REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām
21.10.2019 - (2019/2886(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Özlem Demirel, Nikolaj Villumsen, Leila Chaibi, Stelios Kouloglou, Dimitrios Papadimoulis, Konstantinos Arvanitis, Niyazi Kizilyürek, Petros Kokkalis, Giorgos Georgiou
GUE/NGL grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2019
B9-0128/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO Statūtus,
– ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvencijas un to papildprotokolus,
– ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par Sīriju, jo īpaši Rezolūciju 2254(2015), un 2012. gada Ženēvas paziņojumu, par kuru Sīrijas puses vienojās ANO vadītajā Ženēvas procesā,
– ņemot vērā Ženēvas konvencijas par bēgļiem,
– ņemot vērā ANO Konvenciju par bērna tiesībām,
– ņemot vērā Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli[1],
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Sīrijā un ISIS ofensīvu,
– ņemot vērā Padomes 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Sīrijas ziemeļaustrumiem,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā karš Sīrijā astoņos gados ir novedis pie vienas no smagākajām humanitārajām krīzēm, ar ko pasaule ir saskārusies kopš Otrā pasaules kara; tā kā karš joprojām postoši ietekmē Sīrijas iedzīvotājus un līdz šim ir prasījis vairāk nekā 400 000 cilvēku dzīvību un piespiedis aptuveni 11,7 miljonus cilvēku pamest savas mājas, tostarp vairāk nekā 5,6 miljonus cilvēku meklēt patvērumu kaimiņvalstīs un vēl tālāk;
B. tā kā Sīrijas konflikta nepārtrauktu saasināšanos veicina reģiona valstis un plašāka mēroga ietekmes valstis, tostarp Turcija, kas situāciju izmanto savu mērķu sasniegšanai;
C. tā kā Turcijas militārais iebrukums ziemeļaustrumu Sīrijā, kas sākās 9. oktobrī, apdraud mieru un stabilitāti visā reģionā;
D. tā kā mazāk nekā vienā nedēļā Turcijas iebrukuma rezultātā ir gājuši bojā daudzi civiliedzīvotāji un vēl lielāks skaits ir piespiedu kārtā pārvietoti; tā kā saskaņā ar ANO datiem ir pārvietoti vairāk nekā 160 000 cilvēku, tostarp gandrīz 70 000 bērnu; tā kā pašreizējās militārās operācijas kopējo humanitāro ietekmi joprojām ir grūti noskaidrot, bet saskaņā ar ANO starpaģentūru ārkārtas rīcības plānā izklāstīto pilna mēroga militāro operāciju scenāriju tuvākajā laikā varētu būt vajadzīga palīdzība un aizsardzība 400 000 civiliedzīvotāju (sākotnējā aplēse bija 100 000); tā kā — lai gan humānās palīdzības nepieciešamība ir krasi palielinājusies — militārās operācijas ir piespiedušas daudzas starptautiskās NVO pārtraukt pakalpojumu sniegšanu;
E. tā kā vairākas dalībvalstis pārkāpj tiesības uz starptautisko aizsardzību, ko garantē ES un starptautiskās tiesības; tā kā ES un Turcijas vienošanās pamatā ir princips, ka Turcija ir “droša trešā valsts” sīriešiem;
F. tā kā Turcijas varas struktūras tomēr ir aizturējušas Sīrijas iedzīvotājus un piespiedušas viņus parakstīt veidlapas, kurās viņi izsaka vēlmi atgriezties Sīrijā pirms tiek piemērota piespiedu atgriešana; tā kā Turcijas amatpersonas apgalvo, ka aptuveni 340 000 bēgļu ir “brīvprātīgi” atgriezušies Sīrijā; tā kā šāda rīcība liecina, ka Turciju principā nevar uzskatīt par drošu trešo valsti sīriešiem;
G. tā kā kurdu oficiālie pārstāvji ir regulāri minējuši, ka viņiem ir aptuveni 12 000 aizdomās turētu ISIS kaujinieku, tostarp aptuveni 800 eiropiešu; tā kā Eiropas iedzīvotāji un valdības tagad pauž bažas par šo reģionā aizturēto kaujinieku nodomiem un atrašanās vietu, ņemot vērā to, ka ir ziņots par bēgšanas gadījumiem no Ain Issa nometnes un par nedrošību citos objektos; tā kā saskaņā ar jauniem datiem Sīrijas ziemeļdaļā aizturēti atrodas vismaz 430 kaujinieki no Eiropas kopā ar vismaz 700 eiropiešu bērniem, no kuriem daudzi ir dzimuši tur[2];
H. tā kā Rožavas demokrātiskais projekts, kura vadībā ir kurdu sieviešu kustība un kurš sakņojas multietniskā koncepcijā, ir iedrošinošs izaicinājums karu izraisošajām politiskajām struktūrām un ir pelnījis starptautiskās sabiedrības atbalstu, kas tam vienlaikus ir arī vajadzīgs,
1. nosoda Turcijas militāro iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos; uzsver, ka tas apdraud mieru un drošību reģionā un aiz tā robežām un padara politiskā procesa izredzes panākt mieru Sīrijā daudz grūtāk piepildāmas; aicina Turciju nekavējoties pārtraukt militāro iejaukšanos un izvest no Sīrijas teritorijas savus militāros spēkus, tostarp sīriešu starpniekspēkus; nosoda to, ka, neraugoties uz prezidenta R. T. Erdogana agrīnajām norādēm par iebrukumu Sīrijā, ES un NATO nereaģēja un nekavēja Turciju iesaistīties šādā agresijā un joprojām atzīst Turciju par svarīgu partneri;
2. pauž nopietnas bažas par Sīrijā notiekošo karu; uzsver, ka šo konfliktu nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem; mudina visas kara puses pasludināt pamieru visā valsts teritorijā, lai ļautu iebraukt humānās palīdzības konvojiem un veicinātu drošu, ātru, netraucētu un stabilu humāno palīdzību; mudina visas puses Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā stingri ievērot un atbalstīt miera ceļvedi saskaņā ar Sīrijas vadītu politisku procesu;
3. pauž ārkārtēju satraukumu par situāciju, kādā ir 13 miljoni sīriešu, kuriem ir nepieciešama humānā palīdzība un no kuriem saskaņā ar ANO sniegto informāciju viena trešdaļa dzīvo no Sīrijas iekšzemes nepiekļūstamās teritorijās, tostarp 2 miljoni iekšzemē pārvietotu personu t. s. Idlibas deeskalācijas zonā; kritizē to, ka, lai gan Komisija ir apstiprinājusi humāno palīdzību EUR 70 miljonu apmērā ziemeļaustrumu Sīrijā, šī summa ir iesaldēta;
4. pauž nopietnas bažas par Turcijas plāniem pārvest lielu skaitu Sīrijas bēgļu no Turcijas uz okupētajiem Sīrijas ziemeļaustrumiem; atgādina Turcijai par tās pienākumu ievērot neizraidīšanas principu; aicina Turciju pārtraukt Sīrijas valstspiederīgo piespiedu atgriešanu Sīrijā un atkārtoti iebilst pret “drošo zonu” jēdzienu un tā izmantošanu;
5. nosoda to, ka Turcija ir paredzējusi izmantot demogrāfisko inženieriju, kuras mērķis ir padzīt kurdus no viņu teritorijas; nosoda to, ka Turcija turpina iznīcināt esošās demokrātiskās struktūras Sīrijā un ka globālie aktori reģionā to ir atļāvuši darīt;
6. asi kritizē ASV un Turcijas vienošanos par pamieru, kurā ierosināts, ka kurdu tautai Sīrijā jāpadodas Turcijai, un paredzēta Sīrijas teritorijas okupācija no Turcijas puses, tādējādi radot Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu pārkāpumu;
7. pauž nopietnas bažas par strauji arvien pasliktinošos humanitāro stāvokli Sīrijas ziemeļaustrumos; aicina visas iesaistītās puses atturēties no uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un humānās palīdzības sniedzējiem un rīkoties savaldīgi, lai aizsargātu cita starpā civiliedzīvotājus, ūdensapgādi, veselības aprūpes iestādes, skolas un pārvietoto cilvēku nometnes, kā arī enerģētikas un ceļu infrastruktūru; aicina visas kaujās iesaistītās puses nodrošināt, ka tiek garantēta pārvietošanās brīvība un humānās palīdzības piekļuve;
8. ar dziļām bažām norāda uz ziņojumiem par kara noziegumiem un civiliedzīvotāju slepkavībām, piemēram, kurdu politiķa Hevrin Khalaf slepkavību; aicina visas puses izmeklēt iespējamus starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus, jo īpaši nelikumīgos uzbrukumus civiliedzīvotājiem un civilajai infrastruktūrai, un nodrošināt, ka vainīgās personas tiek sauktas pie atbildības; uzsver, ka iekļaujoša un uzticama dialoga kontekstā Sīrijas tautai būtu jānosaka piemērots process un mehānismi, kā panākt taisnīgumu, izlīgumu, patiesību un atbildību par smagajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem, tostarp tiem, ko veikuši Turcijas militārie spēki, kā arī reparācijas un efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus cietušajiem;
9. pauž dziļas bažas par ISIS kaujinieku atbrīvošanu; asi kritizē to, ka gandrīz neviena dalībvalsts līdz šim nav bijusi ieinteresēta risināt kaujinieku no Eiropas un viņu ģimeņu problēmu; aicina dalībvalstis, jo īpaši Franciju, Apvienoto Karalisti, Vāciju, Beļģiju un Zviedriju, no kurām ir lielākā daļa ārvalstu kaujinieku, repatriēt savus ISIS kaujiniekus un tos tiesāt izcelsmes valstīs; steidzami aicina veikt proaktīvus pasākumus, lai repatriētu ISIS kaujinieku bērnus, no kuriem lielākā daļa ir jaunāki par 8 gadiem un kuri būtu jāuzskata par konfliktu upuriem un kā pret tādiem arī jāattiecas;
10. pauž bažas par atmosfēras militarizāciju Turcijas sabiedrībā un nacionālistisku retoriku, kas paredz kriminālatbildību par kara kritizēšanu vai iestāšanos par kurdu jautājuma miermīlīgu risināšanu; ar bažām norāda uz pieaugošo demokrātiskās opozīcijas apspiešanu Turcijā;
11. pauž dziļu nožēlu par to, ka dalībvalstīm neizdodas vienoties par tūlītēju efektīvu ieroču embargo pret Turciju; aicina ES un dalībvalstis noteikt Turcijai pilnīgu ieroču embargo; norāda uz ieroču embargo, ko noteikušas dažas dalībvalstis, bet kritizē to, ka tas galvenokārt attiecas uz ieroču piegādi nākotnē; uzstāj uz tūlītēju jebkāda veida dalībvalstu militārās sadarbības ar Turciju pārtraukšanu; steidzami aicina dalībvalstis stingri izpildīt saistības, kas izriet no Padomes Kopējās nostājas 2008/944/KĀDP par ieroču eksporta kontroli, jo īpaši no 4. kritērija par reģionālo stabilitāti saistībā ar to ieroču eksporta uz Turciju politiku; atkārtoti iestājas par to, ka Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP ir jāpārskata un jāatjaunina, lai stingri piemērotu un īstenotu tajā minētos kritērijus un izveidotu sankciju mehānismu; aicina augstā pārstāvja un priekšsēdētāja vietnieka amata kandidātu Žuzepu Borelu izturēties pret šo procedūru ar prioritāti;
12. stingri atbalsta Sīrijas teritoriālo integritāti un Sīrijas iedzīvotāju tiesības pašiem noteikt savu nākotni; atzinīgi vērtē Sīrijas pašas vadītas un kontrolētas Konstitucionālās komitejas izveidi 30. septembrī; pauž cerību, ka šīs komitejas izveide iezīmē sākumu politiskam procesam, kas izbeigs Sīrijas konfliktu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju 2254(2015), un tas notiks, ievērojot visu Sīrijas iedzīvotāju leģitīmās cerības; uzsver, ka šis process var būt sekmīgs tikai tad, ja varēs piedalīties visas Sīrijas sabiedrības daļas, tostarp kurdu tauta; aicina atzīt Sīrijas ziemeļos esošo reģionālo pašpārvaldi, kurai vajadzētu kļūt par svarīgu partneri notiekošajās sarunās par jauno Sīrijas konstitūciju; uzsver, ka šī pārvalde, kas ir izrādījusies stabila demokrātiska struktūra, varētu kalpot kā paraugs diskusijām par jaunu Sīrijas konstitūciju, par kuru Sīrijas tautai būtu jālemj bez ārvalstu iejaukšanās;
13. aicina ES un dalībvalstis izdarīt maksimālu politisko, diplomātisko un ekonomisko spiedienu uz Turciju, lai piespiestu to pārtraukt invāziju Sīrijā un izvest karaspēku, tostarp starpniekspēkus; uzstāj, ņemot vērā starptautisko tiesību pārkāpumus Sīrijā, ka ir jāiesaldē nolīgums par muitas savienību; aicina dalībvalstis pārskatīt savu ekonomisko sadarbību ar Turciju un izbeigt visas programmas jomās, kas saistītas ar militāro jomu;
14. aicina ES un tās dalībvalstis nodrošināt nepieciešamo elastīga un ārkārtas finansējuma līmeni un palīdzēt humānās palīdzības sniedzējiem centienos efektīvi reaģēt uz humanitāro krīzi;
15. aicina visas dalībvalstis, ne tikai priekšplānā esošās, nodrošināt, ka Sīrijas patvēruma meklētājiem ir pieejama starptautiskā aizsardzība, jo īpaši ņemot vērā nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus pret sīriešiem Turcijā un augsto izraidīšanas risku; atgādina, ka gan ES, gan visām tās dalībvalstīm ir kolektīva atbildība attiecībā pret bēgļiem un imigrantiem, kas bēg no kara, haosa, ekonomiskā posta, bada un nāves un kas cieš globālās neoliberālās ekonomikas politikas dēļ; noraida jebkādus mēģinājumus izmantot bēgļus politiskiem mērķiem un spiediena izdarīšanai;
16. aicina ES vēstniecības un konsulārās pārstāvniecības izsniegt humanitārās vīzas patvēruma meklētājiem no Sīrijas un aicina dalībvalstis pastiprināt drošus un likumīgus patvēruma meklēšanas veidus, tostarp izmantojot pārmitināšanas programmas un humanitāros koridorus valsts un ES līmenī; aicina dalībvalstis jo īpaši apņemties nodrošināt lielu skaitu pārmitināšanas vietu, lai nodrošinātu vērienīgu ES ieguldījumu UNHCR vispārējās pārmitināšanas vajadzībām;
17. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Eiropadomes priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētājam, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / Savienības augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem, Turcijas valdībai un parlamentam, ANO ģenerālsekretāram, Savienības Vidusjūrai ģenerālsekretāram un Arābu valstu līgai.
- [1] OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.
- [2] Egmont Royal starptautisko attiecību institūts, “Jauni dati par Eiropas pilsoņiem, kas aizturēti Sīrijā un Irākā”, 2019. gada 15. oktobris, http://www.egmontinstitute.be/new-figures-on-european-nationals-detained-in-syria-and-iraq/?utm_source=Medias&utm_campaign=b11ea7618c-Publ-Sven-Europe_superpower-power-politics_COPY_01&utm_medium=email&utm_term=0_f4512ae3a9-b11ea7618c-219837381