REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā
25.11.2019 - (2019/2938(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Rasa Juknevičienė, Roberta Metsola, Andrius Kubilius, Michael Gahler
PPE grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0182/2019
B9-0182/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,
– ņemot vērā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (Eiropas Cilvēktiesību konvenciju),
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Eiropas Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās,
– ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,
– ņemot vērā ANO pamatprincipus par tiesu iestāžu neatkarību,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Krievijas Federācijai saskaņā ar tās saistībām atbilstoši Vispārējo cilvēktiesību deklarācijai un Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un kā Eiropas Padomes un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas pilntiesīgai loceklei ir pienākums ievērot demokrātijas principus, tiesiskumu un ievērot pamatbrīvības un cilvēktiesības;
B. tā kā laikā no 1991. gada 11. līdz 13. janvārim PSRS bruņotie spēki īstenoja agresiju pret neatkarīgo Lietuvas valsti un tās iedzīvotājiem, kā rezultātā 14 cilvēki gāja bojā un gandrīz 800 tika ievainoti;
C. tā kā šāda asinsizliešana tika nosodīta visā pasaulē, tostarp nosodījumu pēc dažām dienām Maskavā notikušās masu demonstrācijas laikā izteica arī Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs;
D. tā kā Krievijas Federācija 1991. gada 29. jūlija Līgumā starp Lietuvas Republiku un Krievijas Padomju Federatīvo Sociālistisko Republiku par pamatu attiecībām starp valstīm atzina neatkarīgas Lietuvas Republikas atjaunošanu 1990. gada 11. martā;
E. tā kā 2019. gada 27. martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu tā dēvētajā 13. janvāra lietā un atzina 67 bijušās PSRS amatpersonas, kas tagad ir Krievijas Federācijas, Baltkrievijas Republikas un/vai Ukrainas pilsoņi, vainīgas kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, kā arī agresijā pret Lietuvas valsti;
F. tā kā, veicot 13. janvāra lietas pirmstiesas izmeklēšanu, Lietuvas Republikas iestādes ir aktīvi pieprasījušas, lai Krievijas Federācijas kompetentās iestādes sniegtu tiesisko palīdzību šajā kriminālprocesā, taču Krievijas Federācija nesadarbojās;
G. tā kā Krievijas Federācija uzņēmās bijušās Padomju Savienības tiesības un pienākumus un ir tās pēctece valsts;
H. tā kā Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja 2018. un 2019. gadā uzsāka kriminālprocesus pret Lietuvas Republikas prokuroriem un tiesnešiem, kuri bija iesaistīti 13. janvāra lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā;
I. tā kā šī Krievijas Federācijas politiski motivēta krimināllieta var izraisīt centienus ļaunprātīgi izmantot Interpola sistēmu un citus divpusējus un daudzpusējus sadarbības nolīgumus, lai ierobežotu 13. janvāra lietas izmeklēšanā un iztiesāšanā iesaistīto prokuroru un tiesnešu tiesības kratīšanas, pratināšanas un apcietināšanas laikā;
J. tā kā Krievijas Federācijas valsts kontrolētie plašsaziņas līdzekļi, kā arī valsts oficiālie pārstāvji īsteno propagandas un dezinformācijas kampaņu, kuras mērķis ir izplatīt sazvērestības teorijas saistībā ar 13. janvāra lietu, un tā ir daļa no hibrīdkara pret ES un demokrātiskām iekārtām;
K. tā kā jebkuras dalībvalsts tiesneši ir arī visas Eiropas Savienības tiesneši;
L. tā kā tiesu varas neatkarība ir tiesiskuma pamatā un ir būtiska demokrātijas darbībai un cilvēktiesību ievērošanai; tā kā tiesu varas neatkarība ir nostiprināta Pamattiesību hartas 47. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. pantā;
M. tā kā ANO Pamatprincipi par tiesu varas neatkarību paredz, ka visu valdības un citu iestāžu pienākums ir respektēt un ievērot tiesu varas neatkarību; tā kā tie arī paredz, ka nav pieļaujama neatbilstīga vai nepamatota iejaukšanās tiesas procesā[1];
N. tā kā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā ir jo īpaši noteikti tādi principi kā vienlīdzība likuma priekšā, nevainīguma prezumpcija un tiesības uz taisnīgu un atklātu lietas izskatīšanu kompetentā, neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā;
O. tā kā 1. pants Eiropas Konvencijā par savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Krievijas Federācija ir ratificējusi, nosaka, ka “Līgumslēdzējas Puses saskaņā ar šīs Konvencijas noteikumiem apņemas sniegt cita citai visu iespējamo palīdzību procesuālajās darbībās attiecībā uz nodarījumiem, sodu piemērošana par kuriem laikā, kad tiek lūgta palīdzība, piekrīt Pieprasītājas Puses tiesu varas iestāžu jurisdikcijai”,
1. norāda, ka Krievijas Federācijas varas iestāžu rīcība attiecībā uz Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem pārkāpj juridiskās pamatvērtības, jo īpaši tiesu varas neatkarību, kā arī principu, ka cilvēktiesības un brīvības var likumīgi ierobežot tikai tādiem nolūkiem, kādiem šādi ierobežojumi ir paredzēti starptautiskajās tiesībās;
2. atgādina, ka prokuroru un tiesnešu kriminālvajāšana par viņu profesionālo darbību ir nepieņemama ārējā ietekme, kas ir pretrunā tiesību prioritātei;
3. uzsver, ka tiesvedību šādās krimināllietās, kas vērstas pret prokuroriem un tiesnešiem, nevar uzskatīt par likumīgu;
4. stingri nosoda šos Krievijas varas iestāžu īstenotos starptautisko tiesību pamatprincipu un normu pārkāpumus;
5. pauž protestu pret Lietuvas prokuroru un tiesnešu politiski motivētu kriminālvajāšanu Krievijas Federācijā par viņu profesionālo darbību;
6. uzsver, ka nevar pieļaut vai attaisnot jebkuru situāciju, kurā tiek radīts precedents neatkarīgas valsts prokuroru un tiesnešu saukšanai pie atbildības par konstitucionālo pienākumu veikšanu, un uzskata, ka tas ir spiediens nepildīt to konstitucionālos pienākumus;
7. uzsver, ka vispārēji atzītās tiesnešu un prokuroru neatkarības garantijas aizliedz tiesām jebkādā veidā iejaukties tiesas spriešanā vai realizēt pat visniecīgāko ietekmi uz spriedumu, kā arī saukt pie atbildības tiesnesi par viņa pieņemto spriedumu vai iejaukties prokuratūras darbā lietu izmeklēšanas laikā;
8. aicina Krievijas Federācijas valsts pārvaldes iestādes izbeigt kriminālprocesus pret 13. janvāra lietā iesaistītajiem Lietuvas prokuroriem un tiesnešiem;
9. aicina Krievijas kompetentās iestādes, īstenojot Lietuvas Republikas un Padomju Savienības Federatīvās Sociālistiskās Republikas 1991. gada 29. jūlija Līgumu par pamatu attiecībām starp valstīm, izvērtēt to personu atbildību, kuras 1991. gada 11. līdz 13. janvārī vadīja agresiju pret Lietuvas valsti vai piedalījās tajā, un palīdzēt Lietuvas Republikas tiesībaizsardzības iestādēm panākt taisnīgumu 13. janvāra lietā;
10. aicina Krievijas kompetentās iestādes atsaukties uz Lietuvas Republikas savstarpējās tiesiskās palīdzības pieprasījumiem 13. janvāra lietā;
11. aicina Krievijas kompetentās iestādes nodrošināt, ka Krievijas Federācijas amatpersonas pārtrauc bezatbildīgo dezinformāciju un propagandas paziņojumu sniegšanu par 13. janvāra lietu;
12. aicina ES dalībvalstis gadījumā, ja no Krievijas Federācijas tiek saņemti pieprasījumi par savstarpēju tiesisko palīdzību saistībā ar 13. janvāra lietā iesaistīto Lietuvas prokuroru un tiesnešu kriminālvajāšanu Krievijā, uzskatīt šo lietu par politiski motivētu, cieši sadarboties ar Lietuvas kompetentajām iestādēm un atteikties šajā lietā Krievijas Federācijai sniegt tiesisku palīdzību;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un parlamentiem, Eiropas Padomei, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai, kā arī Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam.
- [1] https://www.ohchr.org/EN/ProfessionalInterest/Pages/IndependenceJudiciary.aspx