Rezolūcijas priekšlikums - B9-0151/2019Rezolūcijas priekšlikums
B9-0151/2019
Eiropas Parlaments

REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 daļēji piešķir atļauju izmantot hroma trioksīdu (Cromomed S.A. un citi)

21.10.2019 - (D063690/01 – 2019/2844(RSP))

iesniegts saskaņā ar Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu

Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja
Atbildīgie deputāti: Bas Eickhout, Maria Arena, Martin Hojsík

Procedūra : 2019/2844(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls :  
B9-0151/2019
Iesniegtie teksti :
B9-0151/2019
Debates :
Balsojumi :
Pieņemtie teksti :

B9-0151/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 daļēji piešķir atļauju izmantot hroma trioksīdu (Cromomed S.A. un citi)

(D063690/01 – 2019/2844(RSP))

 

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 daļēji piešķir atļauju izmantot hroma trioksīdu (Cromomed S.A. un citi) (D063690/01),

– ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK[1] (REACH regula), un jo īpaši ņemot vērā tās 64. panta 8. punktu,

– ņemot vērā atzinumus, ko saskaņā ar REACH regulas 64. panta 5. punkta trešo daļu sniegusi Eiropas Ķimikāliju aģentūras Riska novērtēšanas komiteja (RAC) un Sociālās un ekonomiskās analīzes komiteja (SEAC)[2],

– ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu[3],

– ņemot vērā Vispārējās tiesas 2019. gada 7. marta spriedumu lietā T-837/16[4],

– ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

– ņemot vēra Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

A. tā kā 2010. gadā hroma trioksīds tika iekļauts to vielu provizoriskajā sarakstā, kuras saskaņā ar REACH regulu rada ļoti lielas bažas[5], jo tā ir klasificēta kā kancerogēna (1.A kategorija) un mutagēna viela (1.B kategorija);

B. tā kā 2013. gadā hroma trioksīds tika iekļauts REACH regulas XIV pielikumā[6] dēļ tā, ka uz šo vielu attiecas iepriekš minētā klasifikācija, to Savienībā izmanto ļoti lielos daudzumos un ļoti daudzās vietās un tā rada augstu apdraudējumu darbiniekiem[7];

C. tā kā Cromomed S.A. un četri citi uzņēmumi (“pieteikuma iesniedzēji”) saskaņā ar REACH regulas 62. pantu kopīgi iesniedza pieteikumu atļaujai izmantot hroma trioksīdu plašā lietojumu klāstā, tostarp vispārējā inženierijā un tērauda ražošanā[8];

D. tā kā Komisija 2016. gada decembrī saņēma RAC un SEAC atzinumus; tā kā projekts Komisijas īstenošanas lēmumam REACH komitejai tika iesniegts tikai 2019. gada augusts beigās;

E. tā kā saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas interpretāciju REACH regulas primārais mērķis, ņemot vērā tās 16. apsvērumu[9], ir nodrošināt augstu cilvēku veselības un vides aizsardzības līmeni;

F. tā kā saskaņā ar REACH regulas 55. pantu un ņemot vērā tās 12. apsvērumu, galvenais atļaujas mērķis ir vielu, kas rada ļoti lielas bažas, aizstāšana ar drošākām alternatīvām vielām vai tehnoloģijām;

G. tā kā RAC apstiprināja, ka nav iespējams noteikt “atvasināto beziedarbības līmeni” hroma trioksīda kancerogēnajām īpašībām; tā kā tāpēc hroma trioksīds klasificējams kā “bezrobežvērtības viela”, t. i., viela, kurai nevar noteikt “nekaitīgas iedarbības robežvērtību”;

H. tā kā attiecībā uz šādu “bezrobežvērtības vielu” REACH regulā ir noteikts, ka pēc noklusējuma risku nevar uzskatīt par “pietiekami kontrolētu” minētās regulas 60. panta 2. punkta nozīmē, un šādā gadījumā atļauju var piešķirt tikai tad, ja ir izpildīti 60. panta 4. punkta nosacījumi;

I. tā kā REACH regulas 60. panta 4. punktā noteikts, ka atļauju var piešķirt tikai tad, ja pieteikuma iesniedzējs inter alia pierāda, ka katram lietošanas veidam, par kuru iesniegts pieteikums, nav piemērotas alternatīvas vielas vai tehnoloģijas; tā kā saskaņā ar minētās regulas 60. panta 5. punktu, apsverot to, vai ir pieejamas piemērotas alternatīvas, Komisijai jāņem vērā visi attiecīgie aspekti, tostarp pieteikuma iesniedzēja alternatīvu tehniskā un ekonomiskā iespējamība;

J. tā kā pieteikuma iesniedzēju piedāvāto alternatīvu analīze ir balstīta uz darbu, ko veicis Hroma trioksīda atļauju piešķiršanas konsorcijs (CTAC)[10]; tā kā neskaidrības CTAC novērtējumā bija galvenais iemesls, kāpēc Parlaments iebilda pret attiecīgo projektu Komisijas īstenošanas lēmumam[11];

K. tā kā pieteikumu iesniedzēju piedāvāto alternatīvu analīze ir balstīta uz priekšnoteikumu, ka tehniski iespējama alternatīva var būt tikai līdzvērtīga viela[12], t. i., viena vienīga viela vai tehnoloģija, ar ko vielu, kas rada ļoti lielas bažas, var aizstāt visās dažādajās nozarēs un dažādajos lietojumos, kuros tā tiek izmantota[13];

L. tā kā šāda pieeja atļaujas pieteikumā, kas attiecas uz ļoti dažādām nozarēm un lietojumiem ar ļoti atšķirīgām iedarbības prasībām[14], padara “neiespējamu vienas alternatīvas atbilstību visām prasībām”, kā to nepārprotami atzinusi SEAC[15];

M. tā kā, piemērojot šādu pieeju, nepamatoti tiek diskriminētas alternatīvas, kas ir pieejamas vai nu konkrētās nozarēs, vai konkrētiem lietojumiem, un līdz ar to pieteikuma iesniedzējiem tiktu piešķirta nelikumīga atkāpe no pienākuma pierādīt, ka nepastāv katram izmantošanas veidam atbilstīgas alternatīvas; tā kā ar šādu pieeju netiek ņemts vērā REACH regulas 55. pantā noteiktais aizstāšanas mērķis un netiek veicināta inovācija;

N. tā kā SEAC norādīja, ka pieteikuma iesniedzēju analīze par to, vai ir pieejamas tehniski piemērotas alternatīvas, nav pietiekami pamatīga un tai trūkst skaidra mērķa[16]; tā kā SEAC paziņoja, ka pieteikuma iesniedzēji nav pārliecinoši pierādījuši, ka nepastāv pieejamas alternatīvas hroma pārklājuma lietojumiem, turklāt SEAC bija informēta par pašreizējām alternatīvām, kas varētu būt tehniski iespējamas dažos lietojumos, par kuriem iesniegts pieteikums[17]; tā kā SEAC apstiprināja, ka tai būtu vajadzīga papildu informācija, lai izdarītu secinājumus par alternatīvu ekonomisko iespējamību[18];

O. tā kā tas liecina, ka pieteikuma iesniedzēji nav izpildījuši pierādīšanas pienākumu, kas ir pretrunā REACH regulas prasībām, kā to apstiprinājusi Vispārējā tiesa[19];

P. tā kā SEAC, vadoties pēc saviem pieņēmumiem, tomēr turpināja apgalvot, ka “alternatīvas, ja tādas ir un ja tās ir tehniski iespējamas, visticamāk nebūs ekonomiski iespējamas”[20] (autora izcēlums); tā kā, pirmkārt, SEAC nav pienākuma aizpildīt robus pieteikumā, sniedzot savus pieņēmumus, un, otrkārt, formulējums “visticamāk nebūs” liecina, ka joprojām pastāv neskaidrības;

Q. tā kā SEAC uzskata, ka alternatīvas nav tehniski un ekonomiski iespējamas, neatbilst tās konstatējumiem un nevar tikt izmantotas, ņemot vērā pieteikuma nepilnības;

R. tā kā Vispārējā tiesa skaidri norādīja, ka “vienīgi Komisijas kompetencē ir pārbaudīt, vai šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi [REACH regulas 60. panta 4. punkts] ir izpildīti ”,[21] ka Komisijai nav saistoši SEAC vai RAC atzinumi un ka Komisijai nav jāievēro SEAC vai RAC atzinumi, ja atzinumu pamatojums nav “pilnīgs vai saskanīgs vai arī ja pamatojums nav atbilstošs”[22];

S. tā kā Komisija, apstiprinot SEAC nesaskanīgo atzinumu projektā Komisijas īstenošanas lēmumam[23], nav izpildījusi Vispārējās tiesas noteiktos pienākumus;

T. tā kā projekta Komisijas īstenošanas lēmumam 8. apsvērumā skaidri norādīts, ka “SEAC nevarēja izslēgt, ka nepastāv neskaidrība par to alternatīvu tehnisko iespējamību, kas attiecas uz dažiem konkrētiem lietojumiem, kuri ietilpst paredzētās izmantošanas jomā”;

U. tā kā Vispārējā tiesa konstatēja, ka, neraugoties uz dažādu atļaujas piešķiršanas procedūrā iesaistītu dalībnieku sniegto informāciju, joprojām pastāv neskaidrības saistībā ar nosacījumu par alternatīvu nepieejamību, un attiecīgi jāsecina, ka pieteikuma iesniedzējs nav izpildījis pierādīšanas pienākumu un ka tādējādi atļauja tam nevar tikt piešķirta[24];

V. tā kā, ņemot vērā 8. apsvērumā minēto neskaidrību, projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārkāpj Vispārējās tiesas spriedumu;

W. tā kā Komisija cenšas attaisnot savu lēmumu, apliecinot, ka nosacījumi — kuri, kā to apgalvo Komisija, ierobežo atļauto lietojumu darbības jomu[25] —, novērš nepilnības pieteikumā, kas attiecas uz alternatīvo risinājumu analīzi;

X. tā kā pieņemt nosacījumus ir likumīgi un atbilstīgi, ja tie patiešām ierobežo atļaujas darbības jomu, uzskaitot konkrētos izmantošanas veidus, kurus Komisija atļaujas piešķiršanas brīdī uzskata par tādiem, kam nav piemērotu alternatīvu;

Y. tā kā šajā gadījumā Komisija tomēr nav iekļāvusi atļaujas darbības jomas definīciju[26], kas liecina, ka Komisija nav pieņēmusi galīgo lēmumu par to, kādiem lietojumiem lēmuma pieņemšanas dienā nebija piemērotu alternatīvu; tā kā, gluži pretēji, Komisija, pieņemot minētos nosacījumus, ir deleģējusi pieteikuma iesniedzējiem savas ekskluzīvās pilnvaras un, izskatot katru gadījumu atsevišķi, veikt galīgo novērtējumu un pieņemt lēmumu par atļaujas darbības jomu;

Z. tā kā Vispārējā tiesa šādu pieeju uzskatīja par nelikumīgu[27];

AA. tā kā saskaņā ar Vispārējās tiesas spriedumu gadījumā, ja pieejamā informācija liecina, ka principā ir pieejamas piemērotas alternatīvas, bet pieteikuma iesniedzējs nespēj šīs alternatīvas tehniski vai ekonomiski realizēt, tad pieteikuma iesniedzējam ir jāiesniedz aizstāšanas plāns, un pēc šāda plāna iesniegšanas atļauju varētu likumīgi piešķirt[28];

AB. tā kā, lai gan informācija par alternatīvām bija pieejama pirms SEAC atzinuma[29] pieņemšanas, pieteikuma iesniedzēji saskaņā ar SEAC atzinumu tos padziļināti neizmeklēja, nedz arī sniedza sīkākus plānus, kā ņemt vērā tendences pētniecības un izstrādes jomā (R&D)[30];

AC. tā kā Komisija ir ierosinājusi piešķirt atļauju, pamatojoties uz to, ka pieteikuma iesniedzējiem pieejamās alternatīvas principā nav tehniski vai ekonomiski iespējamas, lai gan viņi nav snieguši nedz pietiekamu informāciju par ekonomisko iespējamību, kā to norādījusi SEAC, nedz aizstāšanas plānu, tādējādi pārkāpjot REACH regulas 62. panta 4. punkta f) apakšpunktu;

AD. tā kā saskaņā ar REACH regulas 60. panta 7. punktu atļauju piešķir tikai tad, ja pieteikums iesniegts atbilstīgi minētās regulas 62. panta prasībām;

AE. tā kā projekts Komisijas īstenošanas lēmumam ir pretrunā Vispārējās tiesas spriedumam un REACH regulas 60. panta 4. un 7. punktam,

1. uzskata, ka projekts Komisijas īstenošanas lēmumam pārsniedz Regulā (EK) Nr. 1907/2006 paredzētās īstenošanas pilnvaras;

2. aicina Komisiju atsaukt projektu īstenošanas lēmumam un iesniegt jaunu projektu, ar ko atļauju piešķirtu tikai konkrētiem izmantošanas veidiem, kuri attiecīgi definēti un kuriem nav pieejamas piemērotas alternatīvas;

3. aicina Komisiju drīzumā pieņemt lēmumus par šo pieteikumu un citiem pieteikumiem, kas attiecas uz šo pašu vielu, pilnībā ievērojot REACH regulu;

4. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

 

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 23. oktobris
Juridisks paziņojums - Privātuma politika