REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par INF līguma nākotni un ietekmi uz ES
12.2.2019 - (2019/2574(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu
Urmas Paet, Petras Auštrevičius, Jozo Radoš, Marietje Schaake, Hilde Vautmans ALDE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0128/2019
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Līgumu par vidējas un tuvas darbības kodolieročiem (“INF līgums), ko Vašingtonā 1987. gada 8. decembrī parakstīja toreizējais Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Ronalds Reigans un Padomju Sociālistisko Republiku Savienības (PSRS) vadītājs Mihails Gorbačovs,
– ņemot vērā ASV prezidenta Donalda Trampa 2018. gada 21. oktobra paziņojumu, kurā tika draudēts ar ASV izstāšanos no INF līguma,
– ņemot vērā prezidenta D. Trampa 2019. gada 1. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināta ASV izstāšanās no INF līguma,
– ņemot vērā Krievijas prezidenta Vladimira Putina 2019. gada 2. februāra paziņojumu, ar kuru tika apstiprināts, ka viņa valdība aptur Krievijas dalību līgumā,
– ņemot vērā ASV un Krievijas paziņojumu, kurā abas valstis informē par to, ka pēc sešiem mēnešiem izstāsies no INF līguma,
– ņemot vērā paziņojumu par INF līgumu, ar ko Briselē 2018. gada 4. decembrī nāca klajā NATO valstu ārlietu ministri,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federikas Mogerīni piezīmes septītajā ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās konferencē, kas 2018. gada 18. un 19. decembrī notika Briselē,
– ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par kodoldrošību un kodolieroču neizplatīšanu[1],
– ņemot vērā Briselē 2018. gada 10. jūlijā parakstīto kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību,
– ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,
A. tā kā 1987. gadā ASV un PSRS parakstīja INF līgumu kā ieroču kontroles nolīgumu, ar ko likvidē visas sauszemes ballistiskās un spārnotās raķetes un palaišanas iekārtas, kuru darbības rādiuss ir no 500 līdz 5500 km;
B. tā kā INF līgumā bija noteikts, ka ASV un PSRS ir jāiznīcina savi ieroču krājumi; tā kā līdz 1991. gada maijam saskaņā ar INF līguma noteikumiem bija likvidētas aptuveni 2692 raķetes;
C. tā kā vislielāko labumu INF līgums sniedza Eiropai; tā kā INF līguma darbības joma aptver daudz vairāk nekā tikai Eiropas kolektīvo drošību un šis līgums ir kļuvis par starptautiskā miera un stabilitātes balstu;
D. tā kā 2014. gadā B. Obamas vadītā ASV administrācija norādīja, ka Krievija nepilda INF līgumā noteiktās saistības neglabāt, neražot un neizmēģināt no zemes palaižamas spārnotās raķetes (GLCM) ar darbības rādiusu no 500 līdz 5500 km, kā arī neglabāt un neražot šādu raķešu palaišanas iekārtas; tā kā turpmākajos ziņojumos, kas tika publicēti 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā, ASV atkārtoti apgalvoja, ka Krievija turpina pārkāpt šo līgumu;
E. tā kā ASV un NATO ir vairākkārt vērsušās pie Krievijas ar jautājumiem par tās raķešu izstrādes darbībām, jo īpaši attiecībā uz raķešu sistēmu 9M729, kuru tās uzskata par INF līguma pārkāpumu;
F. tā kā 2018. gada 20. oktobrī prezidents D. Tramps paziņoja, ka ASV izstāsies no līguma, jo Krievija šo līgumu neievēro un Ķīna tajā nepiedalās; tā kā 2018. gada 4. decembrī pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo paziņoja, ka ASV ir secinājusi, ka Krievija būtiski pārkāpj līgumu, un ASV pēc 60 dienām kā aizsardzības līdzekli piemēros savu saistību izpildes pārtraukšanu, ja Krievija neatjaunos pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību līgumam;
G. tā kā NATO 2018. gada 4. decembrī nāca klajā ar paziņojumu, kurā atbalstīja ASV konstatējumus par to, ka Krievija faktiski neievēro savas INF līgumā paredzētās saistības, un aicināja Krieviju nekavējoties atjaunot pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību līgumam;
H. tā kā Krievija noliedza, ka tā būtu pārkāpusi INF līguma noteikumus, un tās apgalvojums ir tiešs iemesls tam, kādēļ trūkst pārliecības par INF līgumu vai tā izpildi; tā kā pirms ASV izstāšanās no līguma Krievija apstiprināja, ka 2019. gada sākumā tā izvietos starpkontinentālās ballistiskās raķetes “RS-26” 1200 km uz austrumiem no Maskavas;
I. tā kā ASV 2019. gada 1. februārī paziņoja, ka tā apturēs savu INF līgumā paredzēto saistību izpildi un sāks procesu, lai izstātos no līguma, ja vien Krievija 180 dienu laikā neatsāks ievērot savas līgumā paredzētās saistības; tā kā 2019. gada 2. februārī Krievija pieņēma līdzīgu lēmumu apturēt savu dalību līgumā; tā kā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir aicinājis Krieviju izmantot ASV piedāvāto sešu mēnešu periodu, lai atgrieztos pie pilnīgas šī līguma noteikumu ievērošanas,
1. atgādina par INF līguma izšķirošo nozīmi centienos veicināt globālu ieroču neizplatīšanu, atbruņošanos un drošību Eiropā un pasaulē; viennozīmīgi atbalsta to, ka tiek turpināta INF līguma darbība;
2. pauž nosodījumu par to, ka Krievija turpina neievērot INF līgumu; aicina Krieviju nodrošināt pilnīgu un pārbaudāmu atbilstību, lai novērstu ASV un NATO bažas un lai varētu turpināt INF līguma darbību;
3. atzīst, ka ir svarīgi nodrošināt pilnīgu pārredzamību un dialogu, lai veidotu uzticēšanos un ticību INF līguma un visu citu tādu nolīgumu īstenošanai, ar kuriem tiek stiprināta stratēģiskā stabilitāte un drošība; ņemot vērā iepriekš minēto, mudina atjaunot konstruktīvu dialogu starp ASV un Krieviju un prasa godprātīgi censties panākt vienošanos par to, ka saistībā ar abu valstu kodolieroču arsenālu tiek īstenoti efektīvi pasākumi;
4. pauž nožēlu par to, ka abas puses ir apturējušas dalību INF līgumā; pauž bažas par to, ka ASV un Krievijas iespējami nepareizu aprēķinu un pārpratumu rezultātā varētu palielināties spriedze un sākties jauna bruņošanās sacensība;
5. pauž pilnīgu apņēmību panākt efektīvu starptautisko ieroču kontroli, atbruņošanos un ieroču neizplatīšanu; mudina ASV un Krieviju pagarināt 2010. gadā pieņemto jauno START līgumu pirms tā termiņa beigām 2021. gadā;
6. mudina PV/AP izmantot sešu mēnešu periodu, lai iesaistītos dialogā ar abām parakstītājvalstīm, piedāvājot ES specializētās zināšanas un pieredzi mediācijas jomā, un panāktu, ka notiek vienošanās par INF līgumu, cenšoties nepieļaut to, ka gan ASV, gan Krievija izstājas no līguma; turklāt mudina PV/AP pēc sešu mēnešu perioda piedāvāt alternatīvu risinājumu un mudināt panākt vienošanos par jaunu ieroču nolīgumu starp ASV un Krieviju, kurā varētu iekļaut maksimālos līmeņus vai ģeogrāfiskos ierobežojumus attiecībā uz kodolraķešu izmantošanu;
7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Amerikas Savienoto Valstu prezidentam un Kongresa locekļiem, Krievijas Federācijas prezidentam, Krievijas Valsts Domes un Federācijas padomes locekļiem, kā arī NATO.
- [1] OV C 215, 19.6.2018., 202. lpp.