REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku

11.3.2019 - (2019/2582(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem
iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,

Christian Ehler, Paul Rübig, Kathleen Van Brempt, Zdzisław Krasnodębski, Fredrick Federley, Benedek Jávor, Dario Tamburrano, Barbara KappelRūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā

B8‑0184/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stratēģisku Eiropas ilgtermiņa redzējumu par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku

(2019/2582(RSP))

Eiropas Parlaments,

–  ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

–  ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju (CMP 11), kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme un kas notika Parīzē (Francijā) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

–  ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

–  ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 24) Katovicē (Polijā)[1],

–  ņemot vērā tīras enerģijas paketi,

–  ņemot vēra Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

–  ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1.  atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ilgtermiņa stratēģiju “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā uzsvērtas iespējas un problēmas, ko Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai sniedz pāreja uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku, un ir noteikts pamats plašām debatēm, iesaistot ES iestādes, valstu parlamentus, uzņēmējdarbības sektoru, nevalstiskās organizācijas, pilsētas un kopienas, kā arī iedzīvotājus;

2.  uzskata, ka Eiropa var uzņemties vadošo lomu ceļā uz klimatneitralitāti, investējot inovatīvos tehnoloģiju risinājumos, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas un saskaņojot rīcību tādās svarīgās jomās kā enerģētika, rūpniecības politika un pētniecība, vienlaikus nodrošinot sociālo taisnīgumu, lai pati pāreja būtu taisnīga;

3.  piekrīt Komisijas noteiktajām stratēģiskajām jomām, kurās nepieciešama kopīga rīcība, un atbalsta energoefektivitāti, atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu un ES rūpniecības konkurētspēju pasaulē;

4.  uzsver dažādo klimata pasākumu un dažādās politikas jomās ieviesto tiesību aktu nozīmi, taču brīdina, ka izkliedēta pieeja varētu izraisīt nekonsekvenci un nenovest pie tā, ka ES līdz 2050. gadam izveido siltumnīcefekta gāzu (SEG) neto nulles emisiju ekonomiku; uzskata, ka ir jāīsteno visaptveroša pieeja;

5.  piekrīt ES mērķim līdz 2050. gadam izveidot SEG neto nulles emisiju ekonomiku, kā noteikts Komisijas paziņojumā; prasa dalībvalstīm īpašajā ES augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 2019. gada maijā Sibiu, vienoties par stratēģiju šā mērķa sasniegšanai un aicina dalībvalstis apņemties veltīt vajadzīgā līmeņa pūles, lai sasniegtu šo mērķi;

Enerģētikas politika

6.  uzsver enerģētikas centrālo lomu pārejā uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku;

7.  atgādina, ka Savienībai iepriekšējo desmitgažu laikā ir izdevies sekmīgi atsaistīt SEG emisijas no ekonomiskās izaugsmes un samazināt emisijas, jo īpaši pateicoties energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu ienākšanai;

8.  uzsver, ka pārejai uz tīru enerģiju būtu arī turpmāk jāveicina Eiropas ekonomikas modernizācija un ilgtspējīga ekonomikas izaugsme un jānodrošina sociālie un vidiskie ieguvumi Eiropas iedzīvotājiem;

9.  uzskata, ka ES līderība atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā apliecina citām pasaules daļām, ka pāreja uz tīru enerģiju ir gan iespējama, gan labvēlīga un sniedzas tālāk par cīņu pret klimata pārmaiņām;

10.  norāda — lai izveidotu SEG neto nulles emisiju ekonomiku, būs vajadzīgas ievērojamas papildu investīcijas ES enerģētikas sistēmā un saistītajā infrastruktūrā salīdzinājumā ar pašreizējo pamatscenāriju, proti, no 175 līdz 290 miljardiem EUR gadā;

11.  uzsver — ņemot vērā enerģētikas pārkārtošanas dažādos sākumpunktus, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas centieni ar mērķi ES līmenī panākt klimatneitralitāti var visā ES teritorijā tikt sadalīti nevienādi;

12.  aicina dalībvalstis nekavējoties īstenot tīras enerģijas paketi; atgādina par dalībvalstu kompetenci ES klimata un enerģētikas politikas satvarā pašām lemt par savu energoresursu struktūru;

13.  uzskata, ka izšķiroša nozīme būs tehnoloģiskajai attīstībai un risinājumiem, energoefektivitātei, ilgtspējīgai atjaunojamo energoresursu enerģijai un iekšējā enerģijas tirgus pilnīgai integrācijai;

14.  uzsver, ka ir nepieciešama apsteidzoša pieeja, lai ES pilsoņiem nodrošinātu taisnīgu pāreju un atbalstītu reģionus, kuru ekonomika ir atkarīga no darbībām, kas saistītas ar nozarēm vai tehnoloģijām, kuru loma nākotnē samazināsies vai kuras būs jāpārveido;

15.  aicina visus valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņus ieviest pasākumus, kas mudinātu iedzīvotājus piedalīties enerģētikas pārkārtošanā un veicinātu paraugprakšu apmaiņu;

Rūpniecības politika

16.  atkārtoti norāda, ka pāreja uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku Eiropas Savienībai rada problēmas un iespējas un ka būs vajadzīgas investīcijas rūpnieciskajā inovācijā, tostarp digitālajās tehnoloģijās un tīrās tehnoloģijās, lai stimulētu izaugsmi, stiprinātu konkurētspēju, uzlabotu nākotnes prasmes un radītu miljoniem darbvietu, piemēram, augošajā aprites ekonomikā un bioekonomikā;

17.  uzskata, ka ekonomiskā labklājība, globālā rūpniecības konkurētspēja un klimata politika ir savstarpēji stiprinošas;

18.  uzsver, ka stabila un paredzama enerģētikas un klimata politikas sistēma ir pamats tam, lai nodrošinātu ļoti nepieciešamo investoru uzticību un ļautu Eiropas nozarēm pieņemt ilgtermiņa investīciju lēmumus Eiropā, jo vairuma rūpniecisko iekārtu ekspluatācijas laiks pārsniedz 20 gadus;

Pētniecība un inovācija

19.  uzsver, ka ES un valstu pētniecības un inovācijas programmas ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu Savienībai saglabāt vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām;

20.  uzskata, ka klimata aspektu integrēšana ir pienācīgi jāiekļauj pētniecības un inovācijas programmu sagatavošanā un īstenošanā;

21.  vērš uzmanību uz augsta līmeņa darba grupas par dekarbonizācijas iespēju iniciatīvu (HLP)[2] ziņojumu par pētniecības un inovācijas nozīmi Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā, vienlaikus radot ES konkurences priekšrocības dekarbonizācijas sacensībā; norāda uz HLP tematisko un transversālo ieteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz jaunās ES pētniecības un inovācijas pamatprogrammas 2021.–2027. gadam “Apvārsnis Eiropa” orientāciju;

22.  uzskata, ka nākamo divdesmit gadu laikā būs vajadzīgas ievērojamas pūles pētniecības un inovācijas jomā, lai nodrošinātu zema un nulles līmeņa oglekļa emisiju risinājumu pieejamību visiem, padarītu tos sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgus un radītu jaunus risinājumus SEG neto nulles emisiju ekonomikas izveidošanai;

23.  uzsver tā nostāju, ka programmai “Apvārsnis Eiropa” vajadzības gadījumā kā daļu no Savienības vispārējā klimata pasākumu integrēšanas mērķa ir jāiegulda vismaz 35 % no saviem izdevumiem klimata mērķu sasniegšanas atbalstam;

 

°

°  °

24.  uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

• [1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0430.
• [2] Augsta līmeņa darba grupas par Eiropas dekarbonizācijas iespēju iniciatīvu noslēguma ziņojums, Eiropas Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts, 2018. gada novembris.