Rezolūcijas priekšlikums - B8-0097/2019Rezolūcijas priekšlikums
B8-0097/2019
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par problēmjautājumiem un stratēģijām cīņā pret sievietēm raksturīgiem vēža veidiem un vēža blakusslimībām

6.2.2019 - (2018/2782(RSP))

iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B8-0006/2019, uz kuru jāatbild mutiski,
saskaņā ar Reglamenta 128. panta 5. punktu

Daniela Aiuto Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas vārdā


Procedūra : 2018/2782(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0097/2019
Iesniegtie teksti :
B8-0097/2019
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0097/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par problēmjautājumiem un stratēģijām cīņā pret sievietēm raksturīgiem vēža veidiem un vēža blakusslimībām

(2018/2782(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pantu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8., 9.. 10. un 19. pantu,

–  ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 35. pantu,

–  ņemot vērā 2000. gada 4. februārī Parīzē pirmajā pasaules samitā cīņai pret vēzi pieņemto Pretvēža hartu[1],

–  ņemot vērā Padomes 2003. gada 2. decembra Ieteikumu par vēžu skrīningu[2],

–  ņemot vērā Komisijas 2009. gada 24. jūnija paziņojumu par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība (COM(2009)0291),

–  ņemot vērā Komisijas 2014. gada 23. septembra ziņojumu par tās 2009. gada 24. jūnija ziņojuma “Cīņa pret vēzi: Eiropas partnerības” īstenošanu un tās otro īstenošanas ziņojumu par Padomes 2003. gada 2. decembra ieteikumu par vēža skrīningu (2003/878/EK) (COM(2014)0584),

–  ņemot vērā 2003. gada 5. jūnija rezolūciju par krūts vēzi Eiropas Savienībā[3],

–  ņemot vērā 2006. gada 25. oktobra rezolūciju par krūts vēzi paplašinātajā Eiropas Savienībā[4],

–  ņemot vērā 2008. gada 10. aprīļa rezolūciju par vēža apkarošanu paplašinātajā Eiropas Savienībā[5],

–  ņemot vērā 2010. gada 6. maija rezolūciju par Komisijas paziņojumu par vēža apkarošanu: Eiropas partnerība[6],

–  ņemot vērā 2012. gada 11. decembra rezolūciju par ar vecumu saistītu sieviešu slimību profilaksi[7],

–  ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par dzimumu līdztiesības veicināšanu garīgās veselības un klīniskās pētniecības jomā[8],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. aprīļa Regulu (ES) 2017/745, kas attiecas uz medicīniskām ierīcēm, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK, Regulu (EK) Nr. 178/2002 un Regulu (EK) Nr. 1223/2009 un atceļ Padomes Direktīvas 90/385/EK un 93/42/EEK[9],

–  ņemot vērā CanCon vēža kontroles kopīgo pasākumu “European Guide on Quality Improvement in Comprehensive Cancer Control” (Eiropas vadlīnijas kvalitātes uzlabošanai visaptverošā vēža kontrolē), kas publicēts no 2017. gadā,

–  ņemot vērā Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra 2017. gada publikāciju “Report of a European Survey on the Implementation of Breast Units: ECIBC-supporting information for breast cancer care policies and initiatives” (Ziņojums par Eiropas pētījumu par Krūšu bloku īstenošanu: ECIBC atbalsts informēšanai par krūts vēža pacientu aprūpes rīcībpolitiku un iniciatīvām),

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 14. jūnija rezolūciju par Francijas uzņēmuma PIP ražotajiem bojātiem silikona gēla krūšu implantiem[10],

–  ņemot vērā Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) 2012. gada 1. februārī publicēto atzinumu par Poly Implant Prothèse (PIP) uzņēmuma ražoto silikona krūšu implantu drošumu[11],

–  ņemot vērā 2001. gada 13. jūnija rezolūciju par lūgumrakstiem, kas atzīti par pieņemamiem attiecībā uz silikona implantiem (lūgumraksti Nr. 0470/1998 un 0771/1998)[12], un jo īpaši nesen iesniegto lūgumrakstu Nr. 0663/2018 par krūšu implantiem un to ietekmi uz sieviešu veselību,

–  ņemot vērā jautājumu Komisijai par politikas problēmām un stratēģijām sieviešu vēža paveidu un līdzīgu saslimšanu novēršanai (O-000134/2018 – B8-0006/2019),

–  ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir atzītas personu tiesības uz profilaktisko veselības aprūpi un ārstniecību;

B.  tā kā katram trešajam eiropietiem dzīves laikā attīstās vēzis un ik gadu Eiropas Savienībā no vēža mirst aptuveni 1,3 miljoni cilvēku, kas veido aptuveni 26 % no visiem nāves gadījumiem[13];

C.  tā kā plaušu vēzis ir galvenais vēža izraisītas mirstības iemesls ES, kam seko kolorektālais vēzis un krūts vēzis;

D.  tā kā vēzis un vēža blakusslimības skar gan sievietes, gan vīriešus, bet katram dzimumam raksturīgi atšķirīgi vēža veidi vajadzīga atšķirīga pieeja diagnostikai un profilaksei, tāpēc ir vajadzīga mērķtiecīga politika;

E.  tā kā galvenie vēža veidi, kas skar sievietes, ir krūts, dzemdes un dzemdes kakla vēzis; tā kā krūts vēzis ir sieviešu vidū izplatītākais vēža veids, kas izraisa mirstību, ne tikai ES (16 %), bet visā pasaulē;

F.  tā kā dati liecina, ka līdz pat pusi no visiem vēža izraisītajiem nāves gadījumiem var novērst[14], ja vēzis tiek konstatēts laikus un pienācīgi ārstēts;

G.  tā kā agrīnas diagnosticēšanas un savlaicīgas ārstēšanas gadījumā krūts vēža pacientu izdzīvošanas rādītājs var sasniegt 80 %;

H.  tā kā sievietēm, kuras cieš no vēža, bieži nākas saskarties ar nopietnām un bieži vien nepietiekami novērtētām psiholoģiskām problēmām, sevišķi tad, ja viņām veikta mastektomija vai histerektomija;

I.  tā kā sieviešu gadījumā vēzis var negatīvi ietekmēt auglību un atstāt fiziskas sekas, (piemēram, sāpes, limfedēma u. c.);

J.  tā kā vēzis negatīvi ietekmē sieviešu personisko, sociālo un profesionālo dzīvi un smagi iedragā viņu pašnovērtējumu un sevis pieņemšanu;

K.  tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš sievietēm un vīriešiem, kas cieš no vēža un vēža blakusslimībām un tāpēc saskaras ar īpašām problēmām veikt ģimenes pienākumus — aprūpēt bērnu, vecu cilvēku vai personu ar invaliditāti;

L.  tā kā ikvienai sievietei neatkarīgi no dzīvesvietas, sociālā statusa, profesijas, kultūras vai citiem faktoriem jābūt vispārējai un vienlīdzīgai piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem, īpaši skrīnigam, ārstēšanai un kvalitatīvam bezmaksas pēcterapijas atbalstam; tā kā realitātē tā nav un aizvien vairāk sieviešu saskaras ar grūtībām vai tiek izslēgtas no šādu veselības aprūpes pakalpojumu saņēmēju loka dalībvalstu īstenotās taupības politikas un tās ietekmes uz sabiedrības veselības nozari dēļ;

M.  tā kā agrīnā vēža diagnosticēšana, veicot medicīniskās apskates, var glābt vēža skarto cilvēku dzīvības; tā kā tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi uzlabot piekļuvi profilaktiskajiem pasākumiem, kas pieejami, veicot medicīniskās apskates;

N.  tā kā pat pašlaik ES joprojām ir daudzas būtiskas atšķirības gan dalībvalstīs, gan starp tām — privātajā un publiskajā sektorā, laukos un pilsētās, reģionos un pilsētās un pat vienas un tās pašas pilsētas slimnīcās, ja runa ir par sniegtās ārstēšanas kvalitāti; tā kā dalībvalstīm ir ļoti atšķirīgas veselības aizsardzības sistēmas un atšķirīgi standarti; tā kā saslimstības un mirstības rādītāji Centrāleiropā un Austrumeiropā ievērojami atšķiras no Eiropas vidējiem rādītājiem; tā kā dalībvalstis ir atbildīgas par veselības aprūpes sistēmu organizāciju un vēža diagnosticēšanas un ārstēšanas nodrošināšanu; tā kā sadarbībai un paraugprakses apmaiņai ES līmenī ir liela pievienotā vērtība;

O.  tā kā ceļā uz vēža un vēža blakusslimību veiksmīgu ārstēšanu vienmēr būtu jāņem vērā īpašās vajadzības un novērotās atšķirības starp sievietēm un vīriešiem attiecībā uz profilaksi un vēža pacientu ārstēšanu, kā arī iekļaujoša saziņa starp pacientiem, izdzīvojušajiem vēža slimniekiem, ģimenes locekļiem, aprūpētājiem, medicīnas darbiniekiem un zinātniekiem;

P.  tā kā joprojām trūkst vispusīgas pieejas vēža pacientiem, jo ārstēšanas struktūra bieži ir neelastīga un neatspoguļo sieviešu vajadzības, jo īpaši jaunu sieviešu un LGBTIQ + sieviešu vajadzības;

Q.  tā kā vēža skartajām sievietēm un vīriešiem ikvienā slimības stadijā vajadzētu būt piekļuvei precīzai informācijai, kā arī profilaksei, kvalitatīvam skrīningam, diagnostikai, monitoringam, ārstēšanai un atbalstam pēc atlabšanas;

R.  tā kā vēža ārstēšana atstāj smagas fizioloģiskas gan psiholoģiskas sekas un tā kā ir būtiski svarīgi nodrošināt labu dzīves kvalitāti pacientiem un viņu tuviniekiem, piedāvājot viņiem piemērotu atbalstu un palīdzību, kas pielāgota tieši viņu specifiskajai situācijai un vajadzībām;

S.  tā kā vēža ietekme uz cilvēku dzīvi un tā izraisītās cilvēku ciešanas rada lielu satraukumu un tā kā, apvienojot resursus, zināšanas un esošās tehnoloģijas, ir iespējams darīt daudz vairāk, lai glābtu dzīvības;

T.  tā kā vēzis sievietes un vīriešus ietekmē atšķirīgi un izdzīvojušām vēža pacientēm var rasties īpašas grūtības atgriezties darba dzīvē, izglītībā un ģimenes dzīvē; tā kā pierādījumi liecina, ka agrīniem psihosociāliem pasākumiem ir pozitīva ietekme uz bijušajiem vēža pacientiem ar nodarbinātību saistītu jautājumu atbalstā; tā kā psihosociālā un profesionālā rehabilitācija būtu jāattīsta, izmantojot uz indivīdu vērstu un dzimumsensitīvu pieeju;

U.  tā kā katru gadu tūkstošiem sieviešu saņem krūts protēzes medicīnisku vai estētisku iemeslu vai abu iemeslu kombinācijas dēļ, bet nav apsvērts risks, pirms implanti tiek ieteikti pacientēm; tā kā PIP lieta pievērsa visu uzmanību vienam ražotājam un netika veikta plaša un padziļināta pārējo ražotāju pārbaude; tā kā, izņemot PIP, krūšu implantu ražotāji šādiem mērķiem nesniedz nekādu informāciju par farmācijas rūpniecībā izmantotā silikona gēla sastāvu un nelielām vai būtiskām blaknēm; tā kā ražotāji nespēj nodrošināt 100 % pieguļošus implantus un implantu sūces problēma joprojām nav atrisināta; tā kā plīšanas biežums un risks, kas saistīts ar silikona izplatīšanos par visu organismu, ir reāla problēma; tā kā ķirurgiem būtu jāpiedāvā alternatīvas krūšu implantiem, kas ir gandrīz neatgriezeniska ķirurģiska manipulācija, kura var izraisīt gan sakropļošanu, gan nopietnas veselības problēmas sievietēm, tostarp vēzi un vēža blakusslimības; tā kā vairākos ziņojumos ir konstatēta tieša saikne starp silikona implantu un anaplastisku lielšūnu limfomas (ALCL) — retu nehodžkina limfomas paveidu, kas ir izraisījis vismaz 14 nāves gadījumu no vairāk nekā 409 reģistrētajiem nāves gadījumiem: tā kā 2017. gadā Nīderlandes asociācija SVS/Meldpunt reģistrēja 4898 pacientus ar krūšu implantiem;

V.  tā kā vides faktori ietekmē veselību, jo daži zināmi kancerogēni veicina paaugstinata saslimšanas risku, īpaši sievietēm;

W.  tā kā paredzamā dzīves ilguma palielināšanās nākotnē radīs zinātniskus, demogrāfiskus un medicīniskus izaicinājumus, jo sievietes vidēji dzīvo ilgāk nekā vīrieši;

X.  tā kā augstas kvalitātes vēža cēloņu un ārstēšanas pētījumiem ir būtiska nozīme profilakses, diagnostikas, sekmīgas ārstēšanas un atklātas patoloģijas pārvaldības uzlabošanā;

Y.  tā kā labākās pieejamās atsevišķu vēža veidu ārstēšanas metodes var likt pacientiem doties ceļā ārpus to reģioniem vai dalībvalstīm, lai piekļūtu dzīvību glābjošām procedūrām; tā kā pacienti, kuriem nepieciešama ārstēšana valstīs ārpus ES, var saskarties ar nopietniem šķēršļiem savlaicīgai piekļuvei procedūrām;

Z.  tā kā atsevišķās nozarēs sievietes veido lielāko daļu darbaspēka un bieži vien ir pakļautas lielākam ar darbu saistīta vēža attīstības riskam, jo ir pakļautas kancerogēnu materiālu iedarbībai,

1.  atzinīgi vērtē agrīnas atklāšanas līmenī panākto progresu, kas ir uzlabojis izdzīvošanas rādītājus krūts vēža pacientu vidū, un norāda, ka visām dalībvalstīm būtu jācenšas uzlabot citu vēža veidu, piemēram, olnīcu vai dzemdes kakla vēža, un šo vēža veidu blakusslimību ārstēšanas iespējas;

2.  norāda, ka krūts vēzis ir visbiežāk sastopamais mirstību izraisošais vēža veids sieviešu vidū ES, kam seko plaušu, kolorektālais un aizkuņģa dziedzera vēzis, savukārt vīriešu vidū visbiežāk izplatītie vēža veidi ir prostatas un plaušu vēzis;

3.  aicina Komisiju un dalībvalstis turpināt vienošanās par to, ka cīņa pret vēzi ir veselības politikas prioritāte, izstrādājot un ieviešot visaptverošu ES stratēģiju un uz pierādījumiem balstītu, izmaksu ziņā efektīvu politiku cīņai pret vēzi un vēža blakusslimībām; uzsver, ka šajā politikā tiktu ņemtas vērā sieviešu un vīriešu īpašās vajadzības, apkopojot precīzus un visaptverošus datus par saslimstību ar vēzi/izdzīvošanas datiem, kas sadalīti pēc dzimuma, lai nodrošinātu, ka uz vēža pacientiem tiek vērstas piemērotas darbības, vienlaikus veicot pētījumus, uzsākot profilakses darbu pret konkrētiem vēža veidiem un nodrošinot piekļuvi precīzai informācijai, skrīningam, diagnostikai, monitoringam, ārstēšanai un pēcterapijas atbalstam, lai garantētu medicīnisku veselības aprūpi;

4.  uzsver, ka sadarbība Eiropas līmenī un efektīva ES līdzekļu izmantošana var palīdzēt izstrādāt efektīvu ES stratēģiju cīņai pret vēzi; aicina Komisiju izpētīt politikas tendences dažādās valstīs attiecībā uz tādu pacientu aprūpi, kas slimo ar vēža veidiem, kuri galvenokārt skar sievietes, lai noteiktu, kāda politikas pieeja nodrošina labākos vēža pacientu izdzīvošanas rādītājus, un sniegt ieteikumus dalībvalstīm par augstas kvalitātes vēža pacientu aprūpes sistēmu izveidi un atbalstīšanu, nosakot visām ES dalībvalstīm kopīgus standartus vēža skrīninga programmām; tādēļ aicina Komisiju kalpot par platformu paraugprakses apmaiņai starp dalībvalstīm attiecībā uz vēža pacientu aprūpes modeļiem un vēža programmu standartiem, kas pielāgoti individuālām situācijām un finanšu iespējām, lai radītu sinerģijas kopīgu problēmu risināšanā;

5.  aicina Komisiju pastiprināt centienus, lai uzlabotu ES mēroga koordināciju sievietēm raksturīgo vēža veidu pētniecības jomā, jo pašlaik ES tā ir ļoti sadrumstalota un atšķirīga; aicina Komisiju labāk izmantot Inovatīvo partnerību vēža apkarošanai (iPAAC), lai panāktu labāku koordināciju, jo īpaši attiecībā uz olnīcu vēzi;

6.  aicina Komisiju un dalībvalstis veidot izpratnes veicināšanas kampaņas par dzimumspecifiskiem vēža veidiem, kas nesamērīgi skar sievietes, un to, kā izvairīties no vēža, sniedzot informāciju par dzīvesveida faktoriem, ko iespējams mainīt vēža profilaksei, piemēram, uzturu, alkohola patēriņu un fiziskām kustībām; uzsver, ka ar šīm kampaņām vajadzētu arī mudināt sievietes piedalīties krūts un dzemdes kakla vēža skrīninga programmās;

7.  mudina dalībvalstis nodrošināt veselības izglītības un veselībpratības programmas un kampaņas, kuru mērķis ir iespēcināt sievietes un meitenes un nodrošināt viņām instrumentus, lai papildus publiskiem, visaptverošiem un bezmaksas veselības aprūpes pakalpojumiem pavērtu pašaprūpes iespējas;

8.  aicina dalībvalstis sadarboties vēža profilakses jomā, pilnībā īstenojot Eiropas pretvēža rīcības kodeksu[15];

9.  uzsver vīriešu, jo īpaši transpersonu, īpašo situāciju, kurus skar krūts vai dzemdes vēzis; mudina dalībvalstis nodrošināt garīgās veselības aprūpes pakalpojumus, kas pielāgoti pārdzīvojumiem, kādus šādas personas var piedzīvot; uzsver, ka ir svarīgi ar atbilstīgu apmācību, informēt mediķus un paramediķus par šāda veida situācijām;

10.  atkārto, ka ir jāizplata konkrēts un precīzs materiāls, un aicina Komisiju un dalībvalstis rīkot informācijas kampaņas, kas pielāgotas dažādiem vēža veidiem un dažādām pacientu grupām neatkarīgi no tā, vai pacienti ir sievietes vai vīrieši, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, piemēram, ģimenes vēsturi, vecumu, sociāli ekonomisko stāvokli vai dzīvesvietu;

11.  norāda, ka vienai trešdaļai iedzīvotāju joprojām nav pieejama augstas kvalitātes vēža reģistrācija, galvenokārt reģionos, kuros ir visnabadzīgākie resursi un vissliktākais iedzīvotāju veselības stāvoklis; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus izveidot vēža reģistrus;

12.  atkārto, ka datu vākšana par vēža skrīninga darbībām būtu jāsasaista ar Eurostat Eiropas veselības aptauju apsekojumu (EHIS) un valstu veselības aptauju apsekojumiem, lai iegūtu precīzāku informāciju par skrīningu apmeklējumu un laika intervāliem starp spontāniem un organizētiem skrīningiem;

13.  aicina Komisiju un dalībvalstis uzsākt informatīvas un izpratnes veicināšanas kampaņas vidusskolās par cilvēka papilomas vīrusu (HPV), lai informētu meitenes un jaunas sievietes par šo infekciju;

14.  mudina dalībvalstis veicināt to, ka tiek izveidoti mūsdienīgi centri, kuros kvalificēti aprūpes speciālisti, psihologi un cita veida medicīniskais personāls onkoloģiskajos pacientiem piedāvā specializētu psiholoģisko palīdzību, lai risinātu vēža pacientu īpašās problēmas ārstēšanas laikā, sniedzot dažāda veida psiholoģisko atbalstu; norāda, ka tehnoloģijas medicīnas jomā visu laiku attīstās, tāpēc medicīnas darbiniekiem ir pastāvīgi jāapgūst zināšanas, kas ir būtiski svarīgas vēža agrīnai atklāšanai un kvalitatīvai ārstēšanai;

15.  mudina dalībvalstis stiprināt kopienā balstītas aprūpes attīstību, iekļaujot tajā plašāku pakalpojumu klāstu, kas nepieciešami izdzīvojušajiem vēža pacientiem un cilvēkiem ar hroniskām slimībām; uzsver, ka kopienā balstīta aprūpe būtu jāattīsta dzimumsensitīvā veidā, lai, ņemot vērā viņu psihosociālās vajadzības, apmierinātu vēzi pārdzīvojušo sieviešu īpašās vajadzības brīdī, kad viņas atgriežas izglītībā, apmācībā, darbā un ģimenes dzīvē;

16.  atzinīgi vērtē Komisijas atbalstu Eiropas kvalitātes nodrošināšanas sistēmas izstrādei attiecībā uz krūts vēža ārstniecības pakalpojumiem; apgalvo, ka šai sistēmai būtu jāsniedz vadlīnijas rehabilitācijai, pārcietušo personu atbalstam un paliatīvajai aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot vēža pacienšu vajadzībām un vēzi pārdzīvojušajiem cilvēkiem, kas atrodas neaizsargātības situācijā;

17.  aicina dalībvalstis uzlabot piekļuvi savlaicīgam skrīningam, efektīvāk izmantojot finansējumu un piešķirot šim mērķim vairāk resursu, un sākt izpratnes veidošanas kampaņas, kas mudinātu visas riska grupas izmantot agrīnas bezmaksas medicīniskās apskates;

18.  aicina dalībvalstis cita starpā izmantot ES līdzekļus, piemēram, Eiropas strukturālos un kohēzijas fondu un Eiropas Investīciju bankas finansējumu, lai radītu kvalitāti nodrošinošus skrīninga, profilakses un ārstēšanas centrus, kas ir viegli pieejami visiem pacientiem;

19.  aicina dalībvalstis ar Komisijas atbalstu un dažādu ES finansējuma iespēju izmantošanu finansēt pakalpojumus, kas sniedz atbalstu ģimenēm, kurās kāds ir vēža slimnieks, tostarp nodrošināt ģimenes konsultēšanu un auglības konsultācijas vēža pacientiem un viņu ģimenēm;

20.  mudina Komisiju veikt pasākumus, lai pilnībā atbalstītu PVO stratēģiju par dzemdes kakla vēža izskaušanu;

21.  aicina Komisiju un dalībvalstis pilnībā īstenot spēkā esošo tiesisko regulējumu, jo īpaši uzraudzības, vigilances un inspekciju jomā attiecībā uz augsta riska medicīnas ierīču izmantošanu un to ietekmi uz sieviešu veselību; aicina tās turpināt izstrādāt pasākumus, lai garantētu krūšu implantu drošību; uzskata, ka steidzami jāveic ar šādiem implantiem saistīto risku padziļināts novērtējums, sevišķi ņemot vērā vēža gadījumus un jo īpaši anaplastisko lielo šūnu limfomu (ALCL) sievietēm;

22.  aicina izveidot izmeklēšanas komiteju, kas pētītu silikona implantu ietekmi uz sieviešu veselību un jo īpaši iespējamo saikni ar vēža veidiem un vēža blakusslimībām;

23.  prasa lielāku uzmanību un resursus veltīt agrīnai olnīcu vēža diagnosticēšanai un fundamentālajiem šī vēža veida pētījumiem;

24.  mudina Komisiju par prioritāti izvirzīt pasākumus, ar kuriem likvidēt plaisu starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Eiropas vidējo rādītāju olnīcu un dzemdes kakla vēža gadījumu skaita un mirstības līmenī, likvidējot strukturālo nevienlīdzību starp valstīm, šajā nolūkā organizējot efektīvus un rentablus vēža skrīninga pakalpojumus;

25.  aicina dalībvalstis pievērst uzmanību arī to sieviešu un vīriešu dzīves kvalitātes uzlabošanai, kuri ir vēža un vēža blakusslimību pacienti, bet kuri nav ārstējami, piemēram, atbalstot paliatīvās aprūpes iestāžu veidošanu;

26.  atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu direktīvai par darba un privātās dzīves līdzsvaru darba ņēmējiem un aprūpētājiem; šajā sakarā uzsver, cik liela nozīme ir indivīda tiesībām uz atvaļinājumu un tiesībām prasīt elastīgu darba režīmu, ar ko varētu risināt īpašās problēmas, ar kurām saskaras strādājoši vecāki un/vai aprūpētāji, kuri rūpējas par slimniekiem, kuri slimo ar vēzi un vēža blakusslimībām;

27.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu parlamentiem.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika