REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei
17.9.2019 - (2019/2819(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Michal Šimečka, Frédérique Ries, Ramona Strugariu, Katalin Cseh, Ondřej Kovařík, Vlad-Marius Botoş, Izaskun Bilbao Barandica, Jan-Christoph Oetjen, Christophe Grudler
"Renew" grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0097/2019
B9-0100/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā vispārējos cilvēktiesību principus un Eiropas Savienības kā uz kopīgām vērtībām balstītas kopienas pamatprincipus,
– ņemot vērā 1948. gada 10. decembrī pieņemto ANO Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006. gada 26. janvāra rezolūciju Nr. 1481 (2006) par nepieciešamību izteikt starptautisku nosodījumu par totalitāro komunistisko režīmu noziegumiem,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 28. novembra Pamatlēmumu 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm[1],
– ņemot vērā 2008. gada 3. jūnijā pieņemto Prāgas deklarāciju par Eiropas sirdsapziņu un komunismu,
– ņemot vērā 2008. gada 23. septembrī pieņemto deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu,
– ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu[2],
– ņemot vērā Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju 2018. gada 23. augusta kopīgo paziņojumu par komunisma upuru atceri,
– ņemot vērā daudzās iepriekšējās rezolūcijas par demokrātiju, pamattiesību un pamatbrīvību ievērošanu, tostarp 2005. gada 12. maija rezolūciju par 60. gadadienu kopš Otrā pasaules kara beigām 1945.gada 8.maijā[3], 2008. gada 23. oktobra rezolūciju par Ukrainā 1932.–1933. gadā mākslīgi izraisītā bada –golodomora – pieminēšanu[4] un 2009. gada 15. janvāra rezolūciju par Srebreņicu[5],
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā pirms 80 gadiem, 1939. gada 23. augustā, komunistiskā Padomju Savienība un nacistiskā Vācija parakstīja neuzbrukšanas līgumu jeb tā dēvēto Molotova-Ribentropa paktu un tā slepenos protokolus, kas sadalīja Eiropu un neatkarīgu valstu teritorijas divu totalitāro režīmu ietekmes sfērās, tādējādi radot priekšnosacījumus Otrajam pasaules karam;
B. tā kā nedrīkst aizmirst Eiropas traģiskos pagātnes notikumus, lai varētu godināt upuru piemiņu, nosodīt noziegumu izdarītājus un, pamatojoties uz patiesības atzīšanu un šo notikumu atceri, panākt samierināšanos; tā kā šogad aprit 80. gadadiena, kopš sākās Otrais pasaules karš, kas radīja vēl nepieredzētas cilvēku ciešanas un kura rezultātā Eiropas valstis tika pakļautas gadu desmitiem ilgai okupācijai;
C. tā kā Eiropas integrācija jau kopš tās pirmsākumiem bija, pirmkārt, atbildes reakcija gan uz ciešanām, ko tās iedzīvotājiem sagādāja abi pasaules kari un nacistu tirānija, kas vainojama pie holokausta, gan uz totalitāru un nedemokrātisku komunistisku režīmu izplatīšanos Viduseiropā un Austrumeiropā, un otrkārt, līdzeklis, kas ļāva, valstīm sadarbojoties un tuvinoties, pārvarēt dziļo plaisu un naidīgumu Eiropā, izbeigt karu un nodrošināt Eiropā demokrātiju;
D. tā kā Eiropas integrācijas process ir bijis sekmīgs, un tā rezultātā ir izveidojusies Eiropas Savienība, par kuras dalībvalstīm tagad ir kļuvušas arī tās Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, kurās no Otrā Pasaules kara beigām līdz deviņdesmito gadu sākumam valdīja komunistu režīmi, un tā kā Grieķijas, Spānijas un Portugāles pievienošanās Savienībai vēl pirms tam palīdzēja nostiprināt demokrātiju Eiropas dienvidos;
E. tā kā 2012. gada decembrī Eiropas Savienība saņēma Nobela Miera prēmiju par ieguldījumu miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanā Eiropā vairāk nekā sešdesmit gadu garumā;
F. tā kā ekstrēmiski un ksenofobiski politiskie spēki Eiropā arvien plašākā mērā sagroza vēstures faktus un izmanto simbolus un izteiksmes līdzekļus, kas līdzinās totalitārisma propagandas aspektiem un kuros tiek pausts rasisms, antisemītisms un naids pret seksuālajām un citām minoritātēm;
G. tā kā visiem ES iedzīvotājiem un visām dalībvalstīm neatkarīgi no to ģeogrāfiskās atrašanās vietas ir kopīgs priekšstats par Eiropas integrācijas vēsturi kā absolūtu pretstatu apspiestībai un postam totalitārisma iekārtā un tāpēc to Eiropas Savienībā vajadzētu izmantot par solidaritātes un kopīgas mērķa apziņas veidošanas pamatu,
1. izsaka visdziļāko cieņu visiem totalitārisma un nedemokrātisko režīmu upuriem Eiropā un godina tos, kas cīnījās pret tirāniju un apspiešanu;
2. atkārtoti apliecina apņemšanos Eiropā nodrošināt mieru un labklājību, ievērojot tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības;
3. uzsver to, cik svarīgi ir atcerēties pagātnes notikumus, jo nav iespējams panākt samierināšanos bez pagātnes notikumu atceres, un atkārtoti un vienoti iestājas pret jebkādu totalitāru iekārtu neatkarīgi no tā, uz kādu ideoloģiju tā būtu balstīta;
4. atgādina, ka genocīds Eiropā ir pastrādāts arī salīdzinoši pavisam nesen, proti, 1995. gada jūlijā Srebreņicā, un ka cīņā pret nedemokrātiskām, ksenofobiskām un autoritārisma vai totalitārisma idejām un tās veicinošām tendencēm ir pastāvīgi jāsaglabā modrība;
5. uzsver, ka ir jāatbalsta Eiropas nemierīgās pagātnes dokumentēšana un liecību vākšana, lai palielinātu Eiropas informētību par noziegumiem, kas pastrādāti totalitāro un nedemokrātisko režīmu laikā, jo nav iespējams panākt samierināšanos bez pagātnes notikumu atceres;
6. aicina visas ES dalībvalstis 23. augustā gan Eiropas Savienības, gan valsts līmenī atzīmēt Eiropas atceres dienu totalitāro režīmu upuru piemiņai un vairot jaunākās paaudzes iedzīvotāju informētību par šiem jautājumiem, nodrošinot, lai visu Eiropas skolu mācību programmās un mācību grāmatās būtu iekļauta totalitāro režīmu vēsture un šo režīmu izraisīto seku analīze;
7. atgādina, ka Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenie protokoli joprojām simbolizē to, kā agresīva spēka politika un ietekmes sfēru dalīšana izraisa postu un apspiestību; uzsver, ka Eiropas projekts, kas balstīts uz miermīlīgu sadarbību un dalītu suverenitāti, ir vislabākais pretlīdzeklis, ar ko Eiropā nepieļaut spēka politikas atgriešanos un sašķeltību, un aicina Komisiju un dalībvalstis šo principu ievērot arī Eiropas ārpolitikā un kaimiņattiecību politikā;
8. nosoda tādu totalitārisma ideoloģiju kā nacisms un staļinisms izpausmes un popularizēšanu Eiropas Savienībā;
9. ir nobažījies par to, ka arvien izplatītākas kļūst ekstrēmistu kustības un totalitārisma varas laikus Eiropā atgādinoša ksenofobiska retorika, kas cita starpā izpaužas kā pret LGBTI kopienu, romiem un citām etniskajām un reliģiskajām minoritātēm, kā arī bēgļiem vērsts naids un diskriminācija, un aicina Komisiju un dalībvalstis cīnīties pret jebkāda veida ekstrēmismu un ierobežot naida runas izplatību tiešsaistē;
10. paziņo, ka Eiropas integrācija kā miera un samierināšanas modelis bija brīva visu Eiropas tautu izvēle apņemties veidot kopīgu nākotni un ka Eiropas Savienība ir īpaši atbildīga par demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas sekmēšanu un aizsardzību ne tikai Eiropas Savienības teritorijā, bet arī ārpus tās;
11. aicina Komisiju un dalībvalstis arī turpmāk censties nostiprināt Eiropas vēstures mācīšanu un uzsvērt gan Eiropas integrāciju kā vēsturiskas nozīmes sasniegumu, gan spēcīgo kontrastu starp traģisko pagātni un mūsdienu Eiropas Savienību, ko raksturo miers un demokrātiska sabiedriskā iekārta;
12. aicina Komisiju un dalībvalstis censties panākt kopīgu izpratni par Eiropas integrāciju kā pretlīdzekli totalitārisma — gan nacisma, gan staļinisma — postam, un šādas izpratnes mācīšanu, lai ES iedzīvotājos stiprinātu kopīgu priekšstatu par vēsturi un identitāti un lai atrisinātu tās domstarpības starp vecākajām un jaunākajām dalībvalstīm, kuras vēl varētu būt saglabājušās;
13. atkārtoti pauž konsekventu atbalstu starptautiskās tiesu sistēmas nostiprināšanai ar Starptautiskās Krimināltiesas un citu specializētu tiesu starpniecību; aicina Komisiju sniegt efektīvu atbalstu vēsturiskās atmiņas un piemiņas veicināšanas projektiem dalībvalstīs un Eiropas Atmiņas un sirdsapziņas platformas darbībām, kā arī piešķirt atbilstošus finanšu resursus programmas “Eiropa pilsoņiem” satvarā, lai varētu atbalstīt totalitāru režīmu upuru godināšanu un iemūžināt viņu piemiņu;
14. uzsver, ka visām Eiropas valstīm būtu bez aizspriedumiem jāizvērtē sava traģiskā pagātne un vēsturiskais mantojums; norāda, ka Krievijas iedzīvotāji vēl joprojām ir visvairāk cietuši no komunistu režīma pāridarījumiem un ka demokrātijas attīstība tiks kavēta tik ilgi, kamēr nepārstāsies Staļina režīma attaisnošana vai glorificēšana;
15. uzsver, ka Eiropas traģiskajai pagātnei arī turpmāk vajadzētu būt morālai un politiskai iedvesmai, risinot mūsdienu pasaulē aktuālas problēmas, tostarp cenšoties panākt lielāku taisnīgumu pasaulē, risinot pārbaudījumus, ko sagādā klimata pārmaiņas, migrācija un bēgļu plūsmas, veidojot atvērtas un iecietīgas sabiedrības un kopienas, kuras neatstumj etniskās, reliģiskās un seksuālās minoritātes, un cenšoties panākt, ka Eiropas vērtības dod labumu visiem;
16. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, kandidātvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Savienības asociēto valstu valdībām un parlamentiem un Eiropas Padomes dalībvalstu valdībām un parlamentiem.