Procedūra : 2018/2903(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0560/2018

Iesniegtie teksti :

B8-0560/2018

Debates :

Balsojumi :

PV 12/12/2018 - 12.13
CRE 12/12/2018 - 12.13

Pieņemtie teksti :


REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 402kWORD 50k
5.12.2018
PE631.571v01-00
 
B8-0560/2018

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par vienotā tirgus pasākumu kopumu  (2018/2903(RSP))


Anneleen Van Bossuyt, Daniel Dalton ECR grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par vienotā tirgus pasākumu kopumu  (2018/2903(RSP))  
B8-0560/2018

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 22. novembra paziņojumu „Vienotais tirgus mainīgajā pasaulē — unikāls instruments, kam vajadzīgas atjaunotas politiskas saistības” (COM (2018) 0772),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 28. oktobra ziņojumu “Vienotā tirgus pilnīgošana — plašākas iespējas cilvēkiem un uzņēmējdarbībai” (COM(2015)0550),

–  ņemot vērā Komisijas dienestu 2015. gada 28. oktobra darba dokumentu “Ziņojums par vienotā tirgus integrāciju un konkurētspēju ES un tās dalībvalstīs” (SWD(2015)0203),

–  ņemot vērā Komisijas 2015. gada 6. maija paziņojumu “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai” (COM(2015)0192),

–  ņemot vērā Komisijas 2011. gada 13. aprīļa paziņojumu „Akts par vienoto tirgu. Divpadsmit mehānismi, kā veicināt izaugsmi un vairot uzticēšanos. Kopīgiem spēkiem uz jaunu izaugsmi” (COM(2011)0206),

–  ņemot vērā Komisijas 2012. gada 3. oktobra paziņojumu “II vienotā tirgus akts. Kopā jaunai izaugsmei” (COM(2012)0573),

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2014. gada septembra pētījumu „Eiropas integrācijas trūkuma radītās izmaksas vienotajā tirgū”,

–  ņemot vērā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas pasūtīto 2016. gada janvāra pētījumu “Vienotā tirgus izveides pabeigšanas stratēģija: triljona euro bonuss”,

–  ņemot vērā 2015. gada 11. marta rezolūciju par vienotā tirgus pārvaldību 2015. gada Eiropas pusgadā(1),

–  ņemot vērā 2016. gada 12. aprīļa rezolūciju par virzību uz labāku vienotā tirgus regulējumu(2),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par vienotā tirgus stratēģiju(3),

–  ņemot vērā 2016. gada 26. maija rezolūciju par netarifu šķēršļiem vienotajā tirgū(4),

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā vienotais tirgus ir devis ievērojamu pozitīvu ieguldījumu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikā, darbojoties kā izaugsmes un nodarbinātības dzinējspēks un atbalstot ieguldījumus iekšzemes ekonomikā;

B.  tā kā vienotais tirgus pilnībā neizmanto savu potenciālu, jo saglabājas šķēršļi ieguldījumiem un pārrobežu tirdzniecībai; tā kā šie netarifu šķēršļi bieži vien ir protekcionisma motivēti un var būt ļoti nesamērīgi attiecībā uz mērķi, kas tiem noteikts;

C.  tā kā saskaņā ar paša Parlamenta pētījumiem gaidāmais ekonomiskais ieguvums no vienotā tirgus izveides pabeigšanas varētu pārsniegt EUR 1 triljonu, palielinot kopējo IKP visā Savienībā, tostarp nodrošinot ievērojamus ieguvumus pakalpojumu nozarē;

D.  tā kā ir nepieciešama stratēģiska pieeja un tā kā, reaģējot un izvirzītajiem uzdevumiem, ir jāveic vienādā mērā gan politiski, gan tehniski pasākumi;

E.  tā kā tikai 18 % Eiropas uzņēmumu piedāvā preces un pakalpojumus tiešsaistē un tikai 33 % patērētāju iepērkas tiešsaistē;

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojuma spēcīgo politisko vēstījumu un vispārējos mērķus attiecībā uz vienoto tirgu mainīgā pasaulē;

2.  pauž nožēlu par to, ka daudziem „vienotā tirgus izveides pabeigšana” ir tikai vārdi, bet ne nopietna politiska prioritāte;

3.  uzsver ECR grupas apņēmību virzīt vienotā tirgus projektu un atbalsta Komisijas tiešos centienus virzīt debates šajā jomā; pauž nožēlu par protekcionisma pieejām, kas tiek īstenotas citur Eiropas iestādēs un kas tikai kaitē vēlētājiem;

4.  jo īpaši uzskata, ka nespēja īstenot jēgpilnu reformu, lai pabeigtu vienotā pakalpojumu tirgus izveidi, atspoguļo dažu parlamentāriešu un dalībvalstu nevēlēšanos patiesi sadarboties, lai īstenotu pakalpojumu sniegšanas brīvību;

5.  uzsver, ka nekavējoties ir jāizskauž atlikušie šķēršļi vienotajam tirgum, lai strauji gūtu taustāmus rezultātus tādās jomās kā izaugsme, inovācija, darbvietu radīšana, izvēles nodrošināšana patērētājiem un jauni uzņēmējdarbības modeļi;

6.  uzsver, ka pašreizējiem un jaunajiem tiesību aktiem ir jāatbilst to mērķim, tiem jābūt samērīgiem un pielāgojamiem un elastīgiem, lai tie spētu risināt tādas globālas, dinamiskas ekonomikas problēmas, kas var veicināt uzņēmumu izaugsmi un inovāciju, palīdzēt uzlabot konkurētspēju un ražīgumu un nodrošināt darba ņēmēju aizsardzību;

7.  pauž bažas par dažu tādu dalībvalstu praksi, kuras cenšas eksportēt savus iekšējos noteikumus un uzspiež tos citām dalībvalstīm, izmantojot ES tiesību aktus; uzskata, ka šī prakse nav proeiropeiska, bet gan slēpts protekcionisms un uzskata, ka tā neatbilst vajadzībai pēc pielāgojamas un elastīgas sistēmas, kas būtu piemērota Eiropas vienotajam tirgum;

8.  uzskata, ka digitālā vienotā tirgus (DVT) stratēģija vēl nav panākusi krasu uzlabojumu, kas nepieciešams, lai pielāgotu Eiropas regulējumu iespējām, kuras digitālajā ekonomikā var radīt uz inovācijām vērsta un uz uzņēmējdarbību orientēta pieeja;

9.  pauž nožēlu par politiskās vadības trūkumu attiecībā uz DVT stratēģiju un par to, ka nav vispārējas saskaņotības starp daudzajām stratēģijas iniciatīvām; turklāt pauž nožēlu par to, ka abi likumdevēji bieži vien strādā izolēti un ir pieņēmuši tiesību aktus, kas ir pretrunā citiem tiesību aktiem vai pārklājas ar tiem; pauž šaubas par to, vai pieņemtie tiesību akti padarīs vienoto tirgu piemērotu digitālajam laikmetam, un pauž nožēlu par to, ka netiek izmantotas iespējas modernizēt Savienības tiesību aktus, piemēram, ieviešot e-marķējumu;

10.  uzskata, ka nākamajai Komisijai būtu jāpārskata digitālā vienotā tirgus stratēģijas rezultāti un jāpārskata novecojušais dalījums digitālajā vienotajā tirgū un bezsaistes vienotajā tirgū, jo digitālie risinājumi ir neatņemama mūsdienu ekonomikas daļa;

11.  norāda, ka uz vienoto tirgu arvien vairāk izdara spiedienu valstu noteikumi, kas ir pretrunā ES tiesību aktiem un vienotā tirgus mērķiem, jo īpaši valsts līmeņa noteikumi, kas ietekmē preču un pakalpojumu brīvu apriti (piemēram, ar pārmērīgu reglamentēšanu);

12.  mudina Komisiju labāk izmantot esošos instrumentus, lai vērstos pret tādiem valstu noteikumiem, kas apgrūtina vienoto tirgu; šajā sakarībā uzskata, ka nākamās Komisijas pilnvaru termiņa pirmajos divos gados tai būtu jānāk klajā ar visaptverošu pienākumu neizpildes procedūru režīmu, pamatojoties uz informāciju no proporcionalitātes novērtējuma un no citas tās veiktas analīzes;

13.  uzskata, ka likumdošanas darba pabeigšana attiecībā uz priekšlikumu par 2017. gada Pakalpojumu paketes paziņojumiem atbalstītu arī Komisijas centienus uzlabot izpildi;

14.  uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt tiesību aktu atbilstību savam mērķim — iedzīvotāji un uzņēmumi var baudīt priekšrocības, ko sniedz vienotais tirgus tikai tādā gadījumā, ja kopīgi pieņemtie noteikumi ir praktiski un izpildāmi;

15.  stingri atbalsta Komisijas aicinājumu Padomei veikt padziļinātu diskusiju valstu un valdību vadītāju līmenī, lai noteiktu kopējas prioritātes un konkrētas darbības; uzskata, ka dalībvalstu iesaistīšanās no paša sākuma ir būtiska, lai nodrošinātu tautas atbalstu ierosinātajai Savienības politikai;

16.  mudina nākamo Komisiju vērienīgi plānot vienotā tirgus darbības un savlaicīgi iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, lai abiem likumdevējiem un valstu parlamentiem dotu pietiekami daudz laika rūpīgai pārbaudei, pārskatīšanai un pieņemšanai;

17.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

(1)

OV C 316, 30.8.2016., 98. lpp.

(2)

OV C 58, 15.2.2018., 48. lpp.

(3)

OV C 76, 28.2.2018., 112. lpp.

(4)

OV C 76, 28.2.2018., 105. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2018. gada 10. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika