REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā
21.10.2019 - (2019/2755(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu
Lena Düpont
PPE grupas vārdā
B9-0132/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par meklēšanas un glābšanas pasākumiem Vidusjūrā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā ANO 1951. gada Ženēvas Konvenciju, jo īpaši tās 33. pantu, 1967. gada Protokolu par bēgļu statusu, ANO 1982. gada Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), 1974. gada Starptautisko konvenciju par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras (SOLAS) un grozīto 1979. gada Starptautisko konvenciju par meklēšanu un glābšanu uz jūras (SAR),
– ņemot vērā 2019. gada 23. septembra Kopīgo nodomu deklarāciju par kontrolētu ārkārtas procedūru un dalībvalstu brīvprātīgajām saistībām attiecībā uz paredzamu pagaidu solidaritātes mehānismu, (ko pieņēma Vācija, Francija, Itālija un Malta, klātesot ES Padomes prezidentvalstij Somijai un Eiropas Komisijai),
– ņemot vērā Komisijas 2015. gada 27. maija paziņojumu “ES Rīcības plāns cīņai pret migrantu kontrabandu (2015.–2020. gads)” (COM(2015)0285),
– ņemot vērā 2017. gada 18. maija rezolūciju par sekmīgu pārcelšanas īstenošanu[1],
– ņemot vērā 2018. gada 5. jūlija rezolūciju par dalībvalstīm paredzētām pamatnostādnēm par to, lai nepieļautu kriminālatbildības noteikšanu par humānās palīdzības sniegšanu[2],
– ņemot vērā jautājumus Padomei (O-000024/2019 – B9-0052/2019) un Komisijai (O-000025/2019 – B9-0053/2019) par meklēšanu un glābšanu Vidusjūrā,
– ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,
A. tā kā saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem līdz šim 2019. gadā Vidusjūrā ceļā uz Eiropu gājuši bojā vai pazuduši, domājams, aptuveni 933 cilvēki; tā kā Vidusjūrā bojāgājušo skaits kopš 2015. gada samazinās (2015. gadā 3771 cilvēks, savukārt 2018. gadā — 2277 cilvēki); tā kā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos (UNHCR) ziņām ceļš no Lībijas uz Eiropu joprojām ir nāvējošākais migrācijas maršruts pasaulē (līdz šim 2019. gadā 646 bojāgājušie), kaut arī ieceļotāju skaits ir ievērojami mazinājies (2018. gadā 141 472 salīdzinājumā ar 1 032 408 ieceļotājiem 2015. gadā);
B. tā kā dzīvības glābšana apliecina solidaritāti ar riskam pakļautajiem, bet pašā pamatā tas ir juridisks pienākums saskaņā gan ar starptautiskajām tiesībām — visu dalībvalstu un Savienības ratificētās UNCLOS 98. pants prasa valstīm sniegt palīdzību visām personām, kas nonākušas briesmās jūrā[3], —, gan ar Savienības tiesībām;
C. tā kā UNCLOS 19. panta 2. punkta g) apakšpunkts, kas lasāms kopā ar tās 17. pantu, paredz, ka ārvalstu kuģim ir miermīlīgas caurbraukšanas tiesības pa konvencijas dalībvalsts teritoriālo jūru un ka ārvalstu kuģa caurbraukšanu uzskata par traucējošu piekrastes valsts mieram, publiskajai kārtībai un drošībai, ja kuģis piekrastes valsts teritoriālajā jūrā veic darbības jebkādas preces vai valūtas iekraušanai vai izkraušanai vai jebkādu personu uzņemšanai uz borta vai izsēdināšanai, kas ir pretrunā piekrastes valsts muitas, finanšu, imigrācijas vai sanitārajiem likumiem un noteikumiem;
D. tā kā saskaņā ar starptautiskajām jūras un jūrniecības tiesībām valstīm ir jāveic preventīvi, agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas pasākumi, lai mazinātu nāves gadījumu risku jūrā, tostarp izmantojot adekvātus un efektīvus meklēšanas un glābšanas dienestus;
E. tā kā visiem kuģiem, kas kuģo Vidusjūrā, arī tad, kad tie darbojas glābšanas operācijās, ir pienākums ievērot attiecīgās starptautiskās konvencijas un citus piemērojamos noteikumus;
F. tā kā Frontex Vidusjūrā pašlaik ir operācijas Themis (kas atbalsta Itāliju Vidusjūras centrālajā daļā), Poseidon (kas atbalsta Grieķiju uz Grieķijas jūras robežas ar Turciju) un Indalo (kas atbalsta Spāniju Vidusjūras rietumu daļā); tā kā 2018. gadā ar tiešu Frontex līdzekļu iesaisti meklēšanas un glābšanas gadījumos tika izglābti 37 439 cilvēki; tā kā līdz šim 2019. gadā visās Frontex kopīgajās meklēšanas un glābšanas operācijās izglābti kopā 25 982 migranti, no kuriem 1582 izglābti Vidusjūras centrālajā daļā; tā kā Frontex atzīst, ka lielākā daļa meklēšanas un glābšanas incidentu notiek ārpus kopīgās operācijas Themis darbības zonas;
G. tā kā migrantus par ienesīgu peļņas avotu izmanto cilvēku kontrabandisti un tirgotāji, kas izmanto meklēšanas un glābšanas noteikumus un tuvējus kuģus, lai liktu lietā savu darbības modeli; tā kā ir svarīgi, lai ES pastiprinātu cīņu pret kontrabandu;
H. tā kā 2018. gada jūnijā Lībijas iestādes paziņoja par Lībijas meklēšanas un glābšanas zonu; tā kā saskaņā ar Komisijas ziņām Lībijas krasta apsardze joprojām jūrā pārtver vai izglābj lielu skaitu cilvēku — 2018. gadā aptuveni 15 000,
1. vēlreiz atkārto, ka starptautiskās tiesības paredz pienākumu palīdzēt jūrā briesmās nonākušām personām, un aicina visas dalībvalstis pilnībā ievērot attiecīgās starptautiskās tiesības un Savienības tiesības gan individuāli, gan darbojoties kā ES dalībvalstis, gan attiecīgajos starptautiskajos forumos; aicina visus kuģus, kas veic meklēšanas un glābšanas operācijas, ievērot norādījumus, kurus saskaņā ar attiecīgajām starptautiskajām un Savienības tiesībām devis kompetentais glābšanas koordinācijas centrs, un sadarboties ar dalībvalstu iestādēm un Frontex, lai sargātu migrantu drošību;
2. atzinīgi vērtē Maltā notikušās ministru sanāksmes rezultātus attiecībā uz paredzamāka un efektīvāka pagaidu solidaritātes mehānisma veidošanu un aicina visas dalībvalstis piedalīties šajā pagaidu mehānismā;
3. aicina dalībvalstis un Frontex pastiprināti atbalstīt meklēšanas un glābšanas operācijas Vidusjūrā;
4. aicina visus aktorus Vidusjūrā nosūtīt kompetentajām meklēšanas un glābšanas iestādēm informāciju par personām, kas jūrā atrodas briesmās;
5. vēlreiz mudina Komisiju līdz šā gada beigām pieņemt dalībvalstīm paredzētas vadlīnijas, kas precizētu, kuri atbalstīšanas veidi nebūtu jākriminalizē, lai nodrošinātu visās dalībvalstīs labāku konsekvenci krimināltiesību noteikumos attiecībā uz atbalstīšanas darbībām un ierobežotu nepamatotu kriminālatbildības noteikšanu;
6. aicina Komisiju izvērtēt, kuras citas tranzīta un izcelsmes valstis varētu būt svarīgas ciešākai sadarbībai attiecībā uz migrāciju uz ES;
7. aicina Komisiju arī turpmāk sekot līdzi cilvēktiesību situācijai un nodrošināt apmācību, aprīkojumu un atbalstu spēju veidošanai Lībijā;
8. aicina Komisiju arī turpmāk sadarboties ar Lībiju, lai pieliktu punktu kontrabandistu darbībām un samazinātu neatbilstīgu ceļojumu pāri Vidusjūrai skaitu, kā arī nodrošinātu, ka Lībijas iestādes ievēro cilvēktiesības;
9. aicina Komisiju izvērtēt ES migrācijas politikas pievilcējfaktorus un ierosināt izmaiņas, kuru mērķis būtu samazināt neatbilstīgu ekonomisko migrāciju no trešām valstīm uz ES;
10. atgādina, ka ES migrācijas politikas pamatā jābūt skaidrai atšķirībai starp ekonomiskajiem migrantiem un bēgļiem, ka likumīgus ceļus un humanitāros koridorus var veidot tikai un vienīgi bēgļu vajadzībām un ka ir būtiski jāsamazina neatbilstīga ekonomiskā migrācija uz ES;
11. aicina Komisiju sākt darbu pie jaunas, ilgtspējīgākas, uzticamas un pastāvīgas pieejas meklēšanai un glābšanai, kas aizstāstu pastāvošos ad hoc risinājumus, un sniegt materiālu, finansiālu un operatīvu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu labāk koordinēt meklēšanas un glābšanas operācijas;
12. aicina Komisiju arī turpmāk padziļināt ES sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai vērstos pret neatbilstīgu migrāciju, migrantu kontrabandas tīkliem un saistītām noziedzīgām darbībām un cilvēku tirdzniecību, kā arī palielinot stimulus atgriezties;
13. aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumiem, kuru mērķis būtu izveidot kopīgus ierašanās centrus uz ES ārējām robežām, kur ES iestādes varētu ātri izvērtēt personas tiesības uz patvērumu;
14. aicina Komisiju patvēruma noteikumu reformā, ko tā plāno atsākt, iekļaut ilgtspējīgu un taisnīgu pārcelšanas mehānismu attiecībā uz personām, kas ierodas pa jūru;
15. aicina nākamo komisāru(-us), kas būs atbildīgs(-i) par šajā rezolūcijā aplūkotajiem jautājumiem, līdz 2020. gada sākumam ziņot Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par attiecīgajām norisēm;
16. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai, Padomei, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Frontex, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, Eiropolam, UNHCR un IOM.
- [1] OV C 307, 30.8.2018., 137. lpp.
- [2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0314.
- [3] Sk. arī pienākumus, ko paredz 1974. gadā pieņemtā SOLAS, 1979. gadā pieņemtā SAR un 1989. gada Starptautiskā glābšanas konvencija.