Procedūra : 2019/2574(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0130/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0130/2019

Debates :

PV 13/02/2019 - 20
CRE 13/02/2019 - 20

Balsojumi :

PV 14/02/2019 - 10.16

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0130

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS
PDF 166kWORD 50k
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0128/2019
12.2.2019
PE635.355v01-00
 
B8-0130/2019

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,

saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu


par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES (2019/2574(RSP))


Michael Gahler, Cristian Dan Preda, Sandra Kalniete, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, David McAllister, Tunne Kelam, Eduard Kukan PPE grupas vārdā

Eiropas Parlamenta rezolūcija par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES (2019/2574(RSP))  
B8-0130/2019

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Līgumu par vidējas un tuvas darbības radiusa kodolieročiem (“INF līgums”), ko Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī parakstīja toreizējais ASV prezidents Ronalds Reigans un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) prezidents Mihails Gorbačovs,

–  ņemot vērā ASV Valsts departamenta sagatavoto 2018. gada ziņojumu par bruņojuma kontroles, neizplatīšanas un atbruņošanās nolīgumu un saistību ievērošanu (Report on Adherence to and Compliance with Arms Control, Nonproliferation, and Disarmament Agreements and Commitments),

–  ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa 2018. gada 21. oktobra paziņojumu, kurā tika draudēts ar ASV izstāšanos no INF līguma,

–  ņemot vērā prezidenta Donalda Trampa 2019. gada 1. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināta ASV izstāšanās no INF līguma,

–  ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2019. gada 2. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināts, ka viņa valdība aptur Krievijas dalību minētajā līgumā,

–  ņemot vērā paziņojumu par INF līgumu, ar ko Briselē 2018. gada 4. decembrī nāca klajā NATO valstu ārlietu ministri,

–  ņemot vērā 2016. gada jūnija ES globālo stratēģiju,

–  ņemot vērā 2003. gada 10. decembra ES stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai un 2018. gada 18. maija gada progresa ziņojumu par to, kā tiek īstenota Eiropas Savienības stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (2017. gadā)(1),

–  ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni piezīmes septītajā ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konferencē, kas 2018. gada 18. un 19. decembrī notika Briselē,

–  ņemot vērā Briselē 2018. gada 10. jūlijā parakstīto kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,

–  ņemot vērā Parlamenta Ārlietu komitejas 2019. gada 8. februāra ziņojumu par ES un Krievijas politiskajām attiecībām,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā INF līgums, ko 1987. gadā parakstīja ASV un Padomju Savienība, bija īpašs aukstā kara laikmeta nolīgums, jo tajā bija paredzēts, ka abām valstīm savi krājumi ir jāiznīcina, nevis jānosaka ierobežojumi no zemes palaižamām, ar kodolgalviņām un parastajām galviņām aprīkotajām ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kuru darbības radiuss ir no 500 līdz 5 500 km, un tajā nolīguma pusēm ir aizliegts glabāt, ražot un gaisā izmēģināt šīs raķetes;

B.  tā kā INF līgums sekmēja ASV un Padomju Savienības stratēģiskās sacensības ierobežošanu, vienlaikus augstā kara laikmetā palīdzot panākt un pastiprināt paritāti; tā kā tas joprojām ir uzskatāms par starptautiskā miera un stabilitātes pīlāru, jo īpaši no Eiropas drošības arhitektūras viedokļa, un tā kā tam ir izšķiroša nozīme ASV un tās Eiropas sabiedroto drošības garantēšanā;

C.  tā kā 2014. gadā Baraka Obamas administrācija norādīja, ka Krievija nepilda INF līgumā noteiktās saistības neglabāt, neražot un gaisā neizmēģināt no zemes palaižamas spārnotās raķetes (GLCM) ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km, kā arī neglabāt vai neražot šādu raķešu palaišanas iekārtas; tā kā ASV Valsts departamenta turpmākajos ziņojumos, kas tika publicēti 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā, atkārtoti tika pausti ASV apgalvojumi par to, ka Krievija turpina pārkāpt šo līgumu;

D.  tā kā 2017. gada decembrī, atzīmējot šā līguma 30. gadadienu, prezidenta Donalda Trampa administrācija paziņoja par diplomātisko, militāro un ekonomisko pasākumu integrētu stratēģiju, kuras mērķis ir panākt, lai Krievija no jauna ievērotu līguma noteikumus; tā kā šie pasākumi ietvēra diplomātiskos centienus, kurus īstenoja Īpašās pārbaudes komisija, militārās pētniecības un izstrādes programmas sākšanu un ekonomiskus pasākumus pret Krievijas struktūrām, kas ir iesaistītas līgumu pārkāpjošo raķešu izstrādē un ražošanā;

E.  tā kā 2018. gada 20. oktobrī prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no līguma, jo Krievija šo līgumu neievēro un Ķīna tajā nepiedalās; tā kā 2018. gada 4. decembrī pēc NATO valstu ārlietu ministru sanāksmes ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV ir secinājusi, ka Krievija būtiski pārkāpj līgumu, un ASV pēc 60 dienām kā pretlīdzekli piemēros savu saistību izpildes apturēšanu, ja Krievija neatjaunos pilnīgu un pārbaudāmu līguma noteikumu ievērošanu;

F.  tā kā NATO 2018. gada decembrī nāca klajā ar paziņojumu, kurā atbalstīja ASV konstatējumus par to, ka Krievija būtiski pārkāpj savas INF līgumā paredzētās saistības, un aicināja Krieviju nekavējoties atjaunot pilnīgu un pārbaudāmu līguma noteikumu ievērošanu;

G.  tā kā ASV 2019. gada 1. februārī paziņoja, ka tā apturēs savu INF līgumā paredzēto saistību izpildi un sāks izstāšanās no līguma procesu, ja vien Krievijas Federācija 180 dienu laikā neatsāks ievērot savas līgumā paredzētās saistības; tā kā 2019. gada 2. februārī Krievijas Federācija pieņēma līdzīgu lēmumu, proti, apturēt savu dalību līgumā,

1.  atkārtoti pauž pilnīgu atbalstu efektīva starptautiskā ieroču kontroles, atbruņošanās un neizplatīšanas režīma saglabāšanai kā eiroatlantiskās un pasaules drošības stūrakmenim;

2.  stingri nosoda Krievijas Federāciju par to, ka tā turpina pārkāpt INF līguma noteikumus un neizrāda ne mazāko vēlmi atgriezties pie tā normu ievērošanas;

3.  aicina Krievijas Federāciju nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu līguma noteikumu ievērošanu, lai novērstu ASV un NATO paustās bažas un lai INF līgumu varētu piemērot arī turpmāk;

4.  atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību un dialogu, lai viestu uzticēšanos un ticību INF līguma un visu citu tādu nolīgumu īstenošanai, ar kuriem tiek atbalstīta stratēģiskā stabilitāte un drošība; ņemot vērā iepriekš minēto, mudina atjaunot ASV un Krievijas konstruktīvo dialogu un prasa labā ticībā turpināt sarunas par efektīviem pasākumiem, kurus varētu īstenot attiecībā uz abu valstu kodolieroču arsenāliem;

5.  pauž nožēlu par to, ka INF līguma darbības apturēšana sliktākajā gadījumā varētu beigties ar pašreizējā stratēģiskā līdzsvara Eiropā izjaukšanu, kā rezultātā ir iespējama bruņošanās sacensība un spriedzes eskalācija, kas varētu kaitēt Eiropas drošībai un stratēģiskajai stabilitātei kontinentā;

6.  aicina PV/AP izstrādāt kopēju draudu novērtējumu, analizējot ietekmi uz ES drošību un iespējamo stratēģiskās paritātes turpināšanu, ja INF līgums zaudēs spēku, kas, visticamāk, tā arī notiks, un savlaicīgi ziņot par to Parlamentam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 36. pantu;

7.  aicina PV/AP palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt kopēju nostāju, kas nodrošinātu atturošu iedarbību un spriedzes mazināšanu, ņemot vērā Parlamenta Ārlietu komitejas ziņojumu par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās; aicina dalībvalstis, ja turpmākās sarunas starp ASV un Krievijas Federāciju nedos taustāmus rezultātus, apsvērt iespējas pašām atjaunot stratēģisko kodollīdzsvaru Eiropas kontinentā;

8.  aicina PV/AP ierosināt un pārraudzīt ES līdzekļu un resursu izmantošanu, lai uzlabotu Savienības zināšanu bāzi attiecībā uz cilvēku spēju analizēt kodolieroču radītos draudus; aicina PV/AP iesniegt piesardzīgus plānus par to, kā nepieļaut kodolieroču netīšu vai nejaušu izmantošanu;

9.  mudina PV/AP iesaistīties dialogā ar abām līgumu parakstījušajām valstīm, vienlaikus nododot ES starpniecības zinātību un pieredzi, lai risinātu sarunas par jaunu ASV un Krievijas Federācijas ieroču nolīgumu, kas varētu ietvert kodolieroču izmantošanas maksimāli pieļaujamos līmeņus vai ģeogrāfiskos ierobežojumus;

10.  mudina abas puses atjaunot 2010. gada jauno START līgumu, kura termiņš beigsies 2021. gadā un kas ierobežo to stratēģisko kaujas galviņu skaitu, kuras ir izvietotas abās pusēs, līdz 1 550. gadam;

11.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresa locekļiem, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam un Krievijas Valsts Domes un Federācijas padomes locekļiem.

 

 

(1)

OV C 172, 18.5.2018., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. februārisJuridisks paziņojums - Privātuma politika