Procedūra : 2019/2901(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0238/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0238/2019

Debates :

Balsojumi :

PV 18/12/2019 - 13.7

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0102

<Date>{12/12/2019}12.12.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0238/2019</NoDocSe>
PDF 213kWORD 60k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, pamatojoties uz jautājumu B9-000040/2019, uz kuru jāatbild mutiski,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 136. panta 5. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0</Titre>

<DocRef>(2019/2901(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Irene Tinagli</Depute>

<Commission>{ECON}Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>


B9-0238/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0

(2019/2901(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. un 13. pantu,

 ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107., 108., 113., 115. un 116. pantu,

 ņemot vērā ESAO 2015. gada oktobra BEPS rīcības plānu un jo īpaši tā 1. darbību,

 ņemot vērā ESAO 2019. gada 29. maija darba programmu konsensa risinājuma izstrādei attiecībā uz izaicinājumiem nodokļu jomā, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas,

 ņemot vērā attiecīgi ESAO 2019. gada 9. oktobra un 2019. gada 8. novembra sabiedriskās apspriešanas dokumentus „Sekretariāta priekšlikums vienotai pieejai saskaņā ar pirmo pīlāru” un „Globālais priekšlikums pret nodokļu bāzes samazināšanu (GloBE) — otrais pīlārs” (abi ESAO sekretariāta priekšlikumi),

 ņemot vērā TAXE komitejas 2015. gada 25. novembra rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[1], TAX2 komitejas 2016. gada 6. jūlija rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem[2], PANA komitejas 2017. gada 13. decembra ieteikumu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas[3] un TAX3 komitejas 2019. gada 26. marta rezolūciju par finanšu noziegumiem, nodokļu nemaksāšanu un nodokļu apiešanu[4],

 ņemot vērā 2015. gada 16. decembra rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā[5],

 ņemot vērā Komisijas turpmākos pasākumus saistībā ar katru no iepriekš minētajām Eiropas Parlamenta rezolūcijām[6],

 ņemot vērā rezultātus, kas gūti dažādu G7, G8 un G20 samitos par starptautiskiem nodokļu jautājumiem,

 ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda politikas dokumentu “Corporate Taxation in the Global Economy” („Uzņēmumu aplikšana ar nodokļiem pasaules ekonomikā”)[7],

 ņemot vērā daudzus pētnieciskās žurnālistikas atklājumus, piemēram, LuxLeaks, “Panamas dokumentus”, “Paradīzes dokumentus” un pavisam nesen — cum-ex skandālus, kā arī nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumus, kuros jo īpaši iesaistītas bankas Dānijā, Igaunijā, Vācijā, Latvijā, Nīderlandē un Apvienotajā Karalistē,

 ņemot vērā pētījumu “Impact of Digitalisation on International Tax Matters: Challenges and Remedies” (“Digitalizācijas ietekme uz starptautiskajiem nodokļu jautājumiem: problēmas un risinājumi”)[8],

 ņemot vērā Komisijas pētījumus par agresīvas nodokļu plānošanas rādītājiem[9],

 ņemot vērā pierādījumus, ko TAX3 komiteja ieguvusi, organizējot 34 uzklausīšanas sanāksmes ar ekspertiem vai viedokļu apmaiņas ar komisāriem un ministriem, kā arī pierādījumus, kas iegūti, apmeklējot ASV, Latviju, Menas salu, Igauniju un Dāniju,

 ņemot vērā modernizēto un uzlaboto uzņēmumu ienākuma nodokļa satvaru, kas ieviests šajā sasaukumā, it īpaši Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ATADI[10] un ATAD II[11]), kā arī

 ņemot vērā Komisijas priekšlikumus, kas vēl nav pieņemti, īpaši priekšlikumus par kopējo (konsolidēto) uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB)[12], priekšlikumu kopumu par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā[13], kā arī priekšlikumu par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti (CBCR)[14], kā arī Parlamenta nostāju attiecībā uz šiem priekšlikumiem,

 ņemot vērā Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju 1997. gada 1. decembrī pieņemto rezolūciju par rīcības kodeksu uzņēmējdarbības nodokļu jomā[15] un Rīcības kodeksa jautājumu grupas (uzņēmējdarbības nodokļi) regulāros ziņojumus Ekonomikas un finanšu padomei,

 ņemot vērā Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumu par jaunām ES tiesību aktu prasībām attiecībā uz nodokļu apiešanu, kas īpaši reglamentē finansēšanas un ieguldījumu darbības (C(2018)1756),

 

 ņemot vērā Komisijas veikto izmeklēšanu un pieņemtos lēmumus valsts atbalsta jomā[16],

 ņemot vērā Komisijas 2016. gada 28. janvāra paziņojumu par ārējo stratēģiju faktiskai nodokļu uzlikšanai (COM(2016)0024), kurā Komisija aicina ES rādīt piemēru,

 ņemot vērā Padomes 2017. gada 5. decembra secinājumus par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas,

 ņemot vērā prezidentvalsts 2019. gada 28. oktobra paziņojumu par pašreizējo stāvokli attiecībā uz nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā,

 ņemot vērā 2015. gada 8. jūlija rezolūciju par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu nemaksāšanu kā sarežģītiem jautājumiem, kas risināmi saistībā ar pārvaldību, sociālo aizsardzību un attīstību jaunattīstības valstīs[17],

 ņemot vērā Komisijas 2019. gada 15. janvāra paziņojumu „Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā” (COM (2019)0008),

 ņemot vērā Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieces, kas atbild par digitālajam laikmetam gatavu Eiropu, priekšsēdētāja izpildvietnieka, kurš atbild par ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, un Ekonomisko un monetāro lietu un euro komisāra vēstules un uzklausīšanas[18],

 ņemot vērā jautājumu Komisijai par taisnīgu nodokļu politiku digitalizētā un globalizētā ekonomikā: BEPS 2.0 (O-000040/2019 – B9-000040/2019),

 ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

A. tā kā pašreizējie starptautiskie uzņēmumu ienākuma nodokļa noteikumi var būt nefunkcionāli un, iespējams, tie jāatjaunina, jo ir spēkā jau no 20. gadsimta sākuma un nav paredzēti digitālās ekonomikas problēmu risināšanai, kā rezultātā valstīm jāveic vienpusēji pasākumi šo problēmu risināšanai;

B. tā kā pēc 2009.–2008. gada finanšu krīzes un vairākiem žurnālistu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju atklājumiem par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu, nodokļu apiešanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju G20 valstis vienojās šos jautājumus risināt pasaules mērogā ESAO līmenī, izmantojot nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) projektu, kā rezultātā ir izstrādāts BEPS rīcības plāns; tā kā ESAO BEPS noteikumu piemērošanā ir vērojami dažādi valstu iesaistes un apņemšanās līmeņi;

C. tā kā BEPS rīcības plānam izdevās panākt vispārēju vienprātību daudzos aspektos, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanu; tomēr netika panākta vienošanās par to, kā risināt nodokļu problēmas, ko rada ekonomikas digitalizācija, tāpēc tika īstenots BEPS 1. rīcībpasākums — sagatavots 2015. gada galīgais ziņojums;

D. tā kā Eiropas Parlaments savās TAXE, TAX2, TAX3 un PANA rezolūcijās, kā arī savā atzinumā par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi ir vairākkārt aicinājis reformēt starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu un problēmas saistībā ar nodokļu uzlikšanu digitālajai ekonomikai, un ir aicinājis Komisiju un dalībvalstis vienoties par kopīgu Eiropas nostāju ESAO/G20 līmenī vai rīkoties ES līmenī, ja nav iespējams panākt starptautisku nolīgumu;

E. tā kā 2018. gadā notiekošajās sarunās par starptautiska nolīguma noslēgšanu Komisija nāca klajā ar diviem priekšlikumiem par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā; tā kā Eiropas Parlaments atbalstīja abus šos priekšlikumus, bet Padomē tos nepieņēma dažu dalībvalstu pretestības dēļ, kas neļāva panākt vienprātīgu vienošanos: īstermiņa risinājums, ar ko ievieš digitālo pakalpojumu nodokli (DPN), un ilgtermiņa risinājums, ar kuru nozīmīgu digitālo klātbūtni (NDK) definē kā saikni ar uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem un ar kuru būtu jāaizstāj DPN;

F. tā kā saskaņā ar G20 valstu finanšu ministru 2017. gada martā piešķirtajām pilnvarām ESAO/G20 BEPS jomā izveidotais iekļaujošais satvars (IES), kas darbojas ar digitālās ekonomikas darba grupas starpniecību, 2018. gada martā nāca klajā ar starpposma ziņojumu „Digitalizācijas radītās nodokļu problēmas”;

G. tā kā 2019. gada maijā IES pieņēma vienprātības panākšanai izstrādātu darba programmu, ko apstiprināja G20, ar mērķi panākt vienošanos līdz 2020. gada beigām;

H. tā kā IES ierosināja sagrupēt dalībnieku iesniegtos priekšlikumus ar digitalizāciju saistīto problēmu risināšanai divos pīlāros: pirmais pīlārs nosaka jaunu nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu, izmantojot jaunus peļņas sadales un piesaistes noteikumus, un otrais pīlārs risina atlikušos BEPS jautājumus, ieviešot pasākumus ar mērķi nodrošināt minimālo nodokļu līmeni;

I. tā kā ESAO sekretariāts 2019. gada 9. oktobrī sāka sabiedrisko apspriešanu, pamatojoties uz tās priekšlikumu par vienotu pieeju, lai panāktu vienprātību par trim pirmajā pīlārā izklāstītajām alternatīvām; tā kā G20[19] 2019. gada 18. oktobrī atzinīgi novērtēja ESAO sekretariāta centienus veicināt 1. pīlārā ierosināto vienoto pieeju, bet oficiāli neatbalstīja šo priekšlikumu; tā kā ESAO sekretariāts 2019. gada 8. novembrī uzsāka sabiedrisko apspriešanu par otrajā pīlārā ierosināto GloBE priekšlikumu;

J. tā kā taisnīga un efektīva nodokļu sistēma ir būtiska, lai novērstu nevienlīdzību un nodrošinātu noteiktību un stabilitāti, kas ir konkurētspējas priekšnosacījums, kā arī vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; tā kā taisnīga un efektīva nodokļu sistēma ir būtiska arī dalībvalstīm, lai garantētu nodokļu ieņēmumus, ļaujot tām īstenot pārdomātu politiku, kas savukārt nāk par labu visai ES, palielinot stabilitāti;

K. tā kā nominālās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes ES līmenī ir samazinājušās no vidēji 32 % 2000. gadā līdz 21,7 % 2019. gadā[20], kas veido 32 % samazinājumu; tā kā šis samazinājums var ietekmēt ES labklājības valstu ilgtspēju un potenciāli ietekmēt citas valstis; tā kā 22 no 38 ESAO valstīs, kas tika aptaujātas saistībā ar nodokļu politikas reformas 2018. gada ziņojumu[21], patlaban ir spēkā tiesību aktos noteiktas kombinētas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, kas ir 25 % vai mazāk, salīdzinājumā ar 2000. gadu, kad šāda nodokļa likme bija tikai sešās valstīs;

L. tā kā Komisija dažos pārskatos par atsevišķām valstīm ir paudusi kritiku par trūkumiem valstu nodokļu sistēmās, kas veicina agresīvu nodokļu plānošanu, apgalvojot, ka tie apdraud Eiropas vienotā tirgus integritāti;

M. tā kā ir notikusi pakāpeniska pāreja no materiālās ražošanas uz nemateriāliem aktīviem starptautisko uzņēmumu vērtību ķēdēs, kā to apliecina patentmaksu un ieņēmumu no licencēšanas maksām relatīvais pieauguma temps pēdējos piecos gados (gandrīz 5 % gadā) salīdzinājumā ar preču tirdzniecību un ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem (mazāk nekā 1 % gadā); tā kā daži starptautiski uzņēmumi vairākās dalībvalstīs gandrīz nemaksā nodokļus, izmantojot likumīgas nodokļu plānošanas stratēģijas, neraugoties uz to ievērojamo digitālo klātbūtni un lielajiem ieņēmumiem šajās dalībvalstīs;

N. tā kā, lai nodotu kompetences nodokļu jomā no valstu līmeņa uz ES līmeni, būtu jāgroza līgums,

Konsensa risinājuma izstrāde attiecībā uz izaicinājumiem nodokļu jomā, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas

1. atzīst progresu, kas panākts, izstrādājot BEPS rīcības plānu un īstenojot to ES līmenī ar Nodokļu apiešanas novēršanas direktīvas (ATAD) palīdzību, bet atzīst, ka joprojām nav atrisinātas dažas problēmas, jo īpaši tās, kas saistītas ar ekonomikas globalizāciju un digitalizāciju;

2. norāda, ka ATAD ir devusi vairāk nekā BEPS rīcības plāns, it īpaši ar jaunajiem ES noteikumiem attiecībā uz kontrolētiem ārvalstu uzņēmumiem, jo šie noteikumi ļauj aplikt ar nodokli peļņu, kas uzkrāta nodokļu oāzēs, tajā ES valstī, kurā atrodas starptautiskā uzņēmuma galvenā mītne; norāda, ka šāda veida pasākumi ierobežo agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

3. atgādina, ka arī ES priekšlikumi attiecībā uz KKUINB ir daudz plašāki par šīm ESAO alternatīvām ES līmenī, jo īpaši atkāpjoties no atsevišķas vienības principa; atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz KKUINB;

4. uzskata, ka ES priekšlikumi par KKUINB ir izdevīgi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, jo tie vienkāršotu nodokļu sistēmu un palīdzētu apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; uzsver, cik svarīga ir konsolidācija, lai samazinātu administratīvo slogu, atbilstības nodrošināšanas izmaksas un nodokļu šķēršļus pārrobežu uzņēmumiem ES un novērstu nepieciešamību pēc sarežģītiem transfertcenu noteikšanas pasākumiem; tādēļ mudina Padomi ātri pieņemt abus šos priekšlikumus;

5. atgādina, ka ES ir bijusi iniciatore centienos risināt digitalizācijas radītās nodokļu problēmas, jo īpaši ar saviem KKUINB, DPN un NDK priekšlikumiem;

6. pauž nožēlu par to, ka dalībvalstis nespēja vienoties par kopīgu pieeju attiecībā uz KKUINB, DPN un NDK; norāda, ka ESAO mērķis ir risināt ar ekonomikas digitalizāciju saistītās nodokļu problēmas un līdz 2020. gada beigām panākt vienprātīgu ilgtermiņa risinājumu; uzskata, ka globāls risinājums visefektīvāk risinātu šīs problēmas;

7. norāda, ka dažas dalībvalstis ir izveidojušas vai apsver iespēju noteikt DPN vai NDK valsts līmenī kā iespējamu risinājumu regresa tiesībām, ja gan ESAO, gan ES sarunas būtu nesekmīgas;

8. atzinīgi vērtē IES darba programmu kā svarīgu soli ceļā uz starptautisku nolīgumu ESAO/IF ietvaros par starptautiskās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas reformu, kā to pieprasījis Parlaments;

9. pauž gandarījumu par visu IES iesaistīto valstu vienlīdzīgu dalību, jo IES apvieno vairāk nekā 130 valstis un jurisdikcijas ar mērķi sadarboties ESAO/G20 BEPS paketes īstenošanā un vienoties par kopīgiem risinājumiem atlikušo BEPS problēmu risināšanai; tomēr atgādina, ka jaunattīstības valstis BEPS procesā iesaistīja tikai vēlākajos sarunu posmos; tādēļ atzinīgi vērtē notiekošo sarunu iekļautību; atgādina par Parlamenta nostāju attiecībā uz starpvaldību nodokļu struktūras izveidi ANO ietvaros;

10. norāda, ka ESAO sekretariāta ietekmes novērtējuma sākotnējie konstatējumi liecina, ka pirmā un otrā pīlāra kopējā ietekme ievērojami palielinātu globālos nodokļu ieņēmumus, kā arī pārceltu nodokļu uzlikšanas tiesības uz tirgus jurisdikcijām; jo īpaši norāda, ka otrais pīlārs visā pasaulē ievērojami palielinātu ieņēmumus, ko rada uzņēmumu ienākuma nodokļi; saprot, ka abi pīlāri neatstās negatīvu ietekmi uz tik svarīgo ieguldījumu vides jautājumu[22]; aicina dalībvalstis uzstāt, ka ESAO ir jāpaplašina savu ietekmes novērtējumu tvērums, lai tajos iekļautu dažādas šo priekšlikumu versijas un analīzi par to, kā saikne ietekmētu atsevišķu valstu uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, un ka tā šos ietekmes novērtējumus publicētu pēc to pabeigšanas nolūkā sniegt nepieciešamās norādes par ierosinātajām reformām;

11. norāda uz vienotā tirgus specifiku, kas nodrošina preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tādēļ uzskata, ka jebkurai starptautiskai uzņēmumu ienākuma nodokļa reformai būtu jānodrošina vienotā tirgus netraucēta darbība, jo īpaši garantējot vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem uzņēmumiem, jo īpaši MVU, tostarp nodrošinot, ka uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu tur, kur notiek to būtiskā un patiesā saimnieciskā darbība un vērtības radīšana, un ka nodokļu ienākumi tiek taisnīgi sadalīti visās dalībvalstīs; uzskata, ka piekļuve vienotajam tirgum, kas ir viena no lielākajām patērētāju grupām pasaulē un palielina ES konkurētspēju, ir cieši saistīta ar atbildību nodokļu jomā;

12. vērš uzmanību uz nepieciešamību saglabāt godīgu un pārredzamu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm, tādējādi veicinot izaugsmi un nodarbinātību;

Pirmais pīlārs — Ceļā uz vienotu pieeju taisnīgākai nodokļu uzlikšanas tiesību sadalei

13. atzinīgi vērtē ESAO sekretariāta priekšlikumu visas trīs izskatāmās alternatīvas apvienot pirmajā pīlārā, ņemot vērā, ka tām ir kopīgi šādi mērķi:

 pārdalīt nodokļu uzlikšanas tiesības par labu lietotāja/tirgus jurisdikcijai,

 paredzēt jaunu saiknes noteikumu, kas nebūtu atkarīgs no fiziskas klātbūtnes lietotāja/tirgus jurisdikcijā,

 sākt ar starptautisko uzņēmumu globālo peļņu un atkāpties no atsevišķas vienības principa,

 censties īstenošanas procesā panākt vienkāršību, nodokļu sistēmas stabilizāciju un lielāku noteiktību nodokļu jomā;

Darbības joma

14. aicina neierobežot digitālo ekonomiku, jo nodokļu problēmas, ar kurām pašlaik saskaras starptautiskā nodokļu sistēma, ir saistītas ne tikai ar ekonomikas digitalizāciju, bet arī ar vēl plašāk globalizēto ekonomiku;

15. uzskata, ka reformas darbības jomai, vienlaikus novēršot turpmāku un nevajadzīgu slogu MVU, būtu jāaptver visi lielie uzņēmumi, kuriem ir iespēja iesaistīties BEPS praksē, izmantojot legālas nodokļu plānošanas shēmas vairākās dalībvalstīs un trešās valstīs; norāda, ka pašreizējais ESAO sekretariāta priekšlikums ierobežo šīs reformas darbības jomu, attiecinot to tikai uz ļoti digitāliem uzņēmumiem vai uzņēmumiem, kas ir orientēti uz patērētājiem, un šis jēdziens vēl nav skaidri definēts, un ka tas skar tikai ierobežotu skaitu starptautisku uzņēmumu, kuri ir iesaistīti agresīvā nodokļu plānošanā;

16. iesaka ka, pamatā, darbības peļņu vajadzētu gūt no konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pamatojoties uz priekšizpētes analīzi; tomēr atzīst, ka, paļaujoties uz konsolidētajiem finanšu pārskatiem, pastāv laika nepilnības, un aicina dalībvalstis precizēt šo jautājumu sarunās par IES līmeni;

17. norāda, ka pašreizējais ESAO sekretariāta priekšlikums paredz izslēgt konkrētas nozares, piemēram, ieguves rūpniecību un patēriņa preču ražošanas nozari, un mudina Komisiju iekļaut šos izņēmumus savā ietekmes analīzē, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka starptautiskajā reformā tiek ievērota ES politikas saskaņotības attīstībai iniciatīva;

18. mudina ESAO savā priekšlikumā skaidri nošķirt nozares un uzņēmumu lielumu;

19. uzskata, ka nodokļu sistēmai vajadzētu spēt panākt līdzsvaru starp dažādām situācijām, jo īpaši monopolu papildu ienākumiem un inovatīviem strauji augošiem uzņēmumiem;

Jauna saikne

20. atzinīgi vērtē ideju izveidot jaunu saikni, kas pārsniedz koncepciju par fizisku klātbūtni valstī, piešķirot šai valstij tiesības uzlikt nodokļus; uzskata, ka šī saikne būtu jāveido tā, lai iekļautu visus uzņēmumus, kas mijiedarbojas ar klientiem un lietotājiem šajā valstī, arī izmantojot digitālos līdzekļus;

21. atzinīgi vērtē ieceri izstrādāt katrai valstij raksturīgu ieņēmumu slieksni, kas būtu pielāgots, lai nodrošinātu, ka arī mazākās ekonomikas saņem taisnīgu daļu no nodokļu uzlikšanas tiesībām; šajā sakarībā atgādina par ES priekšlikumu par NDK;

22. atzinīgi vērtē ideju, ka šī jaunā saikne būtu atsevišķi noteikumi, kas novērstu nepieciešamību pārskatīt visus nodokļu nolīgumus;

Jauns nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījums

23. atzinīgi vērtē ideju izstrādāt jaunu nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu, kas pārsniegtu nesaistītu pušu darījuma principu (ALP) un piešķirtu jaunas nodokļu uzlikšanas tiesības tirgus jurisdikcijām;

24. uzskata, ka, nošķirot parasto un neierasto peļņu — jēdzieniem, kas vēl nav skaidri definēti un varētu novest tikai pie mākslīgas nošķiršanas — un saglabājot transfertcenu noteikšanas noteikumus, kuru pamatā ir ALP attiecībā uz lielāko daļu peļņas sadalīšanas gadījumu, uzņēmumiem radīsies būtisks papildu sarežģītības un nenoteiktības slogs, jo īpaši attiecībā uz ESAO transfertcenu noteikšanas pamatnostādnēm; uzskata, ka būtu lietderīgi veikt pilnīgāku ALP pārskatīšanu; pauž bažas, ka tas varētu radīt papildu iespējas apiet nesen apstiprinātos noteikumus;

25. aicina Komisiju un dalībvalstis precizēt, kā jaunā saikne un nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršana var pastāvēt līdzās pašreizējiem transfertcenu noteikšanas noteikumiem, kā tos ierosinājusi ESAO; tādēļ atbalstītu risinājumu, kas dotu priekšroku globālās peļņas daļējai sadalei, pamatojoties uz faktoriem, kas raksturo būtisku un patiesu saimniecisko darbību un vērtības radīšanu, jo īpaši pārdošanu, darbiniekus, aktīvus un lietotājus; šajā sakarībā atgādina savu nostāju attiecībā uz KKUINB un NDK priekšlikumiem, tostarp attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē;

26. atzinīgi vērtē vēlmi nodrošināt noteiktību nodokļu jomā un ierobežot strīdus, kas varētu rasties saistībā ar jaunās saiknes īstenošanu un jauno nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršanu; tādēļ aicina izpētīt iespēju izveidot mehānismu, piemēram, vienotu kontaktpunktu, kas vienkāršotu maksājamā nodokļa aprēķināšanu un samaksu un samazinātu administratīvo slogu gan uzņēmumiem, gan nodokļu iestādēm, vienlaikus ievērojot valstu pienākumus nodokļu administrācijas jomā; tomēr uzsver, ka noteiktību nodokļu jomā vislabāk varētu panākt, ieviešot vienkāršus, skaidrus un saskaņotus noteikumus, kas pirmām kārtām novērstu strīdus; pauž bažas par ESAO sekretariāta C summas priekšlikumu par obligātu arbitrāžu, ņemot vērā ES līmenī pastāvošo strīdu izšķiršanas mehānismu[23];

Otrais pīlārs — Globāls priekšlikums pret nodokļu bāzes samazināšanu (GloBE)

27. atzinīgi vērtē vienošanos par darba programmas otro pīlāru[24], ko IES dalībnieki panāca, “lai izpētītu pieeju, kas ļauj jurisdikcijām brīvi noteikt pašām savu nodokļu sistēmu, tostarp to, vai tām ir ieviests uzņēmumu ienākuma nodoklis un kur tās nosaka savas nodokļu likmes, bet uzskata, ka citām jurisdikcijām ir tiesības piemērot noteikumus, kas izklāstīti turpmāk, ja ienākumi tiek aplikti ar faktisko likmi, kas ir zemāka par minimālo likmi”[25];

28. pieņem zināšanai G7 saistības, saskaņā ar kurām “atbilstīgi otrajam pīlāram ministri vienojās, ka minimālais faktiskās nodokļu uzlikšanas līmenis, piemēram, ASV GILTI režīms, palīdzētu nodrošināt, ka uzņēmumi maksā taisnīgu nodokļu daļu”[26];

29. atzinīgi vērtē GloBE priekšlikumu, kura mērķis ir nodrošināt, ka minimālā nodokļa likme tiek maksāta tur, kur tiek radīta vērtība un kur notiek saimnieciskā darbība; uzskata, ka otrā pīlāra pasākumu galīgajam mērķim vajadzētu būt risināt atlikušās ar BEPS saistītās problēmas, vienlaikus novēršot kaitējošu nodokļu konkurenci, jo īpaši samazinot spiedienu piešķirt nepamatotus nodokļu stimulus bez pozitīvas ekonomiskās ietekmes papildus pašreizējiem pasākumiem, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanu; aicina Komisiju novērtēt un uzraudzīt šā topošā minimālā standarta ietekmi uz iespējamu vispārēju ar likumu noteiktu uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes samazinājumu visā ES;

30. aicina dalībvalstis nodrošināt, ka GloBE priekšlikums paredz visvienkāršāko regulējumu, kas neizraisītu kaitējošu nodokļu shēmu attīstību; atgādina Parlamenta prasību par kaitējošu nodokļu pasākumu iekļaušanu ES sarakstā; uzsver, ka izņēmumu un atbrīvojumu izmantošana kaitētu politikas mērķim un GloBE priekšlikuma efektivitātei; iesaka visas kaitējošās nodokļu prakses, kas ietvertas BEPS 5. darbībā, iekļaut GloBE priekšlikumā;

31. saprot, ka GloBE priekšlikums būtu aizsardzības pasākumu, piemēram, ienākumu iekļaušanas noteikumu, pārejas noteikumu, noteikumu par maksājumiem ar pārāk zemiem nodokļiem un noteikumu par aplikšanu ar nodokļiem, kopums; šajā sakarībā atgādina Parlamenta normatīvo rezolūciju par ATAD[27];

32. uzskata, ka nodokļu bāzes aprēķināšana saistībā ar GloBE priekšlikumu būtu jāveic saskaņā ar starptautiski atzītiem principiem, lai izvairītos no nodokļu bāzes samazināšanas, kā arī no kaitīgas konkurences starp valstīm, kas var apdraudēt jebkura iespējamā lēmuma attiecībā uz minimālo nodokļu līmeni efektivitāti;

33. uzskata, ka jebkurā ESAO/G20 līmeņa diskusijā par minimālo nodokļa likmi būtu jāapsver ar šo likmi saistītās bāzes definīcija; uzskata, ka jebkura minimālā efektīvā likme būtu jānosaka taisnīgā un pietiekamā līmenī, lai novērstu peļņas novirzīšanu un kaitējošu nodokļu konkurenci;

34. uzskata, ka attiecībā uz ienākumu iekļaušanas noteikumiem būtu jānosaka minimālais nodokļu līmenis katrai jurisdikcijai, kurā atrodas starptautiskie uzņēmumi, lai ierobežotu iespējas turpināt agresīvu nodokļu plānošanu un tādējādi saglabātu mūsu konkurētspējīgo ekonomiku;

Secinājumi

35. pauž nožēlu par kopējas pieejas trūkumu ES līmenī attiecībā uz pašreizējām starptautiskajām sarunām;

36. aicina Komisiju un dalībvalstis vienoties par kopīgu un vērienīgu ES nostāju ESAO sarunās, nodrošinot, ka ES pauž vienotu nostāju un rāda piemēru, lai nodrošinātu taisnīgāku nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu un minimālo nodokļu līmeni, kas ļautu nodrošināt taisnīgumu starptautiskajā nodokļu vidē, lai cīnītos pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, agresīvu nodokļu plānošanu un nodokļu apiešanu;

37. aicina Komisiju sniegt atbalstu ES nostājas izstrādē; aicina Komisiju sniegt ietekmes novērtējumu par katras dalībvalsts ieņēmumiem attiecībā uz abiem pīlāriem, tostarp par plašāku to ietekmi, jo īpaši, lai nodrošinātu ES politikas saskaņotības attīstībai pieeju; prasa Komisijai informēt Padomi un Parlamentu par tās konstatējumiem;

38. sagaida, ka dalībvalstis gan ESAO, gan Komisijai sniegs visus būtiskos datus, ko var izmantot, lai sagatavotu visprecīzākos ietekmes novērtējumus un attiecīgu analīzi;

39. stingri mudina Komisiju un dalībvalstis panākt vienošanos starptautiskā līmenī, kas pēc tam tiktu transponēta ES līmenī, izmantojot attiecīgos ES un valstu tiesību aktus; tāpat atbalsta Komisijas priekšsēdētājas apņemšanos ierosināt ES risinājumu, ja līdz 2020. gada beigām netiks panākta starptautiska vienošanās, ar nosacījumu, ka šis ES risinājums neattieksies tikai uz digitālajiem uzņēmumiem; saprot, ka šāds risinājums stiprinātu vienoto tirgu, nosakot minimālo nodokļu līmeni, kas novērstu vienpusējus pasākumus;

40. atgādina, ka notiekošo starptautisko uzņēmumu ienākuma nodokļa reformu veido divi vienlīdz svarīgi pīlāri un ka šie divi pīlāri viens otru papildina; tādēļ aicina dalībvalstis risināt sarunas par šiem diviem pīlāriem kā vienreizēju nepieciešamo reformu kopumu;

41. aicina Komisiju un Padomi sagatavot juridisko pamatu starptautiska nolīguma rezultātu iekļaušanai ES tiesību aktos un pēc iespējas drīzāk iesniegt attiecīgā tiesību akta priekšlikumu;

42. aicina Komisiju izpētīt iespēju izvairīties no juridiskā pamata, kas prasa vienprātību Padomē; atgādina par Komisijas ieguldījumu tās paziņojumā „Virzība uz efektīvāku un demokrātiskāku lēmumu pieņemšanu ES nodokļu politikā”, kurā ierosināts plāns, kā panākt kvalificēta vairākuma balsojumu;

43. uzsver, ka efektīvai un visaptverošai starptautiskai reformai ir jābūt arī pārredzamai; atzinīgi vērtē Padomes prezidentūras nesenos centienus atsākt diskusijas par ES priekšlikumu par publisku pārskatu sniegšanu par katru valsti; pauž nožēlu par to, ka Padome līdz šim nav spējusi vienoties par vispārēju pieeju šim priekšlikumam; aicina dalībvalstis pēc iespējas drīzāk vienoties par vispārēju pieeju; uzsver, ka publiska pārskatu sniegšana par katru valsti palielinātu BEPS 2.0. gada reformas efektivitāti;

44. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt šo rezolūciju Padomei, Komisijai, ESAO sekretariātam, kā arī dalībvalstu valdībām un parlamentiem.

 

[1] OV C 366, 1.3.2017., 51. lpp.

[2] OV C 101, 16.3.2018., 79. lpp.

[3] OV C 369, 11.10.2018., 132. lpp.

[4] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0240.

[5] OV C 399, 24.11.2017., 74. lpp.

[6] Kopīgie turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta (ECON) rezolūciju ar ieteikumiem Komisijai par uzņēmumu ienākuma nodokļa politikas pārredzamības, koordinācijas un konverģences veicināšanu Savienībā un Eiropas Parlamenta (TAXE) rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, ko Komisija pieņēma 2016. gada 16. martā, turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta (TAX2) rezolūciju par nodokļu nolēmumiem un citiem rakstura vai ietekmes ziņā līdzīgiem pasākumiem, ko Komisija pieņēma 2016. gada 16. novembrī, un turpmākie pasākumi saistībā ar Eiropas Parlamenta (PANA) 2017. gada 12. decembra nenormatīvo rezolūciju saistība ar Eiropas Parlamenta ieteikuma projektu Padomei un Komisijai pēc izmeklēšanas saistībā ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ko Komisija pieņēma 2018 gada aprīlī.

[7] Politikas dokuments Nr. 19/007, Starptautiskais Valūtas fonds, 10.3.2019.

[8] Hadzhieva, E., Impact of Digitalisation on International Tax Matters: Challenges and Remedies” Eiropas Parlaments, Iekšpolitikas ģenerāldirektorāts, Ekonomikas, zinātnes un dzīves kvalitātes politikas departaments, 2019. gada februāris.

[9] “Study on Structures of Aggressive Tax Planning and Indicators - Final Repor”(“Pētījums par agresīvas nodokļu plānošanas struktūrām un rādītājiem — galīgais ziņojums”) (Nodokļu dokuments Nr. 61, 2016. gada 27. janvāris); “The Impact of Tax Planning on Forward-Looking Effective Tax Rates” (“Nodokļu plānošanas ietekme uz tālejošām un efektīvām nodokļu likmēm”) (Nodokļu dokuments Nr. 64, 2016. gada 25. oktobris) un “Aggressive tax planning indicators - Final Report” (“Agresīvas nodokļu plānošanas rādītāji — galīgais ziņojums”) (Nodokļu dokuments Nr. 71, 2018. gada 7. marts).

[10] Padomes Direktīva (ES) 2016/1164 (2016. gada 12. jūlijs), ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši iespaido iekšējā tirgus darbību (OV L 193, 19.7.2016., 1. lpp.).

[11] Padomes  Direktīva (ES) 2017/952 (2017. gada 29. maijs), ar ko attiecībā uz hibrīdneatbilstībām ar trešām valstīm groza Direktīvu (ES) 2016/1164, OV L 144, 7.6.2017., 1. lpp.

[12] 2016. gada 25. oktobra priekšlikums Padomes direktīvai par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KUINB) (COM(2016)0685) un priekšlikums par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (COM(2016)0683).

[13] Šis dokumentu kopums ietver Komisijas 2018. gada 21. marta paziņojumu “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai” (COM(2018)0146), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (COM(2018)0147), 2018. gada 21. marta priekšlikumu Padomes direktīvai par digitālo pakalpojumu nodokļa kopējo sistēmu attiecībā uz ieņēmumiem, ko rada konkrētu digitālo pakalpojumu sniegšana (COM(2018)0148), kā arī Komisijas 2018. gada 21. marta ieteikumu par uzņēmumu nodokļa uzlikšanu nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā (C(2018)1650).

[14] 2016. gada 12. aprīļa priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles (COM(2016)0198).

[15] OV C 2,  6.1.1998., 2. lpp.

[16] Saistībā ar uzņēmumiem Fiat, Starbucks un Beļģijā pieņemto spriedumu par virspeļņu, kā arī par lēmumiem uzsākt izmeklēšanu saistībā ar valsts atbalstu uzņēmumiem McDonald`s, Apple un Amazon.

[17] OV C 265, 11.8.2017., 59. lpp.

[18] Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieces Margrethe Vestager, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietniekaValda Dombrovska un komisāra Paolo Gentiloni uzklausīšanas stenogrammas, kas pieejamas tīmekļa vietnē: https://www.europarl.europa.eu/news/en/hearings2019/commission-hearings-2019.

[20] Taxation Trends in the European Union” (“Nodokļu uzlikšanas tendences Eiropas Savienībā”), 3. tabula: Galvenās likumā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes (tostarp piemaksas), 1995.–2019. gads, Eiropas Komisija, 2019. gads, pieejams: https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/taxation_trends_report_2019_statutory_rates.xlsx.

[21] OECD and Selected Partner Economies, Tax Policy Reforms 2018” (ESAO un atsevišķu partnervalstu ekonomika — 2018. gada nodokļu politikas reformas). Jāņem vērā arī tas, ka saskaņā ar Komisijas sniegto informāciju ES 28 dalībvalstīs šis līmenis jau ir daudz zemāks, — vidējā uzņēmumu ienākuma nodokļa likme 2018. gadā bija 21,9 % salīdzinājumā ar 32 % 2000. gadā, sk. šeit: "Taxation Trends in the European Union - Data for the EU Member States, Iceland and Norward" (Nodokļu uzlikšanas tendences Eiropas Savienībā: dati par ES dalībvalstīm, Islandi un Norvēģiju), 2018. gada izdevums, 36. lpp., kā arī "Taxation Trends in the European Union - Data for the EU Member States, Iceland and Norward" (Nodokļu uzlikšanas tendences Eiropas Savienībā: dati par ES dalībvalstīm, Islandi un Norvēģiju), 2015. gada izdevums, 147. lpp.

[22] ESAO ģenerālsekretāra ziņojums par nodokļiem G20 finanšu ministriem un centrālo banku vadītājiem, 2019. gada oktobris, ESAO, Parīze.

[23] Padomes Direktīva (ES) 2017/1852 (2017. gada 10. oktobris) par nodokļu strīdu izšķiršanas mehānismiem Eiropas Savienībā, OV L 265, 14.10.2017., 1. lpp.

[24] Apstiprināts ESAO/G20 IES 7. sesijā, kas bija veltīta BEPS un kas notika no 2019. gada 28.–29. maijā.

[25] Darba programma konsensa risinājuma izstrādei attiecībā uz izaicinājumiem nodokļu jomā, kas izriet no ekonomikas digitalizācijas, ESAO, 2019. gads, Parīze, 25. lpp. 50. punkts.

[26] G7, Priekšsēdētāja kopsavilkums: G7 finanšu ministru un centrālo banku vadītāju sanāksme, kas notika 2019. gada 17.–18. jūlijā, https://www.gouvernement.fr/sites/default/files/locale/piece-jointe/2019/07/g7_chairs_summary.pdf.

[27] Eiropas Parlamenta normatīvā rezolūcija (2016. gada 8. jūnijs) par priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko paredz noteikumus tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanai, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību OV C 86, 6.3.2018., 176. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 16. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika