Procedūra : 2019/2938(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0184/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0184/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/11/2019 - 8.10
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0081

<Date>{25/11/2019}25.11.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0184/2019</NoDocSe>
PDF 173kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā</Titre>

<DocRef>(2019/2938(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Anna Fotyga, Ryszard Czarnecki, Zdzisław Krasnodębski, Jadwiga Wiśniewska, Ruža Tomašić, Assita Kanko, Adam Bielan, Alexandr Vondra, Jan Zahradil, Evžen Tošenovský, Witold Jan Waszczykowski, Veronika Vrecionová</Depute>

<Commission>{ECR}ECR grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0182/2019

B9-0184/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā

(2019/2938(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju,

 ņemot vērā 2019. gada 19. septembra rezolūciju par Eiropas atceres nozīmi Eiropas nākotnei[1],

 ņemot vērā Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2006. gada 26. janvāra rezolūciju Nr. 1481 par nepieciešamību starptautiski nosodīt totalitāro komunistisko režīmu noziegumus,

 ņemot vērā 2008. gada 3. jūnijā pieņemto Prāgas deklarāciju par Eiropas sirdsapziņu un komunismu,

 ņemot vērā 2008. gada 23. septembra deklarāciju par 23. augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu[2],

 ņemot vērā 2009. gada 2. aprīļa rezolūciju par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu[3],

 ņemot vērā Komisijas 2010. gada 22. decembra ziņojumu “Atmiņas par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā” (COM(2010)0783),

 ņemot vērā Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumus attiecībā uz atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā,

 ņemot vērā 2011. gada 23. augusta Varšavas deklarāciju par totalitāro režīmu upuru Eiropas atceres dienu,

 ņemot vērā astoņu ES dalībvalstu valdības pārstāvju 2018. gada 23. augusta kopīgo deklarāciju, kurā godināta komunisma upuru piemiņa,

 ņemot vērā Parlamenta vēsturisko rezolūciju par stāvokli Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, kas tika pieņemta 1983. gada 13. janvārī kā atbilde uz 45 šo valstu iedzīvotāju parakstīto “Baltijas memorandu”,

 ņemot vērā Lietuvas ārlietu ministra 2019. gada 2. oktobra paziņojumu,

 ņemot vērā Lietuvas Konstitucionālās tiesas priekšsēdētāja 2018. gada 24. jūlija paziņojumu,

 ņemot vērā Lietuvas Tieslietu ministrijas 2019. gada 6. septembra paziņojumu,

 ņemot vērā Krievijas Izmeklēšanas komitejas 2019. gada 10. aprīļa paziņojumu,

 ņemot vērā Interpola Konstitūciju,

 ņemot vērā ES tiesības un dalībvalstu noslēgtos nolīgumus par personu izdošanu,

 ņemot vērā 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā 1949. gada Ženēvas konvenciju un tās papildprotokolus,

 ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (ICCPR),

 ņemot vērā Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā tiešas sekas Molotova-Ribentropa paktam, pēc kura 1939. gada 28. septembrī tika noslēgts nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības Līgums par draudzību un robežu, bija tādas, ka komunistiskā Padomju Savienība anektēja neatkarīgo Lietuvas Republiku, kaut Rietumi šo aneksiju nekad oficiāli neatzina;

B. tā kā 1990. gada martā Lietuva kā pirmā no 15 padomju republikām pasludināja valstisko neatkarību;

C. tā kā Padomju Savienība, mēģinot gāzt Lietuvas likumīgo valdību, kas 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi valstisko neatkarību, izmantoja militāru spēku;

D. tā kā padomju militāro spēku uzbrukumā Viļņas televīzijas tornim un Radio un televīzijas komitejas ēkai 1991. gada 13. janvāra rītā tika nogalināti 14 civiliedzīvotāji un simtiem iedzīvotāju guva ievainojumus;

E. tā kā simtiem tūkstoši Krievijas iedzīvotāju 1991. gada janvārī spontāni izgāja Maskavas, Sanktpēterburgas (tolaik Ļeņingradas) un citu Krievijas pilsētu ielās, protestējot pret Padomju armijas un tās sabiedroto noziedzīgajiem nodarījumiem;

F. tā kā 2019. gada 27. martā Viļņas apgabaltiesa notiesāja kādreizējo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu un vairāk nekā 60 citas bijušās Padomju Savienības amatpersonas, VDK virsniekus un militārpersonas, atzīstot viņus par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci, un minētajām personām aizmuguriski piesprieda brīvības atņemšanu;

G. tā kā Lietuvas tiesneši minētajām bijušajām padomju amatpersonām aizmuguriski piesprieda 4 līdz 14 gadus ilgus cietumsodus;

H. tā kā Lietuvas Tieslietu ministrija šajā lietā īstenoja aktīvu tiesisko sadarbību ar Krieviju, nosūtot 289 tiesiskās palīdzības lūgumus, no kuriem tikai pieci tika daļēji izpildīti;

I. tā kā, reaģējot uz Lietuvas tiesas spriedumu, Krievijas Izmeklēšanas komiteja uzsāka kriminālizmeklēšanu pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, kuri Lietuvā bija strādājuši ar 13. janvāra lietu, un 2019. gada martā Lietuvu apsūdzēja “Krievijas pilsoņu nelikumīgā kriminālvajāšanā”, aizmuguriski izvirzot apsūdzību bijušajam Lietuvas prokuroram Simonam Slapšinskam par “Krievijas pilsoņu iespējamu nelikumīgu kriminālvajāšanu”;

J. tā kā Lietuvas Ārlietu ministrija uzskata, ka Krievijas lēmums uzsākt kriminālprocesu pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem, kuri izmeklēja 13. janvāra lietu, ir nepieņemama rīcība, Krievijai izdarot atklātu spiedienu uz Lietuvu, tās tiesām un tiesībaizsardzības amatpersonām;

K. tā kā tiek uzskatīts, ka Krievija aktīvi piesedz un aizsargā vadošās amatpersonas un izpildītājus, kas pastrādājuši bruņotas agresijas aktus pret nevainīgiem un neapbruņotiem civiliedzīvotājiem, un veic visus iespējamos pasākumus, lai palīdzētu šīm personām izvairīties no atbildības;

L. tā kā Lietuvas iekšlietu ministrs Eimutis Misiūnas ir lūdzis savus ES kolēģus sadarboties ar Lietuvas iestādēm attiecībā uz “jebkādiem iespējamiem Interpola brīdinājumiem vai Krievijas iesniegtiem divpusējiem pieprasījumiem atrast vai apcietināt šajā lietā iesaistītās Lietuvas amatpersonas”;

M. tā kā Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piešķīris pēdējam PSRS aizsardzības ministram Dmitrijam Jazovam nozīmīgu valsts apbalvojumu par ieguldījumu valsts aizsardzības spēju stiprināšanā un patriotisko vērtību veicināšanā jaunākās paaudzes vidū,

1. pauž nožēlu par Krievijas Federācijas pārspīlēto rīcību pret Lietuvas tiesnešiem, uzskatot, ka tādējādi tiek izdarīts spiediens uz ES dalībvalsti, tās tiesām un tiesībaizsardzības amatpersonām;

2. pauž nožēlu par to, ka Krievijas Federācija ļaunprātīgi izmanto tādas starptautiskās tiesībaizsardzības struktūras kā Interpols, un uzskata, ka Krievijas Federācijas veiktie pasākumi pret Eiropas Savienības dalībvalsts tiesnešiem un prokuroriem nav savienojami ar tiesiskuma ievērošanu;

3. uzskata Krievijas Federāciju, kas cenšas veikt visus iespējamos pasākumus, lai palīdzētu padomju režīma kara noziedzniekiem izvairīties no taisnīgas tiesas, par vainīgu tiesvedības traucēšanā;

4. uzskata, ka Krievijas Federācija klaji pārkāpj vispārēji atzītās tiesnešu un prokuroru neatkarības garantijas, ņemot vērā, ka šie vispārēji pieņemtie principi aizliedz Krievijas iejaukšanos tiesas īstenotā tiesvedībā, kā arī aizliedz jebkādā veidā ietekmēt tiesas lēmumu objektivitāti un neatkarību;

5. uzskata, ka šādas darbības varētu novest pie Interpola sistēmas un citu divpusēju un daudzpusēju sadarbības nolīgumu ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā apcietināt un aizturēt politiski motivētai vajāšanai pakļautas personas un pieprasīt šādu personu izdošanu; aicina attiecīgās dalībvalstu iestādes sadarboties ar attiecīgajām Lietuvas iestādēm, lai vērstos pret jebkādiem iespējamiem Interpola brīdinājumiem vai Krievijas iesniegtiem divpusējiem pieprasījumiem atrast vai apcietināt šajā lietā iesaistītās Lietuvas amatpersonas;

6. uzsver, ka pēdējos gados šī ir jau otrā reize, kad Krievija ir savas tiesas izmantojusi iebiedēšanas un kādas valsts konstitucionālās tiesas un tiesībaizsardzības integritātes iedragāšanas nolūkos, ņemot vērā, ka Krievija uzsāka līdzīgu lietu pret Ukrainas Konstitucionālās tiesas tiesnešiem par Krimas aneksijas nosodīšanu;

7. uzskata, ka šīs darbības liecina par noteiktu uzvedības modeli, kas liek domāt, ka Krievija, ja tai netiks izrādīta pretestība, turpinās iejaukties dalībvalsts juridiskajos jautājumos, tiecoties iedragāt un vājināt dalībvalsts tiesu konstitucionālo autoritāti un tiesībaizsardzību;

8. atkārtoti atbalsta Lietuvas Konstitucionālās tiesas, tās tiesnešu un prokuroru neatkarību, leģitimitāti un integritāti un pauž atbalstu to lēmumam tiesāt padomju režīma kara noziedzniekus par 1991. gada 13. janvārī pastrādātajiem nežēlīgajiem uzbrukumiem, kuri bija vērsti pret neapbruņotiem Lietuvas civiliedzīvotājiem;

9. pauž nožēlu, ka Krievijas Federācija, tostarp Krievijas tiesībaizsardzības struktūras, joprojām saglabā uzticību savai padomju pagātnei, kas saistīta ar valsti, kura nerespektēja nedz cilvēka dzīvību, nedz brīvību, nedz arī kaimiņvalstu suverenitāti;

10. nosoda šādus Krievijas Federācijas veiktos pasākumus kā prettiesisku mēģinājumu izdarīt tiešu spiedienu uz Lietuvas tiesām un kā vēl vienu mēģinājumu pārrakstīt vēsturi un noliegt padomju okupācijas faktu;

11. pauž līdzjūtību šā nežēlīgā nozieguma upuru ģimenēm un solidarizējas ar tām to lielajās bēdās;

12. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos ciešāk sekot līdzi situācijas attīstībai, Krievijai ļaunprātīgi izmantojot savas krimināltiesas dalībvalstu tiesnešu, juristu un amatpersonu politiskai vajāšanai, un šajā nolūkā uzraudzīt situāciju, apmainīties ar visu būtisko informāciju un apzināt iespējamās tiesiskās palīdzības vajadzības;

13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Interpola priekšsēdētājam, Lietuvas prezidentam, valdībai un parlamentam, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un parlamentam, kā arī dalībvalstīm.

[1] Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0021.

[2] OV C 8 E, 14.1.2010., 57. lpp.

[3] OV C 137 E, 27.5.2010., 25. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika