REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par pasākumiem nolūkā novērst “Airbus” strīdā pieņemtā PTO nolēmuma ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību

25.11.2019 - (2019/2895(RSP))

iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas paziņojumu,
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu

Gilles Lebreton, Mara Bizzotto
ID grupas vārdā

B9-0208/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par pasākumiem nolūkā novērst “Airbus” strīdā pieņemtā PTO nolēmuma ietekmi uz Eiropas lauksaimniecību

(2019/2895(RSP))

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā lēmumu, ko 2019. gada 2. oktobrī pieņēma Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) šķīrējtiesnesis strīdā par “Airbus” subsīdijām (DS316), atļaujot ASV veikt pretpasākumus attiecībā uz ES eksportu 7,5 miljardu USD (6,8 miljardi EUR) vērtībā,

– ņemot vērā PTO Strīdu izšķiršanas padomes 14. oktobrī pieņemto oficiālo lēmumu, ar kuru tiek atļauts piemērot šīs sankcijas,

– ņemot vērā ASV lēmumu no 2019. gada 18. oktobra ieviest jaunu 25 % ad valorem tarifu dažiem lauksaimniecības produktiem un 10 % ad valorem tarifu nelauksaimniecības produktiem,

– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā ASV ir lielākais ES 28 valstu lauksaimniecības produktu eksporta galamērķis un 2018. gadā šī eksporta apmērs bija 22,3 miljardus EUR; tā kā šis eksports palīdz nodrošināt pozitīvu līdzsvaru lauksaimniecības pārtikas tirdzniecībā ar ASV;

B. tā kā Francija, Itālija, Spānija, Vācija, Īrija un Apvienotā Karaliste ir galvenās valstis, kuras ietekmē ASV lēmums, jo to eksports veido lielāko daļu no kopējā eksporta, ko skar jaunie tarifi; tā kā tiks nelabvēlīgi ietekmētas arī lauksaimniecības pārtikas nozares citās dalībvalstīs;

C. tā kā galvenie lauksaimniecības produkti, uz kuriem attiecas PTO nolēmums un kurus skars visi ASV tirdzniecības pretpasākumi, būs labi pazīstami ES produkti ar ļoti augstu pievienoto vērtību (vīns, piena produkti, piemēram, siers un sviests, olīveļļa un skotu viskijs);

D. tā kā lielu skaitu šo produktu aizsargā ES kvalitātes shēmas un tie ieņem būtisku vietu Eiropas lauksaimniecības pārtikas produktu eksportā;

E. tā kā minētie pasākumi, lai gan mazākā mērā, skars arī citus lauksaimniecības pārtikas produktus, piemēram, cūkgaļu, kafiju, saldos cepumus un augļu sulas;

F. tā kā lauksaimnieki un lauksaimniecības pārtikas ķēdes dalībnieki atkal ir cietuši no nelauksaimnieciskas tirdzniecības konflikta;

G. tā kā ASV sankcijas palielinās nestabilitāti ES iekšējā tirgū un jo īpaši lauksaimniecības nozarē, kam jau nākas saskarties ar Krievijas aizlieguma radītiem traucējumiem, un bieži nākas saskarties ar sekām, kuras rada lauksaimniecības produktu imports, kas izriet no brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

H. tā kā ASV lēmums dažām nozarēm, piemēram, piena produktu un olīveļļas nozarei, vēl vairāk apdraudēs jau tā nestabilo situāciju iekšējā tirgū, savukārt citās nozarēs, kas jau darbojas labi, piemēram, vīna nozarē, tas var radīt nopietnus traucējumus tirgū kopumā;

I. tā kā var ievērojami pieaugt to produktu patēriņa cenas, kuriem tiks piemēroti jaunie tarifi; tā kā lielāko daļu šo produktu var aizstāt ar alternatīviem produktiem no citām izcelsmes vietām;

J. tā kā produkti, uz kuriem attiecas jaunie tarifi, jau saskaras ar sīvu konkurenci, ko rada viltoti produkti, un tā kā kumulatīvā ietekme varētu pilnībā izkropļot ASV tirgu;

K. tā kā saskaņā ar spēkā esošajiem ES noteikumiem ir jāpārplāno noieta veicināšanas kampaņas, kas jau ir apstiprinātas un ir vērstas uz ASV tirgu, lai veicinātu un palielinātu Eiropas lauksaimniecības produktu noietu ASV tirgū;

L. tā kā tādas valstis kā Itālija ir konstatējušas, ka to ražojumi ir ārkārtīgi cietuši no tarifiem, neraugoties uz to, ka tās nav iesaistītas “Airbus” projektā,

1. atgādina, ka ir nepieciešama nopietna PTO reforma, jo tās Strīdu izšķiršanas padome ir nonākusi pamatīgā krīzē un līdz 2019. gada decembra vidum var pilnībā sabrukt; atgādina, ka viens no šīs situācijas cēloņiem ir ASV nostāja attiecībā uz PTO;

2. pauž nožēlu par to, ka tirdzniecības strīdu negatīvo ietekmi itin ātri izjūt atsevišķas dalībvalstis, pat tās, kuras nav izraisījušas strīdu, neraugoties uz ES ekskluzīvo kompetenci tirdzniecības politikas jomā, kas tiek īstenota ar Komisijas palīdzību;

3. uzsver, ka ir svarīgi reformēt PTO procedūras, atgādinot, ka daudzpusējai tirdzniecības sistēmai ir nepieciešami elastības elementi un ka atsevišķām dalībvalstīm šajā sakarībā var būt svarīga nozīme;

4. uzsver, ka šie tarifi ārkārtīgi negatīvi ietekmēs ne tikai minētās dalībvalstis un produktus, bet arī visu lauksaimniecības nozari un lauksaimniecības pārtikas ķēdi visā ES;

5. pauž dziļu nožēlu par to, ka ES ir trūcis apņēmības savlaicīgi un sarunu ceļā panākt vienošanos, pirms tika sākta tarifu piemērošana, un mudina Komisiju ātri rast risinājumu un mazināt pieaugošo tirdzniecības saspīlējumu starp abām pusēm;

6. pauž dziļu nožēlu par to, ka, neraugoties uz visām ASV piešķirtajām koncesijām, arī tad, kad Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers, 2018. gada jūlijā viesojoties ASV, piekrita palielināt sojas pupu un sašķidrinātās gāzes importu un pārdalīt tarifa likmes kvotas (TRQ) augstas kvalitātes liellopu gaļai par labu ASV liellopu gaļas ražotājiem, Komisijai neizdevās sarunās panākt savlaicīgu risinājumu, lai novērstu šīs sankcijas;

7. mudina Komisiju saglabāt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) budžetu, mobilizēt ātru atbalstu nozarēm, kuras visvairāk skar šie tarifi, un izmantot visus tās rīcībā esošos KLP instrumentus un pasākumus, lai novērstu traucējumus iekšējā tirgū;

8. mudina Komisiju nodrošināt, ka tiek ievēroti visi nosacījumi, kas ir pamatā PTO spriedumam par “Airbus”, lai radītu labākos nosacījumus sarunām par pēc iespējas drīzāku tarifu atcelšanu;

9. aicina Komisiju cieši uzraudzīt ES tirgu visā pārtikas piegādes ķēdē, lai pārliecinātos par to, vai saistībā ar šo sankciju piemērošanu nerodas kādi traucējumi un domino efekts saistībā ar produktiem, kas tiek izslēgti no pārtikas piegādes ķēdes;

10. aicina visas ES iestādes izmantot visus pieejamos instrumentus, lai atbalstītu dalībvalstu noieta veicināšanas kampaņas produktiem, uz kuriem attiecas šie tarifi, nolūkā stiprināt to stāvokli trešo valstu tirgos, piemēram, ASV, un atrast jaunus noieta tirgus;

11. uzsver, ka ir nepieciešams nodrošināt attiecīgo produktu piekļuvi tirgum, novēršot pastāvīgos tehniskos šķēršļus, kas traucē uzņēmējiem pilnībā izmantot eksporta iespējas saskaņā ar citiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

12. aicina Komisiju nodrošināt lielāku elastību attiecībā uz to, kā šādas noieta veicināšanas kampaņas tiek īstenotas, lai uzņēmēji varētu reaģēt un pārorientēties uz alternatīviem tirgiem, pārplānojot darbības, kas jau ir apstiprinātas ASV tirgum;

13. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei un Komisijai.