Procedūra : 2019/2580(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0179/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0179/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.13
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0215

<Date>{12/03/2019}12.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8‑0179/2019</NoDocSe>
PDF 149kWORD 55k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu</TitreSuite>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu</Titre>

<DocRef>(2019/2580(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Charles Tannock, Ryszard Czarnecki, Anna Elżbieta Fotyga</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0177/2019

B8‑0179/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu

(2019/2580(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Padomes 2018. gada 10. decembra lēmumu pilnvarot Komisiju iesniegt priekšlikumus par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu;

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās aicināts ieviest ES mēroga mehānismu, ar ko noteikt mērķētas sankcijas pret personām, kuras iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, jo īpaši 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņitska lietā[1],

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju, jo īpaši 2019. gada 14. februāra rezolūciju par situāciju Čečenijā un Oyub Titiev lietu[2],

 ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par stāvokli ES un Krievijas politiskajās attiecībās[3],

 ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[4],

 ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs[5],

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Juridiskās un cilvēktiesību komitejas 2018. gada 30. oktobra ziņojumu „Sergejs Magņitskis un citi — cīņa pret nesodāmību ar mērķētām sankcijām”,

 ņemot vērā ierobežojošo pasākumu īstenošanas un izvērtēšanas pamatnostādnes, ko Padome pieņēma 2003. gadā un pārskatīja un atjaunināja 2005., 2009. 2012. un 2017. gadā,

 ņemot vērā 2018. gada aprīļa pētījumu „Mērķētas sankcijas pret personām sakarā ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem — ietekme, tendences un perspektīvas ES līmenī”,

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra priekšlikumu par Eiropas komisijas izveidi, kas noteiktu ieceļošanas aizliegumus cilvēktiesību pārkāpumu dēļ,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 215. pantu par sankciju pieņemšanu gan pret trešām valstīm, gan pret personām, grupām un nevalstiskām struktūrām,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A. tā kā Nīderlandes valdība, ko atbalsta Vācija un Francija, 2018. gada novembrī uzsāka ES dalībvalstu diskusiju par ES līmenī īstenojamu mērķētu cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamu Eiropas sankciju režīmu, kam būtu globāls uzdevums; tā kā 2018. gada 10. decembrī Padome pilnvaroja Komisiju iesniegt priekšlikumus par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu;

B. tā kā Igaunija, Latvija, Lietuva, Apvienotā Karaliste, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis ir pieņēmušas t. s. Magņitska likumus, kas šo valstu valdībām dod iespēju noteikt mērķētas sankcijas, piemēram, vīzu izsniegšanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, pret personām, kas veic nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, un personām, kas no tā gūs labumu; tā kā Parlaments ir vairākkārt aicinājis izveidot līdzvērtīgu ES līmeņa režīmu;

C. tā kā t. s. Magņitska likumi tā tiek dēvēti Krievijas nodokļu un grāmatvedības eksperta Sergeja Magņitska piemiņai, kuru 2009. gadā nogalināja pirmstiesas apcietinājumā Krievijā; tā kā S. Magņitskis veica izmeklēšanu par masveida nodokļu izkrāpšanu no Krievijas budžeta, ko noziedznieki sadarbībā ar korumpētām policijas un nodokļu iestāžu amatpersonām veica, ļaunprātīgi izmantojot S. Magņitska klienta William Browder uzņēmumam atņemtos investīciju instrumentus;

D. tā kā mērķētas sankcijas nerada ekonomiskas grūtības vienkāršajiem cilvēkiem un tā vietā koncentrējas uz to personu individuālu atbildību, par kurām tiek konstatēts, ka tās ir tieši atbildīgas par attiecīgo darbību veikšanu; tā kā daudzus pret sankcijām skeptiski noskaņotos Kanādā un citās valstīs visbeidzot pārliecināja arguments, ka ļaut šādām personām iekļūt mūsu valstīs un izmantot mūsu iestādes, jo īpaši mūsu bankas, faktiski nozīmētu atbalstīt viņu nosodāmās darbības un kļūt par tām līdzatbildīgiem vai palīdzēt viņiem baudīt viņu noziegumu augļus; tā kā Lielbritānijas premjerministre Theresa May izteikusies, ka šie cilvēki mūsu valstīs nav gaidīti;

E. tā kā šādi tiesību akti varētu būt instruments cīņai pret nesodāmību un korupciju, kas tiek uzskatīti par tiesiskuma apdraudējumu; tā kā ar S. Magņitska vārdu saistīto tiesību aktu korupcijas apkarošanas ievirze nodrošinātu juridisko pamatu to personu iekļaušanai melnajā sarakstā, kuras iesaistītas korupcijas lietās; tā kā korupcijas un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana un reaģēšana uz cilvēktiesību pārkāpumiem ir vienlīdz svarīgi mērķi to valstu tiesību aktos, kuras tādus jau ir pieņēmušas;

F. tā kā dažu valstu tiesībaizsardzības iestādes nav spējušas saukt pie atbildības kriminālu pārkāpumu izdarītājus; tā kā šādos gadījumos ļoti efektīva būtu ES mēroga politika par mērķētām sankcijām,

1. asi nosoda jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē; mudina Komisiju līdz pašreizējā sasaukuma termiņa beigām izstrādāt likumdošanas priekšlikumu par ES mēroga cilvēktiesību sankciju režīmu, kas ļautu noteikt vīzu aizliegumus un piemērot mērķētas sankcijas, piemēram, bloķējot īpašumu un intereses saistībā ar īpašumu ES jurisdikcijā, attiecinot to uz atsevišķiem valsts ierēdņiem vai personām, kuras rīkojas oficiālā statusā, valsts un nevalstiskiem dalībniekiem un organizācijām, kas ir atbildīgi par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem;

2. pauž ciešu pārliecību, ka šāds režīms būtu vērtīgs papildinājums ES pašreizējiem cilvēktiesību un ārpolitikas instrumentiem un nostiprinātu gan ES kā globāla cilvēktiesību dalībnieka lomu, jo īpaši cīņā pret nesodāmību un korupciju, kas tiek uzskatīta par apdraudējumu tiesiskumam, gan Savienības atbalstu vardarbības upuriem un cilvēktiesību aizstāvjiem visā pasaulē;

3. uzsver, ka saskaņā ar šo režīmu būtu jāļauj veikt ierobežojošus pasākumus, paredzot jo īpaši aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu ES, pret personām vai struktūrām, kas ir atbildīgas vai iesaistītas smagu cilvēktiesību pārkāpumu un ļaunprātību plānošanā, vadīšanā vai pasūtīšanā, vai arī finansē vai atbalsta šādas darbības; šajā sakarībā mudina noteikt skaidru pārkāpumu jomas definīciju, lai labotu pašreizējo situāciju;

4. uzstāj, ka lēmumiem par personu vai struktūru iekļaušanu sarakstā un svītrošanu no tā vajadzētu būt balstītiem uz skaidriem un konkrētiem kritērijiem un tieši saistītiem ar pierādījumiem par izdarīto noziegumu, lai garantētu rūpīgu izskatīšanu tiesā;

5. uzsver, ka visām dalībvalstīm sankciju piemērošana jāinterpretē vienādi; aicina dalībvalstis savstarpēji sadarboties, lai noteiktu personas, kurām sankcijas būtu piemērojamas, tostarp izmantot attiecīgos Savienības mehānismus, un apmainīties ar informāciju par personām, kas jau iekļautas sankciju sarakstos, kā arī ar informāciju, kas dod pamatotu pārliecību, ka šīs personas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem; uzsver, ka saskaņā ar šādu režīmu būtu jāsoda arī cilvēku tirgotāji, kas gūst peļņu no migrācijas plūsmām;

6. mudina visas dalībvalstis pieņemt t. s. Magņitska likumus; mudina visas dalībvalstis noteikt vīzas izsniegšanas aizliegumu personām, kas minētas iepriekš pieņemtajos t. s. Magņitska likumos, apliecinot solidaritāti ar šīm ES valstīm, kā arī nodrošinot, ka ES rīkojas saskaņoti ar saviem transatlantiskajiem partneriem, kuri jau ieviesuši līdzīgus tiesību aktus, proti, ASV un Kanādu;

7. aicina visas dalībvalstis īstenot Padomes lēmumus par pret personām un struktūrām vērstiem ierobežojošiem pasākumiem, kuri pieņemti saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, un jo īpaši attiecībā uz sarakstā iekļauto personu aktīvu iesaldēšanu un iebraukšanas ierobežojumiem to teritorijā cilvēktiesību pārkāpumu dēļ;

8. uzsver, ka visas ES un dalībvalstu galvenajam mērķim cīņā pret nesodāmību arī turpmāk vajadzētu būt iekšzemes vai starptautiskas jurisdikcijas kriminālvajāšanai pret tiem, kas vainīgi rupjos cilvēktiesību pārkāpumos; aicina Padomi šajā režīmā iekļaut pārrobežu pārkāpumus;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt cīņu pret nodokļu apiešanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas shēmām, likvidēt nodokļu oāzes ES un atbalstīt tiesu sistēmas reformas valstīs, kurās tiesu iestādes nesadarbojas cīņā pret korupciju, un kā preventīvu pasākumu neīstenot “palīdzēt un atbalstīt” pieeju attiecībā uz nesodītiem ārvalstu korumpētu ierēdņu un kriminālu režīmu nodarījumiem, tādējādi dodot tiem iespēju izmantot mūsu valstu iestādes un palīdzot tiem gūt labumu no nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem;

10. aicina Komisiju atvēlēt pienācīgus resursus un zināšanas, lai ieviestu un uzraudzītu šo režīmu, kad tas būs ieviests, kā arī īpašu uzmanību pievērst gan ES, gan attiecīgo valstu sabiedrības informēšanai par sarakstiem;

11. atbalsta pilsoniskās sabiedrības aktīvistu centienus izveidot šādu režīmu un mudina diskutēt par priekšlikumu iespējams izveidot neatkarīgu ES līmeņa padomdevēju komiteju;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

 

[1] OV C 408, 30.11.2017., 43. lpp.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0115.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0157.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0515.

[5] OV C 337, 20.9.2018., 82. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 13. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika