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0557/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.13
CRE 12/12/2018 - 12.13

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2018)0511

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 406kWORD 52k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0557/2018
5.12.2018
PE631.568v01-00
 
B8-0557/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par vienotā tirgus pasākumu kopumu (2018/2903(RSP))


Dita Charanzová ALDE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vienotā tirgus pasākumu kopumu (2018/2903(RSP))  
B8-0557/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu “Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Mario Monti 2010. gada 9. maija ziņojumu Komisijas priekšsēdētājam “Jauna vienotā tirgus stratēģija — Eiropas ekonomikas un sabiedrības rīcībā”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(1),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu “Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2016. gada janvāra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,

–  ņemot vērā 2016. gada maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(2), kas balstījās uz Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Vienotais Eiropas akts par vienotā tirgus izveides pabeigšanas termiņu noteica 1992. gada 31. decembri; tā kā 25 gadus vēlāk Savienībai šī apņemšanās ir atkārtoti jāapliecina visaugstākajā līmenī, lai risinātu problēmas pakalpojumu nozarē, aprites ekonomikā un digitālajā vienotajā tirgū;

B.  tā kā vienotais tirgus līdz šim ir bijis un joprojām ir pamats Eiropas ekonomikas panākumiem, Eiropas integrācijas stūrakmens un izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks;

C.  tā kā vienotais tirgus pilnībā neizmanto savu potenciālu;

D.  tā kā saskaņā ar Parlamenta pētījumu paredzamais ieguvums no vienotā tirgus izveides pabeigšanas ir 1 triljons EUR;

E.  tā kā ir nepieciešama stratēģiska pieeja un tā kā, reaģējot uz izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic vienādā mērā gan politiski, gan tehniski pasākumi;

F.  tā kā nesenās transponēšanas pazīmes nav nomierinošas; tā kā saskaņā ar Komisijas 2018. gada 22. novembra paziņojumu “Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības” (COM(2018)0772) attiecībā uz 16 direktīvām, kas bija jātransponē no 2017. gada decembra līdz 2018. gada maijam, 2018. gada jūnijā transponēšanas deficīts bija 25 %; tā kā saistībā ar trim publiskā iepirkuma direktīvām, kas bija jātransponē līdz 2016. gada aprīlim, Komisijai nācās uzsākt 58 pārkāpuma procedūras pret 21 dalībvalsti par transponēšanas pasākuma nepaziņošanu un trīs no tām joprojām turpinās,

1.  atzinīgi vērtē vispārējos mērķus Komisijas paziņojumā par vienoto tirgu mainīgā pasaulē — tikai dažus mēnešus pirms Eiropas vēlēšanām 2019. gadā un vienotā tirgus 25. gadadienas;

2.  uzsver, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības pamatiem un tādēļ vienotā tirgus padziļināšana būtu atkal jāizvirza par politiskās darba kārtības prioritāti, jo tā veicina Eiropas brīvību, iespējas un labklājību un sniedz ieguvumus vairāk nekā 500 miljoniem eiropiešu un vairāk nekā 21 miljonam MVU;

3.  atzīst, ka, lai gan daudzi priekšlikumi par digitālā vienotā tirgus turpmāku ieviešanu jau ir pieņemti, piemēram, attiecībā uz ģeogrāfisko bloķēšanu, Elektronisko sakaru kodeksu, Telesakaru vienotā tirgus regulu, tostarp viesabonēšanas maksu, un nepersonisku datu brīvu apriti, vēl joprojām notiek sarunas par citiem svarīgiem priekšlikumiem, piemēram, par digitālajiem līgumiem; aicina ES iestādes turpināt sarunas un panākt vienošanos, lai nodrošinātu patērētājiem digitālā satura pirkšanas gadījumā līdzvērtīgu aizsardzības līmeni kā materiālu preču pirkšanas gadījumā;

4.  ir ļoti nobažījies par to, ka vairākas likumdošanas iniciatīvas ir pilnībā bloķētas Padomē, kas nav spējusi pieņemt nostāju attiecībā uz Komisijas priekšlikumiem, kuri pieņemti pirms sešiem gadiem, piemēram, par direktīvu par citā dalībvalstī reģistrētu mehānisko transportlīdzekļu pārvietošanas vienkāršošanu; aicina Padomi veikt nepieciešamās iekšējās reformas, lai izbeigtu šo situāciju, kas kaitē gan mūsu iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem;

5.  aicina Padomi nodrošināt ātru darbu, lai līdz 2019. gada marta beigām pieņemtu likumdošanas iniciatīvas saskaņā ar vienotā tirgus stratēģiju un digitālā vienotā tirgus stratēģiju;

6.  uzsver, ka nekavējoties ir jāizskauž atlikušie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā izaugsme, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

7.  uzsver, ka, neraugoties uz tiešu tarifu šķēršļu atcelšanu vienotajā tirgū, tajā tomēr pastāv daudzi dažādi nevajadzīgi netarifu šķēršļi; uzsver, ka, lai novērstu šos nevajadzīgos šķēršļus, vienotā tirgus stiprināšanai ir nepieciešama steidzama rīcība gan ES, gan valstu līmenī;

8.  uzskata, ka dziļākai integrācijai ir nepieciešama lielāka politiskā drosme un apņēmība nekā pirms 25 gadiem un lielāki centieni novērst atšķirību starp retoriku un rezultātiem;

9.  ir pārliecināts, ka, lai panāktu dziļāku integrāciju vienlīdzīgos konkurences apstākļos, ir svarīgi nodrošināt vienādus noteikumus visiem dalībniekiem visās dalībvalstīs;

10.  norāda, ka saskaņā ar Komisijas paziņojumu par digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai tikai 7 % MVU piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē klientiem citās dalībvalstīs un tikai 15 % patērētāju izmanto šo iespēju, un piebilst, ka, pabeidzot digitālā vienotā tirgus izveidi, varētu iegūt vairāk nekā 415 miljardus EUR un varētu radīt daudz darbvietu, ja ES izmantotu savu potenciālu šajā jomā;

11.  mudina izbeigt digitālā vienotā tirgus novecojušo nodalīšanu no bezsaistes vienotā tirgus, jo digitālie risinājumi ir mūsdienu ekonomikas un tās sniegto produktu un pakalpojumu neatņemama daļa un ikvienam vienotā tirgus aspektam vajadzētu būt digitāli piemērotam;

12.  uzskata, ka, lai aizsargātu un padziļinātu vienoto tirgu, ir būtiski stingri aizstāvēt četras brīvības, proti, personu brīvu pārvietošanos un pakalpojumu, produktu un kapitāla brīvu apriti — gan fiziski, gan tiešsaistē, un ka visiem ES dalībniekiem ir jāievēro kopīgi saskaņotie noteikumi;

13.  uzsver, ka Savienībai ir jāstrādā pie tā, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniegšanas brīvībai tiek piešķirta tāda pati prioritāte kā preču brīvai apritei vienotajā tirgū; uzsver, ka, neraugoties uz Pakalpojumu direktīvu, pakalpojumu brīva aprite ir daudz mazāk attīstīta nekā preču brīva aprite;

14.  norāda, ka jaunajiem tiesību aktiem būtu konsekventi jāatspoguļo vērienīgais tirgus integrācijas mērķis, nepieciešamība samazināt regulatīvos un administratīvos šķēršļus un nepieciešamība ņemt vērā nākotnes vajadzības;

15.  atgādina, ka viens saskaņots ES līmeņa noteikums parasti samazina administratīvo slogu visās dalībvalstīs, jo aizstāj 28 atšķirīgus noteikumus vienotajā tirgū; uzsver, ka Savienībai vajadzētu cīnīties pret sadrumstalotību tās teritorijā tādā pašā veidā, kā tā pretojas protekcionismam ārpus ES;

16.  norāda, ka uz vienoto tirgu arvien vairāk izdara spiedienu valstu noteikumi, kas ir pretrunā ES vienotā tirgus principiem, jo īpaši valsts līmeņa noteikumi, kas ietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti; norāda uz gadījumiem, kad valsts un vietējā līmeņa iestādes dažkārt uzliek papildu prasības un administratīvo slogu, pārsniedzot prasības, kas izriet no ES vai valsts līmeņa noteikumiem;

17.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai noteikumi praksē tiktu īstenoti: iedzīvotāji un uzņēmumi var baudīt daudzās vienotā tirgus sniegtās priekšrocības tikai tad, ja kopīgi pieņemtie noteikumi faktiski darbojas praksē;

18.  mudina Komisiju labāk izmantot esošos instrumentus, lai vērstos pret tādiem valstu noteikumiem, kas apgrūtina vienoto tirgu;

19.  atzīst, ka vienotā tirgus pārvaldības infrastruktūra būtu lielā mērā jāpastiprina, lai nodrošinātu efektīvus uzraudzības mehānismus un atklātu vienotā tirgus tiesību aktu neatbilstīgu transponēšanu vai neatbilstīgu īstenošanu un piemērošanu, tādējādi nodrošinot, ka vajadzības gadījumā tiek piemērotas pienākumu neizpildes procedūras;

20.  stingri atbalsta Komisijas aicinājumu Eiropadomei veltīt valstu vai valdību vadītāju līmenī padziļinātu diskusiju par vienoto tirgu visās tā dimensijās, lai noteiktu kopīgas prioritātes rīcībai un piemērotus mehānismus, kas atbilstu tik ļoti vajadzīgajām jaunajām politiskajām saistībām attiecībā uz vienoto tirgu;

21.  aicina Eiropadomi izvirzīt jaunu apņemšanos līdz 2025. gadam pabeigt vienotā tirgus izveidi, tostarp paredzot jaunu saistošu pasākumu grafiku, kā Eiropas līderi to izdarīja 1985. gadā;

22.  pauž nožēlu par to, ka Komisija vairākas likumdošanas iniciatīvas iesniedza pārāk vēlu, lai abi likumdevēji varētu pienācīgi ar tām strādāt un pieņemt tās līdz pilnvaru termiņa beigām;

23.  mudina nākamo Komisiju, ņemot vērā gaidāmo politisko pilnvaru termiņu 2019.–2024. gadā, vērienīgi plānot vienotā tirgus darbības un savlaicīgi iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai abiem likumdevējiem būtu pietiekami daudz laika tos izskatīt un attiecīgā gadījumā pieņemt;

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

(1)

OV C 316, 30.8.2016., 98. lpp.

(2)

OV C 76, 28.2.2018., 112. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika