REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pasākumiem nolūkā novērst “Airbus” strīdā pieņemtā PTO nolēmuma ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību

25.11.2019 - (2019/2895(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Luke Ming Flanagan, Marisa Matias, José Gusmão, Konstantinos Arvanitis, Stelios Kouloglou, Manuel Bompard, Anja Hazekamp, Petros Kokkalis, Manon Aubry, Emmanuel Maurel, Miguel Urbán Crespo, Idoia Villanueva Ruiz, Eugenia Rodríguez Palop
GUE/NGL grupas vārdā

B9-0206/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pasākumiem nolūkā novērst “Airbus” strīdā pieņemtā PTO nolēmuma ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību

(2019/2895(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu, ko 2019. gada 2. oktobrī pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) šķīrējtiesnesis strīdā par “Airbus” subsīdijām (DS316), atļaujot ASV veikt pretpasākumus attiecībā uz ES eksportu 7,5 miljardu USD (6,8 miljardi EUR) vērtībā,

– ņemot vērā PTO Strīdu izšķiršanas padomes 2019. gada 14. oktobrī pieņemto oficiālo lēmumu, ar kuru tiek atļauts piemērot šīs sankcijas,

– ņemot vērā ASV lēmumu no 2019. gada 18. oktobra ieviest jaunu 25 % ad valorem tarifu dažiem lauksaimniecības produktiem un 10 % ad valorem tarifu nelauksaimniecības produktiem,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ASV ir nozīmīgs ES 28 valstu lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis un 2018. gadā šā eksporta apmērs bija 22,3 miljardi EUR;

B. tā kā ES lauksaimniecības pārtikas produktu eksportam 4,3 miljardu EUR vērtībā (60 % no kopējās pretpasākumu vērtības) tiks piemēroti jaunie tarifi, kuru apmērs būs 1,1 miljards EUR;

C. tā kā Apvienotā Karaliste, Francija, Spānija, Itālija, Vācija un Īrija ir tās galvenās valstis, kuras skar minētais ASV lēmums;  tā kā tiks nelabvēlīgi ietekmētas arī lauksaimniecības pārtikas nozares citās dalībvalstīs;

D. tā kā, neraugoties uz ASV nevēlēšanos rast “Boeing-Airbus” strīdā tādu vienošanos, kas dotu labumu abām pusēm, un veiktu pasākumus, lai atbloķētu šķēršļus, kas neļauj PTO Strīdu izšķiršanas padomei iecelt PTO Apelācijas institūcijas locekļus iecelšanai, Komisija ierosina piešķirt ASV augstas kvalitātes liellopu gaļas kvotas tarifa likmes daļu, neraugoties uz to, ka ASV atsakās atzīt piesardzības principu;

E. tā kā galvenie lauksaimniecības produkti, uz kuriem attiecas ASV sankcijas, būs augstvērtīgi ES produkti (skotu viskijs, vīns, piena produkti, piemēram, sviests un siers, un olīveļļa);

F. tā kā minētie pasākumi, lai gan mazākā mērā, skars arī citus lauksaimniecības pārtikas produktus, piemēram, cūkgaļu, kafiju, saldos cepumus un augļu sulas;

G. tā kā lauksaimnieki un lauksaimniecības pārtikas ķēdes dalībnieki atkal cieš no nelauksaimnieciskas tirdzniecības konflikta; tā kā jaunie tarifi attiecas arī uz Itāliju un Īrija, kuras nav “Airbus” konsorcija dalībnieces;

H. tā kā ASV sankcijas palielinās nestabilitāti ES iekšējā tirgū, palielinot pašreizējo tirgus svārstīgumu, ko izraisa ekstrēmi laikapstākļi, pārprodukcija dažās nozarēs, kas rada lejupēju spiedienu uz ražotāju ieņēmumiem, un Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES iespējamās negatīvās ekonomiskās sekas;

I. tā kā tiesības uz pārtiku ir atzītas 1948. gada Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā;

J. tā kā pasaules pārtikas sistēma atrodas krīzes situācijā, pārtiku mūsdienu industriālajā pārtikas sistēmā uzskatot par privātu preci, nevis par sabiedrisku labumu, kas palīdzētu pāriet uz ilgtspējīgu pārtikas sistēmu, kura ir taisnīgāka gan pārtikas ražotājiem, gan patērētājiem,

1. atzīmē, ka PTO Strīdu izšķiršanas padome ir apstiprinājusi ASV pieņemto lēmumu noteikt pret ES vērstus pretpasākumus “Airbus” strīda rezultātā;  aicina Komisiju atbalstīt PTO reformu, lai tās kompetencē ietvertu tirdzniecības politikas ietekmes uz atbilstību Parīzes nolīgumam un ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanai novērtēšanu;

2. uzsver, ka šiem tarifiem būs ievērojama negatīva ietekme ne vien uz minētajām dalībvalstīm un produktiem, uz kuriem tie vērsti, bet arī uz visu lauksaimniecības nozari un lauksaimniecības pārtikas ķēdi visā ES;

3. pauž dziļu nožēlu par to, ka ASV nav iesaistījusies ES centienos savlaicīgi un sarunu ceļā rast risinājumu, pirms tiek piemēroti tarifi, un mudina Komisiju turpināt sarunas centienos ātri rast risinājumu un mazināt pieaugošo tirdzniecības spriedzi starp abām pusēm;

4. uzskata, ka nevajadzētu piešķirt Savienotajām Valstīm nevienu augstas kvalitātes liellopu gaļas tarifu kvotas daļu, kamēr nav notikusi jēgpilna iesaistīšanās, lai atrisinātu “Boeing-Airbus” lietu, un kamēr šī valsts bloķē jebkura PTO Apelācijas institūcijas locekļa aizstāšanu un noraida visus priekšlikumus sākt atlases procesu, lai aizpildītu atlikušās brīvās vietas;

5. aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES tirgu visā pārtikas piegādes ķēdē, lai pārliecinātos par to, vai saistībā ar šo sankciju piemērošanu nerodas kādi traucējumi un domino efekts saistībā ar produktiem, kas tiek izslēgti no pārtikas piegādes ķēdes;

6. aicina ES saskaņā ar PTO noteikumiem izmantot pieejamos kopējās lauksaimniecības politikas instrumentus, lai lauksaimnieki varētu veikt taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi, kas balstīta uz īsām piegādes ķēdēm un reģionālo ražošanu, lai tos pēc iespējas pasargātu no ārējiem satricinājumiem;

7. uzsver, ka pārtikas piegādes ķēdes globalizācija nav devusi labumu primārajiem ražotājiem — nozarei, kurai raksturīga nerentabla ražošana, zema atdeve un negodīga tirdzniecības prakse tās sadrumstalotības dēļ;

8. pauž nožēlu, kas ES lauksaimniecības politika ir izvērtusies tā, ka pārtiku uzskata par patēriņa preci; pauž stingru pārliecību, ka pārtika ir viena no cilvēka pamattiesībām un ka to nedrīkst izmantot neviena puse kā uzbrukuma ieroci tirdzniecības strīdos;

9. aicina Komisiju uzņemties vadošo lomu pasaules mērogā, risinot problēmu saistībā ar pretrunu starp pasaules pārtikas krājumu pārpilnību un plaši izplatītu uztura nepietiekamību un badu, kas izriet no tā, ka pārtika, kura ir viena no mūsu galvenajām cilvēka vajadzībām, tiek uzskatīta par patēriņa preci, ko tirgo peļņas nolūkā;

10. uzsver, ka ES lauksaimniecības politika ir jāpārorientē no pašreizējā industrializētā modeļa, kura pamatā ir eksports uz trešām valstīm, kas atstāj primārajos ražotājus ģeopolitisku notikumu ietekmē, kurus viņi nevar kontrolēt, uz tādu modeli, kurā prioritārie mērķi ir pārtikas apgādes suverenitāte, augstas kvalitātes pārtika, taisnīgi ieņēmumi ražotājiem, vides aizsardzība un augsti dzīvnieku labturības standarti;

11. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.