Procedūra : 2019/2891(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0168/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0168/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 14/11/2019 - 5.8
CRE 14/11/2019 - 5.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{06/11/2019}6.11.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0168/2019</NoDocSe>
PDF 162kWORD 45k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā</Titre>

<DocRef>(2019/2891(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Jörg Meuthen, Christine Anderson, Gunnar Beck, Annika Bruna, Markus Buchheit, Nicolaus Fest, Joachim Kuhs, Guido Reil, Maximilian Krah</Depute>

<Commission>{ID}Identitātes un demokrātijas grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0168/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā

(2019/2891(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Konvenciju par bērna tiesībām,

 ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, jo īpaši tās 9. pantu, kas attiecas uz tiesībām uz pārliecību un sirdsapziņu, un ar to saistīto Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. un 67. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 83. un 165. pantu,

 ņemot vērā tiesību aktu šajā jomā neesamību Polijā,

 ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja izstrādātos „Seksuālās izglītības standartus Eiropā”[1],

 ņemot vērā 2013. gada 10. decembra rezolūciju par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām[2],

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 21. oktobra paziņojumu par seksuālās izglītības kriminalizāciju Polijā,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēka tiesībām, pat ja tās tiek izpaustas kā individuālas tiesības, ir būtiska sociālā dimensija, kas galvenokārt un īpaši ir balstīta ģimenē;

B. tā kā Komisija 2019. gada 21. oktobra debatēs norādīja, ka pašlaik nav spēkā tādu tiesību aktu, kas paredzētu kriminālatbildību par seksuālo izglītību Polijā, un ka dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz izglītības politiku un līdz ar to arī uz mācību saturu un savu izglītības sistēmu organizāciju;

C. tā kā visaptveroša seksuālā izglītība ir saistīta ar strīdīgu tā dēvētu uz tiesībām balstītu pieeju seksuālajai izglītībai, kura ietver daudz vairāk nekā tikai bērnu un jauniešu izglītošanu par dzimumaktu un cilvēku reprodukciju;

D. tā kā nav saistošu ANO dokumentu vai līgumu, kuros būtu minētas vai paredzētas tiesības uz visaptverošu seksuālo izglītību;

E. tā kā nav vienotas vispārējas un visaptverošas seksuālās izglītības definīcijas un nav skaidrs, ko tā ietver;

F. tā kā LES 5. pantā ir noteikts, ka Savienības kompetenču robežas reglamentē kompetences piešķiršanas princips, kas paredz, ka Savienības kompetenču izmantošanu nosaka subsidiaritātes un proporcionalitātes principi un ka kompetence, kas Līgumos nav piešķirta Savienībai, paliek dalībvalstīm;

G. tā kā LESD 67. pantā ir noteikts, ka Savienība respektē dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas un ka Eiropas Savienības Tiesa ir vienīgā iestāde, kas var pieņemt spriedumu par iespējamiem līgumu pārkāpumiem no dalībvalstu puses;

H. tā kā agrīnā vecumā jaunieši ir plaši pakļauti pornogrāfiskam saturam, sevišķi internetā, gan mājās, gan skolā;

I. tā kā jaunu zēnu un meiteņu seksualizācija plašsaziņas līdzekļos ir parādība, kas skar gan sieviešu, gan vīriešu emocionālo attīstību un seksuālo dzīvi, un palīdz uzturēt dzimumu stereotipus un seksuālo vardarbību;

J. tā kā izglītība ir viens no labākajiem veidiem, kā nodrošināt tādas vērtības kā miers un cilvēka cieņas un taisnīguma izpratne, izmantojot formālās, neformālās un ikdienējās mācīšanās metodes ģimenē un valsts skolās, un tā kā galvenā atbildība par bērna izglītību vienmēr un vispirms ir viņa vecākiem,

1. atgādina par Parlamenta nostāju, kas pausta tā vēsturiski nozīmīgajā rezolūcijā par seksuālo un reproduktīvo veselību un ar to saistītām tiesībām[3], kurā norādīts, ka seksuālās izglītības formulēšana un īstenošana skolās ir dalībvalstu kompetencē;

2. atgādina, ka Polijā pašlaik nav tiesību aktu, kas paredz kriminālatbildības noteikšanu par seksuālo audzināšanu;

3. pieņem nostāju, ka vecākiem ir tiesības un pienākums izglītot savus bērnus un ka jo īpaši seksuālās izglītības nodrošināšana ir vecāku pamattiesības un ka šai izglītošanai vienmēr ir jānotiek viņu stingrā uzraudzībā un kontrolē gan mājās, gan viņu izraudzītos izglītības centros;

4. uzskata, ka bērnu vecāku primārās tiesības izglītot savus bērnus ir jāievēro visos sadarbības veidos starp vecākiem, skolotājiem un skolu iestādēm un jo īpaši līdzdalības veidos, kuri ir izstrādāti, lai dotu vecākiem iespēju paust viedokli skolu vadīšanā un izglītības politikas veidošanā un īstenošanā;

5. uzskata, ka mātes un tēva darbs mājās ir jāatzīst un jārespektē, ņemot vērā tā vērtību ģimenē un sabiedrībā;

6. atgādina, ka bērna interesēm ir jābūt vadošajam principam tiem, kuri ir atbildīgi par zēnu un meiteņu izglītību un audzināšanu;

7. atgādina dalībvalstīm, ka vecākiem būtu jāsaņem nepieciešamais atbalsts un palīdzība, lai viņi varētu pienācīgi veikt savas izglītotāju funkcijas;

8. uzsver, ka vecāku un ģimenes loma un uzraudzība ir īpaši svarīga, jo jauniešiem kopš agrīna vecuma var būt pieejams pornogrāfisks un pazemojošs saturs, jo īpaši internetā; tādēļ uzsver, ka seksuālajai izglītībai ir jābūt daļai no jauniešu emocionālās dimensijas dabiskās attīstības un ka ir svarīgi īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu savstarpēji cieņpilnas attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvjiem; mudina dalībvalstis īstenot kampaņas, kas paredzētas vecākiem un pieaugušajiem, kuri strādā ar jauniešiem, lai padziļinātu viņu  izpratni par pornogrāfijas kaitīgo ietekmi uz pusaudžiem;

9. nosoda Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģionālā biroja kopā ar Vācijas Federālo veselības izglītības biroju (BZgA) pausto nepiedienīgo ieteikumu par masturbāciju bērniem agrā vecumā līdz četriem gadiem; kopumā aicina ievērot lielāku piesardzību un kritiskāk vērtēt dzimumu līdztiesības pētījumus, kas veido šādu publikāciju teorētisko bāzi; pauž bažas par nesenajiem ziņojumiem, ka šādi pētījumi ir bijuši pakļauti manipulācijām politisku mērķu labad;

10. atzīst, ka izņēmumi attiecībā uz sabiedrisko politiku nodrošina dalībvalstīm tiesības aizsargāt savas pamatvērtības, kas ir atspoguļotas to ģimenes materiālajās tiesībās un tiesību aktos izglītības jomā, un aizsargā pret tādu ārvalstu juridisko jēdzienu „importu”, kuri dalībvalsts iekšējā tiesību sistēmā neeksistē vai var būt pat nelikumīgi, tādējādi radot paralēlu ES un dalībvalstu tiesību sistēmu līdzāspastāvēšanu un izraisot blakus ietekmes un reversās diskriminācijas risku;

11. saskaņā ar „sabiedriskās kārtības doktrīnas” principu atgādina, ka bērna vecākiem vai likumīgajiem aizbildņiem ir rīcības brīvība nodrošināt, ka bērni saņem izglītību saskaņā ar viņu pašu pārliecību, ka bērni nav spiesti saņemt seksuālo izglītību pret viņu vecāku vai likumīgo aizbildņu gribu un ka bērna intereses ir galvenais princips, kas garantē viņu pilnīgu fizisko un psiholoģisko veselību un labjutību;

12. tādēļ prasa ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām ievērot ES tiesību aktus un atturēties no tādas iejaukšanās šajā politikas jomā, ar kura no jauna tiktu interpretēts pašreizējais tiesiskais pamats;

13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Polijas Republikas valdībai un parlamentam, Padomei un Komisijai.

[1] https://www.bzga-whocc.de/en/publications/standards-in-sexuality-education/.

[2] OV C 468, 15.12.2016., 66. lpp.

[3] OV C 468, 15.12.2016., 66. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 11. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika