Procedūra : 2019/2833(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0112/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0112/2019

Debates :

PV 10/10/2019 - 2
CRE 10/10/2019 - 2

Balsojumi :

PV 10/10/2019 - 8.11
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{02/10/2019}2.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0112/2019</NoDocSe>
PDF 153kWORD 51k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu,</TitreRecueil>


<Titre>par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības</Titre>

<DocRef>(2019/2833(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Marco Zanni, Hélène Laporte, Anna Bonfrisco, Valentino Grant, Joachim Kuhs</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0112/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības

(2019/2833(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 312. pantu,

 ņemot vērā LESD Protokolu Nr. 2 par subsidiaritātes principa un proporcionalitātes principa piemērošanu,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija paziņojumu “Mūsdienīgs budžets Savienībai, kas aizsargā, dod iespējas un aizstāv. Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam” (COM(2018)0321),

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes regulai, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (COM(2018)0322), un Komisijas 2018. gada 2. maija priekšlikumu Padomes lēmumam par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (COM(2018)0325,

 ņemot vērā 2018. gada 14. novembra starpposma ziņojumu par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam: Parlamenta nostāja ar nolūku panākt vienošanos[1],

 ņemot vērā Padomes un Komisijas 2019. gada 10. oktobra paziņojumus par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un pašu resursiem: laiks attaisnot pilsoņu cerības,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā daudzgadu finanšu shēma (DFS) un ES budžeta politika ātri izrādījās neefektīvas, reaģējot uz iedzīvotāju un dalībvalstu vajadzībām un problēmām, ar kurām tās arvien vairāk saskaras, piemēram, bezdarbu, ekonomikas lejupslīdi, nabadzību, migrācijas krīzi un drošības apdraudējumiem;

B. tā kā Komisija 2018. gada 2. maijā iesniedza tiesību aktu priekšlikumu kopumu par 2021.–2027. gada DFS un ES pašu resursiem, kam sekoja tiesību aktu priekšlikumi par jaunu ES programmu un instrumentu izveidi,

C. tā kā ES iestādes nav ņēmušas vērā savu politisko un ekonomisko izvēļu postošo ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem un MVU;

D. tā kā daudzi ES pilsoņi uzskata, ka ES nestrādā viņu labā un ka tā nāk par labu tikai Eiropas elitei un tās sekotājiem,

1. uzsver, ka ar 2021.–2027. gada DFS ir jāreaģē uz ES iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām; norāda, ka ir jāizvairās no iepriekšējām kļūdām, nodrošinot, ka ES budžets ir efektīvāks, pārredzamāks un balstīts uz rezultātiem, kā arī samazinot administratīvos izdevumus reālā izteiksmē un novēršot līdzekļu izšķērdēšanu;

2. apzinās ekonomiskās grūtības, ar kādām saskaras vairākas dalībvalstis, un uzņemas atbildību sākt sarunas ar Padomi, lai izveidotu efektīvāku, pārredzamāku un uz rezultātiem balstītu DFS;

3. pauž vilšanos par to, ka Komisijas priekšlikumā par kopējo palielinājumu nākamajā DFS nav ņemta vērā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un visas ar to saistītās finansiālās sekas, kas nozīmē to, ka valstu nodokļu maksātājiem būs jāmaksā vairāk; uzsver, ka ir pienācīgi jānovērtē, kurus līdzekļus var labāk pārvaldīt valstu līmenī, lai nodrošinātu pilnīgu subsidiaritātes principa ievērošanu;

4. aicina samazināt 2021.–2027. gada DFS resursus no to pašreizējā līmeņa un attiecībā uz šiem resursiem nepārsniegt 1 % no ES-27 NKI;

5. pauž nožēlu par pārāk lielo ES administratīvo izdevumu palielinājumu, kurā netiek arī ņemtas vērā ekonomiskās grūtības, ar kurām saskārušās vairākas dalībvalstis;

6. iebilst pret ierosināto jauno ES pašu resursu ieviešanu, kas galu galā radīs uzņēmumu turpmāku aplikšanu ar nodokļiem un lielāku nodokļu slogu iedzīvotājiem;

7. ierosina ES nevis paplašināt potenciālo pašu resursu sarakstu, bet gan racionalizēt savus pārmērīgos administratīvos izdevumus un izvērtēt, vai dažus līdzekļus varētu efektīvāk pārvaldīt valsts līmenī, lai nodrošinātu pilnīgu subsidiaritātes principa ievērošanu;

8. atgādina par to, ka dalībvalstis ir atbildīgas pašas par savu fiskālo politiku, un uzsver, ka tiesības uzlikt nodokļus ir ES dalībvalstu suverenitātes izpausmes pamatā;

9. uzsver, ka neviena ES iestāde nav tiesīga iekasēt nodokļus no valstu nodokļu maksātājiem;

10. stingri iebilst pret jebkāda veida nosacījumu izmantošanu, lai ES finansējumu padarītu par politiskās šantāžas instrumentu, kā paredzēts jaunajā II budžeta pozīcijā — Kohēzija un vērtības; uzskata to par turpmāku vēršanos pret ES dalībvalstīm, to brīvību un neatkarību;

11. iebilst jebkādiem mēģinājumiem izmantot ES budžetu ar aizsardzības vai militāro jomu saistītiem izdevumiem, kā tas ir paredzēts jaunajā V budžeta pozīcijā;

12. uzsver, ka ES propagandas kampaņas, piemēram, tās, kurās norādīts, ka NKI iemaksas DFS samazinājums kopā ar jauniem ES nodokļiem samazinās iedzīvotāju ieguldījumu ES budžetā, ir tirgvedības pasākumi un nav nedz ētiski, nedz godīgi;

13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijai un Padomei.

 

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0449.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 7. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika