Procedūra : 2019/2945(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B9-0246/2019

Iesniegtie teksti :

B9-0246/2019

Debates :

PV 18/12/2019 - 19
CRE 18/12/2019 - 19

Balsojumi :

PV 19/12/2019 - 6.5
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P9_TA(2019)0110

<Date>{16/12/2019}16.12.2019</Date>
<NoDocSe>B9-0246/2019</NoDocSe>
PDF 177kWORD 48k

<TitreType>REZOLŪCIJAS PRIEKŠLIKUMS</TitreType>

<TitreSuite>iesniegts, noslēdzot debates par Komisijas priekšsēdētāja vietnieka/ Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu,</TitreSuite>

<TitreRecueil>saskaņā ar Reglamenta 132. panta 2. punktu</TitreRecueil>


<Titre>par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)</Titre>

<DocRef>(2019/2945(RSP))</DocRef>


<RepeatBlock-By><Depute>Kati Piri, Evelyne Gebhardt, Isabel Santos, Raphaël Glucksmann</Depute>

<Commission>{S&D}S&D grupas vārdā</Commission>

</RepeatBlock-By>

Skatīt arī kopīgās rezolūcijas priekšlikumu RC-B9-0246/2019

B9-0246/2019

Eiropas Parlamenta rezolūcija par uiguru stāvokli Ķīnā (China Cables)

(2019/2945(RSP))

Eiropas Parlaments,

 ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli Ķīnā, jo īpaši 2019. gada 18. aprīļa rezolūciju par Ķīnu, it īpaši reliģisko un etnisko minoritāšu stāvokli[1], 2018. gada 4. oktobra rezolūciju par Uiguru un kazahu masveida patvaļīgu aizturēšanu Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā[2], 2018. gada 12. septembra rezolūciju par ES un Ķīnas attiecību stāvokli[3] un 2016. gada 15. decembra rezolūciju par Tibetas budistu akadēmijas Larung Gar un Ilham Tohti lietām[4],

 ņemot vērā Priekšsēdētāju konferences lēmumu 2019. gada Saharova balvu piešķirt uiguru ekonomistam Ilham Tohti, kurš cīnās par Ķīnas uiguru minoritātes tiesībām,

 ņemot vērā ES un Ķīnas 2019. gada 9. aprīlī notikušās 21. augstākā līmeņa sanāksmes kopīgo paziņojumu,

 ņemot vērā ES un Ķīnas cilvēktiesību dialoga 37. kārtu, kas notika 2019. gada 1. un 2. aprīlī Briselē,

 ņemot vērā Komisijas un Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (PV/AP) 2019. gada 12. marta kopīgo paziņojumu “ES un Ķīna — stratēģiska perspektīva” (JOIN(2019)0005),

 ņemot vērā ES mutiskos paziņojumus, kas tika izdarīti saistībā ar darba kārtības 4. punktu ANO Cilvēktiesību padomes 2018. gada 18. septembra 39. sesijā, un Apvienotās Karalistes, Vācijas, Francijas, Somijas un Kanādas paziņojumus, kuros ir paustas bažas par uiguru patvaļīgo ieslodzīšanu „pārkvalificēšanās” nometnēs Siņdzjanā,

 ņemot vērā kopīgo paziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem un ļaunprātību Siņdzjanā, kuru 2019. gada 29. oktobrī ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejā ANO 23 valstu, tostarp 14 ES dalībvalstu, vārdā izteica Apvienotās Karalistes pastāvīgais pārstāvis ANO,

 ņemot vērā Ķīnas Tautas Republikas Konstitūcijas 36. pantu, kurā visiem iedzīvotājiem ir garantētas tiesības uz reliģijas brīvību, un tās 4. pantu, kurā ir atzītas mazākumtautību tiesības,

 ņemot vērā 1966. gada 16. decembra Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ķīna parakstīja 1998. gadā, taču neratificēja,

 ņemot vērā 1948. gada Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju,

 ņemot vērā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komitejas pārskata par Ķīnu, noslēguma konstatējumus,

 ņemot vērā Reglamenta 132. panta 2. punktu,

A. tā kā cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskas valsts principa veicināšanai un ievērošanai vajadzētu arī turpmāk būt ES un Ķīnas ilgtermiņa partnerību pamatu — saskaņā ar ES apņemšanos ievērot šīs vērtības tās ārējās attiecībās — un Ķīna pauda interesi tās ievērot savos iekšējos procesos un starptautiskajā sadarbībā;

B. tā kā dažu pēdējo gadu laikā situācija Siņdzjanā, kur dzīvo vairāk nekā 10 miljoni musulmaņu uiguru un kazahu, ir strauji pasliktinājusies, jo pilnīga kontrole pār Siņdzjanu ir kļuvusi par galveno prioritāti, un tā kā minēto pasliktināšanos veicina nestabilitāte un drošības apdraudējumi, kurus uiguri it kā radot Siņdzjanai, un tā kā Siņdzjanas Uiguru autonomais reģions atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā no iniciatīvas “Viena josla, viens ceļš” (BRI) viedokļa;

C. tā kā saskaņā ar precīzu informāciju uiguri un citas etniskās — galvenokārt musulmaņu — minoritātes Siņdzjanas uiguru autonomajā reģionā tiek patvaļīgi ieslodzītas, spīdzinātas, pakļautas klajiem reliģijas un kultūras ieražu ierobežojumiem, kā arī viņus uzrauga ar tādas digitālas sistēmas palīdzību, kura ir tik ļoti visaptveroša, ka tiek novērots ikviens ikdienas dzīves aspekts: izmantotas sejas atpazīšanas kameras, skenēti mobilie tālruņi, iegūta DNS, nemaz nerunājot par policijas visuresošo un uzmācīgo klātbūtni;

D. tā kā Ķīnas varas iestādes 2014. gadā uzsāka savu jaunāko kampaņu „Asa vēršanās pret vardarbīgo ekstrēmismu”, kad, aizbildinoties ar plaša mēroga starptautiski saistītiem terorisma draudiem tika attaisnoti visaptveroši ierobežojumi un rupji Siņdzjanas mazākumtautību kopienas personu cilvēktiesību pārkāpumi;

E. tā kā ir saņemti droši ziņojumi par to, ka vismaz simtiem tūkstošu cilvēku un, iespējams, pat vairāk nekā miljons, atrodas vai atradās ieslodzījumā tā dēvētajos „politiskās pāraudzināšanas” centros, kas ir uzskatāmi par mazākumtautību iedzīvotāju pasaulē lielāko mūsdienu masveida ieslodzījuma vietu; tā kā tiek ziņots, ka mazi bērni tiek ievietoti valsts pārvaldītos bāreņu namos, pat ja ieslodzījuma nometnēs atrodas tikai viens no viņu vecākiem;

F. tā kā China-cables informācijas publicēšanas rezultātā ir gūti vēl nepieredzēti pierādījumi tam, ka represīvo pasākumu pret uiguru, kazahu un citiem idejiskās aprises tika formulētas virknē privātu runu, ar kurām prezidents Sji Dzjiņpins oficiālas vizītes Siņdzjanā ietvaros uzstājās 2014. gada aprīlī amatpersonu priekšā;

G. tā kā uiguru un citu musulmaņu minoritāšu ieslodzīšana un vajāšana Siņdzjanā ir daudziem likusi pārtraukt saziņu ar ģimeni un draugiem, kas atrodas ārvalstīs, tostarp Eiropā, baidoties no varas iestāžu represijām;

H. tā kā noteikumi par reliģiskajiem jautājumiem, kas stājās spēkā 2018. gada februārī, ierobežo reliģisko grupu darbību un liek tām rīkoties lielākā saskaņā ar partijas politikas nostādnēm; tā kā jaunie noteikumi apdraud cilvēkus, kas ir saistīti ar reliģiskām kopienām, kurām Ķīnā nav juridiska statusa; tā kā reliģiskās kopienas Ķīnā saskaras ar aizvien lielākām represijām;

I. tā kā 2018. gada augustā ANO Rasu diskriminācijas izskaušanas komiteja nosodīja Ķīnas Tautas Republikas valdības rīcību saistībā ar pārkāpumiem Siņdzjanā, tostarp patvaļīgu masveida ieslodzījuma nometņu izveidi; tā kā 2018. gada septembrī ANO augstā komisāre cilvēktiesību jautājumos Michelle Bachelet savā pirmajā runā šajā amatā norādīja uz „ļoti satraucošām ziņām par uiguru un citu musulmaņu kopienu patvaļīgu ieslodzīšanu plaša mēroga tā dēvētajās pāraudzināšanas nometnēs, kas atrodas visā Siņdzjanā”;

J. tā kā ieslodzījuma nometnes Siņdzjanā strauji paplašinājās pēc Chen Quanguo iecelšanas par reģiona gubernatoru 2016. gada augustā;

K. tā kā Ķīnas varas iestādes vai to pilnvarotās personas iebiedē un represē Ķīnas minoritāšu kopienas, kas dzīvo Eiropas Savienībā;

L. tā kā Ķīna pēdējās desmitgadēs ir guvusi panākumus ekonomisko un sociālo tiesību īstenošanā un 700 miljonus cilvēku vairs nedzīvo trūkumā, taču tā nenodrošina starptautisko cilvēktiesību un pamatbrīvību pamatstandartu ievērošanu, un tā tos pārkāpj lielā apmērā;

M. tā kā 2019. gada 4. decembrī ASV Kongress pieņēma Uiguru cilvēktiesību politikas likumu, kurā ASV federālajai valdībai ir uzdots veikt tūlītējus pasākumus, ar kuriem aizsargā cilvēktiesības un nosaka sodu par Ķīnas varas iestāžu rīcību Siņdzjanas provincē, vienlaikus aizsargājot ASV dzīvojošos uigurus no Ķīnas iebiedēšanas un represijām;

N. tā kā ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju apņēmās pastiprināt centienus, ar kuriem tā cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskas valsts principa ievērošanu veicina visos savas ārējās darbības aspektos, un cilvēktiesības izvirzīt par attiecību ar visām trešām valstīm galveno jautājumu, tostarp tās attiecībās ar stratēģiskajiem partneriem,

1. stingri nosoda to, ka simtiem tūkstošu uiguru un etnisko kazahu tiek nosūtīti uz politiskās “pāraudzināšanas nometnēm”, balstoties uz tādu datu analīzi, kas ir savākti, izmantojot profilaktisko policejisko pieeju, tostarp par to, ka cilvēki ir bijuši ārvalstīs vai varas ieskatā ir pārāk reliģiozi; uzsver, ka jebkāda veida ieslodzīšana, ja to īsteno, pārkāpjot starptautiskās pamattiesības, vajāšana pret konkrētām personām vai grupām etnisku, kultūras vai reliģisku iemeslu dēļ un citas necilvēcīgas darbības, kas rada lielas ciešanas vai smagas traumas, ja tās ir veiktas kā daļa no plaša vai sistemātiska uzbrukuma kādam civiliedzīvotāju kopumam, ņemot vērā starptautisko tiesisko regulējumu, ir nepieņemamas;

2. aicina Ķīnas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot uiguru zinātnieku Ilham Tohti un starplaikā nodrošināt, ka viņam ir regulāra un neierobežota piekļuve ģimenei un viņa izvēlētiem advokātiem un ka viņš netiek spīdzināts vai necieš no kādas citādas sliktas izturēšanās; prasa nekavējoties veikt efektīvu un objektīvu izmeklēšanu par iespējamo Ilham Tohti spīdzināšanu un saukt vainīgos pie atbildības;

3. aicina Ķīnas varas iestādes Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā sniegt informāciju par ieslodzīto personu atrašanās vietu un veselības stāvokli un nekavējoties viņus atbrīvot, ja nav pierādījumu par konkrētām noziedzīgām darbībām; aicina Ķīnas valdību nekavējoties izbeigt praksi bez apsūdzības, tiesas procesa vai notiesājoša sprieduma krimināllietā patvaļīgi ieslodzīt uigurus, kazahu minoritātes pārstāvjus un tibetiešus, slēgt visas nometnes un ieslodzīšanas centrus un nekavējoties un bez nosacījumiem ieslodzītās personas atbrīvot; atkārtoti aicina Ķīnas varas iestādes atļaut žurnālistiem un starptautiskajiem novērotājiem, tostarp ANO augstajai komisārei cilvēktiesību jautājumos un ANO Cilvēktiesību padomes īpašo procedūru pilnvarotajām personām, brīvu, konstruktīvu un netraucētu piekļuvi Siņdzjanas provincei;

4. pauž dziļas bažas par ziņām attiecībā uz to, ka Ķīnas varas iestādes vajā ārvalstīs dzīvojošos uigurus nolūkā piespiest viņus pienest ziņas par citiem uiguriem, atgriezties Siņdzjanā vai klusēt par situāciju Siņdzjanā, un reizēm to cenšas panākt, turot ieslodzījumā viņu ģimenes locekļus; aicina Komisiju un visas ES dalībvalstis steidzami izmeklēt minētās ziņas, lai nodrošinātu Siņdzjanas diasporas pārstāvju aizsardzību un paātrinātu uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu patvēruma pieprasījumu izskatīšanu; atzinīgi vērtē Vācijas un Zviedrijas lēmumu apturēt visu etnisko uiguru, kazahu un citu turku izcelsmes musulmaņu atgriešanos Ķīnā, ņemot vērā patvaļīgas ieslodzīšanas, spīdzināšanas vai citādas sliktas izturēšanās risku;

5. ar bažām konstatē, ka BRI sekmīguma nolūkā “ilgtermiņa stabilitātei” Siņdzjanā ir būtiska nozīme, kā dēļ ir pastiprinājušās pastāvīgās kontroles stratēģijas, kuras īstenot palīdz virkne tehnoloģisko inovāciju un sekmē strauji pieaugošie izdevumi iekšējās drošības jomā, kā arī pretterorisma pasākumu izmantošana kā iegansts, lai par nepiekrišanu noteiktu kriminālsodus, tostarp arī citādi domājošajiem, — tas tiek veikts, plaši traktējot jēdzienu “terorisms”; ir nobažījies par to, ka Ķīnas valsts īsteno pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt Siņdzjanas reģiona “visaptverošu uzraudzību”, lielākajās pilsētu zonās uzstādot elektroniskās uzraudzības sistēmu Skynet, visos mehāniskajos transportlīdzekļos — GPS izsekošanas iekārtas, izmantojot sejas atpazīšanas skenerus kontrolpunktos, vilcienu stacijās un degvielas uzpildes stacijās un Siņdzjanas policijai kampaņveidīgi vācot asins paraugus, lai vēl vairāk paplašinātu Ķīnas DNS datubāzi; papildus tam pauž dziļas bažas par to, ka Ķīna jau šādas tehnoloģijas pārdod autoritāriem režīmiem citur pasaulē;

6. pauž dziļas bažas par ziņām attiecībā uz ieslodzīšanas nometņu atrodošos personu iespējamo piespiedu nodarbināšanu to ES uzņēmumu piegādes ķēdē, kuri veic uzņēmējdarbību Siņdzjanā, un par informāciju attiecībā uz sadarbību ar Ķīnas varas iestādēm, kas ir iesaistītas uiguru iedzīvotāju masveida novērošanā vai ieslodzīšanā; aicina privātā sektora dalībniekus izvērtēt savu darbību Siņdzjanā un darījumu attiecības izbeigt, ja tiek konstatēts, ka tās tieši vai netieši sekmē cilvēktiesību pārkāpumus;

7. mudina Ķīnas varas iestādes nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot visus cilvēktiesību aizstāvjus, aktīvistus, juristus, žurnālistus un petīciju iesniedzējus, kas ir ieslodzīti par darbību cilvēktiesību jomā, un izbeigt pret viņiem pašlaik īstenotās represijas, kas izpaužas kā ieslodzīšana un vajāšana un iebiedēšana no tiesu iestāžu puses; turklāt uzsver, ka Ķīnas varas iestādēm ir jānodrošina, lai visām personām, kuras tur apcietinājumā bez saziņas tiesībām, nekavējoties tiktu dota iespēja sazināties ar ģimenes locekļiem un advokātiem un lai visu ieslodzīto personu apstākļi atbilstu standartiem, kas ir noteikti “Principu kopumā par visu personu aizsardzību, kurām piemērots jebkāds apcietinājuma vai brīvības atņemšanas veids”, ko ANO Ģenerālā asambleja pieņēma1988. gada 9. decembrī kā rezolūciju Nr. 43/173, tostarp minētajām iestādēm ir jānodrošina ieslodzīto personu piekļuve medicīniskajai aprūpei;

8. mudina Komisiju, Padomi un dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātu Ķīnas valdību nometnes slēgt un izbeigt visus cilvēktiesību pārkāpumus Siņdzjanā; aicina ES un tās dalībvalstis atkārtoti paust šo vēstījumu Ķīnas valdībai, izmantojot katru izdevību, tostarp visaugstākajā līmenī; pauž nožēlu par to, ka ES līdz šim izmantotā pieeja un piemērotie līdzekļi jūtamu progresu Ķīnas cilvēktiesību jomā aizvien nav devuši, jo tas pēdējo desmit gadu laikā ir tikai pasliktinājies; mudina jauno Komisiju izstrādāt un īstenot holistisku ES stratēģiju, lai Ķīnā nodrošinātu patiesu progresu cilvēktiesību jomā;

9. uzsver, ka kopīgajā paziņojumā, kas tika sniegts pēc ES un Ķīnas 21. augstākā līmeņa sanāksmes, ES un Ķīna atkārtoti apstiprināja, ka visas cilvēktiesības ir universālas, nedalāmas, savstarpēji ietekmējošas un viena ar otru saistītas;

10. prasa, lai ES, tās dalībvalstis un starptautiskā sabiedrība strādātu pie tā, lai ieviestu atbilstošus eksporta kontroles mehānismus, kas Ķīnai liegtu piekļuvi tehnoloģijām, ar kurām pārkāpj pamattiesības;

11. atgādina, ka ir svarīgi, lai ES visos politiskajos un cilvēktiesību dialogos ar Ķīnas varas iestādēm turpinātu izvirzīt jautājumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā un jo īpaši skartu tādu minoritāšu lietu Tibetā un Siņdzjanā, kuru pamatbrīvības un tiesības Ķīnas varas iestādes jau sen ir ierobežojušas, atbilstīgi ES apņēmībai savā pieejā attiecībā uz šo valsti paust stingru, skaidru un vienotu nostāju; atgādina, ka, ņemot vērā Ķīnas pašreizējo reformu procesu un aizvien lielāko aktivitāti globālajā mērogā, tā ir nolēmusi būt par starptautiskās cilvēktiesību sistēmas daļu, jo ir parakstījusi daudzus starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus; tādēļ prasa ar Ķīnu iedibināt dialogu, lai mudinātu to pildīt minētās saistības; turklāt uzsver, ka Ķīnas varas iestādēm ir jāturpina īstenot iekšējās reformas, kas ir vajadzīgas, lai ratificētu 1966. gada Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru Ķīna parakstīja 1998. gadā;

12. mudina izmantot visus līdzekļus, tostarp mērķtiecīgas sankcijas, ja tās šķiet piemērotas un efektīvas, lai panāktu, pret Ķīnas amatpersonām, kas ir atbildīgas par uiguru un citu turku izcelsmes musulmaņu masveida ieslodzīšanas politikas izstrādi un īstenošanu Siņdzjanā un kas organizē smagās represijas par reliģiskās brīvības, pārvietošanās brīvības un citu pamattiesību izmantošanu šajā reģionā;

13. uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei, Komisijai, Komisijas priekšsēdētāja vietniekam / ES Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ķīnas Tautas Republikas valdībai un parlamentam.

 

[1] Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0422.

[2] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0377.

[3] Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0343.

[4] OV C 238, 6.7.2018., 108. lpp.

Pēdējā atjaunošana: 2019. gada 18. decembrisJuridisks paziņojums - Privātuma politika