Procedūra : 2019/2800(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0047/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0047/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 19/09/2019 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0020

<Date>{16/09/2019}16.9.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0047/2019</NoDocSe>
PDF 167kWORD 52k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B9-0051/2019, uz kuru jāatbild mutiski,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par augu un pēc būtības bioloģisku procesu patentspēju</Titre>

<DocRef>(2019/2800(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jan Huitema, Hilde Vautmans, Liesje Schreinemacher, Karen Melchior, Frédérique Ries, Catherine Chabaud, Vlad-Marius Botoş, Jérémy Decerle, Ulrike Müller</Depute>

<Commission>{Renew}Renew grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0040/2019

B9-0047/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par augu un pēc būtības bioloģisku procesu patentspēju

(2019/2800(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā savu 2015. gada 17. decembra rezolūciju par patentiem un augu selekcionāru tiesībām[1],

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 6. jūlija Direktīvu 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā un jo īpaši tās 4. pantu, kurā noteikts, ka produkti, kas iegūti pēc savas būtības bioloģiskos procesos, nav patentējami[2],

 ņemot vērā 1973. gada 5. oktobra Eiropas Patentu konvenciju (EPK) un jo īpaši tās 53. panta b) punktu un 33. panta b) punktu,

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 8. novembra paziņojumu par dažiem pantiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/44/EK par izgudrojumu tiesisko aizsardzību biotehnoloģijā[3],

 ņemot vērā Eiropas Patentu organizācijas Administratīvās padomes 2017. gada 29. jūnija lēmumu, ar ko tiek grozīts Eiropas Patentu konvencijas (EPK) īstenošanas noteikumu 27. un 28. pants (CA/D 6/17),

 ņemot vērā Eiropas Patentu iestādes (EPI) Tehniskās apelācijas padomes 2018. gada 18. decembra lēmumu lietā T 1063/18 par augu patentspēju, kurā konstatēts, ka ir iespējams patentēt augu dabiskās īpašības,

 ņemot vērā to, ka 2019. gada martā EPI priekšsēdētājs lūdza EPI Paplašināto apelācijas padomi pieņemt galīgo lēmumu, lai šo lietu varētu slēgt,

 ņemot vērā to, ka daudzu lietu (aptuveni 250 patenta pieteikumu un 4 iebildumu) izskatīšana joprojām turpinās un par tām EPI Paplašinātajai apelācijas padomei vēl ir jālemj,

 ņemot vērā EPK īstenošanas noteikumus un jo īpaši noteikumu 26. pantu, kurā noteikts, ka attiecībā uz Eiropas patenta pieteikumiem un biotehnoloģisku izgudrojumu patentiem Direktīva 98/44/EK ir jāizmanto kā interpretācijas palīglīdzeklis,

 ņemot vērā Padomes 1994. gada 27. jūlija Regulu (EK) Nr. 2100/94 par Kopienas augu šķirņu aizsardzību un jo īpaši tās 15. panta c) un d) punktu[4],

 ņemot vērā Padomes 2017. gada 20. februāra secinājumus par augu patentspēju,

 ņemot vērā Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, tostarp tirdzniecību ar viltotām precēm (TRIPS) un jo īpaši nolīguma 27. panta 3. punktu,

 ņemot vērā jautājumu Komisijai par augu un pēc būtības bioloģisku procesu patentspēju (O–000026/2019 – B9–0051/2019),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A. tā kā iespējai netraucēti iegūt augu materiālu ir būtiska nozīme, lai Eiropas augu selekcijas nozare spētu nodarboties ar inovāciju, konkurēt pasaules mērogā un izstrādāt jaunas augu šķirnes;

B. tā kā pieejami pamata resursi lauksaimniecībā ir pārtikas ražošanai, Eiropas nodrošinājumam ar pārtiku, kā arī lauksaimnieku un audzētāju izvēles brīvībai svarīgākais elements; tā kā iespējai netraucēti iegūt augu materiālu ir izšķiroša nozīme, lai izstrādātu jaunas šķirnes, kas ir izturīgas lauksaimniecības apstākļos, kuri mainās klimata pārmaiņu rezultātā;

C. tā kā jebkāds aizliegums vai mēģinājums ierobežot ģenētisko resursu pieejamību var novest pie pārmērīgas tirgus koncentrācijas augu selekcijas jomā, un tas kaitētu konkurencei tirgū, patērētājiem un Eiropas iekšējam tirgum;

D. tā kā augu selekcija ir novatorisks process, ko lauksaimnieki un lauku iedzīvotāji ir praktizējuši kopš lauksaimniecības pirmsākumiem; tā kā nepatentētas šķirnes un selekcijas metodes ir svarīgas ģenētiskajai daudzveidībai;

E. tā kā intelektuālā īpašuma tiesībām ir galvenā nozīme, lai nosargātu ekonomiskos stimulus jaunu augu produktu izstrādei un lai nodrošinātu konkurētspēju;

F. tā kā Direktīva 98/44/EK reglamentē biotehnoloģiskus izgudrojumus un jo īpaši ģenētisko inženieriju;

G. tā kā savā 2016. gada 8. novembra paziņojumā Komisija skaidri norādīja, ka ne Komisijai, ne Parlamentam nekad nav bijis nodoma atļaut patentēt dabiskās pazīmes, ko augi iegūst pēc būtības bioloģisku procesu — piemēram, krustošanas un selekcionēšanas — rezultātā;

H. tā kā tradicionālās selekcijas rezultātā iegūtu produktu vai tradicionālai selekcijai nepieciešamā ģenētiskā materiāla patentēšana var būt par iemeslu tam, ka netiek piemērots EPK 53. panta b) punktā un Direktīvas 98/44/EK 4. pantā noteiktais izņēmums;

I. tā kā Eiropas Patentu organizācijas Administratīvā padome 2017. gada 29. jūnijā grozīja EPK īstenošanas noteikumu 27. un 28. pantu[5], apstiprinot, ka augus un dzīvniekus patentēt aizliegts;

J. tā kā ar šiem jaunajiem noteikumiem Administratīvā padome pielāgoja Eiropas patentu praksi atbilstoši interpretācijai, kuru sniedza Komisija; tā kā Eiropas Patentu organizācijas 38 dalībvalstis attiecīgos noteikumus apstiprināja gandrīz vienprātīgi;

K. tā kā jaunie 28. panta 2. punkta noteikumi ir saskaņā ar EPK 53. panta b) punktu, jo izņēmums, kas noteikts pēc būtības bioloģiskiem augu ražošanas procesiem, pilnībā zaudētu spēku, ja būtu atļauts patentēt šādu procesu rezultātā iegūtus produktus, un tas savukārt apgrūtinātu un apdraudētu iespēju īstenot likumdevēja ieceri patentēšanu uz tradicionālo selekciju neattiecināt;

L. tā kā ar jaunajiem 28. panta 2. punkta noteikumiem EPK teksts ir precizēts, bez interpretācijas un nenonākot tam pretrunā, un ir nepārprotami noteikts, ka pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā iegūtus augus un dzīvniekus patentēt nedrīkst;

M. tā kā 2018. gada 5. decembrī EPI Tehniskā apelācijas padome paziņoja, ka jaunais EPK īstenošanas noteikumu 28. panta 2. punkts nav saistošs lēmumiem, ko Eiropas Patentu organizācija turpmāk varētu pieņemt, paredzot iespēju patentēt pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā iegūtus produktus[6];

N. tā kā 2019. gada martā EPI priekšsēdētājs uzdeva Paplašinātajai apelācijas padomei divus jautājumus par tādu augu un dzīvnieku patentspēju, kas iegūti pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā;

O. tā kā pēc EPI Tehniskās apelācijas padomes lēmuma daudzu lietu (aptuveni 250 patenta pieteikumu un 4 iebildumu) izskatīšana joprojām turpinās un par tām EPI Paplašinātajai apelācijas padomei vēl ir jālemj;

P. tā kā starptautiskajā augu šķirņu aizsardzības sistēmā, kas izveidota, pamatojoties uz Starptautisko jaunu augu šķirņu aizsardzības (UPOV) konvenciju, un arī ES sistēmā, kuras pamatā ir Padomes Regula (EK) Nr. 2100/94, viens no pamatprincipiem ir — persona, kurai ir tiesības uz augu šķirnes aizsardzību, nedrīkst liegt citiem izmantot aizsargāto augu turpmākas selekcijas darbībām,

1. atkārtoti norāda, ka pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā iegūti augi nav patentējami;

2. uzskata, ka centieni patentēt tradicionālās selekcijas rezultātā iegūtus produktus vai tradicionālai selekcijai nepieciešamo ģenētisko materiālu apdraud iespēju piemērot EPK 53. panta b) punktā un Direktīvas 98/44/EK 4. pantā noteikto izņēmumu;

3. ir stipri nobažījies par EPI Tehniskās apelācijas padomes 2018. gada 5. decembra lēmumu par augu patentspēju (T 1063/18), kurā konstatēts, ka ir iespējams patentēt dabiskās pazīmes, ko jaunas šķirnes iegūst pēc būtības bioloģisku procesu — piemēram, krustošanas un selekcionēšanas — rezultātā;

4. mudina Komisiju apkopot apsvērumus un paziņojumus, kas EPI Paplašinātajai apelācijas padomei noderētu, lai vēlreiz apstiprinātu, ka pēc būtības bioloģisku procesu — piemēram, krustošanas un selekcionēšanas — rezultātā iegūtus produktus — piemēram, dabiskās pazīmes, ko augi iegūst šādu procesu rezultātā, — patentēt nedrīkst;

5. aicina Komisiju aizsargāt Eiropas augu selekcijas nozares inovācijas spēju un visas sabiedrības intereses, vēršoties pie EPI Paplašinātās apelācijas padomes, un periodiski ziņot Parlamentam par jaunākajiem notikumiem;

6. aicina EPI Paplašināto apelācijas padomi atjaunot juridisko noteiktību Eiropas patentu sistēmas lietotāju un visas sabiedrības interesēs;

7. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, ka Savienība arī turpmāk sargā garantētu iespēju iegūt un izmantot materiālu, kurš ražots pēc būtības bioloģisku augu selekcijas procesu rezultātā, un tādējādi attiecīgos gadījumos nepieļaut iejaukšanos praksē, kas attiecībā uz selekcionāriem garantē izņēmumu;

8. aicina visas dalībvalstis raidīt politisku signālu, paziņojot, ka valstu ES patentu iestādes nedrīkst patentēt pēc būtības bioloģisku procesu rezultātā iegūtus produktus;

9. aicina Komisiju aktīvi sadarboties ar trešām valstīm sarunās par tirdzniecības un partnerattiecību nolīgumiem, lai panāktu, ka pēc būtības bioloģiskiem procesiem un to rezultātā iegūtiem produktiem nav patentspējas;

10. aicina Komisiju ziņot par patentu tiesību veidošanos biotehnoloģijas un ģenētiskās inženierijas jomā un par šo tiesību ietekmi, kā tas ir prasīts Direktīvas 98/44/EK 16. panta c) punktā un kā Parlaments to ir pieprasījis savā 2015. gada 17. decembra rezolūcijā par patentiem un augu selekcionāru tiesībām;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai un Eiropas Patentu iestādei.

 

[1] OV C 399, 27.11.2017., 188. lpp.

[2] OV L 213, 30.7.1998., 13. lpp.

[3] OV C 411, 8.11.2016., 3. lpp.

[4] OV L 227, 1.9.1994., 1. lpp.

[5] EPO Oficiālais Vēstnesis, 2017. gada jūlijs (CA/D 6/17).

[6] EPI Apelācijas padomes rakstisks lēmums lietā T 1063/18.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika