REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai
25.11.2019 - (2019/2855(RSP))
saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu
Annalisa Tardino, Christine Anderson, Ivan David, Isabella Tovaglieri
Identitātes un demokrātijas grupas vārdā
B9-0226/2019
Eiropas Parlamenta rezolūcija par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai
Eiropas Parlaments,
– ņemot vērā 3. un 4. pantu Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas tika atvērta parakstīšanai 2011. gada 11. maijā Stambulā (šeit un turpmāk ”Stambulas konvencija”),
– ņemot vērā Padomes 2017. gada 11. maija Lēmumu (ES) 2017/865 par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās[1],
– ņemot vērā Komisijas 2019. gada 26. novembra paziņojumu par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES pievienošanos Stambulas konvencijai un citiem pasākumiem ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai,
– ņemot vērā Bulgārijas Konstitucionālās tiesas 2018. gada 27. jūlija paziņojumu, kurā bija konstatēts, ka Stambulas konvencijas ratifikācija ir antikonstitucionāla,
– ņemot vērā Pamattiesību aģentūras 2014. gada pētījumu “Vardarbība pret sievietēm: ES mēroga apsekojums”,
– ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,
A. tā kā vardarbība pret sievietēm Eiropas Savienībā ir plaši izplatīta; tā kā tikai 14 % gadījumu cietušās ir ziņojušas policijai par visnopietnākajiem vardarbības ģimenē gadījumiem;
B. tā kā ES viena no trim sievietēm, kas vecākas par 15 gadiem, ir cietusi no fiziskas un/vai seksuālas vardarbības; tā kā vairākums sieviešu, kuras strādā savā specialitātē vai ieņem augstu vadošu amatu, ir piedzīvojušas seksuālu uzmākšanos; tā kā katra desmitā sieviete ir saskārusies ar seksuālu uzmākšanos vai kļuvusi par upuri vajāšanai jauno tehnoloģiju vidē;
C. tā kā vardarbība pret sievietēm izpaužas daudzos dažādos veidos (vardarbība ģimenē, seksuāla uzmākšanās, kibervardarbība, vajāšana, vardarbība, aizstāvot godu, sieviešu dzimumorgānu kropļošana) un galu galā var novest pie sieviešu slepkavībām;
D. tā kā vardarbība tiek pastrādāta daudzās dažādās vietās (mājās, darbā, skolā un uz ielas), kā rezultātā cietušajām ir grūtāk gūt panākumus sabiedrībā, mācībās un darbā;
E. tā kā cīņa pret vardarbību pret sievietēm, izmantojot tiesību aktus un politikas veidošanu un sniedzot finansiālu atbalstu, ir būtiska dalībvalstu prioritāte;
F. tā kā cilvēku tirdzniecība un piespiedu prostitūcija ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas apdraud mūsu kultūru, sievietes un meitenes;
G. tā kā vairākas dalībvalstis ir kritizējušas Stambulas konvencijas tvērumu un attiecīgi ir apturējušas konvencijas ratificēšanu vai nav izteikušas interesi to ratificēt,
1. stingri nosoda visu veidu vardarbību pret sievietēm;
2. mudina dalībvalstis atbalstīt un īstenot visus pasākumus, kuri ir iedarbīgi cīņā pret vardarbību pret sievietēm un meitenēm; rosina dalībvalstis atbalstīt iniciatīvas, kas attīsta savstarpēju cieņu starp abiem dzimumiem un palīdz apzināt nevardarbīgus konfliktu risināšanas paņēmienus;
3. pauž nožēlu par sieviešu slepkavību un citu veidu vardarbības gadījumu lielo skaitu, kas joprojām tiek pastrādāti visā ES;
4. aicina dalībvalstis novērtēt, cik iedarbīgs ir to pašreizējais tiesiskais regulējums vardarbības pret sievietēm izskaušanā, un izvērtēt iespēju uzlabot pašreizējos pasākumus;
5. uzsver vajadzību ieviest iedarbīgākus pasākumus ar mērķi novērst vardarbību pret sievietēm un to, cik svarīgi ir uzlabot cietušajām piedāvāto atbalstu;
6. uzsver vajadzību uzlabot sieviešu izpratni, lai sniegtu pienācīgu informāciju par visiem instrumentiem un pasākumiem, kas pieejami cietušajām katrā procesa posmā, un palīdzētu viņām rīkoties jebkura vardarbības akta gadījumā;
7. norāda, ka vardarbība pret sievietēm ir noziegums saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem un ir dalībvalstu kompetencē neatkarīgi no tā, vai konkrētā dalībvalsts ir ratificējusi starptautiskus līgumus;
8. norāda, ka ne visas dalībvalstis ir ratificējušas Stambulas konvenciju, un ka dalībvalstu bažas par to ir saistītas ar paredzamības trūkumu un nenoteiktību attiecībā uz valstu kompetenci;
9. aicina Padomi un Komisiju atļaut dalībvalstīm individuāli pieņemt lēmumu par konvenciju un neapsvērt iespēju atlikt ES pievienošanos līdz brīdim, kad visas dalībvalstis būs izlēmušas to ratificēt;
10. mudina dalībvalstis noraidīt Stambulas konvencijas 3.c pantā izklāstīto jēdziena “dzimte” definīciju, kurā tā nosaukta par sociālu konstrukciju, kam nav saistības ar bioloģisko dzimumu; ir nobažījies par jaunas “dzimtes identitātes” kategorijas izveidi, kas ierosināta Stambulas konvencijas 4. panta 3. punktā;
11. uzskata, ka dalībvalstu bažas ir saistītas ar Stambulas konvencijas juridisko pamatu un tās garantētās noteiktības trūkumu; uzskata, ka Parlamenta lūgums Tiesai sniegt atzinumu par Padomes lēmuma paplašināšanas likumīgumu, šķiet, ir mēģinājums iegūt juridisko pamatojumu, kas ir plašāks par konvencijā paredzētajiem noteikumiem;
12. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, dalībvalstu valdībām un Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai.
- [1] OV L 131, 20.5.2017., 11. lpp.