REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā

25.11.2019 - (2019/2938(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Petras Auštrevičius, Abir Al-Sahlani, Malik Azmani, Phil Bennion, Gilles Boyer, Jane Brophy, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Anna Júlia Donáth, Fredrick Federley, Barbara Ann Gibson, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Antony Hook, Ivars Ijabs, Ondřej Kovařík, Nathalie Loiseau, Jan-Christoph Oetjen, Urmas Paet, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Ramona Strugariu, Marie-Pierre Vedrenne
grupas “Renew” vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0182/2019

B9-0186/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par Krievijas Federācijas nesenajām darbībām pret Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, kas iesaistīti 1991. gada 13. janvārī Viļņā notikušo traģisko notikumu izmeklēšanā

(2019/2938(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Krieviju un par ES un Krievijas attiecībām,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2019. gada 27. martā Viļņas apgabaltiesa pasludināja spriedumu tā dēvētajā 13. janvāra lietā, atzīstot par vainīgiem kara noziegumos un noziegumos pret cilvēci kādreizējo Padomju Savienības aizsardzības ministru Dmitriju Jazovu, kādreizējo Padomju armijas Viļņas garnizona komandieri Vladimiru Ushopčiku, kādreizējo VDK specvienības komandieri Mihailu Golovatovu un 64 citus Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņus par viņu līdzdalību Padomju Savienības īstenotajos uzbrukumos Viļņā 1991. gada 13. janvārī; tā kā šie spriedumi patlaban ir pārsūdzības stadijā;

B. tā kā visi apsūdzētie, izņemot divus — bijušos padomju virsniekus Juriju Meļu un Genādiju Ivanovu —, tika tiesāti aizmuguriski; tā kā apsūdzētajiem tika piespriesti cietumsodi ilgumā līdz 14 gadiem; tā kā 2019. gada pavasarī pasludinātie spriedumi attiecas uz traģiskajiem notikumiem pēc Lietuvas neatkarības pasludināšanas 1990. gada 11. martā un padomju varas mēģinājumiem piespiest Lietuvu atsaukt neatkarības deklarāciju, tam sākoties ar ekonomikas blokādi 1990. gada rudenī un noslēdzoties ar brutāliem centieniem gāzt Lietuvas valdību 1991. gada janvārī;

C. tā kā minētajos notikumos dzīvību zaudēja 14 civiliedzīvotāji un vairāk nekā 800 guva ievainojumus, tam notiekot galvenokārt brīdī, kad šie cilvēki centās nevardarbīgi aizsargāt Viļņas televīzijas torni; tā kā Padomju Savienības drošības spēku īstenotā apspiešana turpinājās līdz 1991. gada 23. augustā Maskavā notikušajam augusta pučam;

D. tā kā Lietuvas centieni veikt izmeklēšanu un nodot tiesai aizdomās turētos bija ilgstošs process, ko kavēja Krievijas un Baltkrievijas iestāžu nevēlēšanās sadarboties, proti, tās vai nu ignorēja vai noraidīja Lietuvas nosūtītos tiesiskās palīdzības lūgumus, turklāt pēdējais daļēji izpildītais lūgums ir datēts ar 2008. gadu;

E. tā kā Krievijas sākotnējā reakcija uz tiesas spriedumu bija negatīva, Krievijas Valsts Domei apgalvojot, ka “politiski motivētais” tiesas process bijis “mēģinājums pārrakstīt vēsturi” un Krievijas Ārlietu ministrijai nākot klajā ar paziņojumu, ka “tas netiks atstāts bez atbildes”;

F. tā kā laikā no 2018. gada jūlija līdz 2019. gada aprīlim Krievijas Federācijas Izmeklēšanas komiteja uzsāka vairākus kriminālprocesus pret 13. janvāra lietas izmeklēšanā vai spriedumu pieņemšanā iesaistītajiem Lietuvas tiesnešiem, prokuroriem un izmeklētājiem, pamatojoties uz Krievijas Federācijas Kriminālkodeksa 299. un 305. pantu, kuri paredz kriminālatbildību par “nevainīgu personu tīšu saukšanu pie kriminālatbildības” un par “tiesneša (tiesnešu) veiktu apzinātu netaisnu tiesas spriedumu, lēmumu vai citu juridisku aktu pieņemšanu”,

1. norāda, ka Krievijas Federācijas iestāžu veiktie pasākumi attiecībā pret Lietuvas tiesnešiem un prokuroriem pārkāpj juridiskās pamatvērtības, proti, tiesu un prokuratūras amatpersonu neatkarību, kā arī principu, ka cilvēktiesības un brīvības drīkst likumīgi ierobežot tikai tādiem nolūkiem, kādiem šādi ierobežojumi ir paredzēti starptautiskajās tiesībās;

2. pauž solidaritāti Lietuvas amatpersonām un tiesnešiem, kam Krievija izvirzījusi apsūdzību šajā lietā, un solidarizējas ar Lietuvas valdības centieniem vērst uzmanību uz šo lietu un mazināt kaitējumu un apdraudējumu, ko nākas izjust Krievijas iestāžu nepamatoti apsūdzētajām personām;

3. aicina Krievijas iestādes atsaukt minētās apsūdzības un atturēties no mēģinājumiem panākt starptautisku apcietināšanas orderu izdošanu šajā lietā nedz ar Interpola starpniecību, nedz divpusējiem līdzekļiem; nosoda Krievijas iestāžu veiktos pasākumus, uzskatot, ka tie ir nelikumīgi un ir pretrunā tiesiskuma principam;

4. aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieci / Savienības augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt, lai visas dalībvalstis būtu pilnībā informētas par minētajām lietām un šis jautājums tiktu skatīts Ārlietu padomē, kā arī nodrošināt, lai Krievijas varas iestādes tiktu pilnībā informētas par Eiropas Savienības vienotību un solidaritāti gan šajā lietā, gan citās saistītās lietās;

5. sagaida, ka visas ES iestādes un visas dalībvalstis, īstenojot saziņu ar Krievijas iestādēm, pievērsīsies šai lietai;

6. aicina Interpola lietu kontroles komisiju (CCF), kuras kompetencē ir nepieļaut ļaunprātīgu politiska rakstura apcietināšanas orderu izdošanu, saglabāt modrību attiecībā uz iespējamiem pieprasījumiem izdot starptautiskus orderus apsūdzēto Lietuvas ierēdņu apcietināšanai;

7. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, Padomei, Komisijai, Eiropas Padomes ģenerālsekretārei, Krievijas Federācijas prezidentam, valdībai un Valsts Domei, Eiropolam un Interpolam.