Procedūra : 2019/2886(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0129/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0129/2019

Debates :

PV 23/10/2019 - 7
CRE 23/10/2019 - 7

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0049

<Date>{21/10/2019}21.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0129/2019</NoDocSe>
PDF 176kWORD 49k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām</Titre>

<DocRef>(2019/2886(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Kati Piri, Nacho Sánchez Amor</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0123/2019

B9-0129/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Turcijas militārajām operācijām Sīrijas ziemeļaustrumos un to sekām

(2019/2886(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Eiropadomes 2019. gada 17. oktobra secinājumus par Turciju, nelegālajiem urbumiem un MH17,

 ņemot vērā Ārlietu padomes 2019. gada 14. oktobra secinājumus par Sīriju,

 ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos ES vārdā sniegto 2019. gada 9. oktobra deklarāciju par jaunākajām norisēm Sīrijas ziemeļaustrumu daļā,

 ņemot vērā ASV un Turcijas 2019. gada 17. oktobra vienošanos;

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) līgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, tostarp ANO Konvenciju par bērna tiesībām,

 ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

 ņemot vērā 1951. gada Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada Protokolu,

 ņemot vērā 1949. gada NATO līgumu,

 ņemot vērā 1993. gada Konvenciju par ķīmiskajiem ieročiem,

 ņemot vērā Komisijas un Savienības augstās pārstāves 2017. gada 14. marta kopīgo paziņojumu „Elementi ES stratēģijai attiecībā uz Sīriju” (JOIN(2017)0011) un Padomes 2017. gada 3. aprīļa secinājumus par Sīriju, kuri kopā veido jauno ES stratēģiju attiecībā uz Sīriju,

 ņemot vērā ANO Drošības padomes (ANO DP) rezolūcijas par Sīriju un jo īpaši 2015. gada 18. decembra Rezolūciju 2254(2015), 2017. gada 19. decembra Rezolūciju 2393(2017) par atļauju sniegt palīdzību pāri robežām un pāri konflikta līnijām Sīrijā un 2018. gada 24. februāra rezolūciju 2401(2018) par karadarbības izbeigšanu Sīrijā uz 30 dienām, lai nodrošinātu humānās palīdzības piegādi,

 ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2016. gada 21. decembra Rezolūciju 71/248 par starptautiska, objektīva un neatkarīga mehānisma izveidi, lai atbalstītu izmeklēšanu un veiktu to personu kriminālvajāšanu, kuras saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir atbildīgas par vissmagākajiem noziegumiem, kas kopš 2011. gada marta izdarīti Sīrijas Arābu Republikā;

 ņemot vērā Romas statūtus un Starptautiskās Tiesas dibināšanas dokumentus, kā arī dokumentus, kas attiecas uz ad hoc tribunāliem, tostarp Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, Starptautisko Kara noziegumu tribunālu Ruandai un Īpašo tribunālu Libānai,

 ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Sīriju,

 ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas par Turciju,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ASV prezidents Donalds Tramps 6. oktobra telefonsarunā ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu paziņoja, ka ASV nestāvētu ceļā Turcijas ofensīvai Sīrijas ziemeļaustrumos, par kuru R. T. Erdogans bija paziņojis dažas dienas iepriekš; tā kā šai sarunai sekojošā paziņojumā ASV paziņoja par sava karaspēka izvešanu no “attiecīgajām” teritorijām, tādējādi faktiski paverot ceļu Turcijas ofensīvai; tā kā pēc šī paziņojuma 9. oktobrī Turcijas armija ar Sīrijas Arābu kaujinieku atbalstu uzsāka artilērijas apšaudi un bombardēšanu Turcijas un Sīrijas pierobežas pozīcijās, kā arī sāka ievest sauszemes spēkus Sīrijas ziemeļaustrumos; tā kā ANO Drošības padome vēl nav veikusi nekādus pasākumus, reaģējot uz krīzi;

B. tā kā Turcijas valdība par savu galveno Sīrijas ziemeļaustrumos īstenotās militārās operācijas mērķi ir noteikusi Sīrijas Demokrātiskos spēkus (Syrian Democratic Forces — SDF); tā kā Sīrijas Demokrātiskajiem spēkiem bija ļoti svarīga loma globālās koalīcijas cīņā pret teroristisko organizāciju Da’esh; tā kā Sīrijas Demokrātiskie spēki karā pret Da’esh zaudēja aptuveni 11 000 cīnītāju; tā kā Sīrijas Demokrātiskos spēkus vada Tautas aizsardzības vienības (YPG), ko Turcija uzskata par Kurdu strādnieku partijas atzaru, savukārt šī partija ir iekļauta Turcijas un ES veidotajos teroristisko organizāciju sarakstos;

C. tā kā Sīrijas ziemeļaustrumu daļā darbojošās kurdu pārvaldes iestāde, kuras pārziņā ir veselības jautājumi, 17. oktobrī ziņoja, ka kopš Turcijas ofensīvas sākuma Sīrijā ir nogalināti vismaz 218 civiliedzīvotāji, tostarp 18 bērni; tā kā saskaņā ar Turcijas iestāžu sniegto informāciju kopš 15. oktobra Turcijā mīnmetēju uzbrukumos, kuros tiek vainoti Sīrijas kurdu spēki, ir gājuši bojā 18 civiliedzīvotāji un 150 tikuši ievainoti;

D. tā kā saskaņā ar ANO datiem kopš Turcijas ofensīvas sākuma ir tikuši pārvietoti vairāk nekā 130 000 cilvēku; tā kā Turcija norāda, ka ir nogalinājusi gandrīz 600 “teroristu” un Sīrijas Cilvēktiesību novērošanas centra ziņojumi liecina, ka tikuši nogalināti desmitiem civiliedzīvotāju; tā kā Turcijas armija un tās sabiedrotie Sīrijas Arābu kaujinieki pastrādā nežēlīgas zvērības pret Sīrijas Demokrātisko spēku cīnītājiem, vietējiem politiķiem un aktīvistiem, kā arī civiliedzīvotājiem;

E. tā kā Turcijas atbalstītie spēki, iespējams, ir izmantojuši baltā fosfora munīciju; tā kā fotogrāfijās un videoierakstos, kas uzņemti Tal Tamr un al-Hasakah slimnīcās, ir redzami bērni ar smagiem ķīmiskiem apdegumiem; tā kā Turcija ir noraidījusi šīs apsūdzības; tā kā Sīrijas demokrātiskie spēki ir aicinājuši starptautiskās organizācijas nosūtīt ekspertus šā jautājuma izmeklēšanai; tā kā ANO ķīmisko ieroču inspektori ir paziņojuši, ka ir sākuši vākt informāciju saistībā ar šīm apsūdzībām;

F. tā kā tiek ziņots, ka Turcijas ofensīvas laikā no Sīrijas Demokrātisko spēku gūsta ir izbēguši simtiem Da’esh locekļu, kuru vidū ir arī ES pilsoņi; tā kā viņu atrašanās vieta patlaban nav zināma; tā kā Sīrijas Demokrātiskie spēki norāda, ka to gūstā atrodas apmēram 10 000 “Islāma valsts” kaujinieku;

G. tā kā eksistē ticami ziņojumi par to, ka Turcijas iestādes dažādās provincēs kopš 2019. gada jūlija patvaļīgi aiztur sīriešus un piespiedu kārtā atgriež viņus Sīrijas ziemeļu daļā, tādējādi pārkāpjot Turcijas starptautisko pienākumu neatgriezt cilvēkus vietās, kur viņi varētu saskarties ar reālu vajāšanas, spīdzināšanas vai cita veida nežēlīgas izturēšanās risku vai draudiem dzīvībai;

H. tā kā drošo zonu izveide Sīrijā rada nopietnas bažas gan par konflikta dēļ pārvietoto cilvēku drošību, gan arī to cilvēku drošību, kuri varētu tikt pārcelti no Turcijas; tā kā, izveidojot šādas zonas, tiktu pārkāptas vietējo iedzīvotāju tiesības un radītas būtiskas demogrāfiskās pārmaiņas attiecīgajā teritorijā, un vietējā sabiedrība uz to reaģētu ar noraidījumu un pretestību; tā kā militāro konfliktu kontekstā drošās zonas bieži kļūst par “kara zonām” civiliedzīvotājiem;

I. tā kā Padome ir nosodījusi Turcijas operāciju un apņēmusies veikt pirmos pasākumus attiecībā uz ieroču pārdošanu Turcijai; tā kā vairākas ES dalībvalstis jau ir oficiāli apturējušas ieroču pārdošanu Turcijai saskaņā ar Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli;

J. tā kā 1995. gadā stājās spēkā Turcijas un ES muitas savienība, kas kopš tā laika nav mainījusies; tā kā muitas savienības ieviešanas rezultātā divpusējās tirdzniecības vērtība ir palielinājusies vairāk nekā četrkārtīgi; tā kā 2018. gadā Turcija joprojām bija ES piektā lielākā tirdzniecības partnere, savukārt ES pārliecinoši ir Turcijas svarīgākā tirdzniecības partnere un tās galvenais ārvalstu tiešo investīciju avots; tā kā 2018. gadā ES, ņemot vērā politisko notikumu satraucošo attīstību Turcijā, apturēja muitas savienības modernizēšanas iniciatīvu;

K. tā kā ES Bēgļu atbalsta mehānisms Turcijā nodrošina ievērojamu papildu finansējumu bēgļu atbalstam Turcijā un tā kopējais finansējums ir 6 miljardi EUR; tā kā Turcija, saskaroties ar vēl nepieredzēta apmēra cilvēku pieplūdumu, kuri meklē glābiņu no kara Sīrijā, patlaban uzņem vairāk nekā 3,6 miljonus Sīrijas bēgļu; tā kā Turcija pieliek vērā ņemamas pūles, lai sniegtu šiem bēgļiem humāno palīdzību un atbalstu attīstībai;

L. tā kā Turcija joprojām ir ļoti svarīga ES partnere, NATO dalībvalsts un nozīmīgs rīcībspēks Sīrijas krīzē un reģionā; tā kā NATO līguma 1. pantā ir noteikts, ka līguma puses apņemas ar mierīgiem paņēmieniem atrisināt jebkuru starptautisku konfliktu, kurā tās varētu būt iesaistītas, ar savu rīcību neapdraudot starptautisko mieru, drošību un taisnīgumu, un starptautiskajās attiecībās atturēties no jebkāda veida draudiem vai spēka lietošanas, kas ir pretrunā Apvienoto Nāciju Organizācijas mērķiem;

M. tā kā ES oficiālā nostāja ir turpināt apņēmīgi atbalstīt Sīrijas valsts vienotību, suverenitāti un teritoriālo integritāti; tā kā šos mērķus var garantēt vienīgi īstena politiska pāreja saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 2254 un 2012. gada Ženēvas paziņojumu, par ko Sīrijas puses sarunu ceļā vienojās ANO vadītajā Ženēvas procesā;

N. tā kā Sīrijas Arābu Republikas valdība un Sīrijas sarunu komisija ANO vadītajā procesā panāca vienošanos par uzticamas, līdzsvarotas un iekļaujošas Konstitucionālās komitejas izveidi, kurai būtu jāsekmē politiska risinājuma rašana Sīrijas karam;

O. tā kā gan starptautiskās sabiedrības, gan katras atsevišķas valsts pienākums ir, cita starpā piemērojot universālās jurisdikcijas principu un valstu tiesību aktus, saukt pie atbildības tos, kuri vainojami Sīrijas konflikta laikā pastrādātajos starptautiskajos cilvēktiesību un humanitāro tiesību pārkāpumos; tā kā to var izdarīt, vai nu balstoties uz pastāvošajiem valstu un starptautiskajiem tiesību aizsardzības līdzekļiem, piemēram, valstu tiesām un starptautiskajiem tribunāliem, vai šim nolūkam izveidojot ad hoc starptautiskus kara noziegumu tribunālus; tā kā papildus šādai personu kriminālatbildībai arī valstis noteiktos apstākļos var tikt apsūdzētas par to saistību pārkāpumiem, kuras noteiktas Starptautiskās Tiesas jurisdikcijā esošajos starptautiskajos līgumos un konvencijās, tostarp 1984. gada Konvencijā pret spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodīšanu un 1948. gada Konvencijā par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to,

1. stingri nosoda Turcijas iebrukumu Sīrijas ziemeļaustrumos, norādot, ka tas ir starptautisko tiesību pārkāpums, kas nopietni apdraud reģiona relatīvo stabilitāti un drošību, pakļauj civiliedzīvotājus masveida pārvietošanai un varētu veicināt Da’esh atjaunošanos, kas apdraud iedzīvotāju drošību Sīrijā, Turcijā, plašākā apkaimē un Eiropas Savienībā, kā arī visā pasaulē; pauž nožēlu par to, ka Amerikas Savienotās Valstis ir neuzticamas sabiedrotās, ņemot vērā veidu, kādā tās darīja zināmu un īstenoja savu spēku izvešanu no Sīrijas ziemeļaustrumu teritorijas;

2. aicina Turciju nekavējoties un pilnībā izbeigt militāro operāciju Sīrijas ziemeļaustrumos, izsludināt pastāvīgu pamieru un izvest no Sīrijas teritorijas visus savus spēkus;

3. atzīst un godina Sīrijas Demokrātisko spēku, jo īpaši sieviešu, izšķirīgi nozīmīgo ieguldījumu, kā sabiedrotajiem cīnoties pret Da’esh, un atkārtoti apliecināto brīvības un pilsonisko tiesību nozīmi kurdu vairākuma apdzīvotā Sīrijas reģiona sociālās, politiskās un kultūras dzīves attīstībā;

4. pieņem zināšanai ASV un Turcijas 17. oktobra vienošanos par pagaidu pamieru; tomēr noraida vienošanās noteikumus, kas leģitimizē Turcijas okupētas “drošās zonas” Sīrijas ziemeļaustrumos; turklāt pauž dziļas bažas par to, ka šī vienošanās paredz ne vien vietējo iedzīvotāju — kurdu, jezīdu un asīriešu, turkmēņu, armēņu, arābu un citu minoritāšu pārstāvju — pārvietošanu, bet arī viņu pārcelšanu uz teritorijām, kurās vairākums iedzīvotāju ir arābi, tādējādi radot jaunu spriedzi un draudus civiliedzīvotāju drošībai; uzstāj, ka Sīrijas konfliktam būtu jāvar rast globālu politisku risinājumu, kura pamatā būtu Sīrijas valsts vienotības, suverenitātes un teritoriālās integritātes atzīšana un pilnībā ievērotas visu Sīrijas sabiedrības etnisko un reliģisko grupu tiesības saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 2254 un 2012. gada Ženēvas paziņojumu, par kuru Sīrijas puses vienojās ANO vadītajā Ženēvas procesā un kurš veido pamatu patiesai politiskai pārejai;

5. šajā sakarībā atzinīgi vērtē Konstitucionālās komitejas darbības sākšanu un ANO ģenerālsekretāra īpašā sūtņa Sīrijā Geir O. Pedersen centienus, jo tam būtu jānodrošina uzticams, līdzsvarots un iekļaujošs pamats bez ārējas iejaukšanās īstenotam politiskajam procesam starp Sīrijas pusēm; prasa, lai šajā procesā tiktu iesaistīti arī Sīrijas Demokrātiskie spēki; atgādina, ka militārs konflikta risinājums nevar būt ilgtspējīgs, un aicina visas puses pilnībā ievērot ANO Drošības padomes rezolūcijas, kurās ir pieprasīts nekavējoties pārtraukt karadarbību, izbeigt aplenkumus, ļaut visā valstī netraucēti un bez šķēršļiem piegādāt humāno palīdzību un visām pusēm nodrošināt humānās palīdzības sniedzēju aizsardzību;

6. stingri noraida Turcijas plānus izveidot Sīrijas ziemeļaustrumu pierobežā tā dēvēto drošo zonu; uzsver, ka Sīrijas bēgļu vai iekšzemē pārvietotu personu pārcelšana uz šo teritoriju būtu smags starptautisko konvencionālo bēgļu tiesību, starptautisko humanitāro tiesību un neizraidīšanas principa pārkāpums; atgādina, ka bēgļu atgriešanai jebkurā gadījumā ir jābūt drošai, brīvprātīgai un cieņpilnai un ka pašreizējie apstākļi ir tādi, ka šāda pārvietošana kategoriski nav pieļaujama; uzstāj, ka šādām teritorijām nevar sniegt ES stabilizācijas un attīstības palīdzību;

7. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Padomē nākt klajā ar iniciatīvu visām ES dalībvalstīm tikmēr, kamēr turpinās Turcijas militārā operācija Sīrijā, saskaņā ar Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP nekavējoties un pilnībā pārtraukt visas licences ieroču eksportam uz Turciju un citām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm, kuru gadījumā ir pamatoti uzskatāms, ka tās nopietni pārkāpušas starptautiskās tiesības, tostarp attiecinot to arī uz divējāda lietojuma tehnoloģiju precēm; atzinīgi vērtē to, ka dažas dalībvalstis jau īsteno šo pasākumu;

8. aicina Padomi piemērot individuālus un mērķtiecīgus ierobežojošos pasākumus, jo īpaši aktīvu iesaldēšanu un ieceļošanas aizliegumu ES, attiecībā uz jebkuru personu vai struktūru, kas ir atbildīga par nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu plānošanu, vadīšanu vai īstenošanu militārās operācijas kontekstā Sīrijas ziemeļaustrumos vai palīdzējusi, finansējusi vai piedalījusies šādu pārkāpumu plānošanā, vadīšanā vai īstenošanā;

9. aicina Padomi apsvērt iespēju, lai novērstu situācijas saasināšanos Sīrijas ziemeļaustrumu daļā, apturēt tirdzniecības preferences saskaņā ar nolīgumu par lauksaimniecības produktiem un — kā galējo līdzekli — apturēt ES un Turcijas muitas savienības darbību;

10. mudina ANO Drošības padomi nekavējoties ieviest visus pieejamos instrumentus, lai aizsargātu civiliedzīvotājus;

11. aicina Turcijas iestādes un citas konfliktā iesaistītās puses ievērot starptautiskās humanitārās tiesības, kas prasa attiecīgajiem rīcībspēkiem veikt visus piesardzības pasākumus, lai nepieļautu civiliedzīvotāju upurus, izmeklēt iespējamos prettiesiskos uzbrukumus, nodrošināt pietiekamu atbalstu pārvietotajām personām un nodrošināt, ka sauszemes spēki neaizskar, patvaļīgi neaiztur vai nežēlīgi neizturas pret iedzīvotājiem, kuri paliek konflikta teritorijā, kā arī nodrošināt humānās palīdzības darbinieku drošību;

12. stingri nosoda pazīstamās kurdu politiķes Hevrin Khalaf patvaļīgo nonāvēšanu, ko saskaņā ar sniegtajām ziņām izdarījuši Turcijas sabiedrotā grupējuma Ahrar al-Sharqiya kaujinieki; prasa izmeklēt šo slepkavību, kā arī citus patvaļīgas nonāvēšanas gadījumus, un saukt pie atbildības šajos noziegumos vainojamās personas;

13. pauž ārkārtīgi dziļas bažas par apgalvojumiem, ka Turcijas bruņotie spēki un/vai to sabiedrotie izmanto starptautiskajās tiesībās aizliegtu vielu — balto fosforu — pret civiliedzīvotājiem; pilnībā atbalsta Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijas (OPCW) darbu, tai uzsākot izmeklēšanu par iespējamo baltā fosfora izmantošanu; prasa saukt vainīgās personas pie atbildības;

14. mudina Turcijas iestādes nevērsties pret žurnālistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem par kritiskas nostājas paušanu ziņojumos par militārās operācijas norisi, kā arī pašā Turcijā nevērst represijas pret demokrātiski ievēlētiem kurdu mēriem, kā arī politiķiem un miermīlīgiem aktīvistiem;

15. mudina visas konfliktā iesaistītās puses, tostarp Turciju, kopā ar Sīrijas valdību un kurdu spēkiem nodrošināt netraucētu piekļuvi vietējām un starptautiskajām humānās palīdzības organizācijām;

16. aicina ES dalībvalstis sagatavot ārkārtas rīcības plānus saistībā ar draudiem drošībai, kurus var radīt Da’esh ārvalstu kaujinieku iespējamā atgriešanās, un īstenot starptautiskajiem standartiem atbilstošu kriminālvajāšanu par šādu personu pastrādātajām zvērībām; turklāt uzsver humanitāro pienākumu droši repatriēt ES valstspiederīgo bērnus;

17. atzinīgi vērtē ES apņemšanos turpināt sniegt humāno palīdzību Sīrijas kaimiņvalstīm, jo īpaši Turcijai, kas turpina uzņemt miljoniem bēgļu; uzskata par nepieņemamu to, ka Turcijas prezidents R. T. Erdogans padara bēgļus par ieroci, ko izmantot, lai šantažētu ES; aicina dalībvalstis uzņemties daudz stingrākas saistības attiecībā uz atbildības dalīšanu, lai bēgļi, kas bēg no karadarbības zonām Sīrijā, varētu rast aizsardzību ārpus tuvākajiem kaimiņu reģioniem, šajā nolūkā izmantojot pārmitināšanu, strukturējot humanitāros koridorus un humanitārās uzņemšanas shēmas, kā arī ieviešot vienkāršotu ģimenes atkalapvienošanās procedūru un elastīgāku vīzu režīmu; aicina ES un dalībvalstis sniegt papildu finansējumu Irākas Kurdistānas reģionālajai valdībai, lai tai būtu pa spēkam pārvaldīt bēgļu pieplūdumu no Sīrijas;

18. atzīst, ka Turcijai ir leģitīmas bažas par drošību, tomēr uzstāj, ka tās jārisina nevis ar militārām darbībām, bet ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem, ievērojot starptautiskās tiesības, tostarp humanitārās tiesības;

19. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, ANO un Arābu valstu līgas īpašajam sūtnim Sīrijā un visām Sīrijas konfliktā iesaistītajām pusēm.

 

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika