Procedūra : 2019/2886(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0126/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0126/2019

Debates :

PV 23/10/2019 - 7
CRE 23/10/2019 - 7

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0049

<Date>{21/10/2019}21.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0126/2019</NoDocSe>
PDF 160kWORD 45k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām</Titre>

<DocRef>(2019/2886(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Lars Patrick Berg, Jörg Meuthen, Bernhard Zimniok</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0126/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām

(2019/2886(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā 1945. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtus, jo īpaši to 2. pantu,

 ņemot vērā 1949. gada 12. augusta Ženēvas Konvenciju par civiliedzīvotāju aizsardzību kara laikā (Ceturtā Ženēvas konvencija), ko Turcija ratificēja 1954. gadā un kas ir arī starptautisko paražu tiesību daļa,

 ņemot vērā 1993. gada Konvenciju par ķīmisko ieroču izstrādes, izgatavošanas, uzkrāšanas un pielietošanas aizliegumu un ķīmisko ieroču iznīcināšanu (Ķīmisko ieroču konvencija jeb CWC), jo īpaši tās 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu,

 ņemot vērā 1949. gada Ziemeļatlantijas līgumu, jo īpaši tā 1. pantu,

 ņemot vērā Padomes 2001. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 390/2001 par palīdzību Turcijai saistībā ar pirmspievienošanās stratēģiju un jo īpaši par pievienošanās partnerības izveidi[1],

 ņemot vērā Padomes 2008. gada 18. februāra lēmumu par principiem, prioritātēm un nosacījumiem, kas ietverti Eiropas partnerībā ar Turcijas Republiku[2],

 ņemot vērā ES un Turcijas 2015. gada 29. novembra kopīgo rīcības plānu un ES un Turcijas 2016. gada 18. marta paziņojumu,

 ņemot vērā 2016. gada 14. aprīļa rezolūciju par 2015. gada ziņojumu par Turciju[3],

 ņemot vērā 2019. gada 13. marta rezolūciju par Komisijas 2018. gada ziņojumu par Turciju[4],

 ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2019. gada 18. jūnija secinājumus par paplašināšanos un stabilizācijas un asociācijas procesu,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 9. oktobra deklarāciju Eiropas Savienības vārdā,

 ņemot vērā Vispārējo lietu padomes 2019. gada 14. oktobra sanāksmes secinājumus par Sīrijas ziemeļaustrumiem,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā Turcijas valdība 2019. gada 9. oktobrī uzsāka militāru uzbrukumu kurdu spēkiem Sīrijas ziemeļaustrumos;

B. tā kā šīs militārās operācijas rezultātā ir gājuši bojā simtiem civiliedzīvotāju, tādējādi pārkāpjot starptautiskās humanitārās tiesības un jo īpaši Ceturto Ženēvas konvenciju;

C. tā kā 2019. gada 12. oktobrī Turcijas atbalstītie spēki negaidīti uzbruka Sīrijas nākotnes partijas ģenerālsekretārei Hevrin Khalaf un nogalināja viņu, kā arī viņas autovadītāju;

D. tā kā 2019. gada 15. oktobrī Turcija, iespējams, izmantoja fosfora bumbas uzbrukumā Sere Kaniye pilsētai; tā kā saskaņā ar Ķīmisko ieroču konvenciju fosfora bumbu izmantošana ir nelikumīga;

E. tā kā simtiem IS/Da'esh atbalstītāju ir izbēguši no aizturēšanas nometnēm Sīrijas ziemeļaustrumos, kas rada nopietnus drošības draudus ne tikai attiecīgajam reģionam, bet arī Eiropas Savienībai;

F. tā kā Turcijas darbības Sīrijas ziemeļos apdraud cīņu pret islāmistu ekstrēmismu un veicina kalifāta atjaunošanu;

G. tā kā 2019. gada 17. oktobrī ASV un Turcija vienojās par piecu dienu ilgu uguns pārtraukšanu;

H. tā kā Turcijas darbības Sīrijas ziemeļaustrumos apdraud starptautisko mieru un drošību, kā noteikts ANO Statūtu VII nodaļā, un pārkāpj Ziemeļatlantijas līguma 1. pantu;

I. tā kā Turcija, būdama Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pilntiesīga locekle, ar savām darbībām Sīrijā apdraud NATO aliansi un Eiropas drošību;

J. tā kā Turcijas prezidents R. T. Erdogans atkārtoti ir draudējis atvērt migrantiem durvis uz Eiropu;

K. tā kā Turcija nelikumīgi nodarbojas ar dabasgāzes izpēti Kipras piekrastē; tā kā Turcijas valdība izvirza teritoriālas prasības pret Kipru un Grieķiju, pārkāpjot 1923. gada Lozannas līgumu,

1. norāda, ka abas puses ir apsūdzējušas viena otru pamiera pārkāpšanā; turklāt norāda, ka Turcija turpina uzbrukumus Sīrijas ciematiem un ka tādējādi netiek ievērota ASV un Turcijas vienošanās par uguns pārtraukšanu;

2. asi nosoda Turcijas ofensīvu Sīrijas ziemeļaustrumos un aicina Turciju nekavējoties un bez nosacījumiem pārtraukt visus militāros uzbrukumus šajā teritorijā, jo īpaši militāros uzbrukumus, kas nenošķir militāros un civilos mērķus saskaņā ar starptautiskajām humanitārajām tiesībām;

3. atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra lēmumu apturēt ieroču eksportu uz Turciju; aicina visas ES dalībvalstis īstenot oficiālu ES mēroga ieroču embargo visam ieroču eksportam uz Turciju un ieviest individuālas sankcijas pret Turcijas prezidentu R. T. Erdoganu;

4. aicina dalībvalstis ieviest aizliegumu eksportēt uz Turciju jebkādus ieročus, munīciju, militāro aprīkojumu un jebkāda veida preces, ko var izmantot karadarbībai;

5. atzinīgi vērtē Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra lēmumu izveidot sankciju sarakstu, ņemot vērā Turcijas urbšanas darbības Kipras piekrastē; aicina Turciju nekavējoties pārtraukt visas urbšanas darbības šajā teritorijā;

6. nosoda prezidenta R. T. Erdogana draudus attiecībā uz robežu atvēršanu, lai vairāk nekā 3,5 miljoni migrantu varētu iekļūt Eiropā;

7. aicina ES dalībvalstis ierobežot nelegālo migrāciju, aizsargāt ES ārējās un — nepieciešamības gadījumā — iekšējās robežas, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu iekšējo drošību;

8. aicina ES dalībvalstis kopīgi sagatavot un īstenot pasākumus, lai nodrošinātu visu to dalībvalstu drošību, teritoriālo integritāti un neatkarību, kuras robežojas ar Turciju;

9. aicina Komisiju un Padomi pārtraukt sniegt Turcijai jebkādu finansējumu, kas saistīts ar pirmspievienošanās procesu un ES un Turcijas rīcības plānu migrācijas jomā;

10. aicina Komisiju un Padomi oficiāli un pilnībā izbeigt visas sarunas par Turcijas pievienošanos ES, jo tā nav Eiropas valsts un nerīkojas saskaņā ar Eiropas vērtībām, jo īpaši tām, kas vērstas uz miermīlīgas Eiropas saglabāšanu, un tāpēc tai nevajadzētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti;

11. ierosina Ziemeļatlantijas Padomei turpmāk izslēgt Turciju no savām sanāksmēm, līdz tā vairs nepārkāps Ziemeļatlantijas līguma noteikumus;

12. aicina visas konfliktā iesaistītās puses vest sarunas par miermīlīgu konflikta atrisinājumu saskaņā ar ANO Statūtiem un Ziemeļatlantijas līgumu;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD), Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Turciju priekšsēdētājam, Ziemeļatlantijas Padomei un Turcijas Republikas valdībai.

 

[1] OV L 58, 28.02.2001., 1. lpp.

[2] OV L 51, 26.2.2008., 4. lpp.

[3] OV C 58, 15.2.2018., 164. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0200.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika