Procedūra : 2019/2755(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0131/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0131/2019

Debates :

PV 23/10/2019 - 18
CRE 23/10/2019 - 18

Balsojumi :

PV 24/10/2019 - 8.9
CRE 24/10/2019 - 8.9
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{21/10/2019}21.10.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0131/2019</NoDocSe>
PDF 155kWORD 44k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumiem B9-0052/2019 un B9-0053/2019, uz kuriem jāatbild mutiski,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā</Titre>

<DocRef>(2019/2755(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Annalisa Tardino, Tom Vandendriessche</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0131/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā

(2019/2755(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā ANO 1951. gada Ženēvas Konvenciju, 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) un 1979. gada Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR),

 ņemot vērā 2018. gada Globālo paktu par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju,

 ņemot vērā Padomes 2002. gada 28. novembra Direktīvu 2002/90/EK, ar ko definē neatļautas ieceļošanas, tranzīta un uzturēšanās atbalstīšanu[1] (Atbalstīšanas direktīva),

 ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvu 2008/115/EK par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi[2] (Atgriešanas direktīva),

 ņemot vērā uzklausīšanu par meklēšanu un glābšanu Vidusjūrā, ko 2019. gada 3. oktobrī rīkoja Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja,

 ņemot vērā jautājumus Padomei (O-000024/19 – B9-0052/2019) un Komisijai (O-000025/19 – B9-0053/2019) par meklēšanu un glābšanu Vidusjūrā,

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A. tā kā pēdējos 5 gados Eiropa ir saskārusies ar nepieredzētu migrācijas krīzi, kas joprojām turpinās;

B. tā kā Vidusjūra ir kļuvusi par iecienītu ceļu, pa kuru migrantiem no Āfrikas un citām pasaules daļām nokļūt Eiropā;

C. tā kā palīdzība nelegālajiem migrantiem šķērsot Vidusjūru var būt cilvēku kontrabanda, kas ir smags noziegums;

D. tā kā daži NVO kuģi veic meklēšanas un glābšanas operācijas Vidusjūrā, savu darbu nekoordinējot ar attiecīgajiem koordinācijas centriem, kuri izveidoti saskaņā ar Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras;

E. tā kā jūrasnespējīgi kuģi apdraud cilvēku dzīvību, ne tikai izraisot nāves gadījumus, bet arī traucējot tirdzniecības kuģiem Vidusjūrā;

F. tā kā piekrastes dalībvalstīm un dalībvalstīm ar ārējo robežu ir vienām pašām jāstājas pretī Angelas Merkeles atvērto durvju politikas sekām,

1. atzīst, ka ir jāļauj dalībvalstīm vajadzības gadījumā atjaunot iekšējās robežas, lai garantētu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu iekšējo drošību;

2. uzsver, ka NVO kuģu kapteiņiem un apkalpei būtu jāatturas no migrantu kontrabandas veicināšanas meklēšanas un glābšanas darbību aizsegā, jo tas ir noziedzīgs nodarījums; turklāt uzsver, ka viņiem ir jāievēro meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru norādījumi un dalībvalstu tiesību akti;

3. aicina Komisiju monitorēt un izmeklēt meklēšanas un glābšanas darbības, ko Vidusjūrā veic NVO, īpaši tādas, kuras finansē ES; prasa, lai dalībvalstis īsteno pasākumus, kas liegtu NVO kļūt par nelegālu imigrantu taksometru, jo tas kalpo par pievilcējfaktoru, kurš apdraud vairāk cilvēku dzīvību;

4. apstiprina, ka Frontex meklēšanas un glābšanas operācijas var veikt tikai tad, ja to pieprasa kāda dalībvalsts, jo šādas operācijas ir dalībvalstu kompetencē; atzīmē, ka Frontex nav atļauts atgriezt migrantus uz Lībiju, bet tas pats neattiecas uz NVO, kas darbojas Vidusjūrā;

5. norāda, ka pagaidu “Maltas vienošanās” par Vidusjūras centrālajā daļā izglābto migrantu izkāpšanu un pārcelšanu ir politiski neveiksmīga; atgādina, ka ciešā sadarbībā ar trešām valstīm, it īpaši imigrantu izcelsmes valstīm, ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja, kas aizstātu pastāvošo sistēmu un neefektīvos ad hoc risinājumus;

6. apstiprina, ka nelegālie migranti, kam nav piešķirts patvērums, cik vien drīz saprātīgi iespējams būtu jāatgriež viņu izcelsmes valstī; mudina dalībvalstis un ES sākt programmas, kuru mērķis būtu panākt pieņemamus apstākļus uzņemšanas centros trešās valstīs;

7. aicina dalībvalstis, lemjot, vai migrantiem no trešām valstīm piešķirt uzturēšanās vai patvēruma tiesības, migrantu tiesības līdzsvarot ar ES iedzīvotāju tiesībām un aizsargāt Eiropas dzīvesveidu; aicina dalībvalstis vēlreiz apstiprināt, ka notiesātām personām tiek piešķirta ierobežota aizsardzība saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, un atkārtot, ka ekonomiskajiem migrantiem šī aizsardzība nepienākas;

8. norāda, ka Eiropa nebūtu jāuzskata par plaši atvērtu ekonomiskiem oportūnistiem no Āfrikas vai labuma meklētājiem no citiem pasaules reģioniem;

9. iebilst pret likumīgu migrācijas iespēju vairošanu un stingri noraida noteikumus, ko paredz 2018. gada Globālais pakts par drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju;

10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam un Eiropolam.

[1] OV L 328, 5.12.2002., 17. lpp.

[2] OV L 348, 24.12.2008., 98. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika