Rezolūcijas priekšlikums - B8-0181/2019Rezolūcijas priekšlikums
B8-0181/2019
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu

11.3.2019 - (2019/2580(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstā pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Elena Valenciano, Victor Boştinaru, Knut Fleckenstein, Soraya Post, Ana Gomes, Pier Antonio PanzeriS&D grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0177/2019

Procedūra : 2019/2580(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B8-0181/2019
Iesniegtie teksti :
B8-0181/2019
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B8‑0181/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par cilvēktiesību pārkāpumiem piemērojamo Eiropas sankciju režīmu

(2019/2580(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas saskaņā ar Reglamenta 135. pantu, kurās prasīts noteikt mērķtiecīgas sankcijas, kas vērstas pret personām, kuras iesaistītas smagos cilvēktiesību pārkāpumos, tostarp 2017. gada 19. janvāra rezolūciju par stāvokli Burundi[1], 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par žurnālista Jamal Khashoggi nogalināšanu Saūda Arābijas konsulātā Stambulā[2], kā arī 2019. gada 14. februāra rezolūciju par stāvokli Čečenijā un Oyub Titiev lietu[3],

–  ņemot vērā 2017. gada 13. septembra rezolūciju par korupciju un cilvēktiesībām trešās valstīs[4],

–  ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par 2017. gada ziņojumu par cilvēktiesībām un demokrātiju pasaulē un Eiropas Savienības politiku šajā jomā[5],

–  ņemot vērā pētījumu “Targeted sanctions against individuals on grounds of grave human rights violations – impact, trends and prospects at EU level” (Mērķtiecīgas sankcijas pret personām saistībā ar smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem — ietekme, tendences un perspektīvas ES līmenī), ko 2018. gada 26. aprīlī publicēja Eiropas Parlamenta Ārpolitikas ģenerāldirektorāts[6],

–  ņemot vērā Padomes 2018. gada 25. jūnija Lēmumu (KĀDP) 2018/900, ar ko groza Lēmumu 2013/184/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Mjanmu/Birmu[7],

–  ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2012. gada 2. februāra ieteikumu Padomei par konsekventu politiku attiecībā uz režīmiem, pret kuriem ES piemēro ierobežojošus pasākumus, kad to vadītāji īsteno personīgās un komerciālās intereses ES teritorijā[8],

–  ņemot vērā 2008. gada 4. septembra rezolūcija par ES sankciju izvērtēšanu, kas ir daļa no ES pasākumiem un stratēģijām cilvēktiesību jomā[9],

–  ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2014. gada 27. janvāra rezolūciju par nesodāmības atteikšanu Sergeja Magņitska slepkavām un 2019. gada 22. janvāra rezolūciju par Sergeju Magņitski un ne tikai — nesodāmības apkarošana ar mērķtiecīgām sankcijām,

–  ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

–  ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un tās protokolus,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.  tā kā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pants paredz, ka Savienības darbības virzītājspēks ir „demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālums un nedalāmība, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošana”;

B.  tā kā ES ir apņēmusies sistemātiski piemērot sankcijas, par ko ANO Drošības padome pieņēmusi lēmumu saskaņā ar ANO Statūtu VII nodaļu, un vienlaikus piemēro autonomas sankcijas, ja nav ANO Drošības padomes mandāta, gadījumos, kad ANO Drošības padomei nav pilnvaru rīkoties vai tai rīkoties neļauj vienošanās trūkums starp tās locekļiem;

C.  tā kā ES sankcijas ir kļuvušas par ES ārējo attiecību instrumentu neatņemamu daļu; tā kā pēdējās divās desmitgadēs sankcijas ir kļuvušas par ES ārējo attiecību instrumentu neatņemamu daļu un pašlaik pret 34 valstīm ir ieviesti vairāk nekā 40 dažādi ierobežojoši pasākumi; tā kā apmēram divas trešdaļas no ES konkrētām valstīm paredzētajām sankcijām ir tikušas noteiktas, atbalstot cilvēktiesību un demokrātijas mērķus;

D.  tā kā pastāvošās ES sankcijas ir vērstas gan pret valsts dalībniekiem, gan pret nevalstiskiem dalībniekiem, piemēram, tādiem kā “Islāma valsts” un al-Qaeda;

E.  tā kā ES ir saņēmusi kritiku par to, ka tā savu sankciju politiku nekonsekventi piemēro trešās valstīs, kurās ir līdzīgi cilvēktiesību pārkāpumi;

F.  tā kā Eiropas Parlaments ir vairākkārt aicinājis izveidot ES vispārējo cilvēktiesību sankciju režīmu;

G.  tā kā 2018. gada novembrī Nīderlandes valdība uzsāka ES dalībvalstu diskusiju par politisko iespēju ES līmenī īstenot mērķtiecīgu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem; tā kā sākotnējās diskusijas turpinās Padomes darba grupas līmenī;

H.  tā kā pieredze rāda, ka mērķtiecīgu sankciju izmantošana ir labāka un efektīvāka par vispārējo sankciju izmantošanu, jo tā ļauj izvairīties no negatīvām sekām un tā, ka no humanitārā aspekta sankciju smagums gultos uz plašu iedzīvotāju sabiedrību, un tieši ietekmēt atbildīgās personas un kalpot kā preventīvs pasākums,

1.  asi nosoda jebkādus cilvēktiesību pārkāpumus visā pasaulē; aicina izveidot elastīgu un atsaucīgu ES vispārējo cilvēktiesību sankciju režīmu, kas būtu vērsts uz visām personām kādā noteiktā hierarhijā, kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem visā pasaulē;

2.  uzskata, ka režīmam vajadzētu dot iespēju mērķtiecīgi vērsties pret personām gan no valsts, gan nevalstiskiem rīcībspēkiem;

3.  uzsver, ka šis mehānisms stiprinās ES ārpolitiku un nostiprinās tās instrumentu klāstu cilvēktiesību jomā, pievēršoties jautājumam par cilvēktiesību pārkāpumiem un novēršot tos; atkārtoti aicina Padomi nekavējoties turpināt darbu pie šā jautājuma;

4.  prasa, lai šāds režīms būtu visaptverošs un lai tas darbotos saskaņoti ar pašreizējo cilvēktiesību politiku un citiem ierobežojošiem pasākumiem un papildinātu tos;

5.  uzsver, ka visām ES dalībvalstīm sankciju piemērošana jāinterpretē vienādi; uzskata, ka, ja netiks veikti atbilstoši pasākumi situācijās, kas saistītas ar pastāvīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tiktu apdraudēta ES cilvēktiesību stratēģija, sankciju politika un ticamība; pauž pārliecību, ka vienots ES vispārējais cilvēktiesību sankciju režīms mazinās pašreizējās atšķirības ES sankciju politikā, uzlabos pārredzamību un nostiprinās ES kā globāla cilvēktiesību rīcībspēka lomu;

6.  uzsver, ka smagi cilvēktiesību pārkāpumi būtu jāuzskata par pamatu tam, lai tiktu piemērotas individuālas mērķtiecīgas sankcijas; aicina Padomi un Komisiju, definējot režīma darbības jomu, noteikt un skaidri norādīt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, tostarp pārrobežu pārkāpumus, un tādus pārkāpumus, kas saistīti ar apzinātu un neatgriezenisku plaša mēroga kaitējumu videi; šajā saistībā uzsver cilvēktiesību nolīgumus, kas nepieciešami VPS+ statusa saņemšanai, Starptautiskās Krimināltiesas Romas Statūtus un būtiskās Ženēvas konvencijas;

7.  uzsver, ka mērķtiecīgām sankcijām būtu jāietver vīzu aizliegumi un aktīvu iesaldēšana attiecībā uz nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu izdarītājiem, kā arī attiecībā uz ikvienu iesaistīto iniciatoru, kūdītāju, līdzdalībnieku un/vai atbalstītāju un viņu tuvākajiem ģimenes locekļiem, ja tas ir nepieciešams;

8.  uzsver, ka kritērijiem, kas ļauj iekļaut melnajā sarakstā mērķtiecīgu sankciju noteikšanai, vajadzētu būt juridiski pamatotiem, skaidriem un pārredzamiem, kā arī balstīties uz labi dokumentētiem un pārliecinošiem pierādījumiem, konstatētiem faktiem un pārbaudītu informāciju no pārredzamiem, respektabliem, neatkarīgiem avotiem; turklāt uzsver, ka būtu visaugstākajā mērā jāaizsargā visu personu, pret kurām vēršas, tiesības uz pienācīgu procesu, pārskatīšanu tiesā un tiesisko aizsardzību; aicina sistemātiski izmantot skaidrus un konkrētus etalonus un metodiku sankciju atcelšanai un svītrošanai no saraksta;

9.  uzsver, ka mērķtiecīgu sankciju mērķim ir jābūt efektīvu un ilgstošu rezultātu sasniegšanai; aicina Komisiju regulāri veikt ietekmes novērtējumus un pārskatus, tiklīdz režīms būs ieviests, kā arī rūpīgi uzraudzīt iekļaušanu sarakstā un svītrošanu no tā; uzstāj, ka Parlamentam šajā sakarībā jāveic rūpīga pārbaude;

10.  aicina Komisiju veltīt pienācīgus resursus un zināšanas, lai ieviestu un uzraudzītu šo režīmu, tiklīdz tas būs ieviests, kā arī īpašu uzmanību pievērst gan ES, gan attiecīgo valstu sabiedrības informēšanai par sarakstiem;

11.  atbalsta pilsoniskās sabiedrības aktīvistu centienus izveidot šādu režīmu un mudina diskutēt par priekšlikumu iespējams izveidot neatkarīgu ES līmeņa padomdevēju komiteju;

12.  norāda, ka vairākas Eiropas Padomes dalībvalstis, to starpā Igaunija, Latvija, Lietuva, Pavienotā Karaliste, kā arī Kanāda un ASV ir pieņēmušas instrumentus, ar kuriem to valdības var noteikt mērķtiecīgas sankcijas, ja notikuši nopietni cilvēktiesību pārkāpumi;

13.  aicina apsvērt iespēju paplašināt ES ombuda pilnvaras, iekļaujot tajās ES vispārējo cilvēktiesību sankciju režīmu;

14.  uzsver nepieciešamību pēc daudzpusējas sadarbības un saskaņotas rīcības kopīgi ar ANO, lai novērstu to, ka sankcijas tiek apietas, un maksimāli palielinātu režīma īstenošanu saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

15.  uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, ANO ģenerālsekretāram un Eiropas Padomes ģenerālsekretāram.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. marts
Juridisks paziņojums - Privātuma politika