REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par stāvokli Bolīvijā
25.11.2019 - (2019/2896(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Izaskun Bilbao Barandica, Atidzhe Alieva‑Veli, Abir Al‑Sahlani, Petras Auštrevičius, Malik Azmani, Phil Bennion, Gilles Boyer, Jane Brophy, Sylvie Brunet, Jordi Cañas, Dita Charanzová, Olivier Chastel, Anna Júlia Donáth, Fredrick Federley, Barbara Ann Gibson, Klemen Grošelj, Christophe Grudler, Antony Hook, Ivars Ijabs, Ondřej Kovařík, Ilhan Kyuchyuk, Nathalie Loiseau, Javier Nart, Urmas Paet, Stéphane Séjourné, Michal Šimečka, Susana Solís Pérez, Ramona Strugariu, Yana Toom, Hilde Vautmans, Marie‑Pierre Vedrenne
grupas “Renew” vārdā
Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0187/2019
B9‑0191/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par stāvokli Bolīvijā
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Bolīvijā,
– ņemot vērā priekšsēdētāja vietnieces / augstās pārstāves runaspersonas 2019. gada 22. oktobra, 2019. gada 24. oktobra un 2019. gada 9. novembra paziņojumus par vēlēšanu procesu un stāvokli Bolīvijā un PV/AP 2019. gada 10. un 15. novembra paziņojumus,
– ņemot vērā 2019. gada 21. oktobra paziņojumu, ko sniedza OAS vēlēšanu novērošanas misija Bolīvijā,
– ņemot vērā vēlēšanu procesa Bolīvijā revidentu grupas 2019. gada 10. novembra paziņojumu,
– ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra runaspersonas 2019. gada 10. novembra paziņojumu par stāvokli Bolīvijā,
– ņemot vērā ANO augstās cilvēktiesību komisāres Mišelas Bašelē 2019. gada 16. novembra paziņojumu par to, kā apspiešana un nevajadzīga un nesamērīga spēka lietošana draud saasināt stāvokli Bolīvijā,
– ņemot vērā referendumu par konstitūciju, kas Bolīvijā notika 2016. gada 21. februārī,
– ņemot vērā kopējo Eiropas stratēģiju attiecībā uz Bolīviju 2017.–2020. gadam,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību konvenciju, kuru Bolīvija ir parakstījusi un ratificējusi,
– ņemot vērā Amerikas Cilvēktiesību komisijas jaunākos paziņojumus presei par Bolīviju, jo īpaši 2019. gada 23. oktobra, 12. novembra un 19. novembra paziņojumus, kur brīdināts, ka attiecībā uz cilvēktiesību pārkāpumiem Bolīvijā pastāv nesodāmības risks,
– ņemot vērā Bolīvijas konstitūciju, tostarp tās 4. pantu un VII un VIII sadaļu,
– ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,
– ņemot vērā Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā pēc tam, kad Evo Moralesam neizdevās uzvarēt 2016. gada referendumā par Bolīvijas konstitūcijas grozīšanu, viņš ar Konstitucionālās tiesas atbalstu kandidēja uz ceturto prezidenta pilnvaru termiņu, un tas apliecina, ka Bolīvijas tiesu iestādes nepārprotami nav pietiekami neatkarīgas;
B. tā kā prezidenta un parlamenta vēlēšanās, kas Bolīvijā notika 2019. gada 20. oktobrī, bija vērojami vairāki pārkāpumi par labu Evo Moralesa partijai; tā kā pilsoņi vēlēšanās piedalījās lielā skaitā, miermīlīgi un kārtīgi;
C. tā kā pēc tam, kad provizorisko rezultātu ātras un drošas nosūtīšanas sistēma (TREP) bija saskaitījusi vairāk nekā 80 % balsu, Augstākā vēlēšanu tiesa apturēja provizorisko rezultātu izziņošanu; tā kā tobrīd dati skaidri rādīja, ka būs vajadzīga otrā balsošanas kārta; tā kā pēc 24 stundām Augstākā vēlēšanu tiesa “nāca klajā ar datiem, kuri uzrādīja neizskaidrojamu pavērsienu, kas krasi mainīja vēlēšanu rezultātu, un līdz ar to uzticēšanās vēlēšanu procesam tika zaudēta”, kā apgalvo Amerikas valstu organizācija (OAS);
D. tā kā Augstākā vēlēšanu tiesa nolēma atteikties no vēlēšanu otrās kārtas ar pamatojumu, ka starp abiem vadošajiem kandidātiem jau panākta vajadzīgā 10 % lielā atšķirība;
E. tā kā šis lēmums nacionālajiem un starptautiskajiem novērotājiem un starptautiskajai sabiedrībai lika šaubīties par procesa pārredzamību un uzticamību, kā arī raisīja aizdomas par kāpšanu; tā kā citu starpā ES un OAS pauda dziļas bažas par nepamatoto balsu skaitīšanas pārtraukšanu un aicināja rīkot otro kārtu, lai atjaunotu uzticēšanos un nodrošinātu, ka tiek pilnīgi ievērota Bolīvijas tautas demokrātiski izdarītā izvēle;
F. tā kā opozīcija neatzina rezultātu izziņošanu un Evo Moralesa uzvaras izsludināšanu, apgalvodama, ka vēlēšanās notikusi krāpšana; tā kā Bolīvijas iestādes uzaicināja OAS veikt saistošu tehnisko revīziju; tā kā 10. novembrī OAS tehniskie revidenti atklāja, ka vēlēšanās notikuši lieli pārkāpumi un manipulācijas, un aicināja anulēt vēlēšanu rezultātus un ieteica rīkot jaunu vēlēšanu procesu, kurā vajadzētu darboties jaunām vēlēšanu iestādēm, lai nodrošinātu, ka tās norit uzticami;
G. tā kā augsta ranga bruņoto spēku virsnieki rosināja bijušo prezidentu Evo Moralesu atkāpties; tā kā bruņotajiem spēkiem un policijai vajadzētu atturēties no politisko procesu ietekmēšanas un pakļauties civilajai kontrolei;
H. tā kā Evo Moraless un daži viņa valdības locekļi atkāpās un nolēma doties prom no valsts un beigt pildīt savus amata pienākumus; tā kā vairāku amatpersonu atkāpšanās rezultātā tiesības pagaidu kārtā uzņemties prezidentes amatu ieguva viceprezidente Žanīna Anjesa, kurai ir konstitucionāls un politisks pienākums ātri izsludināt jaunas prezidenta vēlēšanas, jo tas ir vienīgais demokrātiskais un konstitucionālais veids, kā šo krīzi atrisināt;
I. tā kā 2019. gada 23. novembrī Bolīvijas likumdevēji apstiprināja likumprojektu, kas nosaka, kad ievēlēt jaunu Augstākās vēlēšanu tiesas sastāvu, paredz jaunas vēlēšanas un anulē 2019. gada 20. oktobra vēlēšanu rezultātus; tā kā Ž. Anjesa 24. novembrī likumprojektu parakstīja, bet tas, kad notiks jaunas vēlēšanas, joprojām nav skaidrs;
J. tā kā Bolīvijā notiek pilsoniski nemieri, lieli protesti un demonstrācijas, kuru rezultātā gājuši bojā jau 32 cilvēki, vairāk nekā 700 ievainoti un vairāk nekā 600 apcietināti;
K. tā kā Moralesa atbalstītāju ielu blokāžu dēļ valstī trūkst pārtikas un degvielas, bet tas smagi skar civiliedzīvotājus; tā kā palielinās bažas par vardarbības saasināšanos, iespējamu nevajadzīgu un nesamērīgu spēka izmantošanu no bruņoto spēku puses un sabiedrības sašķelšanos,
1. pauž nožēlu un nosodījumu par pilsoniskajiem nemieriem un vardarbību Bolīvijā pēc vēlēšanām un izsaka līdzjūtību visu bojāgājušo tuviniekiem; aicina visus dažādos politiskos aktorus un armijas un policijas atbildīgās amatpersonas atturēties no vardarbības, mazināt spriedzi un rīkoties maksimāli piesardzīgi; aicina bijušās politiskās figūras gan Bolīvijā, gan ārpus tās izbeigt pamudināt uz rīcību, kas izraisa preču trūkumu un vardarbības saasināšanos; aicina drošības spēkus drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā rīkoties samērīgi un piesardzīgi; aicina nekavējoties neatkarīgi, pārredzami un rūpīgi izmeklēt vardarbības gadījumus;
2. atbalsta Amerikas Cilvēktiesību komisijas 2019. gada 19. novembra paziņojumu, kurā paustas bažas par dekrētu Nr. 4078, kas bruņoto spēku locekļiem, kuri piedalās sabiedriskās drošības kontrolē, veicina nesodāmību un kas ir pretrunā valsts pienākumam izmeklēt cilvēktiesību pārkāpumus, veikt par tiem kriminālvajāšanu un tiesvedību un piemērot sodu;
3. nosoda Bolīvijas iestādes par pārredzamības un uzticamības trūkumu un mēģinājumu krāpties vēlēšanās; aizstāv Bolīvijas pilsoņu brīvo gribu demokrātiski ievēlēt savu prezidentu pilnīgā saskaņā ar konstitūciju un to papildinošajiem tiesību aktiem; pilnībā atbalsta OAS un vēlēšanu revīzijas konstatējumus;
4. mudina visus aktorus iesaistīties dialogā, kura mērķis būtu rast šai krīzei miermīlīgu risinājumu, panākot miermīlīgu nacionālo izlīgumu un nekavējoties rīkojot pārredzamas, taisnīgas un uzticamas vēlēšanas, tostarp — izveidojot vēlēšanu iestādi ar jaunu sastāvu; aicina visus aktorus uzņemties demokrātisko atbildību, lai tas varētu notikt;
5. atzinīgi vērtē pirmos šajā virzienā spertos soļus un likumprojekta apstiprināšanu, kas paredz 2020. gadā rīkot jaunas vēlēšanas; uzsver, ka ir jānodrošina demokrātiska un miermīlīga dialoga process saskaņā ar Bolīvijas konstitūciju; aicina visus aktorus ievērot starptautiskās tiesības un jo īpaši cilvēktiesību pamatprincipus;
6. šajā sakarā atkārto, ka tiesu iestāžu neatkarība, politiskais plurālisms un visu bolīviešu, tostarp zemnieku pirmiedzīvotāju tautu, pulcēšanās un vārda brīvība ir pamattiesības un demokrātijas un tiesiskuma pamatpīlāri;
7. uzsver, ka svarīga ir tādu uzticamu starptautisko novērotāju klātbūtne, kuriem dota iespēja darboties brīvi un neatkarīgi, un aicina PV/AP nosūtīt pilntiesīgu ES vēlēšanu novērošanas misiju; mudina EĀDD un ES delegāciju Bolīvijā vēlēšanu dienas sakarā finansēt vēlēšanu novērošanas apmācību iedzīvotājiem, lai stiprinātu demokrātisko līdzdalību, it sevišķi to Bolīvijas jauniešu līdzdalību, kuri vadīja miermīlīgos protestus pret krāpšanu vēlēšanās;
8. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniecei / Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, dalībvalstu parlamentiem un valdībām, Bolīvijas valdībai un parlamentam, Andu parlamentam un Eiropas un Latīņamerikas Parlamentārajai asamblejai.