REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā
6.11.2019 - (2019/2891(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Ryszard Antoni Legutko, Anna Zalewska, Jadwiga Wiśniewska
ECR grupas vārdā
B9‑0167/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Polijā šobrīd nav plānu īstenot tiesību aktus, ar kuriem aizliedz seksuālās izglītības pasniegšanu vai soda par to; tā kā ģimenes mācības stundas ir mācītas pēdējo 21 gadu laikā un tajās cita starpā aplūko cilvēku seksualitāti; tā kā šo stundu pasniegšana apdraudēta nekādi nav;
B. tā kā Līgumā par Eiropas Savienības darbību ir apstiprināts, ka Savienība pilnībā ievēro “dalībvalstu atbildību par mācību saturu un izglītības sistēmu organizāciju”, vienlaikus atstājot dalībvalstu ziņā atbalsta, papildināšanas un koordinācijas veikšanu attiecībā uz izglītības attīstību;
C. tā kā Konvencija par bērna tiesībām uzliek dalībvalstīm par pienākumu ievērot „bērna intereses” kā galveno apsvērumu, „ņemot vērā viņa vai viņas vecāku, likumīgo aizbildņu vai par viņu juridiski atbildīgo personu tiesības un pienākumus” (3. pants), bet minētajām personām savukārt ir tiesības „pienācīgi virzīt un vadīt bērnu šajā konvencijā atzīto viņa tiesību realizēšanā un darīt to atbilstoši bērna topošajām spējām” (5. pants);
1. norāda, ka bērnu audzināšanai būtu jānotiek galvenokārt ģimenē un ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijā ir norādīts, ka „publiskās institūcijas nedrīkst traucēt nevienam baudīt šīs tiesības”;
2. konstatē, ka seksuālā izglītība ir cieši saistīta ar reliģiskiem uzskatiem un ideoloģiskām pārliecībām un tādēļ to nedrīkst uzspiest pretēji vecāku gribai;
3. uzskata, ka Polijas sabiedrībai un Polijas iestādēm ir visas tiesības un pienākumi organizēt izglītības sistēmu, tostarp seksuālo izglītību, saskaņā ar vairākuma demokrātisko gribu;
4. turklāt uzskata, ka Polijas sabiedrībai un Polijas iestādēm ir tiesības un pienākums aizsargāt bērnus pret jebkuru saturu, kuru viņi nav gatavi uztvert, un aizsargāt viņus pret iespējamu seksuālo ļaunprātību saskaņā ar demokrātisko vairākuma gribu un ievērojot likumu;
5. pauž nožēlu par to, ka daudzas ES dalībvalstis, tostarp Vācija, Austrija, Zviedrija un Somija, ir ieviesušas obligāto seksuālo izglītību, tādējādi iejaucoties vecāku tiesībās audzināt savus bērnus saskaņā ar saviem uzskatiem;
6. atzinīgi vērtē to, ka dažās dalībvalstīs, tostarp Polijā, vecāki, pamatojoties uz saviem uzskatiem un tiesībām uz ģimenes dzīvi, drīkst izvēlēties, vai ļaut vai neļaut bērniem apmeklēt seksuālās izglītības stundas, un ka, skolniekiem kļūstot pieaugušiem, viņi var patstāvīgi izlemt, kā šo jautājumu risināt;
7. konstatē, ka Polijā skolotājam ir jādara zināma visa informācija par mācību programmas mērķiem un saturu, skolas mācību grāmatām un didaktiskajiem pasākumiem, kurus veic attiecībā uz seksuālo izglītību, un ka nevalstiskajām organizācijām ir tiesības veikt savu darbību skolās tikai pēc tam, kad tās attiecībā uz šīs darbības saturu ir saņēmušas skolas direktora piekrišanu un tas ir iepriekš ar viņu saskaņots, kā arī pēc vecāku padomes apstiprinājuma;
8. pauž nožēlu par to, ka skolu direktori bieži pārkāpj piemērojamos tiesību aktus un uzaicina organizācijas, kas organizē seksuālās izglītības nodarbības, bez vecāku informēšanas vai piekrišanas;
9. ar bažām norāda, ka dažas Eiropas Parlamenta grupas ir mēģinājušas iejaukties jautājumos, kurus saskaņā ar Līgumiem pārzina tikai dalībvalstis;
10. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijai un Padomei, Polijas prezidentam, valdībai un parlamentam, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai.