Procedūra : 2019/2810(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0111/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0111/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 10/10/2019 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{02/10/2019}2.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0111/2019</NoDocSe>
PDF 156kWORD 50k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā un dezinformāciju valstu un Eiropas demokrātijas procesos</Titre>

<DocRef>(2019/2810(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Christine Anderson, Nicolaus Fest, Lars Patrick Berg</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0111/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā un dezinformāciju valstu un Eiropas demokrātijas procesos

(2019/2810(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 26. aprīļa paziņojumu “Vēršanās pret dezinformāciju tiešsaistē: Eiropas pieeja” (COM(2018)0236),

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 14. jūnija ziņojumu par Rīcības plāna dezinformācijas apkarošanai īstenošanu (JOIN(2019)0012),

 ņemot vērā Eiropadomes 2018. gada 18. oktobra secinājumus,

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāta 2019. gada 15. martā publicēto pētījumu “Automated tackling of disinformation” (“Automatizēta dezinformācijas novēršana”)[1],

 ņemot vērā 2019. gada 12. marta rezolūciju par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamo rīcību ES līmenī to mazināšanai[2],

 ņemot vērā 2019. gada 13. marta ieteikumu Padomei un Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos izvērtēt turpmākos pasākumus, ko EĀDD veikusi divus gadus pēc Eiropas Parlamenta ziņojuma par ES stratēģisko paziņojumu pret to vērstas trešo personu propagandas apkarošanai[3],

 ņemot vērā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par “Facebook” lietotāju datu izmantošanu, ko veicis uzņēmums “Cambridge Analytica”, un ietekmi uz datu aizsardzību[4],

 ņemot vērā 2018. gada 12. decembra rezolūciju par gada ziņojumu par kopējās drošības un aizsardzības politikas īstenošanu[5],

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 24. jūlija dokumentu “Deviņpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2019)0353),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula)[6],

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

 ņemot vērā Padomes un Komisijas 2019. gada 17. septembra paziņojumus par ārvalstu iejaukšanos vēlēšanu procesā un dezinformāciju valstu un Eiropas demokrātijas procesos,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā starptautisko dalībnieku, tostarp Eiropas Savienības un ES atbalstīto nevalstisko dalībnieku, mēģinājumi ietekmēt lēmumu pieņemšanu, izmantojot iejaukšanos, ir daļa no plašākas tendences, ar ko visā pasaulē saskaras demokrātijas valstis;

B. tā kā iejaukšanās var izpausties ļoti dažādi, arī kā dezinformācijas kampaņas sociālajos medijos, kuru mērķis ir ietekmēt sabiedrisko domu, kiberuzbrukumi kritiskajai vēlēšanu infrastruktūrai un rūpnieciskā spiegošana;

C. tā kā ES iejaukšanās ārvalstu vēlēšanās ir liels izaicinājums, jo tā būtiski apdraud Eiropas demokrātiskās sabiedrības un institūcijas, pamattiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu, drošību, ekonomisko labklājību un, galu galā, arī suverenitāti;

D. tā kā digitālie līdzekļi un jaunas tehnoloģijas visā pasaulē cieši saista cilvēkus un ekonomikas, tad starptautisko dalībnieku, arī ES, rīcībā ir arvien vairāk instrumentu, lai iejauktos ārvalstīs notiekošos procesos; tā kā mediju platformas ir iespējams viegli izmantot, lai izplatītu dezinformāciju un viltus ziņas;

E. tā kā ir jāpalielina informētība par ES dezinformācijas kampaņām, jo tas ir viens no galvenajiem dezinformācijas avotiem Eiropā,

1. uzsver, ka noturīgu demokrātisku sabiedrību pamatā ir runas un vārda brīvība, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālisms, kas nodrošina vislabāko aizsardzību pret dezinformāciju un naidīgu propagandu;

2. uzsver visu dalībvalstu pilsoņu individuālās tiesības pēc saviem ieskatiem izvēlēties savas informācijas avotus, netiekot pakļautiem kādas valdības vai ES iestādes kontrolei vai manipulācijām;

3. atkārtoti norāda, ka ES sponsorētā propaganda vēlēšanās, piemēram, Apvienotās Karalistes Brexit referendumā, apdraud cilvēku tiesības paust savu viedokli savas valsts valdībā, tieši vai ar brīvi izvēlētu pārstāvju starpniecību, kā noteikts Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

4. stingri nosoda ES propagandu, kas ES dalībvalstīs pastāvīgi tiek izplatīta sākumskolas un pamatskolas klasēs;

5. asi nosoda izdevumus, kas saistīti ar ES dalībvalstīs izplatīto propagandu;

6. norāda, ka nav neapstrīdamu pierādījumu par Krievijas iejaukšanos Eiropas vēlēšanās un ka pēc ilgas izmeklēšanas Mueller ziņojums par Krievijas darbībām saistībā ar ASV vēlēšanām nav pārliecinošs; turklāt norāda, ka starptautiskā prese ir paudusi šaubas par iespējamu dažu dalībvalstu valdību iejaukšanos pēdējās ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā;

7. norāda, ka nav skaidrs, vai tā dēvētā klimata kustība rada hibrīddraudus, jo to finansē privāti un, iespējams, arī valstiski dalībnieki, lai ietekmētu politisko lēmumu pieņemšanu ES, kā arī Savienības darbību, kaitējot saviem iedzīvotājiem; aicina Komisiju pārbaudīt klimata kustības finansējuma avotus, lai noskaidrotu, vai nav vērojama kāda ārvalstu iejaukšanās;

8. aicina Komisiju uzmanīties, ka ES, cenšoties apkarot dezinformāciju un līdz ar to ierobežojot vārda brīvību un tiesības izplatīt informāciju un idejas bez iejaukšanās no valsts iestāžu puses, neveido “patiesības ministriju”;

9. aicina Komisiju un dalībvalstis nepieļaut, ka ES kļūst par (kontr)propagandas mašīnu, kas apklusina visu veidu pretestību tās vēstījumam;

10. aicina Komisiju izvairīties no pašcenzūras uzspiešanas dalībvalstu iedzīvotājiem, raisot bailes par to, ka jebkāda veida kritika pret ES tiks apklusināta un/vai sodīta;

11. aicina Komisiju un dalībvalstis nodrošināt, lai pret dezinformāciju un propagandu vērstās stratēģijas netiktu izmantotas kā instruments, ar ko ES varētu novērst vai apslāpēt kritiku;

12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Komisijai, Padomei un dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

[1] Parlamentārās izpētes pakalpojumu ģenerāldirektorāts, Zinātniskās perspektīvikas nodaļa, 2019. gada 15. marts.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0156.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0187.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0433.

[5] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0514.

[6] OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika