Procedūra : 2019/2896(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0188/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0188/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 28/11/2019 - 8.6
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :


<Date>{25/11/2019}25.11.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0188/2019</NoDocSe>
PDF 165kWORD 46k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par stāvokli Bolīvijā</Titre>

<DocRef>(2019/2896(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Anna Cavazzini, Benoît Biteau, Ernest Urtasun, Diana Riba i Giner, Marie Toussaint</Depute>

<Commission>{Verts/ALE}Verts/ALE grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0188/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Bolīvijā

(2019/2896(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par Bolīviju,

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) Federica Mogherini paziņojumu 2019. gada 13. novembra plenārsēdes debatēs,

 ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2019. gada 19. novembra paziņojumu par nesodāmības risku un nepieciešamību pēc nacionālā dialoga[1],

 ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres 2019. gada 16. novembra komentārus par to, kā apspiešana un spēka lietošana draud pasliktināt krīzi Bolīvijā[2],

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā politiskā un sociālā situācija Bolīvijā kļūst arvien kritiskāka, un tai pamatā ir iedzīvotāju neapmierinātība, ko rada E. Morales valdības polarizējošās tendences un vides iznīcināšana ieguves projektu rezultātā, turklāt situāciju kopš prezidenta vēlēšanām 2019. gada 20. oktobrī raksturo satraucošs vardarbības līmeņa pieaugums;

B. tā kā šaubas par šo vēlēšanu iznākumu, kuras, par spīti sākotnējai kritikai par to leģitimitāti, Amerikas Valstu organizācija (OAS) atzina, nosūtot vēlēšanu novērošanas misiju, kuru vēlāk paplašināja arī ar ES tehnisko misiju, galu galā noveda pie balsu atkārtotas pārskaitīšanas OAS vadībā;

C. tā kā 10. novembrī prezidents E. Morales atzina OAS revīzijas provizoriskos rezultātus un paziņoja par jaunām vēlēšanām;

D. tā kā pēc dažām stundām valsts apvērsuma draudi faktiski īstenojās, kad toreizējais Bolīvijas bruņoto spēku virspavēlnieks Williams Kaliman, kurš no 2013. līdz 2016. gadam bija arī Bolīvijas militārais atašejs Vašingtonā, mudināja prezidentu E. Morales atkāpties, ko pēdējais arī attiecīgi izdarīja, lai izvairītos no turpmākas asinsizliešanas un mazinātu spriedzi; tā kā nākamajā dienā E. Morales ar meksikāņu lidmašīnu devās trimdā uz Meksiku;

E. tā kā armijas un policijas spēku atklāta iejaukšanās ir vēl vairāk destabilizējusi valsti; tā kā armijas un policijas daudzkārtējās represijas sabiedriskajās vietās ir spilgts atgādinājums par tumšākajiem posmiem gadu desmitiem ilgajās civilmilitārajās diktatūrās Bolīvijā un vairāk nekā 200 militārajiem apvērsumiem, kas notikuši kopš valsts neatkarības iegūšanas 1825. gadā, kas ir vislielākais šādu apvērsumu skaits kādā Latīņamerikas valstī;

F. tā kā vardarbība, naids, pamatiedzīvotāju diskriminācija un izteikts rasisms ir saasinājies publiskajās vietās un izraisījis vismaz 32 nāves gadījumus; tā kā E. Morales, viņa māsas un vairāku valdības darbinieku mājas ir izlaupītas un iznīcinātas, sadedzināts pamatiedzīvotāju Wiphala karogs un tādas amatpersonas kā MAS partiju pārstāvošais pilsētas mērs Patricia Arce ielās vajāts vispazemojošākajā un atbaidošākajā veidā;

G. tā kā pastāv nopietns risks, ka pašreizējo politiskās varas vakuumu izmantos antidemokrātiski un rasistiski spēki, lai pavērstu atpakaļ procesu, kas palielina pamatiedzīvotāju iespējas un uzlabo viņu integrāciju daudzu etnisko grupu un daudzu valodu valstī, tādējādi nopietni kavējot progresu, kas bija panākts attiecībā uz viņu pilsoņu tiesībām;

H. tā kā pati satraucošākā izpausme šim mēģinājumam pavērst atpakaļ to rīcības modeli, kurš sekmē attālināšanos no neokoloniālajām iekšējām struktūrām un starptautiskajām attiecībām, un sagraut tā potenciālu, bija galēji labējās Senāta otrās priekšsēdētāja vietnieces Jeanine Áñez lēmums pasludināt sevi par prezidenti — šis ir akts, kam nav juridiska pamata Bolīvijas konstitūcijā un to vēl nav apstiprinājis Kongress, taču jau ir apstiprinājusi Konstitucionālā tiesa;

I. tā kā 14. novembrī J. Áñez izdeva dekrētu Nr. 4078, ar kuru bruņotajiem spēkiem tiek dotas tiesības “atbalstīt policiju sabiedrības aizstāvēšanā un sabiedriskās kārtības uzturēšanā”, neparedzot šo struktūru krimināltiesisku atbildību par jebkādiem to paveiktiem noziegumiem, tādējādi paverot iespējas līdzīgai nesodāmībai kā civilmilitāro diktatūru laikā;

J. tā kā 23. novembrī Bolīvijas Kongress apstiprināja likumprojektu par jaunu vēlēšanu rīkošanu, kuras saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju jāsarīko 90 dienu laikā;

K. tā kā pašpasludinātā pagaidu prezidente J. Áñez ir paziņojusi par nodomu iesūdzēt E. Morales par “musināšanu un terorismu”,

1. pauž nožēlu par traģēdiju, kas skārusi visu pušu cietušos pašreizējos nemieros Bolīvijā, un pauž visdziļāko līdzjūtību viņu ģimenēm un draugiem; aicina Bolīvijas iestādes bez nosacījumiem nodrošināt pārbaudāmu un aktuālu informāciju par ikvienu pazudušo vai nogalināto, ievainoto vai aizturēto personu un izmeklēt šādu nāves gadījumu, ievainojumu vai aizturēšanu iemeslus;

2. uzsver, ka ir absolūti nepieciešams uzturēt pilnīgi likumīgu daudzu etnisko grupu un daudzu valodu valsts pastāvēšanu; nosoda nelikumīgo veidu, kā J. Áñez pasludinājusi sevi par prezidenti;

3. stingri nosoda visus rasisma un nomelnošanas gadījumus, uzskata tos par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un prasa tos ātri un pilnībā izmeklēt, lai sauktu pie atbildības un sodītu visus vainīgos; uzsver, ka preses brīvība ir būtisks stabilitātes elements;

4. mudina visus dalībniekus atturēties no vardarbības, novērst turpmāku eskalāciju, izmantot visus iespējamos līdzekļus, lai mazinātu situācijas bīstamību, un censties atjaunot Bolīvijas institucionālo stabilitāti, pamatojoties uz spēkā esošo konstitūciju;

5. pauž pārliecību, ka ilgtspējīgam risinājumam jāietver jaunu un godīgu vēlēšanu rīkošana ar visām garantijām, kā to paziņoja E. Morales, pirms bruņoto spēku virspavēlnieks viņu piespieda atkāpties no amata; ņem vērā, ka 23. novembrī tika paziņots par šādām vēlēšanām, un uzsver, ka pagaidu valdībai būtu jāatturas no jaunu tiesību aktu pieņemšanas, līdz tās ir notikušas;

6. mudina bruņotos spēkus atgriezties savās dislokācijas vietās; aicina tiesu iestādes tiesāt tos bruņoto spēku pārstāvjus, kuru rīcība pārkāpa Bolīvijas konstitūcijas un starptautisko standartu normas;

7. prasa pilnībā un bez nosacījumiem garantēt MAS partiju pārstāvošo valdības locekļu, tās vēlētāju un piekritēju personas neaizskaramību, turklāt ievērot, ka šīs valdības pilnvaru termiņš beidzas ne ātrāk kā 2020. gada 21. janvārī;

8. mudina visus Bolīvijas notikumos iesaistītos novērst jebkādu turpmāko attīstību, kas ar simboliem vai rīcību atdarinātu diktatūru laika tumšo pagātni, un rast tādu risinājumu pašreizējai krīzei, ar kuru pilnībā tiktu ievērota konstitucionālā kārtība; atgādina, ka starptautiskā sabiedrība, tostarp ES, var piedāvāt savu atbalstu, izmantojot dažādus līdzekļus, piemēram, vēlēšanu novērošanas delegāciju, ja Bolīvijas iedzīvotāji to vēlas, bet tā nekad nevar būt galvenais dalībnieks;

9. uzsver, ka sabiedrības neapmierinātību un demonstrācijas nedrīkst izmantot, lai mazinātu konstitucionālās garantijas un tiesības Bolīvijā kā daudzu etnisko grupu un daudzu valodu valstī vai arī vērstos pret pēdējos 14 gados panākto sociālo progresu; uzsver, ka nekad nedrīkst būt nekādu iemeslu, pat atsaucoties uz agrākiem politiskiem lēmumiem, lai attaisnotu nesamērīga spēka izmantošanu, vardarbību, represijas, rasismu vai eskalāciju ceļā uz pilsoņu karu;

10. nosoda Dekrēta Nr. 4078 pieņemšanu un aicina to ātri apturēt vai atcelt, lai nepieļautu bruņoto spēku pārstāvju nesodāmību;

11. nosoda arī paziņojumu, ka E. Morales tiks iesūdzēts par „musināšanu un terorismu”;

12. aicina ES un tās delegāciju Bolīviju atbalstīt miermīlīgu atgriešanos pie agrākās likumīgās Bolīvijas valsts; prasa sniegt skaidru paziņojumu, lai vērstos pret jebkādiem rasisma atdzimšanas mēģinājumiem, un aicina ES piedāvāt atbalstu pašreizējās krīzes un nesodāmības situācijas pārvarēšanai Bolīvijā;

13. aicina ES veikt samērīgus diplomātiskus pasākumus, ja pašreizējā pašpasludinātā valdība nenodrošina, ka Bolīvijas konstitūcijā paredzētajā termiņā tiek rīkotas jaunas, atklātas un godīgas vēlēšanas;

14. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei/ Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Bolīvijas valdībai un iestādēm un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 27. novembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika