Procedūra : 2019/2543(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0086/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0086/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 31/01/2019 - 9.16
CRE 31/01/2019 - 9.16
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0061

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 171kWORD 51k
30.1.2019
PE631.687v01-00
 
B8-0086/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par stāvokli Venecuēlā (2019/2543(RSP))


João Pimenta Lopes, João Ferreira, Miguel Viegas, Marina Albiol Guzmán, Paloma López Bermejo, Neoklis Sylikiotis, Takis Hadjigeorgiou, Nikolaos Chountis, Eleonora Forenza, Maria Lidia Senra Rodríguez, Younous Omarjee GUE/NGL grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā (2019/2543(RSP))  
B8-0086/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā 1945. gadā pieņemto Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā paziņots nolūks “attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,

–  ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros abos ir noteikts, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

–  ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

–  ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

–  ņemot vērā Latīņamerikas un Karību jūras reģiona valstu kopienas (CELAC) un ES dalībvalstu 2015. gada 10. un 11. jūnijā notikušās valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes deklarāciju, kuras parakstītāji apstiprināja apņemšanos ievērot visus Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos noteiktos nolūkus un principus un atbalstu jebkuriem centieniem vienlīdzīgi saglabāt visu valstu suverenitāti un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

–  ņemot vērā Venecuēlas konstitūciju,

–  ņemot vērā Latīņamerikas parlamenta deklarāciju, jo īpaši tā noraidījumu jebkādiem tiešiem vai netiešiem ārvalstu iejaukšanās mēģinājumiem Venecuēlas Bolivāra Republikas iekšlietās un tā aicinājumus sākt konstruktīvu dialogu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā 2018. gada 20. maijā Venecuēlā notika konstitucionālas, brīvas un demokrātiskas prezidenta un reģionālās likumdošanas padomes vēlēšanas; tā kā vēlēšanās piedalījās 16 partijas un četri kandidāti pretendēja uz prezidenta amatu; tā kā tikai trīs opozīcijas partijas nolēma šīs vēlēšanas boikotēt;

B.  tā kā prezidenta vēlēšanas tika organizētas pēc opozīcijas pieprasījuma; tā kā politisko un vēlēšanu vienošanos, kas Dominikānas Republikā tika izstrādāta bijušā Spānijas premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero vadībā, opozīcija pēdējā brīdī neparakstīja;

C.  tā kā vēlēšanas notika saskaņā ar vienlīdzīgiem, taisnīgiem un pārredzamiem nosacījumiem un tās uzraudzīja līdzsvaroti pārstāvēta Nacionālā vēlēšanu padome, sniedzot pietiekamas garantijas visiem dalībniekiem;

D.  tā kā Venecuēlas vēlēšanas pēc attiecīgo Venecuēlas iestāžu uzaicinājuma apmeklēja 200 neatkarīgi starptautiskie novērotāji, piemēram, bijušais Spānijas prezidents Hosē Luiss Sapatero, bijušais Kipras ārlietu ministrs Markoss Čipriani un bijušais Francijas Senāta priekšsēdētājs Žans-Pjērs Bels;

E.  tā kā 2018. gada 20. maijā vēlēšanās ar 68 % balsu uzvarēja Nikolass Maduro;

F.  tā kā 2018. gada oktobrī notika gubernatoru vēlēšanas un 2018. gada decembrī — pašvaldību vēlēšanas, kurās opozīcijas partijas piedalījās; tā kā opozīcija apstrīd tikai prezidenta vēlēšanas, kas notika tādos pašos apstākļos kā pārējās trīs vēlēšanas;

G.  tā kā 2019. gada 23. janvārī Venecuēlā notika valsts apvērsuma mēģinājums un Huans Gvaido pasludināja sevi par valsts pagaidu prezidentu; tā kā šādai rīcībai nav konstitucionāla vai juridiska pamata, jo nav ievēroti attiecīgo konstitūcijas pantu nosacījumi;

H.  tā kā ASV un tā dēvētā Limas grupa apstiprināja valsts apvērsuma mēģinājumu, atzīstot Huanu Gvaido par valsts pagaidu prezidentu, kamēr citas valstis atzina Nikolasu Maduro kā Venecuēlas Bolivāra Republikas likumīgo prezidentu;

I.  tā kā 2019. gada 24. janvārī ASV sponsorēto paziņojumu, mudinot Amerikas valstu organizāciju (OAS) atzīt Huanu Gvaido par pagaidu prezidentu, 18 tās dalībvalstis noraidīja;

J.  tā kā ANO Drošības padomē tika noraidīts ASV priekšlikums atbalstīt Huana Gvaido valsts apvērsumu; tā kā tā vietā Drošības padome ir aicinājusi valstī sākt atvērtu un iekļaujošu dialogu, lai mazinātu saspīlējumu;

K.  tā kā vairāk nekā 20 valstis, tostarp ANO Drošības padomes dalībvalstis, CARICOM dalībvalstis un daudzas citas valstis aicināja valstī organizēt atvērtu un iekļaujošu dialogu, lai atrisinātu tās pašreizējās problēmas;

L.  tā kā pēdējo gadu laikā ekonomiskā un sociālā situācija Venecuēlā ir ārkārtīgi pasliktinājusies, jo ASV un ES ir noteikušas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, kas izraisa hiperinflāciju, piedāvājuma deficītu, pieaugošu nabadzību un zāļu un medicīnas iekārtu nepietiekamību;

M.  tā kā ir steidzami nepieciešams pārvarēt pašreizējo situāciju Venecuēlā un rast risinājumu sarunu ceļā;

O.  tā kā šonedēļ vairākas reģiona valstis, piemēram, Meksika un Urugvaja, pauda vēlmi iesaistīties kā starpnieki vai veicinātāji, lai ar iekļaujoša nacionālā dialoga palīdzību panāktu risinājumu,

1.  asi nosoda Venecuēlas apvērsuma mēģinājumu, Huana Gvaido pašpasludināšanu par valsts pagaidu prezidentu ārpus konstitucionālā satvara un stratēģiju, kas leģitimē ārvalstu iejaukšanos Venecuēlā, ko atbalsta ASV un tā dēvētā Limas grupa;

2.  pauž bažas par to, ka pašreizējā situācija var izraisīt vardarbības eskalāciju Venecuēlā; šajā sakarā uzsver, ka venecuēliešiem saskaņā ar Venecuēlas konstitūciju un bez ārvalstu iejaukšanās sarunu ceļā būtu jāvienojas par miermīlīgu un politisku risinājumu pašreizējām problēmām;

3.  aicina visus valsts politiskos spēkus atgriezties pie dialoga un sarunām; atgādina, ka opozīcijas pirms gada pārtrauktā dialoga rezultātā tika sagatavots Nolīgums par demokrātisko līdzāspastāvēšanu Venecuēlā, un uzsver, ka šis nolīgums varētu būt par sākumpunktu atjaunotam nacionālajam dialogam;

4.  atzinīgi vērtē to, ka vairākas reģiona valstis, piemēram, Meksika un Urugvaja, ir paudušas vēlmi iesaistīties kā starpnieki vai veicinātāji, lai ar dialoga palīdzību panāktu risinājumu;

5.  uzsver, ka jebkādas jaunas pašpasludinātas valdības starptautiskā atzīšana rada nopietnu risku, ka politiskā situācija vēl vairāk pasliktināsies un radīs domino efektu ārpus Venecuēlas — visā reģionā;

6.  aicina Padomi un dalībvalstis stingri nosodīt valsts apvērsuma mēģinājumu un ievērot starptautiskās tiesības, proti, ANO Statūtu principus, piemēram neiejaukšanās principu;

7.  nosoda aizvien pieaugošo politisko iejaukšanos, ekonomisko un finansiālo blokādi, diplomātisko destabilizāciju un nepārtrauktos draudus Venecuēlai, ko veicina ASV, pašieceltā Limas grupa un ES;

8.  aicina atcelt ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Venecuēlu, kas ir būtiski veicinājušas valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, kā to apliecina ANO neatkarīgā eksperta Alfred de Zayas ziņojums;

9.  aicina dalībvalstis nesekot bezatbildīgajai stratēģijai, ko pieņēmis ASV prezidents Donalds Tramps un dažas tā dēvētās Limas grupas valstis, kuras apgalvo, ka ārvalstu iejaukšanās Venecuēlā ir leģitīma, nevis atbalsta un veicina miermīlīgus situācijas risinājumus, izmantojot dialogu;

10.  atzinīgi vērtē to, ka ANO Drošības padome ir noraidījusi ASV priekšlikumu atbalstīt valsts apvērsuma mēģinājumu Venecuēlā;

11.  uzskata par nepieņemamiem ES iestāžu un dažu dalībvalstu paziņojumus pret suverēnu un neatkarīgu valsti, kas tikai veicinās konflikta eskalāciju;

12.  atgādina, ka 2018. gada 20. maijā tautas balsojumā Nikolass Maduro tika ievēlēts par Venecuēlas Bolivāra Republikas prezidentu;

13.  pauž solidaritāti ar Venecuēlas iedzīvotājiem; atgādina, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”(1); noraida jebkuru uzbrukumu Venecuēlas demokrātijai un suverenitātei;

14.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Venecuēlas Bolivāra Republikas valdībai, Mercosur parlamentam, Eiropas un Latīņamerikas parlamentārai asamblejai un Latīņamerikas reģionālajām struktūrām, tostarp Unasur, ALBA un CELAC.

 

 

(1)

ANO Deklarācija par neatkarības piešķiršanu koloniālām valstīm un tautām.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 31. janvārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika