Procedūra : 2019/2730(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0011/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0011/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 18/07/2019 - 7.4
CRE 18/07/2019 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{15/07/2019}15.7.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0011/2019</NoDocSe>
PDF 158kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par stāvokli Venecuēlā</Titre>

<DocRef>(2019/2730(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Manu Pineda Marín, Mick Wallace, Younous Omarjee, Clare Daly, Manuel Bompard, Giorgos Georgiou, Niyazi Kizilyürek, Leila Chaibi, Özlem Demirel, Sandra Pereira, Manon Aubry, Sira Rego</Depute>

<Commission>{GUE/NGL}GUE/NGL grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0011/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Venecuēlā

(2019/2730(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1945. gadā pieņemtos Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus un jo īpaši to 1. nodaļas 1. panta 2. punktu, kurā ir norādīts mērķis “attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, pamatojoties uz nāciju līdztiesības un pašnoteikšanās principa respektēšanu, kā arī veikt citus attiecīgus pasākumus vispārējā miera nostiprināšanai”,

 ņemot vērā ANO Statūtos noteikto neiejaukšanās principu,

 ņemot vērā Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 1. pantu, kuros ir teikts, ka “visām tautām ir tiesības uz pašnoteikšanos” un ka “pamatojoties uz šīm tiesībām, tās brīvi nosaka savu politisko statusu un brīvi nodrošina savu ekonomisko, sociālo un kultūras attīstību”,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā Venecuēlas Bolivāra Republikas konstitūciju,

 ņemot vērā ANO Statūtu 2. pantu, kurā ietverta ANO dalībvalstu apņemšanās saglabāt visu valstu suverēnu vienlīdzību un respektēt to teritoriālo integritāti un politisko neatkarību,

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres ziņojumu par cilvēktiesību stāvokli Venecuēlas Bolivāra Republikā (A/HRC/41/18),

 ņemot vērā to, ka ANO Cilvēktiesību padome 2019. gada 14. jūlijā pieņēma rezolūciju, ko Venecuēlas Bolivāra Republika bija iesniegusi kā Neiesaistīto valstu kustības prezidentvalsts attiecībā uz starptautiskās sadarbības stiprināšanu cilvēktiesību jomā, lai novērstu negatīvās sekas, kuras rada vienpusējie piespiedu pasākumi, kas būtībā ir sankcijas,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Venecuēlā ir notikuši vairāki valsts apvērsuma mēģinājumi un Huans Gvaido ir pasludinājis sevi par valsts pagaidu prezidentu; tā kā šādai rīcībai nav konstitucionāla vai juridiska pamata, jo nav ievēroti attiecīgo konstitūcijas pantu nosacījumi;

B. tā kā Amerikas Savienotās Valstis, dažas ES dalībvalstis un Limas grupa pretēji starptautiskajām tiesībām vienpusēji atzina Huanu Gvaido kā pagaidu prezidentu; tā kā ārējā iejaukšanās, tostarp jo īpaši ASV īstenotā apdraudošā intervence, ir radījusi vēl lielāku situācijas saspīlējumu;

C. tā kā ES ir sniegusi vairākus paziņojumus nolūkā iejaukties un uzlabot iekšējo stāvokli Venecuēlā; tā kā vairākkārt ir pausts nosodījums par ārējo iejaukšanos, destabilizāciju, dezinformācijas kampaņām, sabiedriskās domas manipulēšanu un vardarbību, ko veicina daži opozīcijas grupējumi un kas kaitē valsts suverenitātei, neatkarībai, mieram, demokrātiskai stabilitātei un Venecuēlas tautai;

D. tā kā ekonomiskā un sociālā situācija Venecuēlā ir ārkārtīgi pasliktinājusies, jo ASV un ES ir noteikušas ekonomiskas un finansiālas sankcijas, kas izraisa hiperinflāciju, piedāvājuma deficītu, aizvien lielāku nabadzību un zāļu un medicīnas iekārtu trūkumu;

E. tā kā vienpusēji piespiedu pasākumi ir pretrunā iedibinātajām starptautiskajām tiesībām; tā kā ANO un jo īpaši tās īpašais ziņotājs par viedokļa un vārda brīvību ir atkārtoti uzsvēris vienpusējo piespiedu pasākumu negatīvo ietekmi uz cilvēktiesību izmantošanu; tā kā sankcijas izraisa traucējumus jebkurā valstī un gadījumos, kad tās kaitē ekonomikai, var postoši ietekmēt jaunattīstības valstu iedzīvotājus;

F. tā kā dialogs nodrošina pamatu konfliktu un iekšējās situācijas mierīgai noregulēšanai jebkurā valstī; tā kā dalībvalstīm jāveicina konstruktīvs dialogs ar Venecuēlas valdību, lai rastu risinājumus konkrētām problēmām, kas pašlaik radušās Venecuēlā; tā kā Venecuēlas valdība un opozīcija nesen Norvēģijas vadītajās sarunās Barbadosā vienojās par iesaistīšanos pastāvīgā dialogā par mieru,

1. pauž stingru nosodījumu par apvērsuma mēģinājumiem Venecuēlā un to, ka Huans Gvaido ir sevi nelikumīgi pasludinājis par valsts pagaidu prezidentu un ka ASV, dažas ES dalībvalstis un tā dēvētā Limas grupa, pārkāpjot starptautiskās tiesības, ir atzinusi Huanu Gvaido par pagaidu prezidentu; uzsver, ka, starptautiski atzīstot jebkādu jaunu valdību, kas dibināta pašpasludināšanas un valsts apvērsuma rezultātā, tiek nopietni apdraudēta demokrātija un tiesiskums un radīts risks vēl vairāk destabilizēt politisko situāciju Venecuēlā un reģionā; uzskata, ka Venecuēlas politiskā un sociālā stabilitāte ir izšķirošs faktors miera saglabāšanai visā reģionā;

2. pauž dziļu nožēlu par to, ka Eiropadome un dalībvalstis nav nosodījušas valsts apvērsuma mēģinājumu; izturas noraidoši pret to, ka Huans Gvaido tiek atzīts par Venecuēlas pagaidu prezidentu;

3. stingri aicina Amerikas Savienotās Valstis un ES dalībvalstis izpildīt savas saistības attiecībā uz starptautisko tiesību ievērošanu, jo īpaši respektējot principu neiejaukties citu valstu iekšējās lietās un pienākumu atturēties no spēka lietošanas vai draudiem;

4. atbalsta demokrātisko spēku, valdības, opozīcijas un Venecuēlas iedzīvotāju centienus pašiem rast risinājumus savām politiskajām un ekonomiskajām problēmām un veicināt nacionālā dialoga stiprināšanu Venecuēlā, lai uzlabotu dzīves apstākļus un sekmētu Venecuēlas ekonomisko un sociālo attīstību;

5. uzsver, ka Venecuēlai piemērotās sankcijas ir radījušas un aizvien lielākā apmērā turpina radīt ārkārtīgi nopietnu kaitējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, tostarp norādot, ka saskaņā ar aplēsēm laikā no 2017. gada līdz 2018. gadam ir gājuši bojā vairāk nekā 40 000 cilvēku; uzskata, ka šīs sankcijas atbilst civiliedzīvotāju kolektīvas sodīšanas definīcijai, kas iekļauta gan Ženēvas, gan Hāgas starptautiskajās konvencijās, un tādēļ saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un līgumiem tās ir uzskatāmas par nelikumīgām; aicina nekavējoties atcelt visas ekonomiskās un finansiālās sankcijas pret Venecuēlu, kuru rezultātā ir būtiski pasliktinājusies valsts ekonomiskā situācija un iedzīvotāju sociālais stāvoklis;

6. apliecina, ka Venecuēlā valda sociāla un ekonomiska krīze, un uzsver to, ka ir svarīgi panākt politisko stabilitāti, lai no šīs krīzes atgūtos; nosoda visus, kas mēģina šo krīzi izmantot, lai palielinātu ārējo iejaukšanos, un kas atbalsta kampaņu par intervenci šajā valstī; atgādina, ka starptautiskās darbības būtu jāveic un palīdzība būtu jāsniedz tikai ar Venecuēlas valdības piekrišanu, kā to paredz ANO Ģenerālās asamblejas 1991. gada 19. decembra Rezolūcija Nr. 46/182;

7. atgādina, ka par katras valsts sociālo attīstību ir jālemj tikai tās iedzīvotājiem;

8. noraida jebkādus starptautiskus pasākumus, ar kuriem tiek pārkāpti ANO Statūtu mērķi un principi, kas ietver to, ka ir neierobežoti jārespektē neiejaukšanās lietās, kuras būtībā atrodas valstu iekšējā jurisdikcijā, jebkurā valstī un jebkurā kontinentā vai pasaules reģionā, paturot prātā to, ka šie principi ir iekļauti arī ES līgumos;

9. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Venecuēlas valdībai un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 17. jūlijsJuridisks paziņojums - Privātuma politika