REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu

22.10.2019 - (2019/2883(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Anna Fotyga, Witold Jan Waszczykowski, Adam Bielan, Ryszard Czarnecki, Karol Karski, Zdzisław Krasnodębski, Angel Dzhambazki
ECR grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0156/2019

B9‑0156/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pievienošanās sarunu ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju sākšanu

(2019/2883(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Eiropadomes 2005. gada 16. decembra lēmumu piešķirt Ziemeļmaķedonijai (tolaik — bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai) ES kandidātvalsts statusu un Eiropadomes 2014. gada 26. un 27. jūnija lēmumu piešķirt Albānijai ES kandidātvalsts statusu,

– ņemot vērā ES un Rietumbalkānu 2018. gada 17. maija samita Sofijas deklarāciju un tai pievienoto Sofijas prioritāšu programmu,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Albāniju un Ziemeļmaķedoniju,

– ņemot vērā 2019. gada 6. februārī parakstīto Protokolu par Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ES paplašināšanās joprojām sniedz stratēģisku ieguldījumu mierā, demokrātijā, pārticībā, drošībā un stabilitātē Eiropā;

B. tā kā Komisija ir ieteikusi sākt pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, ņemot vērā labos panākumus galveno prioritāšu īstenošanā;

C. tā kā Albānija un Ziemeļmaķedonija ir turpinājušas stabilu virzību uz pievienošanās sarunu sākšanai izvirzīto politisko kritēriju un piecu galveno prioritāšu izpildi, kā arī demokrātisko institūciju un prakses konsolidāciju;

D. tā kā Balkānu reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs;

E. tā kā Ziemeļmaķedonijas gadījumā 2018. gada 17. jūnija Prespas nolīgums par domstarpību atrisināšanu un stratēģiskas partnerības izveidi starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Grieķiju sniedza stabilitātei un izlīgumam tik ļoti nepieciešamo pozitīvo signālu un pavēra ceļu uz pievienošanos;

F. tā kā Eiropadomes 2019. gada 17. un 18. oktobra sanāksmē Francija, kuru atbalstīja Nīderlande un Dānija, faktiski bloķēja pievienošanās sarunas ar Albāniju un Ziemeļmaķedoniju, pamatojoties uz to, ka abām šīm valstīm ir jāīsteno turpmākas reformas;

G. tā kā Albānija kopš 2009. gada ir NATO locekle un Ziemeļmaķedonija drīz kļūs par šīs alianses 30. locekli,

1. pauž lielu vilšanos par to, ka pievienošanās sarunu sākšana ar Ziemeļmaķedoniju un Albāniju ir tikusi bloķēta, neraugoties uz to, ka abas valstis ir skaidri izpildījušas Padomes noteiktos kritērijus;

2. uzskata, ka šā procesa atlikšana, neraugoties uz abu valstu panākto progresu, ir stratēģiska kļūda, kas negatīvi ietekmēs ES reputāciju un var vājināt visspēcīgāko maigās varas iezīmi, kura ir ES rīcībā — dalības perspektīvu;

3. uzsver, ka Rietumbalkānu valstu pievienošanās apturēšana var izraisīt destabilizāciju visā reģionā un varētu palēnināt vai pat pilnībā apturēt proeiropeisko reformu īstenošanu citās pievienošanās valstīs;

4. turklāt pauž bažas par to, ka progresa trūkums paplašināšanās jomā var arī tieši ietekmēt ES drošību un labklājību, jo tas var pakāpeniski tuvināt visas Rietumbalkānu valstis trešām pusēm, kuras jau cenšas palielināt savu ietekmi reģionā un starp kurām ir Krievija un Ķīna;

5. ir stingri apņēmies paplašināšanās politiku uzskatīt par vienu no ES galvenajām prioritātēm;

6. atkārtoti norāda, ka saskaņā ar LES 49. pantu jebkura Eiropas valsts var iesniegt pieteikumu, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti, ja tā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem un ievēro demokrātijas principus, pamatbrīvības, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un uztur tiesiskumu;

7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī Albānijas, Ziemeļmaķedonijas, Melnkalnes, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas un Serbijas valdībām un parlamentiem.