Procedūra : 2019/2819(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0097/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0097/2019

Debates :

PV 18/09/2019 - 17
CRE 18/09/2019 - 17

Balsojumi :

PV 19/09/2019 - 7.5
CRE 19/09/2019 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0021

<Date>{17/09/2019}17.9.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0097/2019</NoDocSe>
PDF 171kWORD 52k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienu un Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei</Titre>

<DocRef>(2019/2819(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Michael Gahler, Andrius Kubilius, Rasa Juknevičienė, Željana Zovko, David McAllister, Antonio Tajani, Sandra Kalniete, Traian Băsescu, Radosław Sikorski, Andrzej Halicki, Andrey Kovatchev, Ewa Kopacz, Kinga Gál, Vangelis Meimarakis, Lukas Mandl, György Hölvényi, Alexander Alexandrov Yordanov, Andrea Bocskor, Inese Vaidere, Elżbieta Katarzyna Łukacijewska, Vladimír Bilčík, Ivan Štefanec</Depute>

<Commission>{PPE}PPE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0097/2019

B9-0097/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Otrā pasaules kara sākuma 80. gadadienu un Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei

(2019/2819(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā vispārējos cilvēktiesību principus un Eiropas Savienības kā uz kopīgām vērtībām balstītas kopienas pamatprincipus,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembrī pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 2005. gada 12. maija rezolūciju par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 1945. gada 8. maijā[1],

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006. gada 26. janvāra rezolūciju Nr. 1481 par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus,

 ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm[2],

 ņemot vērā 2008. gada 3. jūnijā pieņemto Prāgas deklarāciju par Eiropas sirdsapziņu un komunismu,

 ņemot vērā 2008. gada 23. septembra deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu[3],

 ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu[4],

 ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. decembra ziņojumu “Atmiņas par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā” (COM(2010)0783),

 ņemot vērā Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumus attiecībā uz atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā,

 ņemot vērā 2011. gada 23. augusta Varšavas deklarāciju, kas pieņemta Eiropas Totalitāro režīmu upuru atceres dienā,

 ņemot vērā astoņu ES dalībvalstu valdības pārstāvju 2018. gada 23. augusta kopīgo deklarāciju, kurā godināta komunisma upuru piemiņa,

 ņemot vērā vairāku valstu parlamentu pieņemtās rezolūcijas un deklarācijas par totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā šogad — 2019. gadā — aprit 80. gadadiena, kopš sākās Otrais pasaules karš, kas radīja vēl nepieredzētas cilvēku ciešanas un pakļāva Eiropas valstis gadu desmitiem ilgai okupācijai;

B. tā kā pirms 80 gadiem, 1939. gada 23. augustā, komunistiskā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja savstarpējās neuzbrukšanas līgumu jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus, tādējādi sadalot Eiropu un neatkarīgu valstu teritorijas šo divu totalitāro režīmu interešu sfērās un paverot ceļu Otrā pasaules kara sākšanai;

C. tā kā tiešās sekas Molotova-Ribentropa paktam, kuram sekoja nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības 1939. gada 28. septembra Līgums par draudzību un robežu, bija tādas, ka vispirms hitleriskā Vācija un divas nedēļas vēlāk staļiniskā Padomju Savienība iebruka Polijas Republikā, laupot Polijai neatkarību un izraisot bezprecedenta traģēdiju poļu tautai; tā kā papildus iepriekš minētajām sekām komunistiskā Padomju Savienība 1939. gada 30. novembrī uzsāka agresīvu karu pret Somiju, bet 1940. gada jūnijā okupēja un anektēja daļu Rumānijas teritorijas, kura Rumānijai tā arī nav tikusi atdota, kā arī ar spēku anektēja neatkarīgo Lietuvas Republiku, Latvijas Republiku un Igaunijas Republiku;

D. tā kā komunistiskā Padomju Savienība kā nacistiskās Vācijas sabiedrotā un partnere politiski un ekonomiski iesaistījās Hitlera īstenotajā Rietumeiropas iekarošanā, kara pirmajos 22 mēnešos nodrošinot Vācijai drošu aizmuguri, dažādas stratēģiskās preces, piemēram, naftu un labību, un politisko atbalstu, piemēram, vēršoties pie Francijas komunistiem ar rīkojumu nepretoties nacistu ienākšanai;

E. tā kā saskaņā ar plāniem, kas tika izklāstīti Staļina slepenajā uzrunā politbirojam 1939. gada 19. augustā, Kremļa līderu stratēģiskais mērķis bija virzīt globāla mēroga komunistisko revolūciju, kurinot karu starp nacistisko Vāciju un Rietumu sabiedrotajiem, lai abas puses savstarpēji novājinātu viena otru tiktāl, ka tajās būtu iespējams veikt sovjetizāciju;

F. tā kā pēc nacistiskā režīma sakāves un Otrā pasaules kara beigām daļa Eiropas valstu pieredzēja pēckara atjaunošanu un izlīgumu, savukārt citas Eiropas valstis pusgadsimta garumā palika padomju okupācijas un komunistiskās diktatūras jūgā un tām joprojām bija liegta brīvība, suverenitāte, cieņa, cilvēktiesības un sociāli ekonomiskā attīstība;

G. tā nacistiskā režīma noziegumu pastrādātāji tika tiesāti un sodīti Nirnbergas procesā; tā kā joprojām ir akūti nepieciešams gūt pilnīgu izpratni un veikt morālu un juridisku izvērtējumu par staļinisma un komunistiskās diktatūras pastrādātajiem noziegumiem;

H. tā kā dažās dalībvalstīs komunistiskais režīms ar likumu ir pasludināts par kriminālu režīmu un komunistiskā partija — par kriminālu organizāciju;

I. tā kā ES 2004. gada paplašināšanās process dažām Eiropas valstīm, kuras bija cietušas no padomju okupācijas un komunistiskās diktatūras, nozīmēja atgriešanos Eiropas valstu saimē, kurai minētās valstis ir piederīgas;

J. tā kā Eiropas un tās tautu vienotībai un ES noturības veidošanai pret aktuāliem ārējiem draudiem ir ārkārtīgi svarīgi godināt totalitāro režīmu upuru piemiņu un atzīt un apzināties to, ka komunistu, nacistu un citu diktatūru pastrādātie noziegumi ir kopīgs Eiropas vēstures mantojums;

K. tā kā Eiropas Parlaments, reaģējot uz 45 Baltijas valstu valstspiederīgo iesniegto Baltijas hartu, 1983. gada 13. janvārī pieņēma vēsturisku rezolūciju par stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā[5], kurā tas nosodīja šo savulaik neatkarīgo un neitrālo valstu okupāciju, ko Padomju Savienība bija īstenojusi 1940. gadā pēc Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanas un kas tobrīd joprojām vēl nebija beigusies;

L. tā kā pirms 30 gadiem, 1989. gada 23. augustā, pieminot Molotova-Ribentropa pakta 50. gadadienu un totalitāro režīmu upurus, tika izveidots Baltijas ceļš — vēl nepieredzēta demonstrācija, kurā piedalījās 2 miljoni Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju, kas sadevās rokās, izveidojot cilvēku ķēdi, kura, stiepjoties no Viļņas cauri Rīgai līdz Tallinai, vienoja visas trīs tautas,

1. uzsver, ka Otrais pasaules karš, kas bija postošākais karš Eiropas vēsturē, bija tūlītējas sekas bēdīgi slavenajam nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības savstarpējās neuzbrukšanas līgumam jeb tā dēvētajam Molotova-Ribentropa paktam un tā slepenajiem protokoliem, ar kuriem abi totalitārie režīmi, kurus vienoja mērķis iekarot pasauli, sadalīja Eiropu divās ietekmes zonās;

2. atgādina, ka 20. gadsimtā nacistiskais un komunistiskais režīms pakļāva cilvēkus masu slepkavībām, genocīdam, deportācijām, un bojā gājušo skaits pārsniedza visu cilvēces vēsturē iepriekš pieredzēto; atgādina par nacistiskā režīma īstenoto šaušalīgo noziegumu — holokaustu;

3. ar dziļu cieņu godina ikvienu minēto totalitāro režīmu upuri un aicina Eiropas iestādes un dalībniekus darīt visu, kas ir to spēkos, lai nodrošinātu, ka pret cilvēci pastrādātie šaušalīgie totalitārisma noziegumi un sistēmiskie liela mēroga cilvēktiesību pārkāpumi netiktu aizmirsti un tiktu pienācīgi izmeklēti, un lai garantētu, ka šādi noziegumi vairs nekad neatkārtotos;

4. pauž visstingrāko nosodījumu par nacistiskā totalitārā režīma un komunistiskā totalitārā režīma pastrādātajiem agresijas aktiem, noziegumiem pret cilvēci un masveida cilvēktiesību pārkāpumiem;

5. aicina visas ES dalībvalstis izteikt skaidru un principiālu nosodījumu par totalitāro komunistisko režīmu un nacistiskā režīma pastrādātajiem noziegumiem un agresijas aktiem;

6. pauž bažas par galēji labēju un galēji kreisu kustību aktivizēšanos dalībvalstīs;

7. aicina visas dalībvalstis 23. augustā gan Eiropas Savienības, gan valdību līmenī atzīmēt Eiropas atceres dienu totalitāro režīmu upuru piemiņai un vairot jaunākās paaudzes iedzīvotāju informētību, nodrošinot, lai visu Eiropas skolu mācību programmās un mācību grāmatās būtu iekļauta totalitāro režīmu vēsture un šo režīmu izraisīto seku analīze;

8. aicina Komisiju efektīvi atbalstīt vēsturiskās atmiņas un atceres veicināšanas projektus dalībvalstīs un Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas darbību, kā arī piešķirt pienācīgus finanšu resursus programmas “Eiropa pilsoņiem” satvarā, lai varētu atbalstīt totalitārisma upuru godināšanu un iemūžināt viņu piemiņu;

9. norāda, ka, pievienojoties Eiropas Savienībai un NATO, Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis ir ne tikai atgriezušās brīvu un demokrātisku Eiropas valstu saimē, bet arī nepieredzēti sekmīgi ar ES palīdzību ir īstenojušas reformas un uzsākušas sociāli ekonomiskās attīstības procesu; tomēr uzsver, ka Eiropas miera un integrācijas projekts nebūs pilnīgs, kamēr visas Eiropas valstis, kas izvēlējušās Eiropas reformu ceļu, proti, Ukraina, Moldova un Gruzija, nebūs kļuvušas par pilntiesīgām Eiropas Savienības dalībvalstīm;

10. uzskata, ka Ukrainas, Gruzijas un Moldovas panākumi, kurus var nodrošināt vienīgi šo valstu integrācijas process Eiropas Savienībā, ņemot vērā precedentu, būs pats spēcīgākais instruments, kas sekmēs pozitīvu pārveidi Krievijā, kas savukārt ļautu Krievijai beidzot pārvarēt Molotova-Ribentropa pakta traģiskās sekas;

11. uzskata, ka Krievija vēl joprojām ir komunistiskā totalitārisma lielākais upuris un ka Krievijas attīstība virzībā uz demokrātisku valsti būs kavēta tikmēr, kamēr valdība, politiskā elite un politiskā propaganda turpinās attaisnot komunistiskos noziegumus un glorificēt padomju totalitāro režīmu; tādēļ aicina visas Krievijas sabiedrības aprindas apzināties un pieņemt savu traģisko pagātni;

12. pauž dziļas bažas par Krievijas pašreizējo līderu centieniem izkropļot vēsturiskus faktus un attaisnot padomju totalitārā režīma pastrādātos noziegumus; uzskata šos mēģinājumus par bīstamiem elementiem informācijas karā, kurš patlaban tiek īstenots pret demokrātisko Eiropu, tiecoties sašķelt mūsu kontinentu; tādēļ aicina Komisiju apņēmīgi vērsties pret šiem centieniem;

13. vērš uzmanību uz to, ka totalitārā komunistiskā režīma simboli joprojām tiek izmantoti gan publiskajā telpā, gan komerciāliem nolūkiem, un atgādina, ka vairākas Eiropas valstis ir aizliegušas gan nacistiskās, gan komunistiskās simbolikas lietošanu;

14. norāda, ka dažās dalībvalstīs sabiedriskās vietās (parkos, laukumos, ielās u. tml.) joprojām atrodas pieminekļi un memoriāli, kuri slavina padomju armiju, kas šīs pašas valstis bija okupējusi, un ka tādējādi tiek radīti apstākļi patiesības izkropļošanai par Otrā pasaules kara sekām un totalitāras politiskās sistēmas popularizēšanai;

15. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] OV C 92 E, 20.4.2006., 392. lpp.

[2] OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.

[3] OV C 8 E, 14.1.2010., 57. lpp.

[4] OV C 137 E, 27.5.2010., 25. lpp.

[5] OV C 42, 14.2.1983., 77. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. septembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika