Rezolūcijas priekšlikums - B8-0129/2019Rezolūcijas priekšlikums
B8-0129/2019
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību

12.2.2019 - (2019/2574(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu

Clare Moody, Knut Fleckenstein, Elena Valenciano, Victor Boştinaru S&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0128/2019

Procedūra : 2019/2574(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0129/2019
Iesniegtie teksti :
B8-0129/2019
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8-0129/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par INF līguma nākotni un ietekmi uz Eiropas Savienību

(2019/2574(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 21. pantu,

–  ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju “Kopīgs redzējums, kopīga rīcība — stiprāka Eiropa”.

–  ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu[1],

–  ņemot vērā ANO atbruņošanās programmu[2],

–  ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības 16. mērķi, kas paredz miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību veidošanu ilgtspējīgas attīstības nolūkā[3],

–  ņemot vērā 1987. gada 8. decembra Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem (turpmāk “INF līgums”), kas noslēgts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Sociālistisko Republiku Savienību (PSRS)[4],

–  ņemot vērā ASV valsts sekretāra 2019. gada 2. februāra paziņojumu par ASV nodomu izstāties no INF līguma[5],

–  ņemot vērā NATO ārlietu ministru 2018. gada 4. decembrī izdoto paziņojumu par INF līgumu[6],

–  ņemot vērā Ziemeļatlantijas Padomes 2019. gada 1. decembrī izdoto paziņojumu par to, ka Krievija neievēro INF līgumu[7],

–  ņemot vērā saistītos pilsoniskās sabiedrības organizāciju paziņojumus, jo īpaši 2017. gada Nobela Miera prēmijas laureātes Starptautiskās kodolieroču likvidēšanas kampaņas (ICAN) 2019. gada 1. februāra paziņojumu “US withdrawal from INF Treaty puts Europe (and the world) at risk” (“ASV izstāšanās no INF līguma apdraud Eiropu (un pasauli)”[8],

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā INF līgumā ir paredzēts, ka abām pusēm jāiznīcina savi tādu no zemes palaižamo kodolraķešu un tradicionālā bruņojuma ballistisko un spārnoto raķešu krājumi, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 km, aizliedzot tām glabāt, ražot un izmēģināt šādas raķetes;

B.  tā kā INF līgums veicināja stabilitātes veidošanu un nostiprināšanu aukstā kara laikā, ievērojami samazinot raķešu skaitu Eiropā un tādējādi Eiropa no INF līguma ieguva visvairāk; tā kā INF līgums mūsdienās joprojām ir starptautiskā miera stabilitātes balsts un tam ir svarīga nozīme kolektīvās drošības nodrošināšanā Eiropā un visā pasaulē;

C.  tā kā Krievijas un ASV kopīgie centieni pārveidot INF līgumu par daudzpusēju līgumu, 2007. gadā iesniedzot ANO šādu priekšlikumu, neguva atbalstu no citām kodolvalstīm;

D.  tā kā 2014. gadā B. Obamas administrācija norādīja, ka Krievija nepilda INF līgumā noteiktās saistības neglabāt, neražot un neizmēģināt no zemes palaižamas spārnotās raķetes (GLCM) ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km, kā arī neglabāt vai neražot šādu raķešu palaišanas iekārtas; tā kā ASV Valsts departamenta turpmākajos ziņojumos, kas tika publicēti 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā, atkārtoti tika pausti ASV apgalvojumi par to, ka Krievija turpina pārkāpt šo līgumu;

E.  tā kā 2017. gadā, INF līguma 30. gadskārtā, ASV paziņoja, ka, atbildot uz Krievijas veiktajiem līgumpārkāpumiem, tā ar INF līguma Īpašās pārbaudes komisijas palīdzību (SVC) izmantos diplomātiskus, militārus un ekonomiskus aizsardzības līdzekļus, izstrādājot INF līgumam atbilstošu un pietiekami iedarbīgu raķešu tehnoloģiju un nosakot sankcijas aizliegto spārnoto raķešu sistēmu izstrādē iesaistītajām Krievijas struktūrām;

F.  tā kā 2018. gada 20. oktobrī prezidents D. Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no līguma, jo Krievija šo līgumu neievēro un Ķīna tajā nepiedalās; tā kā 2018. gada 4. decembrī pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV ir secinājusi, ka Krievija būtiski pārkāpj līgumu, un ASV pēc 60 dienām kā aizsardzības līdzekli piemēros savu saistību izpildes pārtraukšanu, ja Krievija neatjaunos pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību līgumam;

G.  tā kā 2018. gada 4. decembrī NATO ārlietu ministri atzina, ka Krievija ir pārkāpusi INF līgumu, un aicināja Krieviju steidzami atjaunot pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību līgumam;

H.  tā kā līguma iespējamā izbeigšana varētu izraisīt saspīlējuma saasināšanos starp kodolvalstīm, nesapratni un jaunu bruņošanās sacensību;

I.  tā kā citu svarīgu bruņojuma kontroles nolīgumu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu un Krievijas Federācijas līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču turpmāku samazināšanu un ierobežošanu (jaunā START līguma), nepagarināšana nopietni apdraudētu starptautisko ieroču kontroles režīmu, kas gadu desmitiem ir nodrošinājis stabilitāti kodolieroču jomā, un pasaulē vairs nebūtu nekādu uz kodolieroču arsenāliem attiecināmu juridiski saistošu un pārbaudāmu ierobežojumu;

J.  tā kā kodolieroču izplatīšana palielina draudus drošībai; tā kā kodolieroču izplatīšana palielina arī risku, ka kodolieroči varētu nonākt nevalstisku dalībnieku, piemēram, teroristu tīklu un organizāciju, rokās;

K.  tā kā Nobela Miera prēmijas laureāte ICAN ir aicinājusi visas valstis ratificēt Līgumu par kodolieroču aizliegšanu,

1.  atgādina par ES mērķi kļūt par pasaules mēroga miera veicinātāju un prasa paplašināt ES lomu pasaules atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas centienos, kā arī prasa ar tās darbību un politikas palīdzību censties saglabāt starptautisko mieru un drošību un atbalstīt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību;

2.  pauž dziļas bažas par to, ka ASV ir paziņojusi par savu INF līgumā noteikto saistību izpildes pārtraukšanu un tās sešu mēnešu izstāšanās periodu; pauž satraukumu par risku, ko šāda rīcība rada pasaules un ES drošības videi, un baiļojas par to, ka varētu pasliktināties attiecības starp kodolvalstīm;

3.  aicina Krieviju nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību, lai novērstu ASV un NATO bažas un lai varētu turpināt INF līgumu;

4.  aicina ASV un Krieviju divkāršot diplomātiskos centienus iesaistīties konstruktīvā dialogā, kurā tiktu ņemtas vērā abu pušu intereses un bažas, un piedalīties sarunās labticīgi, lai aizsargātu INF līgumu, pirms ASV izstājas no tā 2019. gada augustā;

5.  mudina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federiku Mogerīni iesaistīties dialogā ar INF līguma dalībniecēm, lai atjaunotu pārrobežu uzticēšanos; mudina Padomi un PV/AP sākt ES vadītu iniciatīvu nolūkā panākt INF līguma pārveidi par daudzpusēju līgumu, kurā būtu iesaistītas visas kodolvalstis, tostarp vismaz Ķīnas Tautas Republika;

6.  aicina PV/AP un Komisiju iesniegt Parlamentam kopīgu ietekmes novērtējumu par Eiropas drošību gadījumā, ja INF līgumā paredzētā Savienības un tās pilsoņu aizsardzība vairs netiks nodrošināta; uzsver, ka tas stingri iebilst pret jaunu bruņošanās sacensību un atkārtotu militarizāciju Eiropā;

7.  aicina PV/AP iesniegt priekšlikumus par to, kā nostiprināt īpašās zināšanas, kas pieejamas ieroču neizplatīšanas un kontroles jomā ES, un nodrošināt, ka ES uzņemas spēcīgu un konstruktīvu lomu, uz globālo noteikumu pamata attīstot un pastiprinot ieroču neizplatīšanas centienus, kā arī ieroču kontroles un atbruņošanās arhitektūru;

8.  uzsver, ka neskaidrība par INF līguma nākotni nedrīkst apdraudēt citus ieroču kontroles līgumus; īpaši mudina ASV un Krieviju pagarināt jauno START līgumu pirms tā darbības beigām 2021. gadā;

9.  uzskata, ka pasaule bez masu iznīcināšanas ieročiem būtu drošāka visiem; atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu efektīva starptautiskā ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīma saglabāšanai kā pasaules un Eiropas drošības stūrakmenim; uzsver pilnīgu atbalstu ANO darbībai, Apvienoto Nāciju Organizācijas Atbruņošanās lietu biroja darbam un ANO ģenerālsekretāra Antoniu Gutērreša rosinātajai atbruņošanās programmai; atgādina par savu apņemšanos īstenot politiku, kas vērsta uz visu kodolieroču arsenālu samazināšanu un likvidēšanu un pasaules bez kodolieročiem izveidošanu;

10.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, dalībvalstīm, NATO un Apvienoto Nāciju Organizācijai.

 

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februāris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika