REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Bolīvijā

25.11.2019 - (2019/2896(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Antonio Tajani, Michael Gahler, Leopoldo López Gil, Esteban González Pons, Pilar del Castillo Vera, Francisco José Millán Mon, Antonio López-Istúriz White, Isabel Wiseler-Lima, Ivan Štefanec, Javier Zarzalejos, Željana Zovko, David McAllister, Daniel Caspary, Vladimír Bilčík, Paulo Rangel
PPE grupas vārdā

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0187/2019

B9-0187/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Bolīvijā

(2019/2896(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 22. oktobra paziņojumu par vēlēšanu procesu Bolīvijā un 2019. gada 15. novembra paziņojumu par stāvokli Bolīvijā,

– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) vēlēšanu novērošanas misijas Bolīvijā 2019. gada 21. oktobra paziņojumu,

– ņemot vērā vēlēšanu procesa Bolīvijā revidentu grupas 2019. gada 10. novembra paziņojumu,

– ņemot vērā ANO Augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 16. novembra paziņojumu,

– ņemot vērā referendumu par konstitūciju, kas Bolīvijā notika 2016. gada 21. februārī,

– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Bolīvijā,

– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā 2019. gada 20. oktobra prezidenta un likumdevēja vēlēšanas notika ļoti polarizētā vidē, un tā iemesls bija pretrunīgi vērtētais lēmums ļaut prezidentam Evo Morales kandidēt vēlēšanās;

B. tā kā 20. oktobra vēlēšanu dienā situācija bija salīdzinoši mierīga, neskatoties uz ārkārtīgi saspringto un sabiedrību šķeļošo vēlēšanu kampaņu;

C. tā kā Bolīvijas konstitūcija īpaši aizliedz vienai personai uzņemties prezidenta pilnvaras trīs reizes pēc kārtas; tā kā pretrunā konstitucionālajam likumam prezidents E. Morales 2016. gadā aicināja rīkot valsts referendumu par iespēju viņam atkārtoti kandidēt; tā kā prezidents E. Morales neņēma vērā vēlētāju lēmumu un panāca lietas pārskatīšanu Konstitucionālajā tiesā, lai viņa kandidatūra tiktu apstiprināta, ko beigās arī izdarīja valsts Augstākā tiesa;

D. tā kā saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju nepieciešamais slieksnis, lai uzvarētu prezidenta vēlēšanās jau pirmajā kārtā, ir 50 % no visām balsīm plus viena, vai arī vismaz 40 % balsu un 10 % liels pārsvars salīdzinājumā ar prezidenta kandidātu, par kuru nodots otrs lielākais skaits balsu;

E. tā kā pēc 83 % nodoto balsu saskaitīšanas ar provizorisko rezultātu nosūtīšanas sistēmu (TREP) izrādījās, ka 45 % balsu nodoti par prezidentu E. Morales, bet 38 % — par opozīcijas kandidātu Carlos Mesa; tā atbilstoši šādiem rezultātiem normālos apstākļos būtu jārīko vēlēšanu otrā kārta, kas bija paredzēta 2019. gada 15. decembrī;

F. tā kā Augstākā vēlēšanu tiesa pārsteidzoši nolēma pārtraukt izmantot elektronisko skaitīšanu (TREP), kas tomēr atkal atsākās, līdzko bija saskaitīti 97 % no visām balsīm; tā kā izziņotie rezultāti bija pretēji sākotnējām tendencēm; tā kā Konstitucionālā tiesa nolēma atteikties no vēlēšanu otrās kārtas ar pamatojumu, ka starp abiem kandidātiem jau panākta vajadzīgā 10 % lielā atšķirība;

G. tā kā Augstākās vēlēšanu tiesas rīcība izraisīja ne tikai opozīcijas kandidātu atbalstītāju, bet arī valstu un starptautisko novērotāju un starptautiskās sabiedrības vairākuma neapmierinātību un radīja aizdomas par krāpšanu;

H. tā kā prezidents E. Morales pasludināja sevi par vēlēšanu uzvarētāju pat pirms bija saņemti un publiski paziņoti visi oficiālie rezultāti;

I. tā kā OAS, ES un starptautiskās sabiedrības paziņojumos turpināts paust lielas bažas par nepamatotu balsu skaitīšanas pārtraukšanu, norādot uz iespējamo vēlēšanu komisijas novērotāju neobjektīvo pieeju; tā kā vietējie un starptautiskie starpnieki ieteica organizēt vēlēšanu otro kārtu kā izeju no radušās politiskās krīzes;

J. tā kā negaidītā balsu skaitīšanas pārtraukšana un prezidenta E. Morales izziņošana par vēlēšanu uzvarētāju izraisīja masveida protestus un opozīcijas, kā arī prezidenta E. Morales atbalstītāju mobilizāciju; tā kā šādas demonstrācijas ir ļoti satraukušas visu starptautisko sabiedrību un tajās līdz šim ir gājuši bojā vismaz 23 cilvēki, simtiem ievainoti un aizturēti vairāk nekā 600 cilvēku;

K. tā kā valda neuzticēšanās par vēlēšanu rīkošanu atbildīgajai struktūrai un viens tās loceklis balsu skaitīšanas laikā atkāpās no amata; tā kā šādos apstākļos opozīcija neatzina šādu vēlēšanu rezultātus un izvirza apsūdzības par iespējamu vēlēšanu rezultātu viltošanu;

L. tā kā ES nenosūtīja pilntiesīgu vēlēšanu novērošanas misiju, bet to pārstāvēja vien neliela tehniska grupa, kurā bija trīs zemākas pakāpes ierēdņi;

M. tā kā ar mērķi atjaunot uzticību gan valdība, gan vēlēšanu iestādes piekrita, ka OAS speciālisti veic saistošu tehnisko revīziju; tā kā šādai revīzijai atbalstu pauda arī ANO ģenerālsekretārs;

N. tā kā 2019. gada 10. novembrī publicētās OAS revīzijas rezultāti apliecina masveidīgu vēlēšanu rezultātu viltošanu, proti, manipulācijas ar datorsistēmu un manipulācijas ar nodotajām balsīm un pašiem balsojumiem;

O. tā kā pēc 10. novembrī publiskotā OAS revīzijas ziņojuma, kurā tika aicināts atcelt vēlēšanu rezultātus un rīkot vēlēšanas vēlreiz, atkāpās daudzas augstas valsts amatpersonas, tostarp prezidents, viceprezidents, Senāta priekšsēdētājs, kā arī vēlēšanu iestādes pārstāvji; tā kā E. Morales un vairāki citi viņa valdības locekļi nolēma pamest valsti un atstāt amatus;

P. tā kā vairāku amatpersonu atkāpšanās ļāva otrajai priekšsēdētāja vietniecei Jeanine Áñez pārņemt pagaidu prezidenta pilnvaras ar pienākumu ātri izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, kas ir vienīgais demokrātiskais un konstitucionālais veids, kā atrisināt pašreizējo krīzi; tā kā 2019. gada 14. novembrī Bolīvijas pagaidu valdība un amatā tā arī neievēlētā kandidāta E. Morales partijas deputāti mēģināja panākt vienošanos par jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu,

1. nosoda pārredzamības un ticamības trūkumu un centienus krāpties ar vēlēšanu rezultātiem, ko veikušas Bolīvijas iestādes, tādējādi pārkāpjot Bolīvijas pilsoņu tiesības brīvi un demokrātiski ievēlēt savas valsts prezidentu;

2. pauž vislielāko noraidījumu vardarbībai un destrukcijai valstī un izsaka līdzjūtību visu bojāgājušo tuviniekiem;

3. pauž pilnīgu atbalstu īpaši sarežģītos apstākļos strādājošo OAS vēlēšanu novērotāju darbam un augstu to novērtē;

4. nosoda mēģinājumus viltot vēlēšanu rezultātus, kas ir smags noziegums; atgādina, ka saskaņā ar Bolīvijas tiesību aktiem personas un organizācijas, kas iesaistītas šādās nelikumīgās darbībās, automātiski jāizslēdz no vēlēšanu struktūrām un vēlēšanas ir jāanulē;

5. atzinīgi vērtē to militārpersonu un policistu rīcību, kuri izrādījuši savaldību un atturējušies iesaistīties represijās pret Bolīvijas iedzīvotājiem;

6. aicina jaunās pagaidu iestādes veikt nepieciešamos pasākumus, lai mainītu situāciju un atjaunotu uzticību vēlēšanu procesam; prasa sākt dialogu ar mērķi nekavējoties organizēt jaunas demokrātiskas, iekļaujošas, pārskatāmas un godīgas vēlēšanas, tostarp no jauna izveidot vēlēšanu struktūras, kas būtu izeja no pašreizējās krīzes; atzinīgi vērtē pirmos šajā jomā veiktos pasākumus;

7. atzinīgi vērtē aicinājumu rīkot vēlēšanas jau 2020. gada janvārī, kas apliecina vēlmi ātri rast izeju no krīzes; aicina jaunās pagaidu iestādes uzņemties atbildību par uzticēšanās nodrošināšanu šai procedūrai, rīkojot pienācīgi organizētas iekļaujošas vēlēšanas, kurās politiskajiem dalībniekiem būtu iespēja konkurēt saskaņā ar Bolīvijas likumiem un konstitucionālo kārtību;

8. aicina visus dažādos politiskos dalībniekus un armijas amatpersonas atturēties no vardarbības un nodrošināt, ka turpinās demokrātisks un miermīlīgs dialogs saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju;

9. prasa, lai jaunais vēlēšanu process notiktu uzticamu un pārredzamu starptautisku novērotāju klātbūtnē, kuri var brīvi darboties un dalīties ar saviem neatkarīgajiem novērojumiem;

10. pauž gatavību palīdzēt šādā vēlēšanu procesā un aicina priekšsēdētāja vietnieci / augsto pārstāvi izvietot pilnvērtīgu ES vēlēšanu novērošanas misiju;

11. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Bolīvijas valdībai, Andu parlamentam un EUROLAT asamblejai.