Procedūra : 2019/2582(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B8-0198/2019

Iesniegtie teksti :

B8-0198/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/03/2019 - 11.15
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P8_TA(2019)0217

<Date>{11/03/2019}11.3.2019</Date>
<NoDocSe>B8‑0198/2019</NoDocSe>
PDF 214kWORD 68k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem</TitreSuite>

<TitreRecueil>iesniegts saskaņā ar Reglamenta 123. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par klimata pārmaiņām</Titre>

<DocRef>(2019/2582(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Bas Eickhout</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B8-0195/2019

B8‑0198/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par klimata pārmaiņām

(2019/2582(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 28. novembra paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (COM(2018)0773),

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un tai pievienoto Kioto protokolu,

 ņemot vērā Parīzes nolīgumu, Lēmumu 1/CP.21, UNFCCC Pušu konferences 21. sesiju (COP 21) un Pušu konferences 11. sesiju, kas vienlaikus ir Kioto protokola pušu sanāksme (CMP 11) un kas notika Parīzē (Francijā) no 2015. gada 30. novembra līdz 11. decembrim,

 ņemot vērā UNFCCC Pušu konferences 24. sesiju (COP 24), Kioto protokola pušu 14. sanāksmi (CMP 14) un kā Parīzes nolīguma pušu sanāksmi rīkoto Pušu konferences pirmās sesijas trešo daļu (CMA 1.3), kas notika Katovicē (Polijā) 2018. gada 2.–14. decembrī,

 ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

 ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par ANO 2018. gada Klimata pārmaiņu konferenci (COP 24) Katovicē (Polijā)[1],

 ņemot vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašo ziņojumu “Globālā sasilšana 1,5 °C robežās”, piekto novērtējuma ziņojumu (AR5) un kopsavilkuma ziņojumu,

 ņemot vērā ANO Vides programmas ziņojuma par emisiju apjoma atšķirībām devīto izdevumu, kas pieņemts 2018. gada 27. novembrī,

 ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

1. atzīst, ka nopietnie klimata pārmaiņu riski ir pamats mūsu iedzīvotāju bažām; atbalsta demonstrācijas, jo īpaši gājienu un skolēnu demonstrāciju veidā, kas palielina informētību par šiem klimata riskiem; atzīst, ka cilvēki visā Eiropā, jo īpaši jaunākā paaudze, skolēni un studenti, ir ļoti noraizējušies par to, ka valdības Eiropā nepieliek pūles, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni; atzinīgi vērtē šo aktīvistu aicinājumus izvirzīt vērienīgākus mērķus klimata jomā un prasa valstu, reģionālajām un vietējām valdībām, kā arī ES, veikt konkrētus un tūlītējus pasākumus, lai nepārsniegtu 1,5 °C klimata ierobežojumu;

2. uzsver, ka Eiropas iedzīvotāji jau tagad tiešā veidā saskaras ar klimata pārmaiņu ietekmi; uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras sniegto informāciju laikā no 2010. līdz 2016. gadam vidējie gada zaudējumi, ko Savienībā radījušas ekstremālas laikapstākļu un klimatiskās izpausmes, bija aptuveni 12,8 miljardi EUR un ka, ja netiks veikti turpmāki pasākumi, ar klimatu saistītie zaudējumi ES līdz 2080. gadam varētu sasniegt vismaz 190 miljardus EUR, kas ir līdzvērtīgi 1,8 % no pašreizējā IKP; uzsver, ka saskaņā ar pesimistisko emisiju samazināšanas scenāriju ikgadējās izmaksas, ko rada plūdi ES, līdz 2100. gadam varētu sasniegt 1 triljonu EUR un ka ar laikapstākļiem saistītas katastrofas līdz 2100. gadam varētu skart aptuveni divas trešdaļas Eiropas iedzīvotāju salīdzinājumā ar 5 % pašlaik; turklāt uzsver, ka saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras datiem līdz 2030. gadam 50 % apdzīvoto vietu ES smagi cietīs no ūdens trūkuma;

3. uzsver, ka IPCC īpašais ziņojums par globālo sasilšanu par 1,5 °C ir visaptverošākais un jaunākais ietekmes mazināšanas paņēmienu zinātniskais novērtējums atbilstīgi Parīzes nolīgumam;

4. uzsver, ka saskaņā ar IPCC 1,5 °C īpašo ziņojumu, kas paredz vēlākais līdz 2067. gadam ierobežot globālo sasilšanu 1,5 °C robežās, tās nepārsniedzot vai pārsniedzot tikai nedaudz, ir jāpanāk SEG neto nulles līmenis visā pasaulē un līdz 2030. gadam globālās ikgadējās SEG emisijas ir jāsamazina līdz ne vairāk kā 27,4 GtCO2eq gadā; uzsver, ka, ņemot vērā šos konstatējumus, kā vienam no pasaules līderiem un lai nodrošinātu labu iespēju līdz 2100. gadam noturēt globālās temperatūras izmaiņas zem 1,5 °C, Savienībai ir jācenšas panākt, lai SEG neto emisijas būtu nulles līmenī cik drīz vien iespējams, bet ne vēlāk kā līdz 2050. gadam;

5. pauž bažas par ANO Vides programmas 2018. gada Emisiju neatbilstības ziņojumā konstatēto, ka pašreizējie beznosacījumu nacionāli noteiktie devumi (NND) būtiski pārsniedz Parīzes nolīgumā noteikto temperatūras pieauguma robežu, kas ir krietni zemāka par 2 °C, un ar tiem līdz 2100. gadam temperatūras pieaugums sasniegs 3,2 °C[2]; uzsver, ka visām UNFCCC pusēm ir steidzami jāpalielina 2020. gada klimata mērķu vērienīgums;

6. atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, kurā uzsvērtas iespējas un problēmas, ko pāreja uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju ekonomiku rada Eiropas iedzīvotājiem un Eiropas ekonomikai un attiecībā uz darbvietu radīšanu Savienībā, un kurš veido pamatu plašām debatēm, iesaistot ES iestādes, valstu parlamentus, uzņēmējdarbības sektoru, nevalstiskās organizācijas, pilsētas un kopienas, kā arī iedzīvotājus;

7. atbalsta mērķi līdz 2050. gadam panākt SEG neto nulles emisiju līmeni un mudina dalībvalstis gaidāmajās debatēs par Eiropas nākotni, kas notiks ES īpašajā samitā Sibiu 2019. gada maijā, vienoties par stratēģiju šī mērķa sasniegšanai; aicina dalībvalstis apņemties veltīt vajadzīgās pūles, lai sasniegtu šo mērķi;

8. uzskata, ka Eiropa var uzņemties vadošo lomu ceļā uz SEG neto nulles emisijām, novirzot investīcijas uz inovatīviem tehnoloģiskajiem risinājumiem, nodrošinot iedzīvotājiem iespējas un rīkojoties tādās būtiskās jomās kā enerģētika, rūpniecības politika, transports, lauksaimniecība un pētniecība, vienlaikus nodrošinot jaunas darbvietas un sociālo taisnīgumu, lai pati pāreja būtu taisnīga;

Risinājumi Eiropas gadsimta vidus nulles emisiju stratēģijai

9. norāda, ka ES neto nulles līmeņa stratēģijā ir izklāstīti astoņi Savienības ekonomiskās, tehnoloģiskās un sociālās transformācijas risinājumi, kas nepieciešami, lai sasniegtu Parīzes nolīguma temperatūras ilgtermiņa samazinājuma mērķi; norāda, ka tikai divi no šiem risinājumiem ļautu Savienībai sasniegt SEG nulles emisijas vēlākais līdz 2050. gadam; uzsver, ka tādēļ nepieciešama ātra rīcība un ievērojams darbs visos līmeņos — no vietējā un reģionālā līdz valsts un Eiropas līmenim un nevalstiskā sektora aktoru iesaistīšana; atzīst, ka reģionāli un vietēji noteikti devumi varētu būt svarīgi instrumenti emisiju samazinājuma neatbilstības novēršanā; atgādina par dalībvalstu pienākumu pieņemt valsts ilgtermiņa stratēģijas, kā noteikts Pārvaldības regulā[3]; tādēļ aicina dalībvalstis nospraust skaidrus īstermiņa un ilgtermiņa mērķus un izstrādāt politikas virzienus, kas atbilst Parīzes nolīguma mērķiem, un sniegt investīciju atbalstu nulles emisiju risinājumiem;

10. uzsver, ka šajā stratēģijā iekļauto risinājumu pirmās kategorijas mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt SEG emisijas par tikai aptuveni 80 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni; ar bažām norāda, ka šis mērķis paredz ierobežot globālo sasilšanu nedaudz zem 2 °C un ka tāpēc tas neatbilst ne Parīzes nolīguma mērķim — noturēt to krietni zem 2 °C, ne arī tālejošākajam mērķim — noturēt to zem 1,5 °C;

11. uzsver, ka pāreja uz tīru enerģiju veicinās Eiropas ekonomikas modernizāciju un nodrošinās sociālos un vidiskos ieguvumus Eiropas iedzīvotājiem; norāda, ka saskaņā ar Komisijas aplēsēm ir sagaidāms, ka ES IKP palielināsies vairāk saskaņā ar nulles emisiju scenārijiem nekā saskaņā ar scenārijiem ar mazākiem emisiju samazinājumiem; uzskata, ka nerīkošanās būtu pārliecinoši visdārgākais scenārijs un tā rezultātā Eiropā ne tikai ievērojami samazinātos IKP, bet arī vairāk palielinātos ekonomiskā nevienlīdzība starp dalībvalstīm un reģioniem, kā arī pašās dalībvalstīs un reģionos, jo sagaidāms, ka no nerīkošanās sekām dažas valstis un reģioni cietīs vairāk nekā citi;

12. ar bažām norāda, ka ES atkarība no enerģijas importa pašlaik ir aptuveni 55 %; uzsver, ka neto nulles emisiju scenārija gadījumā līdz 2050. gadam tā samazinātos līdz 20 %, kas pozitīvi ietekmētu ES tirdzniecības bilanci un ģeopolitisko stāvokli; norāda, ka fosilā kurināmā importa izmaksu kumulatīvais ietaupījums laikposmā no 2031. līdz 2050. gadam būtu aptuveni 2 līdz 3 triljoni EUR, ko varētu izmantot citām Eiropas iedzīvotāju prioritātēm;

13. uzsver, ka nulles emisiju scenārijā paredzētā gaisa piesārņojuma samazināšana varētu samazināt smalko daļiņu izraisīto priekšlaicīgas nāves gadījumu skaitu par vairāk nekā 40 %; norāda, ka saskaņā ar šādu scenāriju veselībai nodarīto kaitējumu varētu samazināt par aptuveni 200 miljardiem EUR gadā;

14. atzinīgi vērtē to, ka ir iekļauti divi risinājumi, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam panākt nulles līmeņa SEG emisijas un ka Komisijas tos atbalsta, un uzskata, ka šis līdz gadsimta vidum sasniedzamais mērķis ir vienīgais, kas ir saderīgs ar Savienības saistībām saskaņā ar Parīzes nolīgumu; pauž nožēlu par to, ka stratēģijā netika apsvērti nekādi nulles līmeņa SEG emisiju risinājumi līdz 2050. gadam;

15. pauž nožēlu par to, ka nav izstrādāts neto nulles emisiju plāns, apņemoties līdz 2050. gadam izveidot pilnībā uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu; tādēļ mudina Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt papildu scenāriju par 100 % atjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz 2050. gadam;

16. norāda, ka šie risinājumi ir saistīti ar vairāku oglekļa atdalīšanas tehnoloģiju izmantošanu, tostarp, oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (CCS) vai oglekļa uztveršanu un izmantošanu (CCU) un tiešu piesaisti no gaisa, kuru īstenošanas iespējas vēl nav pārbaudītas; tomēr uzskata, ka ES neto nulles līmeņa stratēģijā par prioritāti būtu jānosaka tieša emisiju samazināšana un pasākumi, ko veic, lai saglabātu un uzlabotu ES dabiskos piesaistītājus un uzkrājsistēmas, un ka oglekļa piesaistīšanas tehnoloģijas vajadzētu izmantot tikai gadījumos, kad nav pieejamas tiešas emisiju samazināšanas vai dabiskas oglekļa piesaistīšanas iespējas; uzskata, ka ir vajadzīga turpmāka emisijas samazināšana līdz 2030. gadam, lai Savienība izvairītos no paļaušanās uz oglekļa piesaistes tehnoloģijām, kas radītu ievērojamus riskus ekosistēmām, bioloģiskajai daudzveidībai un nodrošinātībai ar pārtiku, kā apstiprināts arī IPCC 1,5 °C ziņojumā;

Klimata pārmaiņu un taisnīgas pārejas sociālie aspekti

17. atzinīgi vērtē Komisija apgalvojumu, ka nulles līmeņa emisijas ir iespējamas bez darbvietu neto zaudēšanas, un pozitīvi vērtē detalizēto vērtējumu par energoietilpīgās nozarēs īstenotu pāreju; uzsver, ka, apdomāti rīkojoties un sniedzot pienācīgu atbalstu vismazāk aizsargātajiem reģioniem, nozarēm un iedzīvotājiem, taisnīgai pārejai uz nulles līmeņa SEG emisijām ir potenciāls radīt darbvietu neto pieaugumu Savienībā — nulles emisiju scenārija gadījumā līdz 2050. gadam ekonomikā kopumā nodarbinātība palielināsies par 2,1 miljonu darbvietu salīdzinājumā ar nodarbinātības pieaugumu par 1,3 miljoniem darbvietu, ja tiks īstenots 80 % emisiju samazināšanas scenārijs; tādēļ uzskata, ka Komisijai vajadzētu izstrādāt atjauninātu prasmju auditu ES prasmju panorāmā ar reģionāliem datiem par prasmēm, kas vajadzīgas, lai klimata ziņā neitrāla Eiropa nodrošinātu ES iedzīvotājiem taisnīgu pāreju un atbalstītu visneaizsargātākos reģionus, kuru ekonomika ir atkarīga no darbībām, kas saistītas ar nozarēm vai tehnoloģijām, kuras ir paredzēts samazināt vai kuras nākotnē nāksies pārveidot, kā arī atbalstītu cilvēkus, kas pārkvalificējas nākotnes vajadzībām piemērotu kvalitatīvu darbvietu vajadzībām tajos pašos reģionos;

18. uzsver, ka pārejai jābūt taisnīgai visiem sabiedrības slāņiem; norāda, ka tam ir nepieciešama izpratne par taisnīgu pāreju, kas ietver negatīvu un pozitīvu ietekmi, kura saistīta ar paātrinātām klimata darbībām, piemēram, darbvietu zaudēšanu un jaunām darba iespējām, kā arī ietekmi, ko rada klimata pasākumu novilcināšana;

19. šajā sakarā uzsver, ka īpaši pielāgotas un pietiekami finansētas stratēģijas visos līmeņos būs jāizstrādā, pamatojoties uz iekļaujošiem procesiem un ciešā sadarbībā ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, arodbiedrībām, izglītības iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru, lai nodrošinātu visiem Eiropas iedzīvotājiem taisnīgas un vienlīdzīgas iespējas šajā pārejas posmā;

20. uzsver, ka visām ES politikas jomām ir jāveicina sociālais progress un sociālais taisnīgums; jo īpaši uzsver steidzamo vajadzību nodrošināt taisnīgu ieguldījumu no lielākajiem piesārņotājiem, tostarp apkarojot nodokļu apiešanu un agresīvu nodokļu plānošanu, ko veic korporācijas; uzsver — lai nodrošinātu visu iedzīvotāju politisko atbalstu, ir svarīgi ņemt vērā to, kā tiek sadalīti ar klimata un dekarbonizācijas politiku saistītie ieguvumi, jo īpaši attiecībā uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem;

21. uzsver daudzos papildu ieguvumus, ko sabiedrības veselībai radīs klimatneitrāla sabiedrība, gan attiecībā uz veselības aprūpes izmaksu ietaupījumiem, gan uz mazāku slogu apdrošināšanas un sabiedrības veselības sistēmām, kā arī uz Eiropas iedzīvotāju vispārējo labklājību, pateicoties lielākai bioloģiskajai daudzveidībai, gaisa piesārņojuma samazināšanai un mazākai saskarei ar piesārņojumu;

22. atgādina, ka aptuveni 50–125 miljoni Eiropas iedzīvotāju pašlaik ir pakļauti enerģētiskās nabadzības riskam[4]; uzsver, ka enerģētiskā pāreja var nesamērīgi ietekmēt cilvēkus ar zemiem ienākumiem un vēl vairāk palielināt enerģētisko nabadzību; atzīst, ka enerģētikas politikā jāiekļauj sociālā dimensija un jānodrošina, ka neviens netiek atstāts novārtā; aicina dalībvalstis veikt tālredzīgus pasākumus, lai nodrošinātu taisnīgu enerģētisko pāreju un enerģijas pieejamību visiem ES iedzīvotājiem;

23. uzskata, ka jauniešiem ir arvien lielāka sociālā un vides izpratne, kas var pārveidot mūsu sabiedrības par tādām, kuras ir noturīgas pret klimata pārmaiņām, un ka jauniešu izglītošana ir viens no efektīvākajiem līdzekļiem cīņā pret klimata pārmaiņām; uzsver, ka jaunieši ir aktīvi jāiesaista starptautisko, starpkultūru un paaudžu attiecību veidošanā, kas ir pamatā kultūras pārmaiņām un atbalstīs globālos centienus panākt ilgtspējīgāku nākotni;

24. norāda, ka eiropiešu iesaistīšana ir būtiski svarīga, lai vēlākais līdz 2050. gadam SEG emisijas Eiropā būtu nulles līmenī; aicina visus valsts, reģionālās un vietējās pārvaldes līmeņus ieviest konkrētus pasākumus, lai stimulētu un veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un apmaiņu ar labāko praksi pārejā uz neto nulles SEG ekonomiku;

Starpposma mērķi

25. atzīst, ka desmitgade no 2020. līdz 2030. gadam būs vissvarīgākā attiecībā uz to, lai ES varētu līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles līmeņa emisijas; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt spēcīgu vidēja termiņa mērķi 2030. gadam, jo tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu investīciju stabilitāti tirgū, pilnībā izmantotu tehnoloģisko inovāciju potenciālu un palielinātu Eiropas uzņēmumu iespējas kļūt par globālā tirgus līderiem;

26. uzsver — lai 2050. gadā sasniegtu nulles līmeņa SEG emisijas visrentablākajā veidā, būs ievērojami jāpaaugstina 2030. gada mērķu vērienīguma līmenis; uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Savienība ne vēlāk kā ANO Klimata samitā, kas notiks 2019. gada septembrī Ņujorkā, paustu skaidru nostāju, ka tā ir gatava pārskatīt savu ieguldījumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā;

27. atbalsta ierosinājumu atjaunināt Savienības NND, nosakot, ka līdz 2030. gadam visas ekonomikas mērogā ir jāpanāk iekšzemes SEG emisijas apjoma samazināšanās vismaz par 60 % salīdzinājumā ar attiecīgo 1990. gada līmeni; tādēļ aicina Padomi vienoties par kopēju nostāju, lai Savienība varētu attiecīgi palielināt NND mērķu vērienīgumu speciālajā ES samitā Sibiu 2019. gada maijā, ņemot vērā ANO klimata samitu 2019. gada septembrī;

28. tādēļ uzskata, ka Komisijai vēlākais 2022.–2024. gada pārskatos par 2030. gada klimata tiesību aktu kopumu un citiem attiecīgajiem tiesību aktiem ir jānāk klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem, kas paaugstina mērķu vērienīgumu saskaņā ar atjaunināto NND un nulles līmeņa emisiju mērķi; uzskata, ka nepietiekami 2030. gada mērķi ierobežotu turpmākās iespējas un, iespējams, arī dažu rentablu dekarbonizācijas iespēju pieejamību; uzskata, ka šie pārskati ir svarīgs atskaites punkts ES saistību izpildei klimata jomā;

29. uzskata, ka, lai investoriem nodrošinātu lielāku stabilitāti un redzamību, ES arī nāktu par labu izvirzīt papildu starpposma emisiju samazināšanas mērķi līdz 2040. gadam;

30. uzskata par nepieciešamu regulāri pārskatīt ES neto nulles emisiju stratēģiju; uzskata, ka šāda pārskatīšana būtu jāveic, ņemot vērā rezultātus, ko dos reizi piecos gados veicamā globālā izsvēršana, kas paredzēta Parīzes nolīgumā, un ņemot vērā tehnoloģiju un sabiedrības attīstību, kā arī nevalstisko dalībnieku un Eiropas Parlamenta ieguldījumu;

Nozaru ieguldījums

31. uzsver, ka visās ekonomikas nozarēs emisijas būs jāsamazina gandrīz līdz nullei, un tām visām būtu jāpiedalās kopīgajos centienos samazināt emisijas; tādēļ aicina Komisiju izstrādāt risinājumus, kā panākt klimatneitralitāti visās nozarēs; uzsver, cik svarīgs šajā ziņā ir princips “piesārņotājs maksā”;

32. uzsver, ka ir svarīgi pieņemt integrētu starpnozaru pieeju, lai veicinātu dekarbonizācijas centienus visā enerģētikas sistēmā un citās saistītās nozarēs un gūtu labumu no palielinātas efektivitātes; uzsver energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu centrālo lomu pārejā uz SEG neto nulles emisiju ekonomiku; atzīst, ka energosistēmas integrācija var nodrošināt lielāku elastību, uzlabot sistēmas efektivitāti, plašāku atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu visos enerģijas nesējos un galu galā arī rentablu enerģētikas pārkārtošanu;

33. aicina Komisiju iesniegt vērienīgu ES industriālo stratēģiju, kurā tiktu ņemti vērā mūsu planētas ekoloģiskie limiti un atbalstīta taisnīga visu nozaru, tostarp energoietilpīgu nozaru, pāreja uz neto nulles līmeņa SEG emisijām; piekrīt Komisijas noteiktajām stratēģiskajām jomām, kurās nepieciešama kopīga rīcība;

34. uzskata, ka ES pašreizējie pasākumi attiecībā uz oglekļa emisiju pārvirzi būtu jāaizstāj ar politiku, kura internalizētu visas izmaksas saistībā ar SEG emisijām; šajā sakarā aicina Komisiju izvērtēt, cik efektīvi un saderīgi ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem ir oglekļa robežšķērsošanas nodokļa pielāgošanas mehānismi gan importam, gan eksportam, un pēc iespējas ātrāk iesniegt Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu;

35. uzskata, ka labklājība, globālā rūpniecības konkurētspēja un klimata politika ir savstarpēji stiprinošas; atgādina, ka, esot daļai no pirmās lielās ekonomikas, kas tiecas uz klimatneitralitāti, Eiropas uzņēmumi varēs gūt pirmsācēja priekšrocības starptautiskajos tirgos, lai kļūtu par globāliem līderiem ilgtspējīgā un resursefektīvā ražošanā; uzsver, ka novēlota vai nepietiekama rīcība, lai sasniegtu neto nulles līmeņa SEG emisijas vēlākais līdz 2050. gadam, radīs ekoloģiski, ekonomiski un sociāli nepamatotas izmaksas un būtiski kavēs Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju nākotnē;

36. norāda, ka vairāki jaunietekmes tirgi sāk ieņemt svarīgu vietu globālā tirgus vajadzību apmierināšanā, pārejot uz neto nulles SEG ekonomiku, piemēram, attiecībā uz bezemisiju transportu un atjaunojamiem energoresursiem; uzsver, ka ES ir jāsaglabā savas ekonomikas vadošā loma videi draudzīgu inovāciju jomā un saistībā ar investīcijām videi nekaitīgās tehnoloģijās; uzskata, ka ES līderība atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomā apliecina citām pasaules daļām, ka pāreja uz tīru enerģiju ir gan iespējama, gan labvēlīga un sniedzas tālāk par cīņu pret klimata pārmaiņām;

37. norāda, ka Komisijas 2018. gada ziņojumā par enerģijas cenām un izmaksām Eiropā uzsvērts, ka ES pastāvīgi ir ļoti pakļauta svārstīgām un pieaugošām fosilā kurināmā cenām un ka paredzams, ka elektroenerģijas ražošanas izmaksas nākotnē palielināsies elektroenerģijai, kuras ražošanā izmanto fosilo kurināmo, bet cenas kritīsies atjaunojamajiem energoresursiem; uzsver, ka ES enerģijas importa izmaksas 2017. gadā palielinājās par 26 %, sasniedzot 266 miljardus EUR, galvenokārt naftas cenu pieauguma dēļ; norāda, ka ziņojumā lēsts, ka naftas cenu pieaugumam ir bijusi negatīva ietekme uz ES izaugsmi (-0,4 % no IKP 2017. gadā) un inflāciju (+ 0,6);

38. atgādina, ka 71 % no visas enerģijas izmanto tikai telpu apsildei; piekrīt Komisijai, ka energoefektīvas mājas klimata ziņā neitrālajā ES kļūs par normu un nodrošinās labāku veselību un komfortu visiem eiropiešiem;

39. uzskata, ka tehnoloģiju attīstība un risinājumi, energoefektivitāte gan piedāvājuma, gan pieprasījuma ziņā, ilgtspējīga atjaunojamā enerģija transporta, ēku, siltumapgādes, aukstumapgādes un enerģētikas nozarē un aprites ekonomikas principi — visi šie faktori būs svarīgi SEG emisiju samazināšanai; šajā sakarā uzsver, cik svarīgas ir ar tehnoloģijām saistītas stratēģijas;

40. uzsver, ka rūpniecisko procesu radīto emisiju problēma ir jārisina daudz plašākā mērogā; norāda, ka saskaņā ar IPCC 1,5 °C īpašo ziņojumu rūpniecībai līdz 2050. gadam ir jāsamazina oglekļa emisijas par 65–90 % salīdzinājumā ar 2010. gadu;

41. prasa veidot augsti energoefektīvu un pilnībā uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu un aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus šajā sakarā nepieciešamos pasākumus, jo tai būs plašāka ietekme uz visām ekonomikas nozarēm;

42. uzsver energoefektivitātes sniegtos ieguvumus apgādes drošības, ekonomikas konkurētspējas, vides aizsardzības, enerģijas rēķinu samazināšanas un mājokļu kvalitātes uzlabošanas jomā; apstiprina energoefektivitātes svarīgo lomu uzņēmējdarbības iespēju un nodarbinātības radīšanā, kā arī tās sniegtos vispārējos un reģionālos ieguvumus; šajā sakarā atgādina, ka saskaņā ar Pārvaldības regulu ir ieviests princips “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ka tā piemērošana būtu pilnībā jāizmanto visā enerģētikas ķēdē un ka tas ir pamats jebkurai virzībai uz 2050. gada neto nulles emisiju mērķi;

43. uzsver, ka 1,5 °C plānos, kuros pārsniegums nav paredzēts vai ir ierobežoti analizēts, IPCC 1,5 °C īpašajā ziņojumā CCS/CCU izvēršanai ir piešķirta ļoti atšķirīga loma — diapazonā no nulles līdz pat 300 kumulatīvām GtCO2, ko uzglabās līdz 2050. gadam; uzskata, ka CO2 uzglabāšanu nevajadzētu īstenot nozarēs, kurās pastāv pietiekami daudz emisiju samazināšanas alternatīvu, kā tas ir enerģētikas nozares gadījumā; atzīst, ka CCU varētu palīdzēt samazināt emisijas dažos rūpnieciskos procesos, taču ar bažām norāda, ka daudzas CCU tehnoloģijas pašlaik nenodrošina pastāvīgu emisiju samazinājumu;

44. uzsver, ka Ekodizaina direktīva[5] ir sniegusi būtisku ieguldījumu ES klimata mērķu sasniegšanā, ik gadu samazinot SEG emisijas par 320 miljoniem tonnu CO2 ekvivalenta, un ka tiek lēsts, ka līdz 2020. gadam šīs direktīvas darbības rezultātā ES patērētāji kopumā varētu ietaupīt līdz 112 miljardiem EUR, vai ik gadu aptuveni 490 EUR gadā katrā mājsaimniecībā; prasa noteikt papildu produktus, uz kuriem attiecas Ekodizaina direktīva, tostarp planšetdatorus un viedtālruņus, un atjaunināt pašreizējos standartus, lai atspoguļotu tehnoloģiju attīstību;

45. uzsver nepieciešamību nekavējoties īstenot Enerģētikas savienību un tīras enerģijas paketi, lai veicinātu investīcijas jomās, kurās var panākt vislielāko atjaunojamās enerģijas ražošanu, un mudina veicināt iedzīvotāju aktīvu līdzdalību nolūkā paātrināt enerģētikas pārkārtošanu virzībā uz oglekļa ziņā neitrālu un ilgtspējīgu ekonomiku, vienlaikus mazinot enerģētisko nabadzību; uzskata, ka ir svarīgi paaugstināt dalībvalstu starpsavienojumu līmeni, tostarp veicinot vairāk pārrobežu atbalsta shēmu;

46. norāda, ka šī stratēģija apstiprina, ka transporta nozarē joprojām pieaug SEG emisijas un ka ar īstenoto politiku nepietiks, lai transporta nozari dekarbonizētu līdz 2050. gadam; uzsver vajadzību izveidot ilgtspējīgu ES transporta sistēmu, kuras pamatā ir trīs galvenie pīlāri — izvairīšanās, modālā pāreja un efektivitātes uzlabojumi; jo īpaši uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt modālo pāreju no gaisa uz dzelzceļa transportu un virzienā uz sabiedrisko transportu un kopīgotu mobilitāti; norāda, ka autotransports rada aptuveni vienu piektdaļu no ES kopējām oglekļa dioksīda emisijām; tādēļ aicina dalībvalstis un Komisiju veikt izšķirošus pasākumus, lai visās dalībvalstīs būtu pieejami nulles un mazemisiju transportlīdzekļi, vienlaikus izvairoties no vecu, ļoti piesārņojošu transportlīdzekļu izmantošanas pieauguma dalībvalstīs ar zemiem ienākumiem; prasa ne vēlāk kā līdz 2035. gadam pakāpeniski pārtraukt vieglo automobiļu un vieglo kravas automobiļu ar iekšdedzes dzinēju pārdošanu ES; uzsver arī viedo tehnoloģiju, piemēram, viedās uzlādes infrastruktūras, nozīmi sinerģiju veidošanā starp transporta elektrifikāciju un atjaunojamo energoavotu izmantošanu;

47. uzsver — lai kopumā panāktu ES ekonomikas klimatneitralitāti, savs ieguldījums jāsniedz visām nozarēm, tostarp starptautiskajai aviācijai un kuģniecībai; norāda, ka Komisijas veiktā analīze liecina, ka pašreizējie starptautiskie mērķi un pasākumi, kurus attiecīgi noteikusi Starptautiskā Jūrniecības organizācija un Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija, pat ja tie tiks pilnībā īstenoti, nerada nepieciešamo emisiju samazinājumu, un ka ir nepieciešama būtiska turpmākā rīcība, kas atbilst visu ekonomikas jomu noteiktajam mērķim — nulles līmeņa emisijām; uzsver, ka šajās nozarēs ir nepieciešamas investīcijas bezemisiju un mazoglekļa tehnoloģijās; aicina Komisiju ieviest praksē principu “piesārņotājs maksā” šajās nozarēs, sevišķi attiecībā uz aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli un aviācijas biļešu cenām; atgādina, ka atbilstoši aplēsēm līdz 2050. gadam SEG emisijas starptautiskās kuģniecības nozarē pieaugs par 250 %; atzinīgi vērtē to, ka starptautiskā kuģniecības nozare pati sev ir noteikusi absolūtu SEG emisiju samazināšanas mērķi; ar bažām norāda uz progresa trūkumu šā mērķa iekļaušanā īstermiņa un vidēja termiņa pasākumos un citās konkrētās darbībās;

48. aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk nākt klajā ar visaptverošu Eiropas dzelzceļa programmu, tostarp ātri īstenot sadarbspējīgu ES iekšējo dzelzceļa tīklu un mobilizēt lielākas investīcijas, jo īpaši, lai modernizētu esošās līnijas, pārvarētu trūkstošos savienojumus un nodrošinātu pasažieru tiesības un tranzīta biļetes; aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt politiku, investīcijas un stimulus, lai nodrošinātu, ka braucieni ar vilcienu Eiropā līdz 1 000 km attālumā, kur tas ir iespējams un ir praktiski lietderīgi, būtu pievilcīgāki iedzīvotājiem nekā gaisa vai autotransporta ekvivalenti;

49. norāda, ka ES ēku sektors pašlaik veido 40 % no Eiropas enerģijas galapatēriņa un 36 % no tās CO2 emisijām[6]; prasa atraisīt šī sektora potenciālu enerģijas taupīšanai un oglekļa pēdas samazināšanai saskaņā ar Ēku energoefektivitātes direktīvā[7] nosprausto mērķi līdz 2050. gadam izveidot ļoti efektīvu un dekarbonizētu ēku fondu; uzsver, ka ēku energopatēriņa efektivitātes uzlabošanai ir ievērojams potenciāls vēl vairāk samazināt Eiropas SEG emisijas; turklāt uzskata, ka mērķa par zema energopatēriņa ēkām, kas pilnībā nodrošinātas ar atjaunojamo enerģiju, sasniegšana ir nepieciešamais priekšnoteikums, lai izpildītu Parīzes nolīgumu un ES programmu izaugsmei, vietējām darbvietām un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai visā Eiropā;

50. norāda, ka aptuveni 60 % no pasaules metāna emisijām rada tādi avoti kā lauksaimniecība, atkritumu poligoni un notekūdeņi, kā arī fosilā kurināmā ražošana un transportēšana pa cauruļvadiem; atgādina, ka metāns ir spēcīga siltumnīcefekta gāze, kas 100 gadu laikā potenciāli var izraisīt 28 reizes lielāku sasilšanu nekā CO2[8], un ka metāna emisiju samazināšanai var būt svarīga loma, samazinot piezemes ozona koncentrāciju un negatīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti un cilvēka veselību; atgādina Komisijai tās pienākumu pēc iespējas drīz izpētīt politikas iespējas ātri risināt metāna emisiju jautājumu kā daļu no Savienības stratēģiskā plāna metāna emisijām un šajā nolūkā iesniegt Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību aktu priekšlikumus; uzsver lauksaimniecības nozares potenciālu risināt klimata pārmaiņu radītās problēmas, piemēram, ieviešot ekoloģiskas un tehnoloģiskas inovācijas, kā arī nodrošinot oglekļa uzglabāšanu augsnē;

51. prasa kopējo lauksaimniecības politiku veidot tādu, kas sniedz ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā saskaņā ar mērķi panākt neto nulles SEG emisijas vēlākais līdz 2050. gadam; uzsver, ka ES ir ievērojami jāsamazina lauksaimniecības dzīvnieku skaits, sākot no apgabaliem, kuros ir liels lauksaimniecības dzīvnieku blīvums, un izbeidzot audzēšanu rūpnīcās; uzsver, ka uztura paradumu maiņa, jo īpaši lauksaimniecības dzīvnieku patēriņa ievērojama samazināšana, ir būtiska, lai samazinātu SEG emisijas lauksaimniecības nozarē; aicina Komisiju nodrošināt, ka lauksaimniecības politika, jo īpaši ES un valstu fondi, atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un uzdevumiem;

52. uzsver, ka klimata mērķi ir jāiekļauj visās ES politikas jomās, tostarp tirdzniecības politikā; mudina Komisiju nodrošināt, ka visi ES parakstītie tirdzniecības nolīgumi ir pilnībā saderīgi ar Parīzes nolīgumu, jo tas ne tikai uzlabotu globālo rīcību klimata pārmaiņu jomā, bet arī nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus attiecīgajām nozarēm;

53. uzsver, ka ES būtu jāizceļ reģionu, pilsētu un mazpilsētu loma un centieni; aicina Komisiju balstīties uz darbu, ko veic ES Pilsētas mēru pakts, kas pārstāv 200 miljonus Eiropas iedzīvotāju, un ļaut viņiem kļūt par vienu no pārejas procesa katalizatoriem;

54. pauž nožēlu par to, ka Komisijas stratēģijā nav izmantota iespēja pastiprināt ES rīcību attiecībā uz fluorētajām SEG; uzsver, ka nelikumīgas fluorogļūdeņražu (HFC) tirdzniecības novēršana, pieņemot HFC licencēšanas sistēmu, HFC izmantošanas aizliegums nozarēs, kurās tie vairs nav vajadzīgi, HFC kvotu piešķiršana, izmantojot izsoles sistēmu, un pilnīga F-gāzu regulas[9] īstenošana, aizliedzot visus SF6 nevajadzīgos izmantošanas veidus, ir skaidras iespējas palīdzēt ES sasniegt Parīzes nolīguma mērķus;

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības nozares klimata potenciāla maksimāla izmantošana

55. atkārto IPCC konstatējumus, kuros norādīts, ka vides ietekmējumu, tostarp mežu ugunsgrēkus un tundras un boreālo mežu degradāciju, saasinās pasaules temperatūras paaugstināšanās;

56. atzīst mežu ievērojamo potenciālu palīdzēt stiprināt Eiropas centienus klimata jomā (izmantojot sekvestrāciju, uzglabāšanu un aizstāšanu) un vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt nulles emisiju mērķi; atgādina mērķi līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju ES; šajā sakarā atbalsta ilgtspējīgu mežu apsaimniekošanu kopā ar konkrētiem līdzekļiem efektīvas un ilgtspējīgas ES bioekonomikas stimulēšanai;

57. atzīst apmežošanas pozitīvo, bet tomēr ierobežoto potenciālu Eiropā; tādēļ uzskata, ka apmežošanas iniciatīvas ir jāpapildina ar konkrētām iniciatīvām un stimuliem, kuru mērķis ir uzlabot piesaistes potenciālu, vienlaikus nodrošinot un uzlabojot esošo meža zemju veselību, lai tādējādi nodrošinātu ieguvumus gan klimata, gan ilgtspējīgas bioekonomikas un bioloģiskās daudzveidības jomā; atbalsta būtisku centienu īstenošanu agromežsaimniecībā un to, ka ļoti reālus ieguvumus (ekoloģijā un bioloģiskajā daudzveidībā) ir iespējams gūt, aktīvi izmantotā lauksaimniecības zemē ļaujot augt arī kokiem un dažādiem augiem; uzsver, ka no kopējā tehniskā potenciāla, kas piemīt labākas oglekļa sekvestrācijas praksēm ES lauksaimniecības zemēs, agromežsaimniecībai ir vislielākais potenciāls[10];

58. norāda, ka ES rīcība un politika ietekmē arī dabiskos piesaistītājus, zemi un mežus ārpus Eiropas un ka ES neto emisiju nulles līmeņa stratēģijai būtu jānodrošina, ka ES rīcībai nav kaitīgas ietekmes uz klimatu trešās valstīs; atgādina par ES starptautisko apņemšanos apturēt mežu izciršanu līdz 2020. gadam un uzsver, ka šajā jomā ir vajadzīga konkrēta rīcība, tostarp ar jaunu tiesību aktu un regulējuma palīdzību; jo īpaši prasa ES saraut saikni starp dabisko mežu zaudēšanu un Eiropas patēriņu; turklāt prasa nekavējoties uzsākt tādu biodegvielu, kuru pamatā ir pārtika un barība, tostarp palmu eļļa un soja, izmantošanas pakāpenisku izbeigšanu;

59. uzsver, ka no Eiropas mežiem ar aizsargātu statusu tikai 15 % ES meža biotopu ir labvēlīgā stāvoklī; uzsver, ka ir nepieciešams maksimāli aizsargāt un atjaunot mežus, kokaugiem klātas platības un mitrājus kā dabiskus oglekļa piesaistītājus;

60. uzsver, ka augsnē tiek uzglabāts vairāk oglekļa nekā biosfērā un atmosfērā kopā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi apturēt augsnes degradāciju ES un nodrošināt kopēju ES rīcību, lai saglabātu un uzlabotu augsnes kvalitāti un tās spēju uzglabāt oglekli;

61. uzsver, cik liela nozīme ir ilgmūžīgiem nocirstas koksnes produktiem un to lomai zemes izmantojuma, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozarē līdz 2030. gadam; uzsver, ka nākotnes satvarā būtu jāņem vērā ne tikai apsaimniekota meža un apmežotas zemes, bet arī šo produktu, tostarp no lauksaimniecības zemēm iegūto produktu, ieguldījums;

62. uzsver, ka ir svarīgi racionalizēt lauksaimniecības modeļus, kas atbalsta lauksaimniecības sistēmas, kuras ir noturīgas pret ekstremāliem laikapstākļiem un kaitēkļu invāzijām un veicina labāku oglekļa piesaisti augsnē, ūdens saglabāšanu un agrobioloģisko daudzveidību;

Finansēšana un pētniecība

63. uzskata — lai Savienība vēlākais līdz 2050. gadam sasniegtu nulles līmeņa emisijas, ir jāmobilizē būtiskas publiskās un privātās investīcijas; uzsver, ka stabila un paredzama enerģētikas un klimata politikas sistēma ir pamats tam, lai nodrošinātu ļoti nepieciešamo investoru uzticību un ļautu Eiropas nozarēm pieņemt ilgtermiņa investīciju lēmumus Eiropā;

64. uzskata, ka galvenais uzdevums ir novirzīt naudas plūsmas no brūnajiem ieguldījumiem uz zaļajiem ieguldījumiem un ka pietiekamu finanšu resursu atrašana, lai risinātu lielāko problēmu, ar ko pašlaik saskaras cilvēce, pirmkārt un galvenokārt ir politiskās gribas jautājums; tādēļ uzsver, ka par prioritāti būtu jānosaka 2018. gada martā pieņemtā ilgtspējīga finanšu rīcības plāna īstenošana, tostarp banku kapitāla prasību kalibrēšana un piesardzīga attieksme pret augsta oglekļa satura aktīviem, piesardzības noteikumi apdrošināšanas sabiedrībām un institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumu atjaunināšana;

65. uzskata, ka 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēma pirms tās pieņemšanas būtu jāizvērtē, ņemot vērā mērķi vēlākais līdz 2050. gadam sasniegt neto nulles SEG emisijas, un ka ir jāizveido standarta tests, lai nodrošinātu, ka ES budžetā paredzētie izdevumi ir atbilstīgi attiecībā uz klimata aspektu;

66. prasa ātri ieviest ES ETS inovācijas fondu un pirmo uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus izsludināt 2019. gadā, lai veicinātu investīcijas revolucionāru mazoglekļa rūpniecisko tehnoloģiju demonstrēšanā visdažādākajās nozarēs, ne tikai elektroenerģijas ražošanā, bet arī centralizētās siltumapgādes un rūpnieciskajos procesos;

67. norāda, ka ES meža stratēģija uzskata, ka kopējās lauksaimniecības politikas lauku attīstības politika ir galvenais ES mežu aizsardzības un ilgtspējīgas apsaimniekošanas atbalsta avots;

68. pauž nožēlu par to, ka fosilā kurināmā subsīdijas joprojām palielinās un sasniedz aptuveni 55 miljardus EUR gadā; uzskata, ka ES un dalībvalstīm[11] ir nekavējoties jāatsakās no visām Eiropas un valstu subsīdijām fosilajam kurināmajam;

69. uzsver, ka ir svarīgi izveidot taisnīgu pārejas fondu, jo īpaši to reģionu un kopienu vajadzībām, kurus visvairāk skar dekarbonizācija;

70. uzsver, ka ES un valstu pētniecības un inovācijas programmas ir ļoti svarīgas, lai palīdzētu Savienībai saglabāt vadošo lomu cīņā pret klimata pārmaiņām;

71. uzsver, ka klimata politika ir pilnībā jāintegrē pētniecības un inovācijas programmās un jāīsteno visos pētniecības cikla posmos kā viens no principiem, pēc kuriem piešķir ES finansējumu;

Patērētāju un aprites ekonomikas loma

72. uzsver paradumu maiņas būtisko ietekmi, lai panāktu SEG emisiju samazinājumu, tostarp visā pārtikas sistēmā, transporta nozarē un jo īpaši aviācijas nozarē; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izpētīt politikas iespējas, tostarp attiecībā uz vides nodokļiem, lai veicinātu paradumu maiņu; uzsver, ka ir svarīgi īstenot augšupējas iniciatīvas, piemēram, Pilsētas mēru paktu, kas veicinātu uzvedības maiņu;

73. norāda, ka ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas statistikas dati liecina, ka kopš 1990. gadiem kopējais gaļas un dzīvnieku izcelsmes produktu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ES-28 ir samazinājies un ka, atbalstot šo pastāvīgo tendenci apvienojumā ar tehniskiem piegādes puses īstenotiem ietekmes mazināšanas pasākumiem, varētu ievērojami samazināt lauksaimnieciskās ražošanas radītās emisijas;

74. uzsver, ka ir svarīgi, lai ES panāktu ne tikai enerģijas aizstāšanu, bet arī tādā pašā pakāpē produktu/materiālu aizstāšanu, proti, aizstātu produktus un materiālus, ko ražo no fosilajiem resursiem vai kuru ražošanas procesā rodas augstas emisijas, ar produktiem, ko ražo no atjaunojamiem resursiem;

75. uzsver, ka ļoti liela daļa no energopatēriņa un tādējādi arī SEG emisijām ir tieši saistīta ar resursu iegūšanu, pārstrādi, transportēšanu, pārveidi, izmantošanu un likvidēšanu; uzsver, ka katrā resursu pārvaldības ķēdes posmā var ļoti būtiski ietaupīt līdzekļus; tāpēc uzsver, ka resursu produktivitātes palielināšana, uzlabojot efektivitāti un samazinot resursu izšķērdēšanu, izmantojot tādus pasākumus kā, piemēram, atkārtota izmantošana, reciklēšana un atjaunošana, var ievērojami samazināt gan resursu patēriņu, gan SEG emisijas, vienlaikus uzlabojot konkurētspēju un radot uzņēmējdarbības iespējas un darbvietas; uzsver aprites ekonomikas pasākumu rentabilitāti; uzsver, ka uzlabota resursu izmantošanas efektivitāte un aprites ekonomikas pieejas, kā arī aprites ekonomikas ražojumu dizains palīdzēs īstenot ražošanas un patēriņa modeļu maiņu un samazināt atkritumu apjomu;

76. uzsver, cik svarīga ir produktu politika, piemēram, zaļā publiskā iepirkuma un ekodizaina politika, kas var būtiski veicināt enerģijas ietaupījumus un samazināt produktu radīto oglekļa pēdu, vienlaikus uzlabojot izmantoto materiālu pēdu un vispārējo ietekmi uz vidi; uzsver nepieciešamību noteikt aprites ekonomikas prasības kā daļu no ES ekodizaina standartiem un attiecināt pašreizējo ekodizaina metodiku ne tikai uz ražojumiem, kas saistīti ar enerģiju, bet arī uz citām ražojumu kategorijām;

77. uzskata, ka ES jāturpina izstrādāt uzticamu modeli, ar ko novērtēt patēriņa ietekmi uz klimatu; ņem vērā to, ka, pamatojoties uz esošajiem modeļiem veikta padziļinātā analīze liecina, ka ES centieni samazināt savas ražošanas emisijas zināmā mērā tiek neitralizēti, importējot preces ar lielāku oglekļa dioksīda pēdu;

ES un globāla mēroga rīcība klimata jomā

78. uzsver, cik svarīgas ir pastiprinātas iniciatīvas un pastāvīgs dialogs attiecīgos starptautiskos forumos un efektīva klimata diplomātija ar mērķi stiprināt globālo un daudzpusējo sadarbību un mērķu vērienīgumu un veicināt līdzīgus politiskos lēmumus, kas palielinātu klimata mērķu vērienīgumu citos reģionos un trešās valstīs; prasa ES palielināt finansējumu klimata jomā un aktīvi mudināt dalībvalstis palielināt to klimata atbalstu (attīstības palīdzību, nevis aizdevumus) trešām valstīm, kuram būtu jānāk papildus aizjūras attīstības palīdzībai un ko nevajadzētu divkārši uzskaitīt gan kā attīstības, gan kā klimata jomas finanšu palīdzību;

79. uzsver, ka ANO klimata pārmaiņu samits 2019. gada septembrī būtu ideāls brīdis valstu vadītājiem paziņot par vērienīgākiem NND; uzskata, ka ES būtu ļoti savlaicīgi jāpieņem nostāja par sava NND atjaunināšanu, lai ES ierastos šajā samitā labi sagatavota un ciešā sadarbībā ar pušu starptautisku koalīciju nolūkā atbalstīt vērienīgākus centienus klimata jomā;

80. uzsver, cik svarīgi ir stiprināt sadarbspēju starp ES politikas instrumentiem un trešo valstu šādu instrumentu ekvivalentiem, jo īpaši starp oglekļa cenas noteikšanas mehānismiem; uzsver, ka ir svarīgi ieviest vides aizsardzības pasākumus ar mērķi nodrošināt siltumnīcefekta gāzu faktisku un papildu samazināšanu; tādēļ aicina Komisiju atbalstīt stingrus un stabilus starptautiskos noteikumus saistībā ar Parīzes nolīguma 6. pantu, lai novērstu nepilnības emisiju uzskaitē vai emisiju samazinājuma divkāršu uzskaiti;

 

°

° °

81. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0430.

[2] ANO Vides programma, “Emisiju neatbilstības ziņojums 2018”, 10. lpp.

[3] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Regula (ES) 2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

[5] Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīva (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (OV L 156, 19.6.2018., 75. lpp.).

[8] Van Dingenen, R., Crippa, M., Maenhout, G., Guizzardi, D., Dentener, F., Global trends of methane emissions and their impacts on ozone concentrations, EUR 29394 EN, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga, 2018, ISBN 978-92-79-96550-0, doi:10.2760/820175, JRC113210.

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 517/2014 par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (OV L 150, 20.5.2014., 195. lpp.).

[10] Joris Aertsens, Leo De Nocker, Anne Gobin, 2011: Valuing the carbon sequestration potential for European agriculture.

[11] “Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā”, COM(2019)0001, 10. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 14. martsJuridisks paziņojums - Privātuma politika