REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Bolīvijā
25.11.2019 - (2019/2896(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Anna Fotyga, Assita Kanko, Ryszard Czarnecki, Angel Dzhambazki, Andrey Slabakov, Karol Karski, Jadwiga Wiśniewska, Raffaele Fitto, Adam Bielan, Beata Kempa, Carlo Fidanza, Ruža Tomašić, Jan Zahradil, Veronika Vrecionová, Hermann Tertsch, Valdemar Tomaševski
ECR grupas vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0187/2019
B9-0189/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Bolīvijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2019. gada 10. novembra paziņojumu par stāvokli Bolīvijā,
– ņemot vērā Bolīvijā 2009. gada janvārī rīkoto referendumu, ar kuru tika apstiprināta jaunā konstitūcija,
– ņemot vērā Bolīvijas Konstitucionālās tiesas 2013. gada aprīļa nolēmumu,
– ņemot vērā Bolīvijā 2016. gada februārī rīkoto referendumu, ar kuru tika noraidīta prezidenta pilnvaru maksimālā termiņa atcelšana,
– ņemot vērā Bolīvijas Konstitucionālās tiesas 2017. gada novembra nolēmumu atcelt prezidenta pilnvaru maksimālā termiņa ierobežošanu,
– ņemot vērā Bolīvijas Konstitucionālās tiesas 2019. gada 12. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā sākotnējos provizoriskos rezultātus (TREP), ko Augstākā vēlēšanu tiesa (TSE) paziņoja 2019. gada 20. oktobrī,
– ņemot vērā Amerikas valstu organizācijas (OAS) Vēlēšanu novērošanas misijas Bolīvijā 2019. gada 21. oktobra paziņojumu,
– ņemot vērā Vēlēšanu procesa Bolīvijā revidentu grupas 2019. gada 10. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO Augstās cilvēktiesību komisāres Michelle Bachelet 2019. gada 16. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Bolīvijā,
– ņemot vērā TSE 2019. gada 25. oktobrī publicētos galīgos rezultātus,
– ņemot vērā OAS sākotnējo konstatējumu ziņojumu, ko tā savam ģenerālsekretariātam sniedza 2019. gada 20. oktobrī,
– ņemot vērā pagaidu prezidentes Jeanine Áñez Chávez 2019. gada 15. novembra prezidenta dekrētu Nr. 4078,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā Evo Morales pretēji vispārpieņemtajām normām bez pārtraukumiem ieņēma prezidenta posteni laikā no 2006. gada 22. janvāra līdz 2019. gada 10. novembrim, jo uz valsts augstāko konstitucionālo tiesas iestādi ar apstrīdamām metodēm tika izdarīts spiediens, lai tā grozītu tiesību aktus tādējādi, ka viņš arī turpmāk varētu saglabāt šo posteni, kas līdz 2014. gadam saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju nebija iespējams;
B. tā kā 2016. gada referendumā, ar kuru E. Morales centās nodrošināt sev ceturto pilnvaru termiņu, atceļot prezidenta pilnvaru maksimālo termiņu, iedzīvotāji ar nelielu pārsvaru noraidīja šo priekšlikumu; tā kā viņš tomēr nolēma ignorēt šo lēmumu un turpināt uzstāt uz konstitūcijas grozīšanu šajā jautājumā;
C. tā kā Konstitucionālā tiesa pēdējā brīdī atcēla šo termiņa ierobežošanu, ļaujot E. Morales piedalīties 2019. gada vēlēšanās un pretendēt uz ceturto secīgo prezidenta pilnvaru laiku, jo E. Morales vadītā valdība izdarīja nepārprotamu un spēcīgu spiedienu uz augstāko konstitucionālo izpildvaru (Konstitucionālo tiesu);
D. tā kā 2019. gada 20. oktobrī Bolīvijā notika prezidenta vēlēšanas un, izņemot vidēji saspīlētu gaisotni, līdz pat galīgo rezultātu paziņošanai vardarbības uzliesmojumi netika novēroti;
E. tā kā pagājušajā piektdienā Bolīvijas pagaidu valdība iesniedza kriminālprasību pret bijušo prezidentu E. Morales par iespējamu musināšanu un terorismu;
F. tā kā TSE negaidīti izdeva nepamatotu rīkojumu apturēt balsu skaitīšanu līdz pirmdienas, 2019. gada 21. oktobra, plkst. 19.00, bet pēc tam nedaudzu minūšu laikā E. Morales ieguva pārsvaru par vairāk nekā 10 %, jo E. Morales vadītā valdība veica manipulācijas ar biļeteniem, ko vēlāk apstiprināja OAS revīzijas ziņojums;
G. tā kā šai iestādei, kas atbildēja par vēlēšanu pārvaldību, nebija nekādas ticamības; tā kā, ņemot vērā visu notikušo, Bolīvijas iedzīvotāji neatzina vēlēšanu rezultātus un nosodīja iespējamo vēlēšanu rezultātu viltošanu;
H. tā kā OAS revīzijas ziņojumā tika konstatēti pārkāpumi četrās jomās: TREP IT sistēma un galīgie rezultāti, vēlēšanu materiālu pārraudzības ķēde, rezultātu veidlapu tiesiskums un integritāte, kā arī rezultātu statistiskā analīze, un secināts, ka vēlēšanu rezultāti ir jāatceļ un jārīko jaunas vēlēšanas, tiklīdz būs izpildīti atbilstīgie nosacījumi, tostarp attiecībā uz jaunu TSE;
I. tā kā gan Evo Morales, gan Álvaro García Linera pēc sabiedrības izdarītā spiediena armijas aicinājuma viņiem atkāpties no amata 10. novembrī atkāpās attiecīgi no priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata un pieprasīja patvērumu Meksikā;
J. tā kā saskaņā ar Bolīvijas konstitūcijas 169. panta 1. punktu un ar Bolīvijas Konstitucionālās tiesas atbalstu senāta priekšsēdētāja otrā vietniece senatore Jeanine Áñez Chávez tika atzīta par pagaidu prezidenti un viņa atkārtoti uzsvēra, ka prezidenta pēctecību nekad nedrīkst pārtraukt; tā kā vairāku amatpersonu atkāpšanās ļāva otrajai priekšsēdētāja vietniecei Jeanine Áñez uzņemties pagaidu prezidenta pilnvaras ar pienākumu ātri izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, jo tas ir vienīgais demokrātiskais un konstitucionālais veids, kā atrisināt pašreizējo krīzi; tā kā 2019. gada 14. novembrī Bolīvijas pagaidu valdība un amatā tā arī neievēlētā kandidāta E. Morales partijas pārstāvētie likumdevēji mēģināja panākt vienošanos par jaunu prezidenta vēlēšanu rīkošanu,
K. tā kā saskaņā ar konstitūciju jaunas vēlēšanas jārīko 90 dienu laikā pēc pagaidu prezidenta stāšanās amatā;
L. tā kā vardarbības un protestu rezultātā ir cietuši simtiem cilvēku,
1. pauž nopietnus iebildumus pret pašreizējo vardarbīgas konfrontācijas uzliesmojumu starp pretējās pozīcijās esošo partiju biedriem un atbalstītājiem un pret iespējamiem turpmāka saspīlējuma pakāpeniskas pieaugšanas draudiem, kā arī izsaka līdzjūtību visiem upuru ģimeņu locekļiem;
2. atzinīgi vērtē abu Bolīvijas Kongresa palātu vienprātīgo lēmumu apstiprināt likumprojektu, ar kuru atceļ pagājušajā mēnesī notikušo valsts prezidenta vēlēšanu rezultātus un ļauj rīkot jaunas vēlēšanas;
3. nosoda pārredzamības un ticamības trūkumu un Bolīvijas iestāžu centienus falsificēt vēlēšanu rezultātus, tādējādi pārkāpjot Bolīvijas pilsoņu tiesības brīvi un demokrātiski ievēlēt savas valsts prezidentu;
4. pauž nopietnas bažas par vieglumu, ar kādu E. Morales apgāja noteikumus, lai īstenotu savu mērķi palikt pie varas ilgāk nekā 10 gadus, tādējādi sašķeļot valsti un galu galā izraisot 2019. gada oktobrī un novembrī notikušos vardarbības uzliesmojumus, kas joprojām vēl turpinās;
5. asi nosoda krāpšanu vēlēšanu jomā, kas ir smags noziegums; atgādina, ka saskaņā ar Bolīvijas tiesību aktiem personas un organizācijas, kuras iesaistītas šādā nelikumīgā darbībā, automātiski jāizslēdz no vēlēšanu struktūrām un vēlēšanas ir jāanulē;
6. aicina visas puses ievērot un uzturēt tiesiskumu, lai garantētu un aizsargātu demokrātiju un demokrātisku varas pāreju;
7. atkārto, ka īstenojot pilnvaras, kas bruņotajiem spēkiem tika piešķirtas ar prezidenta dekrētu Nr. 4078, ir svarīgi ievērot piesardzību;
8. atgādina par pagaidu priekšsēdētājas J. Áñez paziņojumiem, atbildot uz pēdējo nedēļu laikā izdarītajiem apgalvojumiem, kuros viņa atkārtoti apstiprināja, ka valdības kontrolē visas bruņoto spēku darbības;
9. uzskata, ka ir ļoti svarīgi, lai bijušie galvenie kandidāti — Carlos Mesa un Evo Morales — aktīvi un publiski aicinātu izbeigt protestus un vardarbību, atbalstot konstitucionālu risinājumu pašreizējam politiskajam un administratīvajam strupceļam;
10. stingri nosoda trimdā esošā bijušā prezidenta E. Morales centienus apdraudēt demokrātisko procesu un jaunas vēlēšanas, izplatot naida propagandu un aktīvi kūdot sabiedrību vērsties pret pagaidu valdību un bruņotajiem spēkiem, kas viņu vairs neatbalsta;
11. aicina rīkot objektīvu izmeklēšanu un saukt pie atbildības personas, kuras ir vainīgas civilo protestētāju ievainošanā un nogalināšanā;
12. pilnībā atbalsta aicinājumu rīkot jaunas vēlēšanas jau 2020. gada janvārī un rast papildu risinājumus, lai pavērtu ceļu jaunām demokrātiskām prezidenta vēlēšanām un likumīgai varas maiņai;
13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu valdībām un parlamentiem un Bolīvijas valdībai.